Klientu apkalpošana: laiks pārmaiņām
Lattelekom Klientu apkalpošanas centri (KAC) savulaik tika
radīti, lai klients vienuviet varētu ērti nokārtot visus ar
telefon
Lattelekom
Klientu apkalpošanas centri (KAC) savulaik tika
radīti, lai klients vienuviet varētu ērti nokārtot visus ar
telefona līnijas ierīkošanu vai jauniem pakalpojumiem saistītos
jautājumus un turpat samaksātu arī rēķinu.
Pēdējos gados KAC sākotnējās funkcijas pamazām
vien tiek nodotas sadarbības partneru rokās, bet pakalpojumus var
pasūtīt pa telefonu. Tādēļ Lattelekom pieņēmis
radikālu lēmumu - līdz 1. oktobrim pakāpeniski tiks
slēgti visi Lattelekom Klientu apkalpošanas centri un
piedāvāti alternatīvi risinājumi. Par to, kāpēc
un kā tas notiks, SP stāsta KAC restrukturizācijas projekta
vadītāja Ramona DĀVIDSONE.
Mūsdienīga stratēģija
Kas īsti notiek Lattelekom
Klientu apkalpošanas centros un kāpēc tos gatavojas
slēgt? Pavisam vienkārši
- Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur tiek ieviesta gluži
mūsdienīga, daudz ātrāka un efektīvāka klientu
apkalpošanas stratēģija un pakalpojumu pārdošana tiek
atdalīta no klientu
apkalpošanas. Šāda stratēģija veiksmīgi darbojas
arī Somijā, uzņēmumā Sonera. Var jau būt,
ka viens otrs raudzīsies uz šo jaunumu ar aizdomām: Lattelekom
vēlas izvairīties no tiešā kontakta ar klientiem. Taču
patiesībā visas šīs restrukturizācijas klapatas
uzņēmums sācis tikai un vienīgi klientu dēļ, -
lai padarītu viņu dzīvi ērtāku, atbrīvotu no
stāvēšanas rindās, ienāktu katrā
dzīvoklī un birojā ar bezmaksas tālruņa 8008040 starpniecību.
Savukārt pakalpojumu un telekomunikāciju iekārtu
pārdošana būs nodrošināta visos līmeņos -
gan pa telefonu, gan pie Lattelekom partneriem, gan arī
tiešā kontaktā ar
korporatīvajiem biznesa klientiem.
- Pāreju no
tiešās klientu apkalpošanas uz operatoru centru servisu sākām jau pērn, - stāsta
Ramona Dāvidsone. - Sagatavojām operatorus, lai viņi spētu
pieņemt krietni vairāk klientu zvanu. Pāris mēnešos
pārgājām no aptuveni 4 000 uz 90 000 zvanu diennaktī. Tas
ir milzu lēciens. Tāpēc arī spējam apkalpot klientus
daudz operatīvāk, un viņi var zvanīt uz 8008040 par
jebkuriem ar klientu apkalpošanu vai pakalpojumiem saistītiem
jautājumiem, arī brīvdienās. Šis
tālrunis darbojas jau no 2000.
gada 1. aprīļa un, kā liecina līdzšinējās
atsauksmes, klienti pozitīvi vērtē to, ka ir viens kopējs
numurs un vairs nav jālauza galva, kur katrā gadījumā
zvanīt.
Kas
notiek otrā galā?
Jebkurš klienta
zvans par jebkuru tēmu tiek fiksēts īpašā datu
bāzē, tādā kā uzņēmuma
iekšējā pastā. Ir lietas, kuras operatori paši var
atrisināt (tradicionāli jautājumi, izziņas), bet, ja ir
nopietnāki sarežģījumi, tad informācija tiek
nosūtīta uz attiecīgo dienestu un operators pats atzvana
klientam, lai paskaidrotu situāciju un piedāvātu
risinājumu. Pat īpaši
sarežģītos gadījumos atbilde jāsniedz desmit dienu
laikā. Protams, ja nepieciešams, var nosūtīt arī
montieri, lai pārbaudītu līniju un telefona aparātu klienta
galā. Īpašās nestandarta situācijās var tikt
organizēts arī klienta iekārtu un līnijas audits. Nav izslēgts
arī, ka ekstrēmos gadījumos uzņēmuma speciālisti
tiksies un runās ar klientu. Katrā ziņā, Lattelekom noteikti
neizvairīsies no nepieciešamiem kontaktiem ar klientu.
