Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

NAIS - mans trešais jurists

   

New Page 1
Deviņdesmito gadu sākumā ne vien programmatūrā, bet arī ikdienas datortehnikā profesionāli orientējās tikai retais. Tādēļ laiks, kad izveidojās ievērojamie programmatūras uzņēmumi DATI, SWH Tehnoloģija un citas akciju sabiedrības, bija leģendu apvīts. Viena no pašām pirmajām un leģendārākajām, speciāli Latvijai izstrādātajām, programmatūrām bija Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), kuras desmitgadi programmētāji, juristi un likumdevēji atzīmē 2001. gada septembrī. Tāpēc šoreiz pie SP apaļā galda a/s DATI un valsts iestāžu darbinieki - vīri, kas stāvējuši pie NAIS šūpuļa: Ivars PUKSTS, Ārvalds FREIBERGS, Mārtiņš KATLAPS, Arnis RIŠKOVS, Ojārs KRŪMBERGS un tagadējie sistēmas izplatītāji Aldis GULBIS un Dzintars ADAMOVIČS. 

 

- Kad Ņūtonam uz galvas uzkrita ābols, viņš saprata, kas ir gravitācija. Kas rosināja NAIS radīšanu?
I. Puksts, a/s DATI  ģenerāldirektors: - 1990. gada rudenī, Ivara Godmaņa valdības laikā, tika radīta trīs cilvēku grupa, kuras uzdevums bija izveidot Ministru padomes informatizācijas koncepciju. Šo grupu vadīja Juris Retenais. Bija vajadzīga datorizēta sistēma Latvijas normatīvajiem aktiem. Ministru padomē kāda telpa bija pilna ar skapjiem, kartītēm,  dokumentu oriģināliem, kuri prasīt prasījās pēc apstrādes un datorizācijas.
Svarīgākais bija ātri iemiesot ideju praktiskā risinājumā. 1991. gada pavasarī tiku uzaicināts par izstrādes grupas vadītāju. Noteikti gribētu nosaukt tos cilvēkus, kuri  stāvēja pie NAIS šūpuļa. Tie bija Juris Retenais, Arnis Riškovs, Aigars Šteinfelds, Alvils Hincs, nedaudz vēlāk grupā iekļāvās brāļi Rigerti - Andris un Aldis. Svarīgs bija arī tā laika Ministru padomes Juridiskā departamenta, īpaši tā vadītāja Aivara Maldupa  un viņa vietnieka Ārvalda Freiberga lielais atbalsts un ieinteresētība.
- Tik daudz tēvu un nevienas mātes?!
I. Puksts: - Kā nu bez mātes! NAIS (Līdz 1992. gadam to dēvēja par JURO vai Juridiskie dokumenti, bet šeit un turpmāk skaidrības labad lietosim NAIS. - Red. piez.) tapšanā ar sirdi un dvēseli piedalījās Kodifikācijas daļas vadītāja Veronika Krūmiņa. Visu cieņu viņas fanātiskajam darbam un ticībai. Būdama profesionāla juriste, V. Krūmiņa izstrādāja spožu dokumentu kodēšanas sistēmu. Esam viņai lielu pateicību parādā, jo sarežģītākais nav vis šādu sistēmu programmēt, bet gan dabūt to pie dzīvības - panākt tās darbspēju.
Kad tapa sistēmas pirmā praktiski lietojamā versija, darbā iesaistījās arī Saeimas pārstāvis Mārtiņš Katlaps un mārketinga speciālisti Ojārs Krūmbergs, Māris Saulītis, vēlāk - pašreizējais SIA Komerccentrs DATI Grupa direktors Aldis Gulbis un NAIS izplatīšanas grupas vadītājs Dzintars Adamovičs.
A. Riškovs, NAIS modernizācijas projekta vadītājs: - NAIS pirmsākumos Latvijas iestādēs nebija kā tagad: visiem viens teksta redaktors Word un viena vide dokumentu sagatavošanā. Toreiz bija visai sarežģīti pat elektroniskā veidā sagatavotus dokumentus ievietot mūsu sistēmā.
