M-komercija: tirgus potenciāls

 

Britu tirgus pētījumu aģentūra (British Market Research Agency e-MORI) pēc Nokia Networks pasūtījuma veikusi pētījumu par m-komercijas pakalpojumiem 2000. gada beigās un 2001. gada pirmajā ceturksnī. Iegūtie dati tiek izmantoti, lai izstrādātu klientu pieprasījumam atbilstošus produktus un pakalpojumus. Aptaujājot klientus, netika minēts pasūtītājs, lai neietekmētu atbildes un lai tās būtu nepiespiestas, brīvas. Pētījumi tika veikti sešos lielos tirgus reģionos: Lielbritānijā, Dienvidkorejā, Itālijā, ASV, Brazīlijā un Somijā. Aptaujātās personas bija vidusmēra mobilo komunikāciju lietotāji, pavisam 11 295.

 

Pētījumu objekts

Šī aptauja liecina, ka lietotāju interese par mobilo komerciju ir ļoti liela. To, kuri lieto (vai vēlas lietot) m-komercijas pakalpojumus, ir aptuveni astoņas reizes vairāk nekā to, kuri izmanto e-komerciju. Zīmīgi, ka gandrīz 90 procentu no tiem, kuri gatavi lietot m-komercijas pakalpojumus, ir gatavi par to arī dārgāk maksāt.

Katrā no aplūkotajiem tirgus reģioniem ir specifiski dzinuļi un arī barjeras m-komercijas attīstībai, kuras nosaka dažādas sociālās struktūras, kultūras priekšrocības, lietojums un piekļuve tehnoloģijām, kā arī norēķinu un tarifu struktūras. Šis globālais pārskats apkopo galvenos m-komercijas aspektus, kuri ir kopēji visiem sešiem tirgus reģioniem.

 

Kvalitatīvā izpēte

Tika izveidotas 24 fokusa grupas - pa četrām katrā valstī. Galvenie kritēriji bija vecuma grupas (16-30 un 30+ gadu); mobilo un interneta tehnoloģiju lietotāji; pozitīva attieksme pret tehnoloģijām; mobils dzīves stils; izpratne par e-komerciju un/vai pieredze šādos darījumos; aptaujas dalībnieki dzīvo lielās, komerciāli rosīgās pilsētās (Brazīlijā - Riodežanero un Sanpaulo, Somijā - Tampere un Helsinki, Lielbritānijā - Mančestra un Londona, Itālijā - Milāna un Roma, Dienvidkorejā - Seula un Pusana, ASV - Losandželosa un Čikāga). Visu fokusa grupu struktūra bija veidota pēc vienādiem principiem.

Lai tuvāk iepazīstinātu aptaujas dalībniekus ar m-komercijas iespējām, viņiem demonstrēja Nokia sagādātos videomateriālus. Tajos bija redzami visdažādākie m-komercijas lietojumi, lai respondenti varētu atbildēt, kādiem pakalpojumiem viņi paši gribētu dot priekšroku.

 

Kvantitatīvā izpēte

Kvantitatīvā izpēte tika izmantota, lai identificētu m-komercijas tirgus potenciālu. Jautājumi fokusa grupām bija saistīti ar šādiem virzieniem:

· pašreizējie mobilās komunikācijas līdzekļi un izmantotās tehnoloģijas;

· atbildība par rēķinu apmaksu;

· attiecības ar e-komerciju;

· iespēja lietot m-komercijas pakalpojumus;

· situācijas, kurās šos pakalpojumus varētu izmantot;

· vēlamais norēķinu veids;

· attieksme pret m-komerciju kopumā.

Kur vien iespējams, tika pētīti vidusmēra klientu viedokļi, īpaši jautājumā par iespējamo m-komercijas popularitāti nākotnē.

 

Kā attīstīsies m-komercija?