Norēķini
bez komisijas maksas
Nav noslēpums, ka
daudzi nāk uz KAC tāpēc, ka tur var nokārtot telefona
rēķinu bez komisijas maksas. Kā klientu apkalpošanas centru
slēgšana iespaidos šo situāciju?
- Šis
ir kārtējais paradokss, - uzskata Ramona Dāvidsone. - Lattelekom
ar maksājumiem nenodarbojas jau kopš pērnā gada.
Bet mūsu klients, zinot, ka
Audēju ielā var
norēķināties bez komisijas procentiem, maksā 20
santīmu par ceļu turp un 20 - atpakaļ, tērē laiku,
nemaz nepadomājot, ka turpat blakus viņa mājai ir Latvijas
pasta nodaļa, kur viņš var nokārtot rēķinu,
samaksājot tikai 10 santīmus! Turklāt katrā
reģionālajā pilsētā ir arī viena vai divas
bankas, kas pieņem norēķinus bez komisijas maksas.
Rīgā ir aptuveni 15 šādu vietu (iepriekš to bija tikai
četras!). Mēs esam palielinājuši šo tīklu un
paplašināsim to vēl vairāk, lai cilvēki nekristu ģībonī,
stāvēdami rindās. Un vēl, - ja ir algas karte, bez
komisijas maksas var norēķināties
arī bankomātos. Protams, visas šīs vietas Lattelekom dotē
par labu klientam.
Vienas
durvis aizveras, citas - atdarās
KAC vietā tiks attīstīts Lattelekom
partneru tīklu. Tas nozīmē, ka visu to vietu tuvumā, kur
līdz šim atradās kāds klientu apkalpošanas centrs,
tiks noslēgti līgumi ar dīleriem par Lattelekom
pakalpojumu pārdošanu. Tur
varēs gan pasūtīt pakalpojumus, gan nopirkt telefonus un citu
aparatūru. Paplašināsies arī Telering telekomunikāciju
veikalu tīkls.
Vienkāršāka
un ērtāka kļūst arī dažādu dokumentu un
līgumu kārtošana ar Lattelekom. Piemēram, ja klients
vēlas izmantot ISDN, pie viņa
atnāk Lattelekom montieris ar visām iekārtām un
dokumentiem. Ja vien klāt ir persona, kas pilnvarota parakstīt dokumentus, tad jau tai
pašā reizē visas formalitātes tiek nokārtotas un
līnija ierīkota. Ja pilnvarotās personas nav klāt,
montieris atstāj līgumu, kurš jāatsūta pa pastu.
Arī gadījumā, kad klients vēlas jaunu pakalpojumu, kur montierim nekas nav jāierīko,
līgumu (vai pieteikumu) saņem un nosūta ar pasta
starpniecību (bezmaksas aploksnēs).
Katram
klientam būs PIN kods
Tiesa, pagaidām
vēl ir dažas neērtības, taču tās saistītas
nevis ar Lattelekom, bet gan ar
to, ka vēl joprojām nav vienotas valsts nozīmes datu
bāzes, kuru varētu izmantot gan bankas, gan telekomunikāciju
uzņēmumi, gan pašvaldības, gan jebkurš cits, kam ir
saistība ar klientu datiem. Rezultātam jābūt tādam,
lai katru personu varētu
identificēt pēc individuālā PIN koda. Tas vajadzīgs
tādēļ, lai nodrošinātu klienta datu
konfidencialitāti, ko nespēj garantēt personas kods, jo nereti
paši izturamies pret to pārāk nevērīgi. Nav noslēpums, ka cilvēki īpaši nesargā savu personas
kodu - to zina gan radi, gan kolēģi. Bet ko tad, ja
kāds no tuviniekiem vai paziņām gribētu to izmantot
ļaunprātīgi?!
Tāpēc Lattelekom
jau nākamgad ieviesīs jaunu norēķinu sistēmu, kas dod
iespēju katram klientam piešķirt personisko PIN kodu, kas
būs zināms tikai viņam un, protams, arī operatoram.
