Ātrāk, labāk, drošāk - fotogrāfija internetā

Tiklīdz parādījās iespēja fotogrāfijas ieskenēt datorā, interneta lappušu veidotāji (webmaster) tās tūlīt iekļāva kā neatņemamu vizuālu sastāvdaļu. Fotogrāfija internetā ir pilnīgi digitāla. Vienīgā atšķirība - vai tā tiek skenēta no negatīva, attēla vai pārnesta datorā no digitālās kameras.

Tehniskie parametri fotogrāfijām nav augsti, jo internetā svarīgāks ir fotogrāfijas ielādēšanās laiks lietotāja datorā, nekā tās kvalitāte. Īpaši, ja lapā ir daudz attēlu. To kvalitāte ir proporcionāla faila lielumam, tāpēc tas jāņem vērā, veidojot interneta lapas. Attēla ielādēšanās ātrumu lietotāja datorā nosaka web servera jauda, tīkla caurlaidības spēja, tā noslogotība un lietotāja pieslēguma veids internetam. Serveri parasti ir pietiekami jaudīgi, tāpat arī ISP (Internet Service Provider) nodrošina ātrus sakarus, lai neietekmētu ielādēšanās laiku. Problēmas var sagādāt tīkla kopējā noslogotība, kā arī konkrēta lietotāja pieslēgums internetam. To web lapu apskatei, kas satur lielu daudzumu attēlu, pieslēgums internetam caur modemu nebūtu tas labākais. Vajadzēs patērēt daudz laika, kamēr apskatīsit, piemēram, kādu attēlu katalogu. Vēlama būtu vismaz nomātā līnija vai radiopieslēgums. Šo veidu pieslēgumu priekšrocība ir arī kopējā lapas ielādēšanās ātrumā. Fotogrāfijas kvalitāte internetā ir atkarīga galvenokārt no grafiskā faila formāta izvēles, tā kompresijas pakāpes, krāsu daudzuma un nepieciešamības redzēt vairāk vai mazāk kvalitatīvu attēlu. Lieliem apjomiem izmanto katalogu principu ar pirmajā lapā redzamiem daudziem maziem attēliem (thumbnails), kas ar hipersaitēm saistīti ar lapām, kurās ir lielāka formāta attēli. Mazie ir tikai lielo attēlu paraugi, tāpēc tie ir nelieli un zemas kvalitātes, GIF vai JPEG formātā. Lielie attēli parasti ir JPEG, bet ar mazāku kompresijas pakāpi, lai iegūtu pilnvērtīgu priekšstatu par uzņēmumu. Internetu var izmantot arī lielas izšķiršanas spējas attēlu pārsūtīšanai no viena datora uz citu. Parasti tādos gadījumos izmanto FTP (File Transfer Protocol) programmas, jo interneta pārlūkprogramma var neatpazīt faila formātu, piemēram, BMP vai TIFF.

