Deviņi pakāpieni interneta kalnā

 

Dzimšanas dienā var dāvināt ne vien konfekšu kārbu, ziedu pušķi, torti, bet, izrādās, arī - brīvās pieejas interneta terminālus. Īpaši, ja jubilāre ir Rīga un dāvanas baudītāji - rīdzinieki un pilsētas viesi. Šīs e-dāvanas iniciatori, radītāji un iesaiņotāji ir uzņēmumi Telia Latvija, Hewlett Packard un Aģentūra Rīga 800. Par unikālo projektu SP stāsta Telia Latvija mārketinga direktors Mikus OZOLS.

 

Deviņi termināli 

Varbūt tādēļ, ka deviņi ir latviešu maģiskais skaitlis, bet droši vien arī tādēļ, ka tas simboliski saistās ar nule aizsākto Rīgas mūža devīto gadu simteni, brīvās pieejas interneta terminālu bija tieši deviņi. Jau vairāk nekā mēnesi pirms pilsētas astoņsimtgades tie bija uzstādīti dažādās sabiedriskajās vietās - Rīgas Domē, tirdzniecības centros Mols, Alfa, Rimi Purvciems, restorānā Lido (Krasta ielā), viesnīcās Riga, Radisson SAS Daugava, Maritim Park Hotel Riga, un Park Hotel Rīdzene. Brīvās pieejas interneta terminālu galvenais mērķis bija bez maksas nodrošināt rīdziniekus un Rīgas viesus ar interneta informāciju par svētku norisi, pilsētas vēsturi un populārākajiem tūrisma objektiem. Protams, tie, kas vēlējās, varēja izmantot arī citus Latvijas un starptautiskos interneta resursus, sūtīt e-pastus u. tml.

- Svarīgi bija izvietot šos terminālus pareizajās vietās, kur tie vislabāk pieejami, - stāsta Mikus Ozols. - Līdz ar to vietu izvēle bija vairāk saistīta ar to, kā piedāvāt vienlīdzīgas iespējas visiem Rīgas jubilejas svinētājiem un pat nesvinētājiem: rīdziniekiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir studenti, bērni vai biznesa cilvēki. Rīgas viesi, kas bija atbraukuši svinēt svētkus, tādējādi nejutās atrauti no ierastās vides, jo no minētajām viesnīcām pa e-pastu brīvi varēja sazināties ar biznesa partneriem un radiem. Ikvienam pieejami, visdemokrātiskākie un arī vispopulārākie bija interneta termināli lielveikalos (īpaši Rimi Alfa centrā)  un Lido Krasta ielas kompleksā.

 

Katrs ar savu artavu

Projekts Brīvas pieejas internets Rīgai sadarbībā ar Hewlett Packard un Aģentūru Rīga 800 ir veidots ar domu piedāvāt interneta pieeju visiem, kas to vēlas. Katrā interneta termināla tehniskajā nodrošinājumā ietilpa Hewlett Packard e-pc dators (Intel Celeron 700 MHz bāze, operatīvā atmiņa - 64MB, cietā diska ietilpība 10 GB, Windows 2000), bet Telia Latvija nodrošināja augstas kvalitātes ātrgaitas interneta pieslēgumu. Turklāt Telia Latvija tehniskie speciālisti cauru diennakti uzraudzīja šo stendu darbību ar on-line monitoringa palīdzību. Galvenais ir nevis tas, lai nekas negadītos, bet gan tas, cik ātri kļūmes tiek novērstas.

Protams, galvenais mērķis bija radīt papildu informācijas avotu par Rīgas jubileju, bet ne tikai tas. Komunikāciju un interneta vides tālākā attīstība ir viens no pamatakmeņiem ekonomikas augšupejai, tāpēc ļoti būtiski tuvāk iepazīstināt cilvēkus ar šo iespēju, ļaut pamēģināt, iepazīt, iedrošināt. Tas noteikti daudz dod arī kopējā zināšanu līmeņa paplašināšanai.

Salīdzinājumā ar tām interneta iespējām, kas pieejamas firmu birojos, satura ziņā terminālos nekādu ierobežojumu nebija. Mikus Ozols izteica pārliecību, ka pat daudzi no tiem, kas internetu lieto ikdienā, varētu būt pārsteigti par šo terminālu kvalitāti un ātrumiem. Tie visi ir ātrgaitas pieslēgumi, kuri veidoti pēc tādiem kritērijiem, lai nekādā veidā neierobežotu lietotāja vēlmi aplūkot pēc iespējas vairāk informācijas.

