|
NAIS - mans trešais jurists
New Page 1
Deviņdesmito gadu sākumā ne vien
programmatūrā, bet arī ikdienas datortehnikā profesionāli
orientējās tikai retais. Tādēļ laiks, kad izveidojās
ievērojamie programmatūras uzņēmumi DATI, SWH Tehnoloģija
un citas akciju sabiedrības, bija leģendu apvīts. Viena no pašām
pirmajām un leģendārākajām, speciāli Latvijai
izstrādātajām, programmatūrām bija Normatīvo
aktu informācijas sistēma (NAIS), kuras desmitgadi programmētāji,
juristi un likumdevēji atzīmē 2001. gada septembrī. Tāpēc
šoreiz pie SP apaļā galda a/s DATI un valsts iestāžu darbinieki
- vīri, kas stāvējuši pie NAIS šūpuļa: Ivars PUKSTS,
Ārvalds FREIBERGS, Mārtiņš KATLAPS, Arnis RIŠKOVS, Ojārs
KRŪMBERGS un tagadējie sistēmas izplatītāji Aldis
GULBIS un Dzintars ADAMOVIČS.
- Kad
Ņūtonam uz galvas uzkrita ābols, viņš saprata, kas ir
gravitācija. Kas rosināja NAIS radīšanu?
I. Puksts,
a/s DATI ģenerāldirektors:
- 1990. gada rudenī, Ivara Godmaņa valdības
laikā, tika radīta trīs cilvēku grupa, kuras uzdevums bija
izveidot Ministru padomes informatizācijas koncepciju. Šo grupu vadīja
Juris Retenais. Bija vajadzīga datorizēta sistēma Latvijas
normatīvajiem aktiem. Ministru padomē kāda telpa bija pilna ar
skapjiem, kartītēm, dokumentu
oriģināliem, kuri prasīt prasījās pēc apstrādes
un datorizācijas.
Svarīgākais
bija ātri iemiesot ideju praktiskā risinājumā. 1991. gada
pavasarī tiku uzaicināts par izstrādes grupas vadītāju.
Noteikti gribētu nosaukt tos cilvēkus, kuri
stāvēja pie NAIS šūpuļa. Tie bija Juris Retenais,
Arnis Riškovs, Aigars Šteinfelds, Alvils Hincs, nedaudz vēlāk grupā
iekļāvās brāļi Rigerti - Andris un Aldis. Svarīgs
bija arī tā laika Ministru padomes Juridiskā departamenta, īpaši
tā vadītāja Aivara Maldupa un
viņa vietnieka Ārvalda Freiberga lielais atbalsts un ieinteresētība.
- Tik
daudz tēvu un nevienas mātes?!
I. Puksts:
- Kā nu bez mātes! NAIS (Līdz 1992.
gadam to dēvēja par JURO vai Juridiskie dokumenti, bet
šeit un turpmāk skaidrības labad lietosim NAIS. - Red. piez.)
tapšanā ar sirdi un dvēseli piedalījās Kodifikācijas
daļas vadītāja Veronika Krūmiņa. Visu cieņu viņas
fanātiskajam darbam un ticībai. Būdama profesionāla juriste,
V. Krūmiņa izstrādāja spožu dokumentu kodēšanas sistēmu.
Esam viņai lielu pateicību parādā, jo sarežģītākais
nav vis šādu sistēmu programmēt, bet gan dabūt to pie
dzīvības - panākt tās darbspēju.
Kad tapa sistēmas
pirmā praktiski lietojamā versija, darbā iesaistījās arī
Saeimas pārstāvis Mārtiņš Katlaps un mārketinga speciālisti
Ojārs Krūmbergs, Māris Saulītis, vēlāk - pašreizējais
SIA Komerccentrs DATI Grupa direktors Aldis Gulbis un NAIS izplatīšanas
grupas vadītājs Dzintars Adamovičs.
A. Riškovs,
NAIS modernizācijas projekta vadītājs: - NAIS
pirmsākumos Latvijas iestādēs nebija kā tagad: visiem viens
teksta redaktors Word un viena vide dokumentu sagatavošanā. Toreiz
bija visai sarežģīti pat elektroniskā veidā sagatavotus
dokumentus ievietot mūsu sistēmā.
