Radioamatierisms jautājumos un atbildēs III
Vai radioamatieri izmanto internetu savstarpējiem sakariem?
Izmanto tāpat kā jebkuri citi cilvēki, bet internets un amatieru
radiosakari ir ļoti atšķirīgi. Radioamatierisms ir nesavtīga aizraušanās ar
vienu no zinātnes un tehnikas veidiem - radiotehniku, bet internets ir viens no
komerciālajiem sakaru un informācijas veidiem, kurš plaši pieejams, jo tam
nevajag īpašu zināšanu.
Radioamatieri paši bez starpniekiem nodibina sakarus. Interneta
lietotājs tikai izmanto gatavu maksas sakaru kanālu. Viņa darbība tiek
ierobežota ar dažādām, datoros ievadītām, programmām, bet vadības groži atrodas
izplatītāju rokās.
Ja interneta izmantošanu salīdzina ar lidojumu pasažieru lainerī,
tad amatieru radiosakarus var salīdzināt ar sporta lidmašīnas konstruēšanu un
tās pilotēšanu.
Ko nozīmē radioamatieru teiktais: "pastrādāt ēterā",
"strādāt ar tādu un tādu staciju"?
Strādāt ar tādu un tādu staciju - tas nozīmē nodibināt un kādu
laiku uzturēt radiosakarus ar šo radiostaciju. Par strādāšanu ēterā
radioamatieri sauc radiosakaru nodibināšanu ar kolēģiem, citu radiostaciju
klausīšanos, lai novērtētu radioviļņu izplatīšanos un meklētu interesantus
korespondentus.
Kas ir QSL kartīte?
Sekojot vecām, labām tradīcijām, radioamatieri pēc interesanta
radiosakara ar pasta palīdzību nosūta cits citam kartītes, kuras apstiprina šo
radiosakaru. QSL kartītē norāda notikušā kontakta tehniskos datus, t. i.,
datumu, laiku, frekvenci, izstarojuma klasi, dzirdamības kvalitāti u. c. Kartītes
bieži tiek mākslinieciski krāšņi noformētas, uz tām var būt attēlotas pilsētas,
dabas skati, radioamatiera fotogrāfija (pat kopā ar ģimeni), aparatūra, antenas
utt., tāpēc daudzi radioamatieri tās krāj. Daudziem kolekcijās ir vairāki
desmiti tūkstoši kartīšu no visām pasaules valstīm.
Burtu kombinācija QSL ir viens no telegrāfa koda saīsinājumiem ar
nozīmi Apstiprinu uztveršanu.
Vai mana radiostacija netraucēs televīzijas uztveršanai vai
interneta darbam?
Ja visu pareizi izdarīsiet un noregulēsiet, tad traucējumu nebūs.
Drīzāk otrādi, datoru tīkls bieži rada traucējumus radiosignālu uztveršanai.
Ja televīzijas pārraidēm rodas kādi traucējumi, tad tas nenozīmē,
ka vainīgs ir radioamatieris. Tam par iemeslu var būt lētu televizoru
nepietiekamā noturība pret citu radiosignālu ietekmi vai TV antenas bojājumi.
Traucējumi bieži rodas no apšaubāmas izcelsmes radiotelefoniem un citām
nesertificētām sadzīves elektronikas ierīcēm.
Kādi eksāmeni jānokārto, lai iegūtu radioamatiera licenci?
Teorētiskais eksāmens sastāv no četrām daļām (tēmām):
elektrotehnikas un radiotehnikas pamati, trafiks (radiosakaru kārtība un
noteikumi), drošības tehnika un juridiskie jautājumi. Noliekot šādu eksāmenu,
iegūsiet 4. kategorijas radioamatiera licenci ar tiesībām strādāt ultraīsviļņu
diapazonos. Papildus nokārtojot pārbaudījumu Morzes koda uztveršanā pēc dzirdes
un raidīšanā ar roku ar ātrumu 40 zīmes minūtē, iegūsiet 3. kategorijas
radioamatiera apliecību ar tiesībām izmantot ne tikai ultraīsviļņu diapazonus,
bet arī noteiktus īsviļņu diapazonus. Nākotnē, iegūstot operatora pieredzi un
iemaņas, varat savas privilēģijas paplašināt, paaugstinot kategoriju uz otro un
pēc tam uz pirmo, protams nokārtojot atbilstošus eksāmenus.