Ā. Freibergs: - Projekta tapšanas sākumā biju MP Juridiskā departamenta direktora vietnieks, vēlāk - Valsts kancelejas direktora vietnieks un ilgu laiku biju cieši saistīts ar šo projektu. Cik atceros, toreiz iniciatīva vairāk nāca no NAIS grupas ļaudīm. Valsts iestāžu darbinieku drosmīgais solis bija pieņemt šādu privātas firmas piedāvājumu. Bija gana daudz tādu, kas šaubījās. Arī tāpēc, ka  Augstākajā padomē (vēlāk - Saeimā),  Tieslietu ministrijā un Valsts kancelejā bija katrai instancei sava, atšķirīga kodifikācija. Lai uzkrātu grozījumus, dokumentu krājumos bija jāielīmē papildu lapas. Kriminālkodekss bija tā pārpildīts ar apmaiņas lapām, ka galu galā nemaz vairs nebija aizverams. Valsts kancelejā vēl ir saglabājies kartotēkas skapis ar daudzām atvilktnēm. Ļoti līdzīgs Barona dainu skapim: arī mūsējam uz atvilknītēm ir kodifikācijas numuri un iekšā - kartītes. Es to saucu par kompjūteru un vedu jaunos juristus uz kancelejas arhīvu iepazīstināt ar šo eksponātu.
– Varbūt būtu labs sākums  NAIS muzejam.
O. Krūmbergs: – Komerccentram tagad ir Eiropas līmeņa birojs ar lielām noliktavām. Mēs varētu šo skapi tur noglabāt un tad piepelnīties ar ekskursijām. (Smejas.)
- Kādi bija pirmie NAIS sistēmā iekļautie dokumenti?
Ā. Freibergs: - Sadarbība starp Valsts kanceleju un NAIS darba grupu bija ļoti elastīga, nebija nekādu stingru rāmju. Jāatceras, ka NAIS sākuma posmā  likumdošana nebija nostabilizējusies. Sākām ar gatavākajiem likumiem, kuri varētu mazāk mainīties. Tomēr jau 1993. gadā sākās lielas izmaiņas, jo līdz ar Ministru kabineta izveidi tapa cita hierarhija, noteikumi, instrukcijas, rīkojumi, protokoli, lēmumi. Bija jāparedz, ka sistēmai jāsatur arī pašvaldību dokumenti.
I. Puksts: - Patīkami, ka toreiz neviens nedalīja: šis ir mans darbs, tas - ne. Atceros, ka mēs ar Arni Riškovu brīžam strādājām, kā paši smējāmies, par augsti kvalificētām mašīnrakstītājām, manuāli ievadot dokumentus, jo bija ātrāk jāsakrāj informācijas kritiskā masa. Tieši tam bija izšķirošā nozīme, vai sistēma dzīvos vai ne.
 A. Riškovs: - Nevajag aizmirst, ka tolaik cieto disku ietilpība bija 20 MB, bet operatīvās atmiņas ietilpība - tikai 600 KB. Mūsu mērķis bija veidot t. s. konsolidētās versijas - ar visiem grozījumiem, lai dokuments būtu lasāms gatavā veidā. Starp citu, vecākais NAIS atrodamais dokuments ir 1886. gada Bernes Konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību.
M. Katlaps, Saeimas Juridiskā biroja konsultants: - 1991. gadā biju Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes informācijas un likumdošanas sektora vadītājs. Pēc 4. maija tika pieņemta virkne nozīmīgu likumu uzņēmējdarbībā, ekonomikā un citās svarīgās nozarēs, bet jau pēc sešiem septiņiem mēnešiem sāka rasties pirmie grozījumi. Vajadzēja aktualizēt un sistematizēt šos likumus. Man tolaik tika dots uzdevums izstrādāt šādu sistēmu. Saeimā datorizācija norisa diezgan lēni, projektu dokumenti tika apstrādāti ar Macintosh datoriem, bet pieņemtos likumus vēl rakstīja mašīnrakstā. Iespējams, pateicoties tieši NAIS speciālistu iniciatīvai, Saeimā beidzot arī pieņemtos likumus sāka rakstīt tikai ar datoru.