Ā.
Freibergs: - Projekta tapšanas
sākumā biju MP Juridiskā departamenta direktora vietnieks, vēlāk
- Valsts kancelejas direktora vietnieks un ilgu laiku biju cieši saistīts
ar šo projektu. Cik atceros, toreiz iniciatīva vairāk nāca no
NAIS grupas ļaudīm. Valsts iestāžu darbinieku drosmīgais
solis bija pieņemt šādu privātas firmas piedāvājumu.
Bija gana daudz tādu, kas šaubījās. Arī tāpēc, ka
Augstākajā padomē (vēlāk - Saeimā),
Tieslietu ministrijā un Valsts kancelejā bija katrai instancei
sava, atšķirīga kodifikācija. Lai uzkrātu grozījumus,
dokumentu krājumos bija jāielīmē papildu lapas. Kriminālkodekss
bija tā pārpildīts ar apmaiņas lapām, ka galu galā
nemaz vairs nebija aizverams. Valsts kancelejā vēl ir saglabājies
kartotēkas skapis ar daudzām atvilktnēm. Ļoti līdzīgs
Barona dainu skapim: arī mūsējam uz atvilknītēm ir
kodifikācijas numuri un iekšā - kartītes. Es to saucu par kompjūteru
un vedu jaunos juristus uz kancelejas arhīvu iepazīstināt ar šo eksponātu.
Varbūt
būtu labs sākums NAIS
muzejam.
O. Krūmbergs:
Komerccentram tagad ir Eiropas līmeņa
birojs ar lielām noliktavām. Mēs varētu šo skapi tur noglabāt
un tad piepelnīties ar ekskursijām. (Smejas.)
- Kādi
bija pirmie NAIS sistēmā iekļautie dokumenti?
Ā.
Freibergs: - Sadarbība
starp Valsts kanceleju un NAIS darba grupu bija ļoti elastīga, nebija
nekādu stingru rāmju. Jāatceras, ka NAIS sākuma posmā
likumdošana nebija nostabilizējusies. Sākām ar gatavākajiem
likumiem, kuri varētu mazāk mainīties. Tomēr jau 1993. gadā
sākās lielas izmaiņas, jo līdz ar Ministru kabineta izveidi
tapa cita hierarhija, noteikumi, instrukcijas, rīkojumi, protokoli, lēmumi.
Bija jāparedz, ka sistēmai jāsatur arī pašvaldību
dokumenti.
I. Puksts:
- Patīkami, ka toreiz neviens nedalīja: šis
ir mans darbs, tas - ne. Atceros, ka mēs ar Arni Riškovu brīžam strādājām,
kā paši smējāmies, par augsti kvalificētām mašīnrakstītājām,
manuāli ievadot dokumentus, jo bija ātrāk jāsakrāj
informācijas kritiskā masa. Tieši tam bija izšķirošā nozīme,
vai sistēma dzīvos vai ne.
A.
Riškovs: - Nevajag aizmirst, ka tolaik cieto disku ietilpība bija 20
MB, bet operatīvās atmiņas ietilpība - tikai 600 KB. Mūsu
mērķis bija veidot t. s. konsolidētās versijas - ar visiem
grozījumiem, lai dokuments būtu lasāms gatavā veidā.
Starp citu, vecākais NAIS atrodamais dokuments ir 1886. gada Bernes Konvencija
par literāro un mākslas darbu aizsardzību.
M. Katlaps,
Saeimas Juridiskā biroja konsultants: - 1991. gadā biju Augstākās
padomes Juridiskās pārvaldes informācijas un likumdošanas
sektora vadītājs. Pēc 4. maija tika pieņemta virkne nozīmīgu
likumu uzņēmējdarbībā, ekonomikā un citās
svarīgās nozarēs, bet jau pēc sešiem septiņiem mēnešiem
sāka rasties pirmie grozījumi. Vajadzēja aktualizēt un
sistematizēt šos likumus. Man tolaik tika dots uzdevums izstrādāt
šādu sistēmu. Saeimā datorizācija norisa diezgan lēni,
projektu dokumenti tika apstrādāti ar Macintosh datoriem, bet
pieņemtos likumus vēl rakstīja mašīnrakstā. Iespējams,
pateicoties tieši NAIS speciālistu iniciatīvai, Saeimā beidzot
arī pieņemtos likumus sāka rakstīt tikai ar datoru.
