Ceļa rādītājs mainīgajā pasaulē

 

Šā gada 22. decembrī astoto dzimšanas dienu svin Latvijas Kristīgais radio. Tas ir iekarojis stabilu vietu Latvijas elektronisko mediju vidū. Latvijas Kristīgais radio ir neatkarīgs, starpkonfesionāls masu informācijas līdzeklis, kura programmā 24 stundas diennaktī skan kristīgā mūzika un informatīvi, izglītojoši, publicistiski raidījumi. Radio programma tiek veidota, sadarbojoties luterāņu, katoļu, baptistu, vasarsvētku, adventistu un harizmātu draudžu pārstāvjiem. Kristīgais radio ir cieši saistīts ar žurnālu "Tikšanās". Tas iznāk nu jau otro gadu un darbojas kā saikne starp radio un klausītāju. Žurnāls ir arī iespēja sasniegt tos cilvēkus, kas nedzird Kristīgo radio, jo līdzās citiem materiāliem tiek publicēti arī interesantāko raidījumu atreferējumi. Latvijas Kristīgā radio dzimšanas dienas priekšvakarā SP tikās ar Kristīgā radio programmas direktoru Māri DRAVNIEKU.

 

- Ir aizritējis vēl viens Latvijas Kristīgā radio darbības gads. Kas padarīts pirmajā jaunās tūkstošgades gadā?

Nozīmīgākais noteikti ir  tas, ka turpinās Kristīgā radio reģionālā attīstība. Līdz šim Kristīgo radio varēja dzirdēt Rīgā, Latvijas centrālajā daļā - Zemgalē un Kurzemē - Talsos, Liepājā, Kuldīgā. Bet apraides zona joprojām paplašinās. Šogad esam sākuši raidīt Cesvainē 105,9 MHz, līdz ar to sākot aptvert arī Vidzemi un Latgali. Šī iespēja radās, jo Nacionālā radio un televīzijas padome Kristīgajam radio piešķīra nacionālās radiostacijas statusu. Tagad apraides paplašināšana ir atkarīga no mums pašiem, no mūsu finansiālām un tehniskām iespējām, kas ne vienmēr ir tik plašas, kā to vēlētos potenciālie klausītāji un arī mēs paši. Kristīgā radio galvenais ienākumu avots ir klausītāju ziedojumi.

- Kā jūs raksturotu Kristīgā radio ziedotājus?

Tie ir dažāda vecuma un atšķirīgi materiāli nodrošināti cilvēki - studenti, pensionāri, uzņēmēji. Katrs dod, cik uzskata par nepieciešamu un cik var atļauties. Pēdējos gados jūtam, ka šī sistēma darbojas. Pirms astoņiem gadiem, kad sākām darbu, ziedojumi galvenokārt nāca no ārvalstu draugiem. Tagad tā jau ir mazākā ziedotāju daļa. Pašlaik galvenie līdzekļu devēji ir mūsu klausītāji. Paldies viņiem par šo atbalstu! Lielākā daļa ziedo tādēļ, ka radio ir palīdzējis pieņemt kādu lēmumu, saprast kaut ko vai pat radikāli mainījis dzīves uztveri.

- Vai šā gada laikā ir mainījusies Latvijas Kristīgā radio auditorija?

Kristīgā radio auditorija, ne pārāk strauji, taču stabili palielinās. Tagad mūs klausās vairāk nekā 50 000 cilvēku. Pirms trim gadiem klausītāju bija par 20 000 mazāk. Mēs arvien skaidrāk apzināmies savu vietu un misiju šodienas sabiedrības dzīvē. Vēlamies kļūt pieejamāki un pieņemamāki tiem, kuriem radio ir nepieciešams kā sabiedrotais, kā draugs, kā fons darbā vai automašīnā. Tāpēc dienā vairāk skan mūzika, bet tematiskie raidījumi tagad ir tikai vakarā. Mēs saprotam, ka cilvēkus, kas gadu desmitiem ir kristieši, interesē dziļāka Bībeles un dzīves izpēte, savukārt nesagatavotam cilvēkam tas var šķist visnotaļ sarežģīti, tāli un sveši. Bet mēs vēlamies būt noderīgi arī šādiem cilvēkiem, tādēļ piedāvājam mūziku, ziņu izlaidumus, kā arī labvēlīgu, garīgu attieksmi pret dzīvi.