NAIS veidošanā iesaistījās arī mūsu informācijas nodaļas speciālisti Anita Dūdiņa, Liene Pētersone, Vilnis Vikmanis un citi. Aptuveni līdz 1992. gada vidum visi jaunās Latvijas Republikas likumi bija ievadīti sistēmā.
O. Krūmbergs, a/s DATI  viceprezidents: - 1992. gada janvāra pirmajās dienās ideju nesām tautā: organizējām pirmo NAIS prezentāciju Ministru padomē. Tika nodibināta NAIS izplatīšanas grupa. Sākumā tajā bijām tikai divi - Māris Saulītis un es. Var teikt, ka Komerccentra rašanās pamats  bija NAIS mārketinga nepieciešamība. Komerccentra ideja radās kādā tumšā 1991. gada oktobra vakarā, un jau 1992. gada janvāra pirmajās dienās tas sāka strādāt. Bija jāsasniedz kritiskā masa – šoreiz ne vairs dokumentu apjoma, bet klientu ziņā. Mums bija balts mikroautobuss, kuru saucām par instalatoru. Braukājām pa ministrijām un, piegādājot NAIS, dāvinājām arī datorus, jo iestādēs to nebija.
Bija arī kuriozi. Zvana klients un saka: - Jūsu NAIS nestrādā, neko nevar nodrukāt. - Kad vaicājam, vai printeris elektrībai pieslēgts, tad izrādījās, ka nav vis. Attīstot labas sabiedriskās attiecības un sakarus, ļoti ātri panācām, ka daudzas organizācijas iegādājās un sekmīgi apguva šo sistēmu. Bija mācību kursi un lietotāju individuālā apmācība. Jau 1993. gada sākumā sistēmas papildinājumus sūtījām klientiem pa elektroniskajiem sakaru kanāliem. Kad rīkojām NAIS piecu gadu jubilejas pasākumu, spriedām par nākotni internetā: paredzējumi piepildījās pavisam drīz.
A. Riškovs: –Vēsturiski pirmā bija DOS aplikācija - automatizēta jurista darba vieta, kurā, neizejot no šīs sistēmas, varēja arī rakstīt vēstuli, izmantot kalkulatoru, drukāt dokumentus. 1995. gadā izveidojām  Windows versiju.
– Kas būtiski atšķiras pašreizējā NAIS un sākotnējās, 1991. gada versijas, koncepcijā?
A. Riškovs: – Interneta versijā lietotājam nav nekādu rūpju par datu atjaunošanu. Dokumenti atrodas centrālajā datu bāzē, centralizēti notiek arī to aktualizēšana. Lietotājs tikai ar interneta palīdzību paņem dokumentus, kuri viņu interesē, atver tos, izdrukā vai saglabā. Protams, ir priekšrocības, ja lietotāja datorā ir visa datu bāze - viņš nav atkarīgs no sakaru kanāliem. Tām valsts institūcijām, kuras ļoti aktīvi izmanto normatīvos aktus, piemērotāka un ērtāka ir lokālā versija. Statistika liecina, ka internetā viena seansa laikā vidēji tiek atvērti 1,5 dokumenti. Ir arī seansi, kuros atver ap 60 dokumentu.