NAIS veidošanā
iesaistījās arī mūsu informācijas nodaļas speciālisti
Anita Dūdiņa, Liene Pētersone, Vilnis Vikmanis un citi. Aptuveni
līdz 1992. gada vidum visi jaunās Latvijas Republikas likumi bija
ievadīti sistēmā.
O. Krūmbergs,
a/s DATI viceprezidents: - 1992.
gada janvāra pirmajās dienās ideju nesām tautā:
organizējām pirmo NAIS prezentāciju Ministru padomē. Tika
nodibināta NAIS izplatīšanas grupa. Sākumā tajā bijām
tikai divi - Māris Saulītis un es. Var teikt, ka Komerccentra rašanās
pamats bija NAIS mārketinga
nepieciešamība. Komerccentra ideja radās kādā tumšā
1991. gada oktobra vakarā, un jau 1992. gada janvāra pirmajās
dienās tas sāka strādāt. Bija jāsasniedz kritiskā
masa šoreiz ne vairs dokumentu apjoma, bet klientu ziņā. Mums
bija balts mikroautobuss, kuru saucām par instalatoru. Braukājām
pa ministrijām un, piegādājot NAIS, dāvinājām arī
datorus, jo iestādēs to nebija.
Bija arī
kuriozi. Zvana klients un saka: - Jūsu NAIS nestrādā, neko nevar
nodrukāt. - Kad vaicājam, vai printeris elektrībai pieslēgts,
tad izrādījās, ka nav vis. Attīstot labas sabiedriskās
attiecības un sakarus, ļoti ātri panācām, ka daudzas
organizācijas iegādājās un sekmīgi apguva šo sistēmu.
Bija mācību kursi un lietotāju individuālā apmācība.
Jau 1993. gada sākumā sistēmas papildinājumus sūtījām
klientiem pa elektroniskajiem sakaru kanāliem. Kad rīkojām NAIS
piecu gadu jubilejas pasākumu, spriedām par nākotni internetā:
paredzējumi piepildījās pavisam drīz.
A. Riškovs:
Vēsturiski pirmā bija DOS aplikācija - automatizēta
jurista darba vieta, kurā, neizejot no šīs sistēmas, varēja
arī rakstīt vēstuli, izmantot kalkulatoru, drukāt dokumentus.
1995. gadā izveidojām Windows versiju.
Kas būtiski
atšķiras pašreizējā
NAIS un
sākotnējās, 1991. gada versijas, koncepcijā?
A. Riškovs:
Interneta versijā lietotājam nav nekādu rūpju par datu
atjaunošanu. Dokumenti atrodas centrālajā datu bāzē,
centralizēti notiek arī to aktualizēšana. Lietotājs tikai
ar interneta palīdzību paņem dokumentus, kuri viņu interesē,
atver tos, izdrukā vai saglabā. Protams, ir priekšrocības, ja
lietotāja datorā ir visa datu bāze - viņš nav atkarīgs
no sakaru kanāliem. Tām valsts institūcijām, kuras ļoti
aktīvi izmanto normatīvos aktus, piemērotāka un ērtāka
ir lokālā versija. Statistika liecina, ka internetā viena seansa
laikā vidēji tiek atvērti 1,5 dokumenti. Ir arī seansi,
kuros atver ap 60 dokumentu.
Dz.
Adamovičs: - Vēsturiski pirmās NAIS
versijas uzstādīšanai klientu datoros tika izmantotas 5,25
disketes un informācijas
bāzes apjoms bija aptuveni 20 MB,
vēlāk pārgājām uz 3,5 collu disketēm. 90. gadu
vidū parādījās ZIP iekārtas, kas ļāva nomainīt
30 disketes pret vienu ZIP disku. Šobrīd NAIS lokālās versijas instalācijas
komplekts ir ieguvis glītas kastītes izskatu, kurā atrodas instalācijas
CD, reģistrācijas atslēga, instalācijas instrukcija
un lietotāja rokasgrāmata. Klients, saņemot šādu instalācijas
komplektu, pats spēj uzstādīt NAIS lokālo versiju datorā.