Valsts elektrosakaru inspekcijā (www.vei.lv) var iegādāties sīki
izklāstītu materiālu, kurā uzskaitītas tēmas, pēc kurām var sagatavoties
eksāmenam, kā arī saņemt informāciju par eksāmenu norises kārtību un laiku.
Vai eksāmeni ir grūti?
Ne pārāk. Lai apgūtu visu nepieciešamo materiālu, pietiek ar
vidusskolās apgūstamo zināšanu apjomu, kaut gan ir bijuši gadījumi, kad
eksāmenus sekmīgi nokārto pat bērni.
Godīgi sakot, tikai ar tām zināšanām, kuras nepieciešamas trešās
vai ceturtās kategorijas eksāmena sekmīgai nokārtošanai, nepietiek, lai pilnīgi
droši un pārliecināti sāktu radioamatiera darbību.
Tāpēc, no vienas puses, nav vērts baidīties un vēlams nopietni
gatavoties, tad eksāmens nekādas problēmas nesagādās. No otras puses, nevajag
kļūt pārāk pašpārliecinātam pēc sekmīgi nokārtota eksāmena. Ir jāsaprot, ka
amatiera licences iegūšana ir tikai pats sākums ceļā uz meistarību un
zināšanām.
Kāpēc radioamatierus dala dažādās kategorijās?
Būtu labi, ja katrs radioamatieris vēl pirms pirmās iziešanas
ēterā zinātu un prastu visu, kas nepieciešams (tas ir tas līmenis, kāds
vajadzīgs, lai saņemtu 1. kategorijas licenci). Tomēr, ja tāda prasība būtu
obligāta, tad iesācējiem iegūt radioamatiera licenci būtu ļoti grūti. Tādēļ
tiem, kuri ieinteresējas par amatieru sakariem, tiek piedāvāta iespēja sākumā
izmēģināt spēkus salīdzinoši ierobežotos apstākļos (ne pārāk noslogotos
diapazonos ar nelielas jaudas raidītājiem), noliekot vienkāršotus (trešās vai
ceturtās kategorijas) eksāmenus.
Uzkrājot sākotnējo praktisko pieredzi, darbojoties ēterā un padziļinot
zināšanas, amatieris var paaugstināt kategoriju līdz otrajai un tādā veidā
saņemt gandrīz visas privilēģijas, kādas var būt piešķirtas amatieru
radiostacijas īpašniekam. Daudzus tāds stāvoklis apmierina visu turpmāko dzīvi.
Ja cilvēks grib iegūt atļauju strādāt ar visiem atļautajiem sakaru veidiem
pilnīgi visos diapazonos, kas ir iedalīti radioamatieriem, turklāt ar
paaugstinātu raidītāja jaudu, tad viņam ir jāpierāda, ka ir apguvis visus
amatieru sakaru smalkumus un labas radiotehniskās zināšanas, t. i., nolikt
pirmās kategorijas eksāmenus.
Tādējādi dalījumu dažādās kategorijās nevajadzētu uzskatīt par
pazemošanu vai tiesību ierobežošanu, bet pilnīgi pretēji - tas ir
atvieglinājums, sakaru administrācijas (LVEI) solis pretī jaunajiem
radioamatieriem. Ja ir liela vēlēšanās, praktiski jebkurš var noiet ceļu no
trešās līdz pirmajai kategorijai 5-6 gados, bet, ja ir labvēlīgi apstākļi
(daudz brīva laika, dotības, izglītība), tad arī 3-4 gados.
Vai iespējams iztikt bez Morzes koda zināšanas?
Jā, ir iespējams iztikt. Lai iegūtu 4. kategorijas radioamatiera
apliecību, telegrāfa kodu var nezināt, bet ar šo licenci drīkst strādāt tikai
ultraīsviļņu diapazonos. Tiesības strādāt ne vien ultraīsviļņos, bet arī īsviļņos iegūst tikai tie, kuri prot
telegrāfa kodu uztvert ar dzirdi un raidīt ar roku (3. kategorija, kā arī 1. un
2. kategorija). Tādi ir starptautiskie noteikumi. Apgūt Morzes telegrāfa kodu
nav tik sarežģīti kā šķiet, sevišķi, ja ir iespēja mācīties, izmantojot tam
paredzētas datorprogrammas, kuru nav mazums. Līdz ar to iegūsiet daudz vairāk
tiesību un interesantu iespēju darbībai ēterā.