Dz. Adamovičs: - Vēsturiski pirmās NAIS versijas uzstādīšanai klientu datoros tika izmantotas 5,25” disketes un informācijas bāzes apjoms bija aptuveni 20 MB, vēlāk pārgājām uz 3,5” collu disketēm. 90. gadu vidū parādījās ZIP iekārtas, kas ļāva nomainīt 30 disketes pret vienu ZIP disku.  Šobrīd NAIS lokālās versijas instalācijas komplekts ir ieguvis glītas kastītes izskatu, kurā atrodas instalācijas CD, reģistrācijas atslēga, instalācijas instrukcija un lietotāja rokasgrāmata. Klients, saņemot šādu instalācijas komplektu, pats spēj uzstādīt NAIS lokālo versiju datorā. Pirmā NAIS versija tika aizsargāta pret nelegālu izmantošanu ar speciālu programmatūru, bet šobrīd to aizstāj elektroniska ierīce - reģistrācijas atslēga. Arī datu bāzes apjoms ir izaudzis līdz 650 MB. Viens no NAIS attīstības koncepcijas virzieniem ir celt datu bāzes vērtību - bez konsolidētiem dokumentiem tagad redzami arī saistītie normatīvie akti.
A. Gulbis, Komerccentra DATI Grupa direktors: – Ieviešot koda atslēgas, mēs atrisinām ne tikai jautājumus, kas saistīti ar autortiesībām. Klienti iegūst arī papildus labumu, - iespēju lietot NAIS pat uz vairākiem datoriem, pārliekot vienīgi koda atslēgu.  NAIS nākotne ir saistīta ar interneta attīstību. NAIS tiks papildināts atbilstoši Eiropas Savienības standartiem un, sadarbojoties ar LR institūcijām, lietotāji saņems ES saistošos normatīvos aktus latviešu valodā. Attīstīsies ekspertu sistēma, kad NAIS varētu salīdzināt ar juristu, kas spēj atbildēt uz jebkuru lietotāja jautājumu.
– Dzirdētas labas atsauksmes par neseno NAIS bezmaksas akciju. Vai ko līdzīgu varētu gaidīt arī turpmāk?
I. Puksts: – Ir bijušas sarunas ar premjerministru par valsts finansējumu NAIS bezmaksas versijai. Protams, pasaulē nekur nekas nav par velti. Kāds par to maksā. Jautājums tikai - kas.
- Kādi šobrīd ir NAIS pieejamie dokumentu apjomi?
A. Riškovs: - NAIS komerciālajā versijā ir vairāk nekā 40 000 dokumentu. Bezmaksas versijā to bija ap 4000, jo šai akcijai bija atlasīti tādi likumdošanas akti, kas varētu interesēt vismaz 90 procentus Latvijas iedzīvotāju.
– Vai ir paredzēta  iespēja reizi pa reizei ielūkoties likumos, norēķinoties par katru atvērto dokumentu, nevis abonējot NAIS?
A. Riškovs: – Šobrīd nav. Esam domājuši par citiem risinājumiem, varētu izmantot arī kredītkaršu norēķinu informāciju, taču bankas ne visai labvēlīgi raugās uz norēķiniem par virtuālo informāciju, īpaši tādēļ, ka tas būtu neautorizēts maksājums.
– Cik abonentu ir katrai NAIS versijai - lokālajai un interneta?
A. Riškovs: – Katrai versijai ir aptuveni 570 abonentu, tātad kopā - vairāk nekā 1100. Interneta versiju lieto arī privātpersonas, mazas pagastu padomes, pat provinces bibliotēkas, jo tur ir īpaša atlaižu politika. Lietotāju pavisam varētu būt no pieciem līdz astoņiem tūkstošiem.
- Kā sokas ar NAIS izplatīšanu?
Dz. Adamovičs: –  Pērn sadarbībā ar reģionālajiem partneriem nodibinājām NAIS servisa tīklu, kas pārklāj visu Latvijas teritoriju. 15 datorfirmu speciālisti pēc apmācības par servisa nodrošināšanu NAIS programmatūrai saņēma NAIS servisa sniedzēju sertifikātus. Augustā notika otrais seminārs NAIS servisa partneriem un izplatītājiem.
