Lokālo tīklu vadība un datu bāzes
Lokalo tiklu vadiba un datu bazes
Kabeļu
tīklu industrija pēdējos trijos gados attīstījusies
diezgan revolucionāri. Aizvien vairāk korporatīvo klientu prasa
reāla laika intelektuālās kabeļu sistēmas, un
kabeļu tīklu pārdevēji steidzas apmierināt viņu
prasības.
Reāla
laika kabeļu tīkla vadības sistēma reālā
laikā nodrošina informāciju par pievienojuma statusu tīkla
rozetēm, reālā laikā dod pārskatu par jebkurām
savienojumu izmaiņām uz vadības staciju un palīdz
sistēmas administratoram tīkla plānošanā un
izmaiņu ātrā ieviešanā.
Ir
vairāki iemesli, kāpēc gala lietotāji pieprasa
pilnīgāku tīklu kontroli un vadību. Kabeļu
sistēmu piedāvātāju konkurence ir sīksta,
kopējais tirgus pieaugums kopš 1999. gada ir tikai 3,5 procenti.
Firmas vārds vairs nav galvenais, kas palīdz uzvarēt
lietotāju izsludinātajos konkursos, jo visi piedāvā
līdzīgus risinājumus un garantijas termiņus.
Ražotāji un piegādātāji meklē risinājumus,
kā palielināt produkcijas noietu. Vēl svarīgāk
lietotāji aktīvi pēta veidus, kā samazināt tīklu
infrastruktūras uzturēšanas izdevumus.
Korporatīvajiem
lietotājiem ir lieliska iespēja tīklu uzraudzībai un
pārvaldībai, jo tīklu sistēmas ir standartizētas un
bāzētas uz SNMP vadību. Milzīgais laika, resursu un naudas
ietaupījums padara SNMP vadību par de facto prasību
katram tīklam.
Loģiskā
kustības organizācija paplašina prasības pēc
centralizētas infrastruktūras vadības. Pastāvīgi
nepieslēgtas vadības sistēmas nenodrošina šīs
augošās prasības. Lietotāji izprot, ka milzīgās
apkalpošanas un dīkstāvju izmaksas var nopietni samazināt,
būvējot reālā laikā kontrolējamas un vadāmas
kabeļu sistēmas.
Reālā
laika kabeļu sistēmu vadības attīstībā ir
iesaistītas trīs atšķirīgas grupas: kabeļu
sistēmu piegādātāji, sistēmu integratori un
korporatīvie lietotāji. Katra no tām ir ieguvēja, lietojot
reālā laika tīklu vadības sistēmu.
Pionieris
šādu sistēmu piedāvājumā ir kompānija RIT
Technologies (Izraēla), un reālā laika vadību kā
industrijas prasību ir akceptējis tāds kabeļu sistēmu
industrijas gigants kā Lucent.
Izmantojot
šādu sistēmu, lietotājs jebkurā brīdī var
iegūt pārskatu par savienojumiem, par aktīvo iekārtu
pieslēgumu, to IP/MAC adresēm, nekavējoties lokalizēt
problēmu tīklā un to novērst.
Kas
ir nepieciešams, lai iegūtu iepriekš izklāstītās
priekšrocības? Lūk, kas:
·
kontrolējami savienojumu
paneļi;
·
savienojumu kontrolieri
(skeneri);
·
vadības stacija;
·
atbilstoša
programmatūra;
·
datu bāze
informācijas glabāšanai.
Jāpiebilst, ka datu bāze ir noderīga
arī citos ar iestādes darba organizāciju saistītos
aspektos.
Kā piemēru šādas sistēmas
izveidei aplūkosim kompānijas RIT Technologies
piedāvātās sistēmas PatchView for the EnterpriseÔ (PV4E) struktūrshēmu:
Sistēmas komponentu mijiedarbība:
PV4E ir bāzēta uz SQL relāciju datu
bāzes, SNMP tehnoloģijas un unikālu P-LET moduli (proactive
LAN equipment topology) tīkla datoru izsekošanai.
Master un Satellite
skeneri kontrolē savienojumus savienojumu paneļos. Izmantojot SNMP
protokolu, Master skeneris pārraida informāciju uz
vadības staciju.
Klienta/servera arhitektūra veidota uz MS SQL, to
atrašanās iespējama jebkurā tīkla vietā. Uz SQL
standarta veidotā datu bāze ir maksimāli elastīga un var
vadīt praktiski neierobežotu atrašanās vietu daudzumu. Datu
importa un eksporta iespējas uz citām datu bāzēm ir
vienkāršas. Ir pilna integrācija ar tādām
pazīstamām tīkla vadības sistēmām kā HP
Open View un Ca Unicenter TNG. P-LET automātiski informēs
administratoru par kādas iekārtas pirmreizēju
pieslēgšanu tīklam un formēs attiecīgu ierakstu datu
bāzē. Ja šo iekārtu fiziski pārvietos, tās
atrašanās vieta tiks izsekota automātiski.
Grafiskais līnijas savienojumu attēlojums uz
vadības stacijas ekrāna palīdzēs administratoram
vieglāk izsekot savienojumiem:
Sistēmas galvenās priekšrocības
·
Vadība reālā
laikā
·
Arhitektūra
klients/serveris
·
Plašas integrācijas
iespējas ar citām bāzēm un sistēmām
·
Nepārtrauktā
inventarizācija: P-LET tehnoloģija
·
Fizisko sakaru kanālu
grafiskais attēlojums
·
Tīkla
plānošanas, pārkonfigurācijas instrumenti
·
Stāvokļa
novērošana internetā
Einārs BERGHOLCS,
inženieris
Kabeļu
tīklu industrija pēdējos trijos gados attīstījusies
diezgan revolucionāri. Aizvien vairāk korporatīvo klientu prasa
reāla laika intelektuālās kabeļu sistēmas, un
kabeļu tīklu pārdevēji steidzas apmierināt viņu
prasības.