Līdz ar to vairs nebūs ik reizes jāprasa visi personas dati, lai
identificētu un autorizētu klientu.
Anita
KĻAVA
Lattelekom
Klientu apkalpošanas centri (KAC) savulaik tika
radīti, lai klients vienuviet varētu ērti nokārtot visus ar
telefona līnijas ierīkošanu vai jauniem pakalpojumiem saistītos
jautājumus un turpat samaksātu arī rēķinu.
Pēdējos gados KAC sākotnējās funkcijas pamazām
vien tiek nodotas sadarbības partneru rokās, bet pakalpojumus var
pasūtīt pa telefonu. Tādēļ Lattelekom pieņēmis
radikālu lēmumu - līdz 1. oktobrim pakāpeniski tiks
slēgti visi Lattelekom Klientu apkalpošanas centri un
piedāvāti alternatīvi risinājumi. Par to, kāpēc
un kā tas notiks, SP stāsta KAC restrukturizācijas projekta
vadītāja Ramona DĀVIDSONE.
Mūsdienīga stratēģija
Kas īsti notiek Lattelekom
Klientu apkalpošanas centros un kāpēc tos gatavojas
slēgt? Pavisam vienkārši
- Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur tiek ieviesta gluži
mūsdienīga, daudz ātrāka un efektīvāka klientu
apkalpošanas stratēģija un pakalpojumu pārdošana tiek
atdalīta no klientu
apkalpošanas. Šāda stratēģija veiksmīgi darbojas
arī Somijā, uzņēmumā Sonera. Var jau būt,
ka viens otrs raudzīsies uz šo jaunumu ar aizdomām: Lattelekom
vēlas izvairīties no tiešā kontakta ar klientiem. Taču
patiesībā visas šīs restrukturizācijas klapatas
uzņēmums sācis tikai un vienīgi klientu dēļ, -
lai padarītu viņu dzīvi ērtāku, atbrīvotu no
stāvēšanas rindās, ienāktu katrā
dzīvoklī un birojā ar bezmaksas tālruņa 8008040 starpniecību.
Savukārt pakalpojumu un telekomunikāciju iekārtu
pārdošana būs nodrošināta visos līmeņos -
gan pa telefonu, gan pie Lattelekom partneriem, gan arī
tiešā kontaktā ar
korporatīvajiem biznesa klientiem.
- Pāreju no
tiešās klientu apkalpošanas uz operatoru centru servisu sākām jau pērn, - stāsta
Ramona Dāvidsone. - Sagatavojām operatorus, lai viņi spētu
pieņemt krietni vairāk klientu zvanu. Pāris mēnešos
pārgājām no aptuveni 4 000 uz 90 000 zvanu diennaktī. Tas
ir milzu lēciens. Tāpēc arī spējam apkalpot klientus
daudz operatīvāk, un viņi var zvanīt uz 8008040 par
jebkuriem ar klientu apkalpošanu vai pakalpojumiem saistītiem
jautājumiem, arī brīvdienās. Šis
tālrunis darbojas jau no 2000.
gada 1. aprīļa un, kā liecina līdzšinējās
atsauksmes, klienti pozitīvi vērtē to, ka ir viens kopējs
numurs un vairs nav jālauza galva, kur katrā gadījumā
zvanīt.
Kas
notiek otrā galā?
Jebkurš klienta
zvans par jebkuru tēmu tiek fiksēts īpašā datu
bāzē, tādā kā uzņēmuma
iekšējā pastā. Ir lietas, kuras operatori paši var
atrisināt (tradicionāli jautājumi, izziņas), bet, ja ir
nopietnāki sarežģījumi, tad informācija tiek
nosūtīta uz attiecīgo dienestu un operators pats atzvana
klientam, lai paskaidrotu situāciju un piedāvātu
risinājumu. Pat īpaši
sarežģītos gadījumos atbilde jāsniedz desmit dienu
laikā. Protams, ja nepieciešams, var nosūtīt arī
montieri, lai pārbaudītu līniju un telefona aparātu klienta
galā. Īpašās nestandarta situācijās var tikt
organizēts arī klienta iekārtu un līnijas audits. Nav izslēgts
arī, ka ekstrēmos gadījumos uzņēmuma speciālisti
tiksies un runās ar klientu. Katrā ziņā, Lattelekom noteikti
neizvairīsies no nepieciešamiem kontaktiem ar klientu.