Interneta lappušu veidošanai pamatā izmanto trīs grafiskos failu formātus: visbiežāk JPEG (Joint Photographic Experts Group) un GIF (Graphics Interchange Format), retāk PNG (Portable Network Graphics). Katram no šiem formātiem internetā ir paredzētas atšķirīgas funkcijas, kas atkarīgas no faila uzbūves un tā spējas atveidot fotogrāfiju noteiktā veidā. JPEG formātu izmanto attēliem interneta lapās, jo šim formātam raksturīgs mazs faila izmērs un salīdzinājumā ar pārējiem diviem - vislielākais attēlojamo krāsu daudzums. Grafiskie failu formāti ir neatkarīgi no dažādām datoru platformām. JPEG formāts ir viens no tiem. Tas ir kompresēts, tādēļ aizņem ļoti maz vietas uz web servera cietā diska un ļoti ātri ielādējas datorā. Faila kompresija notiek, izmantojot fotogrāfijas krāsu vai melnbaltos pustoņus. Lielākā kompresijas pakāpē līdzīgie pustoņi tiek attēloti vienādi, tāpēc smalki pustoņi var tikt attēloti kā vienas tīras krāsas laukums. Tas jāņem vērā, sabalansējot faila lielumu ar attēla kvalitāti (1.attēls). GIF formāts ir daudzveidīgāks, un to parasti izmanto interneta lapas dizaina pamatā. Tā veidotājam ir iespēja vienu vai vairākus krāsu toņus definēt kā caurspīdīgus, tādējādi krietni palielinās šī formāta praktiskā nozīme, apvienojot fotogrāfiju ar lapas fonu. Formātam ir izšķiršanas spējas un krāsu daudzuma limits - maksimāli 96 dpi (dots per inch) un 256 krāsas. Izmantojot šo formātu kā grafisko elementu lapā, bieži vien pat nav vajadzības pēc tik daudzām krāsām. Visbiežāk izmanto 2-100 krāsas. Jo mazāk krāsu, jo mazāks arī fails, tāpēc šis formāts ir ļoti populārs. Otra svarīgākā grafiskā formāta īpašība ir veidot kustīgus attēlus. To visbiežāk izmanto reklāmas baneros, lai varētu piesaistīt papildu uzmanību, kā arī lapas kopējā dizainā, atsevišķās animētās bildītēs, tādējādi lapu padarot dinamiskāku. Parasti attēliem raksturīga pakāpeniska ielādēšanās no augšējās malas, kas nav pārāk patīkami, īpaši, ja uzņēmumi ir lieli. GIF formātam piemīt papildu īpašība, fotogrāfijām ielādējoties datorā, veidot izplūdušu attēlu pilnā tā laukumā un pamazām, pikseli pa pikselim, sakārtot to kvalitatīvā attēlā (interlacing). PNG grafiskais formāts ir jaunāks, taču pamazām arī tas sāk iekarot vietu internetā. Tas darbojas līdzīgi kā GIF, bet tam nav ierobežots izmērs un krāsu daudzums un tieši šī iemesla dēļ tas aizņem vairāk vietas uz cietā diska. Šis formāts pamatā ir Macromedia web lappušu dizaina programmām, lai gan iespējams izmantot arī citus grafiskos formātus. PNG formātā var veidot papildu krāsu slāņus, arī alpha slāni, kas ir svarīgi, kad jānoslēpj kāda fotogrāfijas daļa.

Tā kā interneta lappuses aplūkojam datora monitora ekrānā, kam ir noteikta izšķiršanas spēja (72 dpi), fotogrāfijām lapā ir jābūt ar tieši tādu pašu izšķiršanu. Veidojot web lapas, fotogrāfijas ir jāpārveido ekrāna izšķiršanas spējā, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, kad fotogrāfija lapā izskatās lielāka nekā plānots. Izdrukājot fotogrāfiju no interneta pārlūkprogrammas, iegūst nelielu fotogrāfiju, kas sastāv no kvadrātveida pikseļiem un sabojā visu iespaidu par kvalitatīvo attēlu, kas bija redzams monitora ekrānā (2. attēls). Iemesls ir ļoti vienkāršs - printerim ir ļoti augsta izšķiršanas spēja, kas uz ekrāna neredzamos pikseļus perfekti attēlo izdrukātajā fotogrāfijā. Tieši tas pats notiek, interneta fotogrāfijas pārpublicējot žurnālā vai reklāmas bukletā. Mūsdienu poligrāfija nodrošina ļoti augstu kvalitāti, tādēļ žurnāliem un bukletiem paredzēto fotogrāfiju izšķiršanas spējai jābūt 300 dpi, lai, tās nodrukājot, nebūtu saskatāmi pikseļi. Pārveidojot, piemēram, no interneta ņemtu 10x15 cm attēlu 300 dpi izšķiršanā, kvalitatīvi to var nodrukāt tikai 24x36 mm lielumā. Ar grafisko programmu palīdzību var pieaudzēt pikseļu daudzumu, bet tad samazinās asums un nekas daudz labāks nesanāk.