Kāpēc jākārto eksāmeni, jāmācās Morzes kods, ja visu to pašu bez
jebkādām rūpēm var darīt, izmantojot CB (Citizen band) radiostaciju 27 MHz
diapazonā?
Tas ir kļūdains uzskats. Atļauja izmantot CB radiostaciju neparedz
tiesības sākt jebkādus eksperimentus un nodibināt tālus sakarus. CB radio ir
paredzēts vienīgi, lai nodrošinātu vietējos sadzīves radiosakarus un jālieto
tikai rūpnieciski izgatavota un sertificēta aparatūra. Piemēram, lai uzturētu
sakarus starp tūrisma pārgājiena dalībniekiem vai starp tuviniekiem, kad esat
darbā, bet viņi - mājās vai vasarnīcā. Pret šo sakaru veidu jāizturas kā pret
mobilajiem telefoniem, tikai mazāk attīstītu un lētāku.
CB nekādā veidā nav saistīts ar radioamatierismu.
Kāds radiouztvērējs vajadzīgs, lai dzirdētu amatieru stacijas?
Parastais radiouztvērējs nepalīdzēs. Ir vajadzīgs uztvērējs, kas
pārklāj vismaz vienu no radioamatieriem atvēlētajiem īsviļņu diapazoniem un ir
spējīgs uztvert vienjoslas modulācijas (SSB) signālus, vai ultraīsviļņu
šaurjoslas frekvenču modulācijas uztvērējs ar 145-146 MHz diapazonu (bet ar tā
palīdzību, visdrīzāk, varēsiet izdzirdēt tikai vietējo radioamatieru
savstarpējās sarunas).
Iesākumam varētu mēģināt sameklēt kādu vecu armijas īsviļņu
radiouztvērēju. Vairums no tiem nebija paredzēti SSB uztveršanai, tomēr visi ar
lielākiem vai mazākiem panākumiem to var darīt, ja uzstāda pārslēdzēju darbam
ŅĖĆ (telegrāfa, CW) režīmā. Lielākā daļa lampu uztvērēju ir diezgan apjomīgi,
toties ir izturīgi, nav dārgi, un ir viegli remontējami.
Cits ceļš - pašam uzbūvēt vienkāršu, bet iesākumam noderīgu
īsviļņu radiouztvērēju ar 2-3 mikroshēmām, ar 5-6 tranzistoriem vai pat ar 2-3
radiolampām. Sākumā pilnīgi pietiek ar vienu vai diviem diapazoniem, antenai
izmantojot dažus metrus garu vada gabalu. Vienkāršu konstrukciju apraksti bieži
sastopami radioamatieru žurnālos. Īpaši daudz to bija 70.-80. gadu krievu
žurnālā Radio.
Uztvērēju, kas speciāli paredzēts visu amatieru īsviļņu diapazonu
uztveršanai, protams, var nopirkt gatavu. Taču šāda japāņu mantiņa nebūs lēta
(no 300 $ un vairāk).
Visbiežāk amatieru radiostaciju darbu var dzirdēt 14,0...14,35 MHz
vai 21,0...21,45 MHz frekvenču diapazonos dienas laikā un 3,5...3,8 MHz vai
7,0...7,1 MHz - naktī. Katra šī diapazona sākums (viena trešdaļa) tiek
izmantots telegrāfa sakariem (Morzes ābece), bet pārējās 2/3 - radiotelefonijai
(SSB), kā arī citiem amatieru sakaru veidiem.
Gadījuma pēc esmu iegādājies norakstītu armijas radiostaciju.
Gribu izmēģināt nodibināt dažus sakarus ar radioamatieriem, pirms izlemju, vai
ir vērts kārtot visādas atļaujas...
Labāk nemēģiniet! Jebkura iziešana ēterā bez oficiālās atļaujas ir
nopietns likumu pārkāpums. Ja jūs notvers (varbūtība ir ļoti augsta), tad, kā
minimums, būs jāšķiras no savas rotaļlietiņas un arī no prāvas naudas summas.
Pēdējos gados ir bijuši daži tādi gadījumi.
Radioamatieri jau no pirmā jūsu vārda atklās, ka esat nelegālis un
neviens neuzturēs ar jums radiosakarus, iegūto aparatūru varat izmantot tikai
uztveršanai.
Mārtiņš BUDREIKO (YL3GFM),
Jurijs BALTINS (YL2DX)
www.dx.ardi.lv
Vai radioamatieri izmanto internetu savstarpējiem sakariem?
