|
MP3 drīzumā sekos DVD kopēšanas skandāls Pavisam nesen norisinājās skaļas tiesas prāvas pret kompāniju Napster, kas internetā izplatīja mūzikas ierakstus digitālā formā. Jau tobrīd kaut kam līdzīgam sāka gatavoties arī Holivuda. Informācijas tehnoloģijas joprojām attīstās pietiekami ātri, lai nebūtu ilgi jāgaida, kad caur internetu varētu sākties ne tikai mūzikas failu ceļošana, bet arī augstākās kvalitātes filmu pārlādēšana. Šķiet, nu savu sāpi ir sagaidījusi arī Holivuda, kuras vienīgā priekšrocība ir tā, ka kino biznesa darboņiem ir iespēja mācīties no Napster lietas un citām līdzīgām juridiskām cīņām. Eksperti gan piedāvā Holivudai netiesāties, bet pašai sniegt līdzīgu piedāvājumu internetā, tādējādi pirātiem atņemot visus trumpjus, tomēr pagaidām Holivuda ir nolēmusi tiesāties.Vai Holivuda atkārtos mūzikas industrijas pieļauto kļūdu?Šī bažu pilnā gaidīšana Holivudā patiešām ir beigusies. Jau šobrīd jebkuru filmu, kas izdota DVD (Digital Video Disc) formātā, var nokopēt un nosūtīt caur internetu. Turklāt, pateicoties modernākajām DVD ierakstīšanas ierīcēm, jebkura filma var nonākt internetā pavisam neilgi pēc tās pirmizrādes kinoteātrī.
Šie ieraksti tikai par mata tiesu atpaliek no DVD kvalitātes, aģentūrai Associated Press skaidrojis Dienvidkalifornijas interneta biznesa konsultāciju kompānijas Viant ģenerālmenedžeris Lenss Trebešs. Viņaprāt, jau šobrīd internetā ir pieejamas augstākās kvalitātes filmas, kuras pēc tam var izmantot jebkādam nolūkam.
Tātad Holivudai vajadzēs vien atkārtot mūzikas industrijas ilgstošo juridisko kauju, turklāt tas notiks daudz agrāk nekā tika prognozēts. Kino biznesa darboņi šī iemesla dēļ ļoti uzmanīgi seko līdzi visam, kas notiek saistībā ar tiesvedību pret kompāniju Napster Inc., kura piedāvā programmatūru, ar kuras palīdzību iespējams apmainīties ar digitālajiem mūzikas failiem.
Digitālo galvassāpju avotiŠobrīd Holivudas digitālās galvassāpes rada divas datorprogrammas DeCSS jeb CSS un DivX.
Ar CSS palīdzību lietotājs var nokopēt kinofilmu DVD formātā un saglabāt sava datora cietajā diskā. Pagaidām ierindas lietotājam DeCSS programma tomēr ir pārlieku sarežģīti lietojama un iegūtais fails var būt pat apjomīgāks par deviņiem gigabaitiem, kas ir vairāk nekā viss vidusmēra datora cietais disks. Tomēr arī DeCSS izplatība jau ir pietiekami liels drauds kino industrijai, kas pēdējo trīs gadu laikā DVD formātā ir izlaidusi vairāk nekā 5000 filmu.
Tas mums ir ļoti mulsinoši, apliecinājis Metro Goldwin Mayer viceprezidents Kriss Makgērks, kura kompānijai pieder viena no lielākajām filmu bibliotēkām.
Tomēr Holivudai vēl biedējošāka varētu būt DivX programma. Ar tās palīdzību iespējams sakompresēt vidusmēra filmu tikai uz 800 megabaitiem, turklāt ar ātru interneta pieslēgumu tās ielādei nepieciešamas dažas stundas, vēsta Associated Press.
Holivuda zaudē pacietībuTā kā nevienam nav noslēpums, ka klasiskie pirāti joprojām nemaz nekautrējas pat filmu pirmizrāžu laikā kopēt, filmēšanai izmantojot uz trijkāja novietotas digitālās videokameras un skaņu ierakstot tieši no projektora, lai kopijas nekavējoties nosūtītu klientiem caur internetu, tad ir skaidrs, cik prāvi ienākumi Holivudas magnātiem jau tāpat iet gar degunu. Saskaroties ar jauniem draudiem, kino industrijas bosi sāk zaudēt pacietību.