Projekta realizācijā bija iesaistītas arī visas firmas un iestādes, kur atradās šie interneta stendi. Arī tām pienākas pateicība, jo viņi uzņēmās atbildību un rūpes. Starp citu, termināli bija darba kārtībā gan dienu, gan nakti. Zīmīgi, ka naktī, kad slēdza lielveikalus, īpaši laba izdevība pasērfot internetā radās apsardzes darbiniekiem…

 

Lietotāji

Parasti tādos gadījumos, ja kaut ko piedāvā par brīvu, sarodas daudz ļaužu. Arī šai gadījumā par publikas atsaucību nevarēja sūdzēties. Protams, lai izsērfotos pēc sirds patikas, bija jārēķinās ar laika rezervi, jo nereti pie interneta termināliem veidojās rindas. Vislielākais publikas pieplūdums bija tirdzniecības centros. Tur interesenti nāca līdz ar centru atvēršanu. No rītiem visvairāk bija bērnu, pusaudžu un jauniešu, bet pusdienlaikā nāca nopietni biznesa ļaudis. Telia Latvija katra lietotāja sērfošanas laiku nebija ierobežojusi, bet tas parasti bija atkarīgs no situācijas. Ja veidojās gara rinda, tad paši rindā stāvētāji neļāva cits citam pārāk ilgi kavēties un tie, kas elpoja sērfotājam uz pakauša, nemitīgi skatījās pulkstenī.

Mikus Ozols ir gandarīts, ka mūsu sabiedrība šoreiz izcēlās ar labu organizētību un toleranci, nebija arī tādu gadījumu, kad viens sērfo visu dienu un nelaiž citus klāt. Galu galā katra termināla tuvumā bija arī attiecīgā veikala, viesnīcas vai Domes atbildīgās personas, kas visu uzraudzīja.

Nedaudz atšķirīga bija interneta termināla loma Rīgas Domē, - tā lielā mērā bija arī prestiža lieta, lai gan iebraucējiem, gan pašmāju ļaudīm parādītu, ka arī šai ziņā ar Latviju viss kārtībā. Pasaulē diezgan izplatīta ir prakse, ka municipalitātes izmanto elektroniskos kioskus, lai sniegtu palīdzību un informāciju par to, kas un kādā veidā ir pieejams.

 Terminālus pusdienlaikā vai pēc darba labprāt esot izmantojuši arī paši domnieki. Dome ir viens no šī projekta atbalstītājiem, un deputāti ļoti gribēja, lai viens termināls atrastos Domē, jo tādējādi bija iespēja parādīt viesiem, ka viņi svētku gaitā ir informatīvi sagatavoti - arī vismodernākajā veidā.

 

Ieguvumi

- Mums nav vajadzīga skaļa reklāma, - saka Mikus Ozols. - Par to, ka varam labi strādāt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, mūsu klienti jau pārliecinājušies. Būtiskākais ir radīt šo iespēju klientiem un nenovērst uzmanību no svētkiem, veidojot  pašreklāmu.

Svētki izskanējuši, bezmaksas interneta termināli pēc 1. septembra novākti. Kāds būs to tālākais liktenis? Un ko gan no šīs akcijas ieguvusi Telia Latvija? Tiesa, šis ieguvums nav sataustāms un ar neapbruņotu aci saredzams, drīzāk gan - sajūtams kā smalki, netverami pavedieni, kas aizvien vairāk cilvēku pārliecina par interneta nepieciešamību un tā daudzajām iespējām. Un vēl - daudzas organizācijas, viesnīcas un firmas ir pārliecinājušās, ka tā ir ideāla forma, kā nostiprināt saites ar klientiem, tādēļ Telia Latvija vai ik dienas saņem piedāvājumus pirkt vai vismaz īrēt šos terminālus. Un kāpēc gan ne!

Tāpēc arī Mikus Ozols aicina visus, kuriem ir radusies vai varētu rasties interese par šo interneta terminālu iegādi vai izmantošanu (par to, vai tie arī turpmāk darbosies bez maksas, protams, lems to jaunie īpašnieki) griezties Telia Latvija mārketinga nodaļā. Kas zina, varbūt svētku dāvana Rīgai kļūs par patīkamu ikdienas dāvanu lietišķiem cilvēkiem.

 

Daina DAMBERGA