Izmanto tāpat kā jebkuri citi cilvēki, bet internets un amatieru
radiosakari ir ļoti atšķirīgi. Radioamatierisms ir nesavtīga aizraušanās ar
vienu no zinātnes un tehnikas veidiem - radiotehniku, bet internets ir viens no
komerciālajiem sakaru un informācijas veidiem, kurš plaši pieejams, jo tam
nevajag īpašu zināšanu.
Radioamatieri paši bez starpniekiem nodibina sakarus. Interneta
lietotājs tikai izmanto gatavu maksas sakaru kanālu. Viņa darbība tiek
ierobežota ar dažādām, datoros ievadītām, programmām, bet vadības groži atrodas
izplatītāju rokās.
Ja interneta izmantošanu salīdzina ar lidojumu pasažieru lainerī,
tad amatieru radiosakarus var salīdzināt ar sporta lidmašīnas konstruēšanu un
tās pilotēšanu.
Ko nozīmē radioamatieru teiktais: "pastrādāt ēterā",
"strādāt ar tādu un tādu staciju"?
Strādāt ar tādu un tādu staciju - tas nozīmē nodibināt un kādu
laiku uzturēt radiosakarus ar šo radiostaciju. Par strādāšanu ēterā
radioamatieri sauc radiosakaru nodibināšanu ar kolēģiem, citu radiostaciju
klausīšanos, lai novērtētu radioviļņu izplatīšanos un meklētu interesantus
korespondentus.
Kas ir QSL kartīte?
Sekojot vecām, labām tradīcijām, radioamatieri pēc interesanta
radiosakara ar pasta palīdzību nosūta cits citam kartītes, kuras apstiprina šo
radiosakaru. QSL kartītē norāda notikušā kontakta tehniskos datus, t. i.,
datumu, laiku, frekvenci, izstarojuma klasi, dzirdamības kvalitāti u. c. Kartītes
bieži tiek mākslinieciski krāšņi noformētas, uz tām var būt attēlotas pilsētas,
dabas skati, radioamatiera fotogrāfija (pat kopā ar ģimeni), aparatūra, antenas
utt., tāpēc daudzi radioamatieri tās krāj. Daudziem kolekcijās ir vairāki
desmiti tūkstoši kartīšu no visām pasaules valstīm.
Burtu kombinācija QSL ir viens no telegrāfa koda saīsinājumiem ar
nozīmi Apstiprinu uztveršanu.
Vai mana radiostacija netraucēs televīzijas uztveršanai vai
interneta darbam?
Ja visu pareizi izdarīsiet un noregulēsiet, tad traucējumu nebūs.
Drīzāk otrādi, datoru tīkls bieži rada traucējumus radiosignālu uztveršanai.
Ja televīzijas pārraidēm rodas kādi traucējumi, tad tas nenozīmē,
ka vainīgs ir radioamatieris. Tam par iemeslu var būt lētu televizoru
nepietiekamā noturība pret citu radiosignālu ietekmi vai TV antenas bojājumi.
Traucējumi bieži rodas no apšaubāmas izcelsmes radiotelefoniem un citām
nesertificētām sadzīves elektronikas ierīcēm.
Kādi eksāmeni jānokārto, lai iegūtu radioamatiera licenci?
Teorētiskais eksāmens sastāv no četrām daļām (tēmām):
elektrotehnikas un radiotehnikas pamati, trafiks (radiosakaru kārtība un
noteikumi), drošības tehnika un juridiskie jautājumi. Noliekot šādu eksāmenu,
iegūsiet 4. kategorijas radioamatiera licenci ar tiesībām strādāt ultraīsviļņu
diapazonos. Papildus nokārtojot pārbaudījumu Morzes koda uztveršanā pēc dzirdes
un raidīšanā ar roku ar ātrumu 40 zīmes minūtē, iegūsiet 3. kategorijas
radioamatiera apliecību ar tiesībām izmantot ne tikai ultraīsviļņu diapazonus,
bet arī noteiktus īsviļņu diapazonus. Nākotnē, iegūstot operatora pieredzi un
iemaņas, varat savas privilēģijas paplašināt, paaugstinot kategoriju uz otro un
pēc tam uz pirmo, protams nokārtojot atbilstošus eksāmenus.