Amerikas Kinoasociācija jau iesūdzējusi tiesā interneta lapu www.2600.org, kas izplata programmu DeCCS un kopīgi ar ierakstu industriju sākusi tiesvedību pret Scour Inc., kas piedāvā kaut ko līdzīgu Napster mūzikas failu apmaiņas servisam, tikai kino jomā. Jau ierosinātas vai drīzumā tiks sāktas vairākas citas juridiskas cīņas. Prasītāji ir pārliecināti, piemēram, par uzvaru pret Scour, bet to nekādi nevar apgalvot www.2600.org gadījumā. Tiesnesis jau licis manīt, ka šādos gadījumos prasītājiem kārtējo reizi radīsies problēmas ar Konstitūcijas pirmo labojumu (vārda brīvība)
Cita izejaKino un audio industrijai, protams, ir vēl viena izeja, kurai tad arī tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Daudz līdzekļu tiek tērēts tādu programmu radīšanai, kas Holivudu digitāli aizsargātu pret nereģistrētu kopiju izplatīšanu caur internetu. Piemēram, kompānija Sightsound savā interneta lapā piedāvā nomāt vai iegādāties īsfilmas. Shēma ir vienkārša kāda cita kompānija kodē šos failus un pēc tam pārdod elektroniskas atslēgas, kas atslēdz filmas uz vienu reizi nomai vai pastāvīgi iegādei. Starp citu, kinostudija Miramax jau piekritusi tuvāko gadu laikā caur Sightsound izplatīt vismaz 12 savas filmas.
Autortiesību turētājam ir tikai viena izeja nodrošināt autortiesību ievērošanu arī šādā jaunā un lieliskā ceļā, tādējādi reaģējot uz augsto pieprasījumu, uzskata Sightsound prezidents un izpilddirektors Skots Senders. Vai pirātu veiktās filmu kopijas joprojām būs pieejamas? Jā, būs gan. Taču mums tās ir jāizspiež no tirgus, par pieņemamu cenu piedāvājot legālas kopijas, bet pēc tam jāievieš attiecīgi likumi. Jāpiebilst, ka arī Sightsound piedāvā filmas Gnutella tīklā, kurā ir atrodams ne mazums jaunāko filmu pirātisko versiju.
Tikmēr ASV videonomu tīkls Blockbuster Inc. nolēmis sākt iznomāt filmas tieši no sava centrālā datora. Šāda sistēma ļoti patīk Holivudai, jo tā ir iespējams nosargāt intelektuālā īpašuma neaizskaramību. Blockbuster no interneta bēg kā no uguns filmas tiks piedāvātas caur privātu tīklu, ko izveidojusi Enron Corp. un vairākas telefonsakaru kompānijas, kā arī Digitālās abonēšanas līnijas nodrošinātāji.
Pirāti nesnauž un nekad nesnaudīsDiemžēl pat visoptimistiskākie analītiķi neslēpj, ka vismodernākā failu kodēšana, kādu lieto Sightsound, var darboties ne ilgāk kā gadu, jo pirāti šos kodus allaž uzlau. Tādēļ jaunu kodēšanas metožu izstrāde sākas tūlīt pēc visjaunāko ieviešanas. Tomēr ir skaidrs, ka šīs savā ziņā ir donkihotiskas cīkstēšanās ar vējdzirnavām, jo problēmas risinājumam ir nepieciešami daudz fundamentālāki soļi.
Holivudas galvenā problēma šobrīd, šķiet, nav pirātu apturēšana, bet gan nespēja ar tiem mierīgi līdzāspastāvēt. Industrijas eksperti uzskata, ka kino Mekai vislabāk būtu nevis atgrūst internetu, bet gan mesties tajā iekšā pārtraukt cīnīties pret tādām kompānijām kā Napster vai Scour un caur tām ar būtisku argumentu palīdzību pārliecināt klientus izvēlēties legālu produkciju. Drošība nebūt nav tad, kad ir panākta pilnīga aizsardzība pret hakeriem. Drošība ir tad, kad godīgiem cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja palikt godīgiem, izteicies Prewiew Systems šefs Vinsents Pluvināžs, kura kompānija nodarbojas ar kodēšanas tehnoloģijām. No studiju viedokļa vislabākā aizsardzība ir piedalīšanās interneta biznesā, piedāvājot klientiem iespēju droši ielādēt filmas par ļoti zemu cenu, viņam piekrīt bijušais HBO prezidents un Viacom un Universal Studious vadītājs Frenks Biondi.