Mobilās komercijas pakalpojumu pašreizējās un nākotnes iespējas jau tagad pievelk potenciālos lietotājus tik spēcīgi, ka visos sešos tirgus reģionos 24-54 procenti ir gatavi veikt m-komercijas darījumus par vairāk nekā 25 USD katru.

M-komerciju vajadzētu aplūkot to daudzo iespēju kontekstā, kādas lietotājam pavērs mobilie norēķini un pakalpojumi. Lai tie tiktu plaši lietoti, šo pakalpojumu priekšrocībām salīdzinājumā ar pārējām alternatīvām jābūt pārliecinošām, pat unikālām.

Viena no vissvarīgākajām m-komercijas priekšrocībām ir lietošanas ērtums, ko nodrošina mobilitāte, konverģence, iespēja izvairīties no rindām un nenēsāt līdzi skaidru naudu, labāka izdevumu kontrole un neierobežotas iepirkšanās iespējas.

Tomēr m-komercijas priekšrocība ir ne tikai specifiskas preces un pakalpojumi, bet to lietojums atkarībā no situācijas un atrašanās vietas. Piemēram, krīzes situācijās, ja klients apmaldījies, ceļā salūzusi mašīna vai kādā nomaļā vietā sašķobījusies veselība un steidzīgi vajadzīgi medikamenti, viņš par operatīvu palīdzību noteikti būtu gatavs maksāt arī dārgāk. Šādā kontekstā augstāku pakalpojuma vērtību nosaka tieši situācija, nevis pats pakalpojums.

 

Potenciālie pakalpojumi

Ļoti būtiska nozīme veiksmīgai tirgus attīstībai ir izpētīt, kādus m-komercijas pakalpojumus klienti vislabprātāk lietotu. Gandrīz varētu teikt, ka tie aptaujas dalībnieki, kuriem bija pozitīva attieksme pret m-komerciju, pirktu gandrīz visu, kas nav īpaši dārgs, lai mazinātu darījuma iespējamo risku. Tomēr varētu izveidot veselu virkni pakalpojumu, kurus respondenti izvēlējās visbiežāk: maksa par ātrgaitas šosejas lietojumu; zāles, ziedi un dāvanas; produkti un lētas preces no automātiem; maksa par taksometru, viesnīcu, restorānu, biļetēm, fotogrāfijām, degvielu, autostāvvietu; spēles; iepirkšanās ārzemēs (komandējuma vai atvaļinājuma laikā); auto noma; sinhronās tulkošanas pakalpojumi u. tml.

Kāds aptaujas dalībnieks no Čikāgas labprāt izmantotu m-komercijas iespējas ceļotāju čeku vietā, kāds brazīlietis gribētu no mašīnas nokārtot maksājumus bankā, bet itālis - ar mobilā termināla palīdzību samaksāt par gāzes uzpildi kādā pašapkalpošanās gāzes stacijā. Potenciālās m-komercijas iespējas ir ļoti plašas, bet konkrēto pakalpojumu pieejamība būs atkarīga gan no konkrētā tirgus apstākļiem, gan no cenām, gan arī no operatoru spējas noorganizēt plašu pakalpojumu piegādātāju tīklu.

 

Šķēršļi

Pētījumā identificēti tie faktori, kurus varētu uzskatīt par šķēršļiem m-komercijas attīstībai un arī pašu lietotāju viedokļi, kā tos varētu pārvarēt.

Pirmkārt, daudz lietotāju pieprasa garantēt, lai katra mobilā iekārta būtu pieejama tikai konkrētajam lietotājam (user specific), t. i., lai nevienam citam nebūtu iespējas veikt finansu darījumus ar tās palīdzību. Otrkārt, lietotāji pieprasa pilnīgu tīkla drošības garantiju. Treškārt, visām tirgus markām un uzņēmumiem, kas piedāvā pakalpojumus, ir jābūt uzticamiem (trusted). Tas attiecas uz visiem vērtības ķēdes (value chain) elementiem/posmiem, to skaitā arī finanšu institūcija, tīkla operators un mobilā telefona ražotājs.