Valsts elektrosakaru inspekcijā (www.vei.lv) var iegādāties sīki
izklāstītu materiālu, kurā uzskaitītas tēmas, pēc kurām var sagatavoties
eksāmenam, kā arī saņemt informāciju par eksāmenu norises kārtību un laiku.
Vai eksāmeni ir grūti?
Ne pārāk. Lai apgūtu visu nepieciešamo materiālu, pietiek ar
vidusskolās apgūstamo zināšanu apjomu, kaut gan ir bijuši gadījumi, kad
eksāmenus sekmīgi nokārto pat bērni.
Godīgi sakot, tikai ar tām zināšanām, kuras nepieciešamas trešās
vai ceturtās kategorijas eksāmena sekmīgai nokārtošanai, nepietiek, lai pilnīgi
droši un pārliecināti sāktu radioamatiera darbību.
Tāpēc, no vienas puses, nav vērts baidīties un vēlams nopietni
gatavoties, tad eksāmens nekādas problēmas nesagādās. No otras puses, nevajag
kļūt pārāk pašpārliecinātam pēc sekmīgi nokārtota eksāmena. Ir jāsaprot, ka
amatiera licences iegūšana ir tikai pats sākums ceļā uz meistarību un
zināšanām.
Kāpēc radioamatierus dala dažādās kategorijās?
Būtu labi, ja katrs radioamatieris vēl pirms pirmās iziešanas
ēterā zinātu un prastu visu, kas nepieciešams (tas ir tas līmenis, kāds
vajadzīgs, lai saņemtu 1. kategorijas licenci). Tomēr, ja tāda prasība būtu
obligāta, tad iesācējiem iegūt radioamatiera licenci būtu ļoti grūti. Tādēļ
tiem, kuri ieinteresējas par amatieru sakariem, tiek piedāvāta iespēja sākumā
izmēģināt spēkus salīdzinoši ierobežotos apstākļos (ne pārāk noslogotos
diapazonos ar nelielas jaudas raidītājiem), noliekot vienkāršotus (trešās vai
ceturtās kategorijas) eksāmenus.
Uzkrājot sākotnējo praktisko pieredzi, darbojoties ēterā un padziļinot
zināšanas, amatieris var paaugstināt kategoriju līdz otrajai un tādā veidā
saņemt gandrīz visas privilēģijas, kādas var būt piešķirtas amatieru
radiostacijas īpašniekam. Daudzus tāds stāvoklis apmierina visu turpmāko dzīvi.
Ja cilvēks grib iegūt atļauju strādāt ar visiem atļautajiem sakaru veidiem
pilnīgi visos diapazonos, kas ir iedalīti radioamatieriem, turklāt ar
paaugstinātu raidītāja jaudu, tad viņam ir jāpierāda, ka ir apguvis visus
amatieru sakaru smalkumus un labas radiotehniskās zināšanas, t. i., nolikt
pirmās kategorijas eksāmenus.
Tādējādi dalījumu dažādās kategorijās nevajadzētu uzskatīt par
pazemošanu vai tiesību ierobežošanu, bet pilnīgi pretēji - tas ir
atvieglinājums, sakaru administrācijas (LVEI) solis pretī jaunajiem
radioamatieriem. Ja ir liela vēlēšanās, praktiski jebkurš var noiet ceļu no
trešās līdz pirmajai kategorijai 5-6 gados, bet, ja ir labvēlīgi apstākļi
(daudz brīva laika, dotības, izglītība), tad arī 3-4 gados.
Vai iespējams iztikt bez Morzes koda zināšanas?
Jā, ir iespējams iztikt. Lai iegūtu 4. kategorijas radioamatiera
apliecību, telegrāfa kodu var nezināt, bet ar šo licenci drīkst strādāt tikai
ultraīsviļņu diapazonos. Tiesības strādāt ne vien ultraīsviļņos, bet arī īsviļņos iegūst tikai tie, kuri prot
telegrāfa kodu uztvert ar dzirdi un raidīt ar roku (3. kategorija, kā arī 1. un
2. kategorija). Tādi ir starptautiskie noteikumi. Apgūt Morzes telegrāfa kodu
nav tik sarežģīti kā šķiet, sevišķi, ja ir iespēja mācīties, izmantojot tam
paredzētas datorprogrammas, kuru nav mazums. Līdz ar to iegūsiet daudz vairāk
tiesību un interesantu iespēju darbībai ēterā.