Pirmā NAIS versija tika aizsargāta pret nelegālu izmantošanu ar
speciālu programmatūru, bet šobrīd to aizstāj elektroniska
ierīce - reģistrācijas atslēga.
Arī datu bāzes apjoms ir izaudzis līdz 650 MB. Viens no NAIS attīstības
koncepcijas virzieniem ir celt datu bāzes vērtību - bez konsolidētiem
dokumentiem tagad redzami arī saistītie normatīvie akti.
A. Gulbis,
Komerccentra DATI Grupa direktors:
Ieviešot koda atslēgas, mēs atrisinām ne tikai jautājumus,
kas saistīti ar autortiesībām. Klienti iegūst arī
papildus labumu, - iespēju lietot NAIS pat uz vairākiem datoriem, pārliekot
vienīgi koda atslēgu. NAIS
nākotne ir saistīta ar interneta attīstību. NAIS tiks
papildināts atbilstoši Eiropas Savienības standartiem un,
sadarbojoties ar LR institūcijām, lietotāji saņems ES saistošos
normatīvos aktus latviešu valodā. Attīstīsies ekspertu sistēma,
kad NAIS varētu salīdzināt ar juristu, kas spēj atbildēt
uz jebkuru lietotāja jautājumu.
Dzirdētas
labas atsauksmes par neseno NAIS bezmaksas akciju. Vai ko līdzīgu varētu
gaidīt arī turpmāk?
I. Puksts:
Ir bijušas sarunas ar premjerministru par valsts finansējumu NAIS
bezmaksas versijai. Protams, pasaulē nekur nekas nav par velti. Kāds
par to maksā. Jautājums tikai - kas.
- Kādi
šobrīd ir NAIS pieejamie dokumentu apjomi?
A. Riškovs:
- NAIS komerciālajā versijā ir vairāk nekā 40 000
dokumentu. Bezmaksas versijā to bija ap 4000, jo šai akcijai bija atlasīti
tādi likumdošanas akti, kas varētu interesēt vismaz 90 procentus
Latvijas iedzīvotāju.
Vai ir
paredzēta iespēja reizi
pa reizei ielūkoties likumos, norēķinoties par katru atvērto
dokumentu, nevis abonējot NAIS?
A. Riškovs:
Šobrīd nav. Esam domājuši par citiem
risinājumiem, varētu izmantot arī kredītkaršu norēķinu
informāciju, taču bankas ne visai labvēlīgi raugās uz
norēķiniem par virtuālo informāciju, īpaši tādēļ,
ka tas būtu neautorizēts maksājums.
Cik
abonentu ir katrai NAIS versijai - lokālajai un interneta?
A. Riškovs:
Katrai versijai ir aptuveni 570 abonentu, tātad kopā - vairāk
nekā 1100. Interneta versiju lieto arī privātpersonas, mazas
pagastu padomes, pat provinces bibliotēkas, jo tur ir īpaša atlaižu
politika. Lietotāju pavisam varētu būt no pieciem līdz astoņiem
tūkstošiem.
- Kā
sokas ar NAIS izplatīšanu?
Dz.
Adamovičs: Pērn
sadarbībā ar reģionālajiem partneriem nodibinājām
NAIS servisa tīklu, kas pārklāj visu Latvijas teritoriju. 15
datorfirmu speciālisti pēc apmācības par servisa nodrošināšanu
NAIS programmatūrai saņēma NAIS servisa sniedzēju sertifikātus.
Augustā notika otrais seminārs NAIS servisa partneriem un izplatītājiem.
NAIS lokālās
versijas līguma numurs ir sasniedzis 937, bet interneta NAIS 789.