 

M-komercija perspektīvā

M-komerciju potenciāli varēs izmantot gan attālinātiem, gan lokāliem darījumiem. Šai ziņā tā atšķiras no e-komercijas fiksētā interneta savienojuma. No otras puses, tā ir uz ekrāna (displeja) bāzēta tehnoloģija, kura ļauj pārraidīt informāciju, lai veiktu elektroniskus norēķinus (caur tīklu), un šai ziņā tā līdzinās e-komercijai.

Populārs ir uzskats, ka m-komercija sākotnēji, kamēr nebūs izveidojies plašs masveida tirgus un šie pakalpojumi būs samērā dārgi, attīstīsies līdzīgi e-komercijai. Tāpēc vismaz aptuvenu priekšstatu par potenciālajiem m-komercijas lietotājiem varētu dot šābrīža interneta un e-komercijas lietotāju attiecība. No izpētītajiem tirgus reģioniem, piemēram, Itālijā uz 13 interneta lietotājiem ir viens e-komercijas lietotājs, Brazīlijā šī proporcija ir 1:6, ASV - 1:4, Somijā un Dienvidkorejā - 1:3, bet Lielbritānijā - 1:2,5.

Interesanti, kāpēc gan visi interneta lietotāji nepērk preces un pakalpojumus tīklā? Pētījumos šie iemesli ir norādīti. Viens no galvenajiem iemesliem ir drošība (vai, pareizāk, tās trūkums). Tomēr daudzi no tiem, kuri nekad nav iepirkušies internetā, ir pirkuši preces un pakalpojumus ar fiksētā telefona starpniecību vai sūtījuši čekus pa pastu, turklāt bez jelkādām bažām. Aptaujas dalībnieki tomēr uzskata, ka tas ir drošāk, nekā iepirkties internetā, jo tur nākas publiskot kredītkartes numuru un citus personiskus datus.

Uzskatot, ka iepirkšanās internetā pakļauta vislielākajam riskam, daudzi pamatojas uz konkrētiem gadījumiem, kad draugiem vai kolēģiem nozagti un ļaunprātīgi izmantoti kredītkartes dati vai arī pirkums vispār nav saņemts. Viņus nespēj pārliecināt arguments, ka, norēķinoties ar kredītkarti restorānā vai veikalā, vismaz teorētiski pastāv vēl lielāks risks. Toties lielāko daļu no tiem, kuri tuvākā vai tālākā nākotnē varētu izšķirties par labu mobilajai komercijai (īpaši, izmantojot 3G terminālus), pārliecināja fakts, ka, norēķinoties par m-komercijas pirkumu vai pakalpojumu, nav jānorāda kredītkartes numurs, jo šie dati uzticēti operatoram, kurš gādā par savu klientu aizsardzību. Tātad, izmantojot m-komerciju, risks tiek samazināts līdz minimumam.

 

M-komercija ir neizbēgama

Lai gan daudziem no aptaujātajiem bija visai miglains (vai pat nekāds) priekšstats par to, kas īsti ir m-komercija, tās potenciālie lietotāji tomēr uzskatīja, ka šīs tehnoloģijas izplatība un ienākšana ikdienā ir neizbēgama. Visvairāk bija to, kas prognozēja strauju m-komercijas ienākšanu mobilajos norēķinos par precēm un pakalpojumiem. Aptaujas rezultāti ļāva sadalīt atbildes trijās grupās:

· tie, kuri noteikti vai gandrīz noteikti lietos m-komercijas pakalpojumus (tālāk tekstā - agrie lietotāji - early adopters);

· tie, kuri, ļoti iespējams, lietos šos pakalpojumus, to skaitā arī tie, kuri varētu tos lietot nedaudz vēlākā nākotnē (šī grupa veido t. s. masveida tirgu - total market);

· tie, kuri uzskata, ka noteikti neizmantos šos pakalpojumus, arī nākotnē ne (tradicionālo darījumu grupa).