Kāpēc jākārto eksāmeni, jāmācās Morzes kods, ja visu to pašu bez
jebkādām rūpēm var darīt, izmantojot CB (Citizen band) radiostaciju 27 MHz
diapazonā?
Tas ir kļūdains uzskats. Atļauja izmantot CB radiostaciju neparedz
tiesības sākt jebkādus eksperimentus un nodibināt tālus sakarus. CB radio ir
paredzēts vienīgi, lai nodrošinātu vietējos sadzīves radiosakarus un jālieto
tikai rūpnieciski izgatavota un sertificēta aparatūra. Piemēram, lai uzturētu
sakarus starp tūrisma pārgājiena dalībniekiem vai starp tuviniekiem, kad esat
darbā, bet viņi - mājās vai vasarnīcā. Pret šo sakaru veidu jāizturas kā pret
mobilajiem telefoniem, tikai mazāk attīstītu un lētāku.
CB nekādā veidā nav saistīts ar radioamatierismu.
Kāds radiouztvērējs vajadzīgs, lai dzirdētu amatieru stacijas?
Parastais radiouztvērējs nepalīdzēs. Ir vajadzīgs uztvērējs, kas
pārklāj vismaz vienu no radioamatieriem atvēlētajiem īsviļņu diapazoniem un ir
spējīgs uztvert vienjoslas modulācijas (SSB) signālus, vai ultraīsviļņu
šaurjoslas frekvenču modulācijas uztvērējs ar 145-146 MHz diapazonu (bet ar tā
palīdzību, visdrīzāk, varēsiet izdzirdēt tikai vietējo radioamatieru
savstarpējās sarunas).
Iesākumam varētu mēģināt sameklēt kādu vecu armijas īsviļņu
radiouztvērēju. Vairums no tiem nebija paredzēti SSB uztveršanai, tomēr visi ar
lielākiem vai mazākiem panākumiem to var darīt, ja uzstāda pārslēdzēju darbam
ŅĖĆ (telegrāfa, CW) režīmā. Lielākā daļa lampu uztvērēju ir diezgan apjomīgi,
toties ir izturīgi, nav dārgi, un ir viegli remontējami.
Cits ceļš - pašam uzbūvēt vienkāršu, bet iesākumam noderīgu
īsviļņu radiouztvērēju ar 2-3 mikroshēmām, ar 5-6 tranzistoriem vai pat ar 2-3
radiolampām. Sākumā pilnīgi pietiek ar vienu vai diviem diapazoniem, antenai
izmantojot dažus metrus garu vada gabalu. Vienkāršu konstrukciju apraksti bieži
sastopami radioamatieru žurnālos. Īpaši daudz to bija 70.-80. gadu krievu
žurnālā Radio.
Uztvērēju, kas speciāli paredzēts visu amatieru īsviļņu diapazonu
uztveršanai, protams, var nopirkt gatavu. Taču šāda japāņu mantiņa nebūs lēta
(no 300 $ un vairāk).
Visbiežāk amatieru radiostaciju darbu var dzirdēt 14,0...14,35 MHz
vai 21,0...21,45 MHz frekvenču diapazonos dienas laikā un 3,5...3,8 MHz vai
7,0...7,1 MHz - naktī. Katra šī diapazona sākums (viena trešdaļa) tiek
izmantots telegrāfa sakariem (Morzes ābece), bet pārējās 2/3 - radiotelefonijai
(SSB), kā arī citiem amatieru sakaru veidiem.
Gadījuma pēc esmu iegādājies norakstītu armijas radiostaciju.
Gribu izmēģināt nodibināt dažus sakarus ar radioamatieriem, pirms izlemju, vai
ir vērts kārtot visādas atļaujas...
Labāk nemēģiniet! Jebkura iziešana ēterā bez oficiālās atļaujas ir
nopietns likumu pārkāpums. Ja jūs notvers (varbūtība ir ļoti augsta), tad, kā
minimums, būs jāšķiras no savas rotaļlietiņas un arī no prāvas naudas summas.
Pēdējos gados ir bijuši daži tādi gadījumi.
Radioamatieri jau no pirmā jūsu vārda atklās, ka esat nelegālis un
neviens neuzturēs ar jums radiosakarus, iegūto aparatūru varat izmantot tikai
uztveršanai.
Mārtiņš BUDREIKO (YL3GFM),
Jurijs BALTINS (YL2DX)
www.dx.ardi.lv