Norēķini
bez komisijas maksas
Nav noslēpums, ka
daudzi nāk uz KAC tāpēc, ka tur var nokārtot telefona
rēķinu bez komisijas maksas. Kā klientu apkalpošanas centru
slēgšana iespaidos šo situāciju?
- Šis
ir kārtējais paradokss, - uzskata Ramona Dāvidsone. - Lattelekom
ar maksājumiem nenodarbojas jau kopš pērnā gada.
Bet mūsu klients, zinot, ka
Audēju ielā var
norēķināties bez komisijas procentiem, maksā 20
santīmu par ceļu turp un 20 - atpakaļ, tērē laiku,
nemaz nepadomājot, ka turpat blakus viņa mājai ir Latvijas
pasta nodaļa, kur viņš var nokārtot rēķinu,
samaksājot tikai 10 santīmus! Turklāt katrā
reģionālajā pilsētā ir arī viena vai divas
bankas, kas pieņem norēķinus bez komisijas maksas.
Rīgā ir aptuveni 15 šādu vietu (iepriekš to bija tikai
četras!). Mēs esam palielinājuši šo tīklu un
paplašināsim to vēl vairāk, lai cilvēki nekristu ģībonī,
stāvēdami rindās. Un vēl, - ja ir algas karte, bez
komisijas maksas var norēķināties
arī bankomātos. Protams, visas šīs vietas Lattelekom dotē
par labu klientam.
Vienas
durvis aizveras, citas - atdarās
KAC vietā tiks attīstīts Lattelekom
partneru tīklu. Tas nozīmē, ka visu to vietu tuvumā, kur
līdz šim atradās kāds klientu apkalpošanas centrs,
tiks noslēgti līgumi ar dīleriem par Lattelekom
pakalpojumu pārdošanu. Tur
varēs gan pasūtīt pakalpojumus, gan nopirkt telefonus un citu
aparatūru. Paplašināsies arī Telering telekomunikāciju
veikalu tīkls.
Vienkāršāka
un ērtāka kļūst arī dažādu dokumentu un
līgumu kārtošana ar Lattelekom. Piemēram, ja klients
vēlas izmantot ISDN, pie viņa
atnāk Lattelekom montieris ar visām iekārtām un
dokumentiem. Ja vien klāt ir persona, kas pilnvarota parakstīt dokumentus, tad jau tai
pašā reizē visas formalitātes tiek nokārtotas un
līnija ierīkota. Ja pilnvarotās personas nav klāt,
montieris atstāj līgumu, kurš jāatsūta pa pastu.
Arī gadījumā, kad klients vēlas jaunu pakalpojumu, kur montierim nekas nav jāierīko,
līgumu (vai pieteikumu) saņem un nosūta ar pasta
starpniecību (bezmaksas aploksnēs).
Katram
klientam būs PIN kods
Tiesa, pagaidām
vēl ir dažas neērtības, taču tās saistītas
nevis ar Lattelekom, bet gan ar
to, ka vēl joprojām nav vienotas valsts nozīmes datu
bāzes, kuru varētu izmantot gan bankas, gan telekomunikāciju
uzņēmumi, gan pašvaldības, gan jebkurš cits, kam ir
saistība ar klientu datiem. Rezultātam jābūt tādam,
lai katru personu varētu
identificēt pēc individuālā PIN koda. Tas vajadzīgs
tādēļ, lai nodrošinātu klienta datu
konfidencialitāti, ko nespēj garantēt personas kods, jo nereti
paši izturamies pret to pārāk nevērīgi. Nav noslēpums, ka cilvēki īpaši nesargā savu personas
kodu - to zina gan radi, gan kolēģi. Bet ko tad, ja
kāds no tuviniekiem vai paziņām gribētu to izmantot
ļaunprātīgi?!
Tāpēc Lattelekom
jau nākamgad ieviesīs jaunu norēķinu sistēmu, kas dod
iespēju katram klientam piešķirt personisko PIN kodu, kas
būs zināms tikai viņam un, protams, arī operatoram.
Līdz ar to vairs nebūs ik reizes jāprasa visi personas dati, lai
identificētu un autorizētu klientu.
Anita
KĻAVA