Fotogrāfijas kā dizaina elementu ir iespējams animēt arī ar dažādu skriptu (scenāriju) palīdzību. Saistībā ar fotogrāfijām visbiežāk izmanto javaskriptus (scenāriji, kas rakstīti JAVA programmēšanas valodā), parasti - lapu izvēlnēs. Jāatzīmē, ka izvēlnes uzrakstiem šajā gadījumā jābūt grafiskiem attēliem, kas ir sagatavoti divos trijos dažādos eksemplāros un mainās, uzbraucot ar kursoru uzrakstam vai nospiežot uz tā. Atsevišķi javaskripti nodrošina tā vai cita attēla parādīšanos citā lapas vietā. Ar skriptu palīdzību iespējams arī mainīt attēlus, piemēram, katru nedēļas dienu lapā redzama cita fotogrāfija. Skriptus izmanto arī fotogrāfiju aizsardzībai, piemēram, veidojot fotogrāfiju katalogu, var izmantot skriptus, kas neļauj apskatīt liela izmēra attēlu, neierakstot lietotāja paroli. Šis paņēmiens ir vērtīgs no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, lietotājs var redzēt visas piedāvātās fotogrāfijas. Sliktākā kvalitātē, tomēr visas. Tālākais ir lapas veidotāja ziņā - kuriem lietotājiem ir pieejami lielie uzņēmumi un kuriem ne. Otrkārt, tas var kalpot arī par attēlu pārsūtīšanas veidu starp vairākiem reģistrētiem lietotājiem. Treškārt, šo veidu var izmantot fotogrāfiju tirdzniecībā. Tiesa gan, fotogrāfiju tirdzniecībā caur interneta tīklu izmanto šim nolūkam specializētas programmas vai iespēju norēķināties ar kredītkarti on-line režīmā.

Kā fotogrāfijas pasargāt no neatļautas to nopumpēšanas? Vislabākais veids ir vispār nelikt vērtīgas fotogrāfijas internetā. Bet tā kā jebkuram ir vēlme padižoties, tad šis veids atkrīt. Vēl ir iespēja fotogrāfijas likt pēc iespējas mazākā izmērā, bet arī tas bieži vien nav iespējams, jo labs attēls daudz labāk izskatās lielā izmērā. Lapu, kurā izvietotas fotogrāfijas, var aizsargāt ar lietotāja paroli, bet tad jau neviens tās neredzēs... Pēdējā laikā diezgan populāri ir aizsargāt fotogrāfijas ar skriptiem, kas neļauj izmantot labo peles taustiņu un tādā veidā paņemt attēlu. Šis veids ir pietiekami drošs vienkāršiem brauzētājiem, bet profesionāli interneta sērfotāji šo skriptu var apiet, apskatot lapas HTML (Hypertext Markup Language) kodu un aizsērfojot līdz attēlam, nevis lapai, kurā tas atrodas. Papildus bildi var aizsargāt, lapā apvienojot logus (frames) un šādu javaskriptu. Taču arī šo variantu ir iespējams apiet. Atliek vienīgi ievietot nelielas fotogrāfijas, papildus tās aizsargājot ar skriptiem. Piemēram, viens šāds latviskots javaskripts, , kas darbībā redzams 3.attēlā: Lai liela izmēra fotogrāfiju nevarētu izmantot pārpublicēšanai no interneta, uz fotogrāfijas pāri visam kadra laukumam mēdz uzlikt neuzkrītošu, tomēr redzamu uzrakstu vai firmas logo. Pārpublicēšanas gadījumā tas būs saredzams arī uz drukātā attēla un acīmredzami liecinās par autortiesību pārkāpumu. Pats drošākais veids, kā pasargāt patiešām vērtīgu fotogrāfiju no neatļautas izmantošanas, ir tās ievietošana kādā citā formātā., piemēram, Macromedia Flash. Fotogrāfijas tiek iekodētas SWF formātā, iepriekš redaktorā iezīmējot opciju, ka fails nav rediģējams. Pārlūkprogrammā un ārpus tās šo failu iespējams apskatīt tikai ar speciālu programmu - flash player, bet fotogrāfiju no tā izvilkt nav iespējams. Līdzīgi, izmantojot Macromedia Director programmatūru, veido arī foto katalogus kompaktdiskos.

Elmārs RUDZĪTIS, foto ziņu aģentūras A.F.I. fotogrāfs