NAIS lokālās versijas līguma numurs ir sasniedzis 937, bet interneta NAIS – 789. Klienti galvenokārt ir juridiskas personas. Protams, ne visi 1992. gada NAIS abonenti  turpina to lietot arī tagad, jo daudzas firmas vienkārši vairs neeksistē. Šobrīd  lokālo versiju aktīvi izmanto 504 komerciālie lietotāji un 83 nekomerciālie - ministrijas, valsts institūcijas, tiesas, veselības aizsardzības iestādes. Esam ieviesuši vairākas NAIS abonēšanas cenu kategorijas - katrai grupai ir atšķirīga abonēšanas maksa. Piemēram, mācību iestādēm abonēšanas atlaides ir līdz 50 procentiem. NAIS interneta versijai šobrīd ir 566 aktīvi abonenti.
– Vai ir ierobežojumi, cik datoros abonents drīkst lietot lokālo NAIS?
Dz. Adamovičs: – Pirmajai NAIS tīkla versijai ierobežojumu uz lietotāju skaitu nebija. Šobrīd esam izveidojuši demokrātiskāku licencēšanas sistēmu - neizsniedzam tīkla licenci katrai darba vietai, bet  kopējam lietotāju daudzumam. Piemēram, ja ministrijai ir 200 datoru un 100 licenču, tad vienlaikus NAIS var lietot no jebkuriem 100 datoriem.
– Pieņemsim, uzņēmumam ir NAIS interneta versijas abonēšanas līgums par 200 dokumentiem mēnesī. Kā pareizi rīkoties, lai nebūtu jāver vaļā viss saraksts, varbūt savi 100 akti?
A. Riškovs: – Šādā situācijā var palīdzēt demoversija: tā parādīs kādu dokumenta sākuma daļu. un tas neko nemaksā. Tā kā noteikti nebūs jāatver visi 100 dokumenti. No otras puses, lietotāji raizējas arī par to, ka gadījumā, ja viss limits netiek izmantots, to nepārceļ uz nākamo mēnesi. Tas tiesa, toties reizi ceturksnī mēs bez maksas palielinām abonenta limitu par pusi no sākotnēji pieteiktā limita, ja vien viņš to vēlas.
- Jūs droši vien arī paši esat izmantojuši NAIS kā parasti lietotāji. Kādas atlases metodes būtu visieteicamākās?
I. Puksts: -  Izmantojot tematisko klasifikatoru, noteikti norādu parametru spēkā esošs, cenšos precizēt arī laiku, uz kuru attiecas šis dokuments, citādi var sanākt tā, ka ir atrasti vairāk nekā 200. Protams, vajag norādīt Latvijas Republika; ja tas ir likums, tad - Saeima. Ja nezinu dokumenta numuru un datumu, būtu jāmeklē tematiski. Vislabāk, ja var noskaidrot precīzu datumu, - tad nemaz nav jānorāda tēma. Galvenais, jāveic priekšdarbi  pašam savā galvā un jāatbild uz jautājumu - ko es gribu?
A. Riškovs: - Vislabprātāk izmantoju interneta versiju. Tā kā NAIS lielākā pievienotā vērtība ir konsolidētās redakcijas, parasti izmantoju izslēgšanas metodi, papildinot atlasi pēc vārdiem virsrakstā ar grozījumi, un tad saraksts nav garš. Arī jaunajā lokālajā programmā, kuru esam nosaukuši par NAIS pārlūkprogrammu, ir dažādas meklēšanas iespējas, to skaitā tādas, kas izslēdz no atlasīto dokumentu saraksta tādus, kas satur uzdoto parametra vērtību.
 - Bet jūsu mērķis taču ir demokratizēt šo sistēmu, lai katra mājsaimniece spētu atrast vajadzīgo.
A. Riškovs: - Svarīgi ir pielikt norādi spēkā esošs, izdevēju var pat nenorādīt, lai nebūtu sarežģījumu. Reiz man kāds klients sūdzējās: - Kas jums tā par sistēmu, neko nevar atrast: uzlieku Saeima, 1937. gads, Civillikums - kur nu vēl precīzāk, bet - nekā, neviens dokuments neatveras! - Es saku: - Sūdzieties Kārlim Ulmaņa kungam, viņš 1934. gadā uztaisīja apvērsumu un pēc tam likumus pieņēma Ministru kabinets. - Tā kā nevajag pārcensties ar detaļu norādi - dažreiz labāk veicas bez tām.