Tiesu cīņas būs smagasHolivuda pagaidām šādos ieteikumos ieklausās pavisam kūtri. Industrija patiesi ir sākusi virkni tiesas prāvu pat tikai pret potenciāli bīstamām kompānijām vai personu grupām. Interesanti, ka prasības iesniegtas arī pret datorspeciālistiem, kuri attīsta programmatūru, kas uzlau kodus, ar kuriem industrija aizsargā DVD filmas. Amerikas Kinoasociācija pat iesūdzējusi tiesā kompāniju Copyleft, kas izplata T kreklus ar uzrakstu DeCSS, tādējādi atbalstot kodu uzlaušanas programmatūru.
Asā vārdu apmaiņa liecina par gaidāmām tikpat asām juridiskām cīņām Copyleft dibinātājs Stīvs Blads apgalvo, ka šādas prāvas skaidri skar vārda brīvības jautājumu, bet Kinoasociācija uzsver, ka ir ļoti būtiski saglabāt vidi, kurā tiek respektēts likums un citu cilvēku tiesības.
Tomēr CBS vēsta, ka, piemēram, profesors Deivs Tureckis savā liecībā tiesai apliecinājis, ka Konstitūcijas pants par vārda brīvību datorkodu aizsargā tieši tāpat kā nelegālo narkotiku LSD formulu vai bumbas izgatavošanas pamācību.
Esmu stingri pārliecināts, ka mums visiem ir gan vēlēšanās, gan tiesības zināt, kā viss ap mums darbojas
Ir ļoti bīstami, ja sāk sodīt par to, ka kāds rāda citiem, kā kaut kas darbojas. Tas ir tikai viens solis līdz tam, lai sodītu kādu par to, ka viņš par to runā, tiesai sacīja hakeru žurnāla 2600 redaktors Ēriks Korlijs.
Kinoindustrijas viedokļa aizstāvji tomēr nepadodas. Ikviens, kas internetā ievieto DeCSS programmu vai liek os burtus uz sava T krekla, zina, ka tā tiek lietota nepareizi un nelikumīgi, laikrakstam The Washington Times sacījis Roberts Šugarmens, kurš ierosinājis lietu DVD CopyControl Association vārdā. Vārda brīvībai taču nav nekāda sakara ar tirdzniecības noslēpuma zagšanu.
Informācijas tehnoloģiju eksperti šajā jautājumā Holivudu biežāk kritizē, nevis aizstāv. Piemēram, Jupiter Communications analītiķis Erems Sinreihs ir pārliecināts, ka industrija ir pieļāvusi lielu kļūdu, sākot šādus tiesu darbus, raksta CBS. Viņaprāt, ja jau programmatūrai DeCSS līdzīga tehnoloģija ir izstrādāta, to vairs nav iespējams apturēt. Vienīgais, ko panāks industrija, būs pastiprināta uzmanības pievēršana šai programmai. Tomēr viņš uzskata, ka tehnoloģijas un patērētāju psiholoģijas saskares vājās vietas dos pietiekami daudz laika kino industrijai, lai tiktu galā ar pirātisma problēmām, kas tik ļoti nomocījušas mūzikas industriju. Vismaz piecus līdz desmit gadus filmu industrijai būs no interneta jābaidās nesalīdzināmi mazāk nekā mūzikas industrijai, kurai problēmas ir jau tagad, viņš teicis.
Analītiķis ir pārliecināts, ka mūzikas industrija nenonāktu līdz šādai situācijai, ja būtu laikus piedāvājusi patērētājiem lētu alternatīvu tādām kompānijām kā Napster. Tomēr viņš paudis pārliecību, ka kino industrija šādu pašu kļūdu nepieļaus. Galvenais rast iespēju lēti un ērti piegādāt savu produkciju klientiem caur jauniem ceļiem, jo jebkura kodēšanas sistēma agri vai vēlu tiks uzlauzta.
Guntars GRĪNUMS, LETA, speciāli Sakaru Pasaulei |
|