Reāla
laika kabeļu tīkla vadības sistēma reālā
laikā nodrošina informāciju par pievienojuma statusu tīkla
rozetēm, reālā laikā dod pārskatu par jebkurām
savienojumu izmaiņām uz vadības staciju un palīdz
sistēmas administratoram tīkla plānošanā un
izmaiņu ātrā ieviešanā.
Ir
vairāki iemesli, kāpēc gala lietotāji pieprasa
pilnīgāku tīklu kontroli un vadību. Kabeļu
sistēmu piedāvātāju konkurence ir sīksta,
kopējais tirgus pieaugums kopš 1999. gada ir tikai 3,5 procenti.
Firmas vārds vairs nav galvenais, kas palīdz uzvarēt
lietotāju izsludinātajos konkursos, jo visi piedāvā
līdzīgus risinājumus un garantijas termiņus.
Ražotāji un piegādātāji meklē risinājumus,
kā palielināt produkcijas noietu. Vēl svarīgāk
lietotāji aktīvi pēta veidus, kā samazināt tīklu
infrastruktūras uzturēšanas izdevumus.
Korporatīvajiem
lietotājiem ir lieliska iespēja tīklu uzraudzībai un
pārvaldībai, jo tīklu sistēmas ir standartizētas un
bāzētas uz SNMP vadību. Milzīgais laika, resursu un naudas
ietaupījums padara SNMP vadību par de facto prasību
katram tīklam.
Loģiskā
kustības organizācija paplašina prasības pēc
centralizētas infrastruktūras vadības. Pastāvīgi
nepieslēgtas vadības sistēmas nenodrošina šīs
augošās prasības. Lietotāji izprot, ka milzīgās
apkalpošanas un dīkstāvju izmaksas var nopietni samazināt,
būvējot reālā laikā kontrolējamas un vadāmas
kabeļu sistēmas.
Reālā
laika kabeļu sistēmu vadības attīstībā ir
iesaistītas trīs atšķirīgas grupas: kabeļu
sistēmu piegādātāji, sistēmu integratori un
korporatīvie lietotāji. Katra no tām ir ieguvēja, lietojot
reālā laika tīklu vadības sistēmu.
Pionieris
šādu sistēmu piedāvājumā ir kompānija RIT
Technologies (Izraēla), un reālā laika vadību kā
industrijas prasību ir akceptējis tāds kabeļu sistēmu
industrijas gigants kā Lucent.
Izmantojot
šādu sistēmu, lietotājs jebkurā brīdī var
iegūt pārskatu par savienojumiem, par aktīvo iekārtu
pieslēgumu, to IP/MAC adresēm, nekavējoties lokalizēt
problēmu tīklā un to novērst.
Kas
ir nepieciešams, lai iegūtu iepriekš izklāstītās
priekšrocības? Lūk, kas:
·
kontrolējami savienojumu
paneļi;
·
savienojumu kontrolieri
(skeneri);
·
vadības stacija;
·
atbilstoša
programmatūra;
·
datu bāze
informācijas glabāšanai.
Jāpiebilst, ka datu bāze ir noderīga
arī citos ar iestādes darba organizāciju saistītos
aspektos.
Kā piemēru šādas sistēmas
izveidei aplūkosim kompānijas RIT Technologies
piedāvātās sistēmas PatchView for the EnterpriseÔ (PV4E) struktūrshēmu:
Sistēmas komponentu mijiedarbība:
PV4E ir bāzēta uz SQL relāciju datu
bāzes, SNMP tehnoloģijas un unikālu P-LET moduli (proactive
LAN equipment topology) tīkla datoru izsekošanai.
Master un Satellite
skeneri kontrolē savienojumus savienojumu paneļos. Izmantojot SNMP
protokolu, Master skeneris pārraida informāciju uz
vadības staciju.
Klienta/servera arhitektūra veidota uz MS SQL, to
atrašanās iespējama jebkurā tīkla vietā. Uz SQL
standarta veidotā datu bāze ir maksimāli elastīga un var
vadīt praktiski neierobežotu atrašanās vietu daudzumu. Datu
importa un eksporta iespējas uz citām datu bāzēm ir
vienkāršas. Ir pilna integrācija ar tādām
pazīstamām tīkla vadības sistēmām kā HP
Open View un Ca Unicenter TNG. P-LET automātiski informēs
administratoru par kādas iekārtas pirmreizēju
pieslēgšanu tīklam un formēs attiecīgu ierakstu datu
bāzē. Ja šo iekārtu fiziski pārvietos, tās
atrašanās vieta tiks izsekota automātiski.
Grafiskais līnijas savienojumu attēlojums uz
vadības stacijas ekrāna palīdzēs administratoram
vieglāk izsekot savienojumiem:
Sistēmas galvenās priekšrocības
·
Vadība reālā
laikā
·
Arhitektūra
klients/serveris
·
Plašas integrācijas
iespējas ar citām bāzēm un sistēmām
·
Nepārtrauktā
inventarizācija: P-LET tehnoloģija
·
Fizisko sakaru kanālu
grafiskais attēlojums
·
Tīkla
plānošanas, pārkonfigurācijas instrumenti
·
Stāvokļa
novērošana internetā
Einārs BERGHOLCS,
inženieris