Klienti galvenokārt ir juridiskas personas. Protams, ne visi 1992. gada
NAIS abonenti turpina to lietot arī
tagad, jo daudzas firmas vienkārši vairs neeksistē. Šobrīd lokālo versiju aktīvi izmanto 504 komerciālie
lietotāji un 83 nekomerciālie
- ministrijas, valsts institūcijas, tiesas, veselības aizsardzības
iestādes. Esam ieviesuši vairākas NAIS abonēšanas cenu
kategorijas - katrai grupai ir atšķirīga abonēšanas maksa. Piemēram,
mācību iestādēm abonēšanas atlaides ir līdz 50
procentiem. NAIS interneta versijai šobrīd ir 566 aktīvi abonenti.
Vai ir
ierobežojumi, cik datoros abonents drīkst lietot lokālo NAIS?
Dz.
Adamovičs: Pirmajai NAIS tīkla versijai
ierobežojumu uz lietotāju skaitu nebija. Šobrīd esam izveidojuši
demokrātiskāku licencēšanas sistēmu - neizsniedzam tīkla
licenci katrai darba vietai, bet kopējam
lietotāju daudzumam. Piemēram, ja ministrijai ir 200 datoru un 100
licenču, tad vienlaikus NAIS var lietot no jebkuriem 100 datoriem.
Pieņemsim,
uzņēmumam ir NAIS
interneta versijas abonēšanas
līgums par 200 dokumentiem mēnesī. Kā pareizi rīkoties,
lai nebūtu jāver vaļā viss saraksts, varbūt savi 100
akti?
A. Riškovs:
Šādā situācijā var palīdzēt
demoversija: tā parādīs kādu dokumenta sākuma daļu.
un tas neko nemaksā. Tā kā noteikti nebūs jāatver visi
100 dokumenti. No otras puses, lietotāji raizējas arī par to, ka
gadījumā, ja viss limits netiek izmantots, to nepārceļ uz nākamo
mēnesi. Tas tiesa, toties reizi ceturksnī mēs bez maksas palielinām
abonenta limitu par pusi no sākotnēji pieteiktā limita, ja vien
viņš to vēlas.
- Jūs
droši vien arī paši esat izmantojuši NAIS kā parasti lietotāji.
Kādas atlases metodes būtu visieteicamākās?
I. Puksts:
- Izmantojot
tematisko klasifikatoru, noteikti norādu parametru spēkā esošs,
cenšos precizēt arī laiku, uz kuru attiecas šis dokuments, citādi
var sanākt tā, ka ir atrasti vairāk nekā 200. Protams, vajag
norādīt Latvijas Republika; ja tas ir likums, tad - Saeima.
Ja nezinu dokumenta numuru un datumu, būtu jāmeklē tematiski.
Vislabāk, ja var noskaidrot precīzu datumu, - tad nemaz nav jānorāda
tēma. Galvenais, jāveic priekšdarbi
pašam savā galvā un jāatbild uz jautājumu - ko es
gribu?
A. Riškovs:
- Vislabprātāk izmantoju interneta versiju. Tā kā NAIS lielākā
pievienotā vērtība ir konsolidētās redakcijas, parasti
izmantoju izslēgšanas metodi, papildinot atlasi pēc vārdiem
virsrakstā ar grozījumi, un tad saraksts nav garš. Arī
jaunajā lokālajā programmā, kuru esam nosaukuši par NAIS pārlūkprogrammu,
ir dažādas meklēšanas iespējas, to skaitā tādas, kas
izslēdz no atlasīto dokumentu saraksta tādus, kas satur uzdoto
parametra vērtību.
-
Bet jūsu mērķis taču ir demokratizēt šo sistēmu,
lai katra mājsaimniece spētu atrast vajadzīgo.
A. Riškovs:
- Svarīgi ir pielikt norādi spēkā
esošs, izdevēju var pat nenorādīt, lai nebūtu sarežģījumu.
Reiz man kāds klients sūdzējās: - Kas jums tā par sistēmu,
neko nevar atrast: uzlieku Saeima, 1937. gads, Civillikums - kur
nu vēl precīzāk, bet - nekā, neviens dokuments neatveras! -
Es saku: - Sūdzieties Kārlim Ulmaņa kungam, viņš 1934. gadā
uztaisīja apvērsumu un pēc tam likumus pieņēma Ministru
kabinets. - Tā kā nevajag pārcensties ar detaļu norādi
- dažreiz labāk veicas bez tām.