M. Katlaps: - Īpaši gribētu uzsvērt klientu uzticību NAIS sistēmai, kas veidojusies desmit gadu garumā. Ja tiesnesis, rakstot valstiski svarīgo dokumentu, spriedumu, lēmumu vai kādu citu aktu, izmanto NAIS, tas nozīmē, ka viņš tam tic un paļaujas uz to. Un vēl - 99 procentos gadījumu lietotājs nemeklēs atvilktnē attiecīgā dokumenta publikāciju, lai salīdzinātu ar NAIS versiju datorā.
A. Gulbis: - 1994. gadā pirmo reizi darba sludinājumā par juristu štata vietām tika pieprasītas zināšanas Microsoft Word, Excel, kā arī NAIS. Cik man zināms, šobrīd tā ir normāla prakse.
A. Riškovs: - 1996. gadā, kārtojot darīšanas Valmieras VID, ieraudzīju pie  datora kādu cilvēku strādājam tieši ar NAIS. Pajautāju, vai viņš to bieži izmanto. - Jā, - viņš saka, - tas mums trešais jurists. 
- Kāda, jūsuprāt, varētu būt NAIS nākamā desmitgade?
Ā. Freibergs: - Manuprāt, ļoti liela nākotne ir nule minētajiem saistītajiem dokumentiem. Ja likumā ir minēts, piemēram, ka situāciju regulē Ministru kabineta noteikumi XXX,  šī norma likumā varētu būt ieprogrammēta kā saite un vajadzīgie noteikumi atveras, ja uz tiem uzklikšķina ar peli. Šobrīd tā vēl nav, bet, ja būtu, tas būtu ļoti liels atvieglojums juristiem un arī pašiem normatīvo dokumentu izdevējiem. Mainoties politiķiem un valdībām, aizmirstas, ka līdz šim brīdim nav MK noteikumu, kas regulē lietvedību valsts pārvaldē. Ja šī sasaiste būtu, tad jaunā valdība, sākot darbu, varētu sastādīt plānu, kādi noteikumi ir vajadzīgi.
A. Riškovs: - Pašreiz mēs jau izmēģinām rīku, kas veido hipersaites normatīvo aktu tekstos.
A. Gulbis: - NAIS drīzāk ir tradīcija, nevis sistēma. Šādu produktu  pašlaik nebūtu tik grūti radīt, bet sāls ir tajā, ka šī sistēma tiek katru dienu uzturēta, papildināta, un tas prasa labi salāgota, sarežģīta un precīza mehānisma darbību.
Ā. Freibergs: - Nākotnei ir kāds nepadarīts un neizauklēts darbiņš - nostiprināt NAIS ar juridisku spēku. Tā, lai tiesnesis varētu vadīties pēc NAIS izdrukas. NAIS varētu atrasties arī likumprojekti. Tas dotu iestrādes tiem sagatavotājiem, kas izstrādā un labo dokumentus. Arī pašvaldībām var būt līdzīgs stimuls, ja NAIS saturēs to normatīvos aktus, rīkojumus, lēmumus. Tāpat sistēmā varētu būt arī tiesas spriedumi.
I. Puksts: - Manuprāt, valsts institūcijas netiek līdzi tām iespējām, kas tiek piedāvātas. Es nekādi nespēju saprast, kāpēc informācijas laikmetā valsts institūciju organizētos konkursos joprojām prasa uzņēmuma reģistrācijas kopiju un izziņu par nodokļu nomaksu papīra veidā. Ja visās iestādēs lietotu NAIS un citas šobrīd pieejamās valsts nozīmes datu bāzes, varētu pavisam vienkārši atrisināt visus sarežģījumus. Es ticu, ka tā noteikti būs.
 Gunta KĻAVIŅA
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001