Tie, kuri nav gatavi lietot m-komerciju, pārsvarā min šādus ieganstus: man tā nav vajadzīga; dodu priekšroku norēķiniem aci pret aci; nejūtos ērti, lietojot tehnoloģijas; man nepatīk pirkt lietas, kuras nevaru redzēt/aptaustīt/uzmērīt; man nav vajadzīga vēl viena tehniska ierīce.

 

m-komercija : e-komercija

Konkrēto tirgus reģionu pētījumi rāda, ka agrie m-komercijas lietojumi apjoma ziņā varētu būt līdzīgi e-komercijas pirmsākumiem, lai gan ir arī zīmīgas atšķirības. Piemēram, Itālijā, Brazīlijā un nedaudz mazākā mērā arī Dienvidkorejā m-komercijas potenciālo agro lietotāju ir krietni vairāk nekā pašreizējo e-komercijas lietotāju. Brazīlijā un Itālijā m-komercijas lietotāju varētu būt attiecīgi 16 un 20 reižu vairāk nekā pašreizējo e-komercijas lietotāju.

ASV, Lielbritānijā un Somijā ir gluži pretēji. Tas, protams, nenozīmē, ka šo valstu tirgus būtu mazāk atvērts progresam, bet gan to, ka tur ir plaši izplatīta un attīstīta e-komercija. Un, kāpēc gan steigties nomainīt labi ieeļļotu un ātri ritošu mehānismu pret jaunu - iespējams, vēl labāku, taču pagaidām nepārbaudītu. Tas ļauj secināt, ka vislabvēlīgākie apstākļi m-komercijas attīstībai varētu būt valstīs, kurās e-komercija vēl nav dzinusi pārāk dziļas saknes, tostarp arī Latvijā un visā Austrumeiropā.

 

m-komercija : mobilais telefons

Ne mazāk interesanti būtu salīdzināt potenciālo m-komercijas tirgu ar mobilo telefonu izplatību pētāmajos tirgus reģionos. Izrādās, ka potenciālais m-komercijas un pašreizējais mobilo telefonu lietojums Dienvidkorejā un ASV ir visai līdzīgs. Toties Somijā, Lielbritānijā un Itālijā m-komercijas apjoms ir mazāks, bet Brazīlijā - lielāks nekā pašreizējais mobilo telefonu lietojums. Kāpēc? Pirmkārt, lietotāji novērtē atšķirību starp mobilo telefonu un mobilo norēķinu un datu pārraides ierīci. Daļa no mobilo telefonu lietotājiem uzskata, ka viņi var iztikt bez mobilajiem norēķiniem, turpretī daļa no tiem, kuri neizmanto mobilo telefonu, labprāt vēlētos lietot mobilo terminālu norēķiniem un m-komercijai (Brazīlija).

Respondenti kopumā apliecināja arī diezgan augstu uzticības līmeni m-komercijas pakalpojumiem. Viens no uzticības kritērijiem bija gatavība veikt darījumu 25 USD apjomā. Zemākais šādu klientu apjoms bija Itālijā (24 procenti), bet augstākais - Brazīlijā (54 procenti). Somijā - 38, Dienvidkorejā - 36, ASV - 34, Lielbritānijā - 28 procenti.

 

Apkopojot globālā tirgus izpētes rezultātus, var teikt, ka m-komerciju šobrīd būtu vispareizāk uztvert kā interneta alternatīvu. Tās attīstība atkarīga gan no lietotājiem, gan no 3G terminālu reālas ieviešanas un izplatības tempiem. Katrā ziņā, tā ir jauna, satraucoša iespēja lietotājiem, kas labprāt izmēģina visu, ko spēj sniegt modernās tehnoloģijas, gūstot no tām maksimālu labumu un ērtības.

 

 

Pēc Nokia Networks Research Centre materiāliem

sagatavoja Gunta KĻAVIŅA