- Vai pieļaujat iespēju, ka Kristīgajam radio Latvijā varētu būt arī konkurenti?

- Grūti teikt. Brīžos, kad apzināmies, ka esam vienīgie kristīgie un ka mums ir jābūt atbildīgiem gan pret klausītāju - kristieti, kurš vēlētos teikt - jā, tas ir mans radio, gan pret to labas gribas cilvēku, kuram nupat vēl tikai radusies interese par kristīgām lietām, liekas, ka būtu labi, ja pastāvētu vēl kāds kristīgais radio. Tad auditorijas sadalītos atbilstoši radio piedāvātajiem formātiem. Tomēr neredzu reālu iespēju tuvākajā laikā ko tādu piedzīvot. Piemēram, ASV pilsētā, kas lieluma un iedzīvotāju skaita ziņā līdzinātos Rīgai, starp 40-50 radiostacijām ir piecas sešas kristīgās. Katrai ir stingri nodalīts formāts. Vienā dzirdams sprediķis aiz sprediķa, otrā skan kristīga kantri (country) mūzika, vēl citā kristīga pop mūzika vai kristīga klasiskā mūzika. ASV ir gan mazas un lielas kristīgās radiostacijas.

Protams, ir valstis, kuru likumdošana pat nepieļauj, ka kādai ticībai, pasaules uzskatu virzienam vai konfesijai varētu būt tiesības darboties radioviļņos. Piemēram, Kanādā. Arī Lielbritānijā FM diapazonā šādu radio nav. Tur cilvēki jau gadiem vāc parakstus, lai parlaments ļautu kristīgajiem radio skanēt FM diapazonā. Savukārt Skandināvijā, piemēram, Somijā, šādi radio darbojas, turklāt ļoti veiksmīgi.

- Jūsuprāt, Latvijas iedzīvotāji ir ticīgi?

- Domājot par kristietību, kur ticības avots ir Bībele, par dažādām kristīgām draudzēm Latvijā, par šo draudžu kristiešu iespaidu sabiedrībā, es drīzāk teiktu - kaut patiesas, darbīgas ticības cilvēkos būtu vairāk! Daudzi jau ģimenē saņēmuši ticības pamatu, bet ir arī tādi, kas atklāti teikuši - lai nu ko, bet iedomāties, ka kādu dienu kļūšu par kristieti..

Un tomēr tieši tas ir noticis ar dažu labu skeptiķi. Kristīgā radio viļņos nu jau divarpus gadus skan raidījums Tikšanās ar klausītājiem. Pie mums ir ciemojušies aptuveni 600 cilvēku. Tie ir tik dažādi, taču viņus vieno tas, ka kādā brīdī viņi sākuši klausīties Kristīgo radio. Daudzi kāda raidījuma ietekmē pieņēmuši sev svarīgu lēmumu. Par to uzzināt ir īpašs prieks. Tas akcentē misiju - būt kādam par ceļa rādītāju.

Mūsu uzdevums nav pievērst klausītāju kādai draudzei, baznīcai. Nē. Mēs cenšamies klausītājam būt noderīgi dzīves meklējumos. Mēs cenšamies turēties pie tā, ka visi esam kristieši un ir viens Dievs, viena Bībele. Mani novērojumi liecina, ka dažādie ļaudis, klausoties Kristīgo radio, mainās. Iespējams, kāds Kristīgā radio klausītājs sākotnēji ir bijis neiecietīgs skatījumā uz dzīvi, uz Dievu, uz kristiešiem, uz citiem cilvēkiem, bet vērtība ir tā, ka laika gaitā viņš ir iemācījies ieklausīties citos. Atliek vēlēt, lai nākamajos mēnešos, gados un gadsimtos cilvēki arvien vairāk ieklausās cits citā un tajā, ko mainīgajai un pārejošajai pasaulei vēlas pateikt Nemainīgais un Mūžīgais.

 

Andra CERIŅA