M. Katlaps:
- Īpaši gribētu uzsvērt klientu uzticību NAIS sistēmai,
kas veidojusies desmit gadu garumā. Ja tiesnesis, rakstot valstiski svarīgo
dokumentu, spriedumu, lēmumu vai kādu citu aktu, izmanto NAIS, tas nozīmē,
ka viņš tam tic un paļaujas uz to. Un vēl - 99 procentos gadījumu
lietotājs nemeklēs atvilktnē attiecīgā dokumenta publikāciju,
lai salīdzinātu ar NAIS versiju datorā.
A. Gulbis:
- 1994. gadā pirmo reizi darba sludinājumā par juristu štata
vietām tika pieprasītas zināšanas Microsoft Word, Excel, kā
arī NAIS. Cik man zināms, šobrīd tā ir normāla prakse.
A. Riškovs:
- 1996. gadā, kārtojot darīšanas Valmieras VID, ieraudzīju
pie datora kādu cilvēku
strādājam tieši ar NAIS. Pajautāju, vai viņš to bieži
izmanto. - Jā, - viņš saka, - tas mums trešais jurists.
-
Kāda, jūsuprāt, varētu būt NAIS nākamā
desmitgade?
Ā.
Freibergs: - Manuprāt,
ļoti liela nākotne ir nule minētajiem saistītajiem
dokumentiem. Ja likumā ir minēts, piemēram, ka situāciju
regulē Ministru kabineta noteikumi XXX,
šī norma likumā varētu būt ieprogrammēta kā
saite un vajadzīgie noteikumi atveras, ja uz tiem uzklikšķina ar peli.
Šobrīd tā vēl nav, bet, ja būtu, tas būtu ļoti
liels atvieglojums juristiem un arī pašiem normatīvo dokumentu izdevējiem.
Mainoties politiķiem un valdībām, aizmirstas, ka līdz šim
brīdim nav MK noteikumu, kas regulē lietvedību valsts pārvaldē.
Ja šī sasaiste būtu, tad jaunā valdība, sākot darbu,
varētu sastādīt plānu, kādi noteikumi ir vajadzīgi.
A. Riškovs:
- Pašreiz mēs jau izmēģinām rīku, kas veido
hipersaites normatīvo aktu tekstos.
A. Gulbis:
- NAIS drīzāk ir tradīcija, nevis sistēma. Šādu
produktu pašlaik nebūtu tik
grūti radīt, bet sāls ir tajā, ka šī sistēma tiek
katru dienu uzturēta, papildināta, un tas prasa labi salāgota,
sarežģīta un precīza mehānisma darbību.
Ā.
Freibergs: - Nākotnei
ir kāds nepadarīts un neizauklēts darbiņš - nostiprināt
NAIS ar juridisku spēku. Tā, lai tiesnesis varētu vadīties pēc
NAIS izdrukas. NAIS varētu atrasties arī likumprojekti. Tas dotu iestrādes
tiem sagatavotājiem, kas izstrādā un labo dokumentus. Arī pašvaldībām
var būt līdzīgs stimuls, ja NAIS saturēs to normatīvos
aktus, rīkojumus, lēmumus. Tāpat sistēmā varētu būt
arī tiesas spriedumi.
I. Puksts:
- Manuprāt, valsts institūcijas netiek līdzi tām iespējām,
kas tiek piedāvātas. Es nekādi nespēju saprast, kāpēc
informācijas laikmetā valsts institūciju organizētos
konkursos joprojām prasa uzņēmuma reģistrācijas kopiju
un izziņu par nodokļu nomaksu papīra veidā. Ja visās
iestādēs lietotu NAIS un citas šobrīd pieejamās valsts nozīmes
datu bāzes, varētu pavisam vienkārši atrisināt visus sarežģījumus.
Es ticu, ka tā noteikti būs.
Gunta
KĻAVIŅA
|
|