Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Fokusā - frekvenču plāns ciparu apraidei

   

 

Šobrīd sekmīgi tiek realizēts pirms astoņiem gadiem izstrādātais ciparu televīzijas standarts DVB, kurā. raida aizvien vairāk valstu. Eksperimentālie DVB-T raidījumi šogad sākti arī NVS valstīs. Tehnoloģija attīstās, paplašinot DVB piedāvāto  multivides pakalpojumu daudzveidību. Pērn tika akceptēta MHP (Multimedia Home Platform), bet daudzas valstis DVB ieviešanu jau saista ar MHP. Valstu frekvenču pārvaldības un ar apraidi saistīto institūciju sadarbība DVB jautājumos ir pilnībā fokusējusies uz jaunu Eiropas ciparu apraides frekvenču plānu, kas jāievieš 2005. gadā. Latvijā ar DVB frekvenču plānošanu un koordināciju nodarbosies Latvijas valsts elektrosakaru inspekcija, tāpēc arī tās speciālistiem ļoti būtiski ir jau tagad iepazīties ar reālās apraides praksi un uzkrāt tehnisko informāciju par DVB raidošo tīklu plānošanu LVEI nākotnes kontā.

 

 

CEPT speciālisti pulcējas Helsinkos

Par ciparu televīzijas starptautiskās CEPT darba grupas PT-24 kārtējās darba apspriedes vietu šoreiz bija izvēlēti ziemeļnieciskie Helsinki, kas novembra vidū uzņēma 25 Eiropas CEPT valstu dalībniekus. Starp tiem bija arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas frekvenču pārvaldības institūciju speciālisti. Pēc Starptautiskās Elektrosakaru savienības (ITU) galīgā lēmuma par ciparu apraides frekvenču plānošanas konferences sasaukšanu, darba grupa pilnībā orientējās tikai uz šīs konferences sagatavošanu. Konferencei zem ITU karoga jānotiek 2005. gadā. Tās pirmās sesijas laiks un uzdevumi ir jau zināmi - tā notiks Ženēvā no 2004. gada 10. līdz 28. maijam, izstrādās un pieņems frekvenču plāna izstrādes metodiku un tehniskos kritērijus. Tie būs pamats otrās sesijas darbam 2005. gadā.

ITU konferences sagatavošanai izveidojusi  mērķa darba grupu TG 6/8, kas sāks darbu nākamā gada janvārī. Latvijas valsts elektrosakaru inspekcija piedalās šajā procesā un turpinās to darīt, lai veicinātu jaunā frekvenču plāna pilnīgāku atbilstību Latvijas nākotnes vajadzībām.

Kopīgs DVB-T un T-DAB plāns

ITU ir pieņēmusi CEPT valstu priekšlikumu kopīgi plānot III diapazona 174-230 MHz frekvenču joslā ciparu televīzijas un ciparu skaņas apraidi. Patlaban to izmanto 6.-12. televīzijas kanāliem. Mainījies arī iepriekšējais viedoklis, ka televīzija varētu aiziet no šis joslas vienlaikus ar tās pāreju uz DVB-T. Tagad šī josla televīzijai kļuvusi pievilcīga, jo pieaugusi interese par DVB-T izmantošanu arī mobilajai uztveršanai. Kļuvis skaidrs, ka raidīšana zemākās frekvencēs ļauj mobilo uztveršanu lielākā kustības ātrumā. Tādēļ šajā gadījumā metru viļņu diapazonam ir priekšrocības salīdzinājumā ar decimetru viļņu diapazoniem (21.-69. kanāli).

CEPT darba grupā ir izveidota apakšgrupa, kas izstrādās DVB-T un T-DAB kopējās plānošanas metodes un tehniskos kritērijus.

Somija ievieš DVB-T

Somijā eksperimentālie raidījumi notika jau pirms vairākiem gadiem, bet pastāvīgus raidījumus sāka tikai šā gada augustā. Piecās stacijās, ar 2,5 kW vai 5 kW jaudas raidītājiem tiek raidīti trīs programmu komplekti, kopā 12 programmas. Paredzēts, ka līdz gada beigām  darbosies jau 10 stacijas, ar trīs programmu komplektiem aptverot 70 procentus valsts iedzīvotāju.

DVB-T aizkavēšanās bijusi saistīta ar lēmumu par MHP (multivides mājas platforma) vienlaikus ieviešanu. Šim nolūkam firmai Nokia bija vajadzīgs laiks, lai modernizētu televizora pierīci (set-top-box). DVB-MHP pierīces pašreizējā pārdošanas cena esot ap 2000 Somijas marku, t.i., nedaudz mazāk par 200 latiem.

 

Dubultuztveršana - radikāls līdzeklis

Somu speciālisti izmanto strādājošo staciju tīklu, lai veiktu daudzpusīgus pētījumus par DVB-T raidīšanas un uztveršanas īpatnībām. Raidošo tīklu operatora Digita speciālisti izpelnījās īpašu darba grupas atzinību par kopīgi ar firmu Nokia veiktajiem eksperimentiem, kas noskaidro dubultuztveršanas ietekmi uz mobilās uztveršanas kvalitāti.

Eksperimentos izmantoja uztvērēju, kas sastāvēja no diviem traktiem un divām apmēram 20 cm attālumā izvietotām antenām. No abiem iegūtajiem signāliem veidojās kombinēts izejas signāls, kura formēšanai izmanto tobrīd labāko no abiem. Šo eksperimentu dokumentācija lāva secināt, ka defektu (attēla izkrišana jeb pazušana) koplaiks bija būtiski zemāks, ja parastās uztveršanas vietā izmanto dubultuztveršanu. Pētījumi šajā virzienā tiks turpināti.

Reģionālā DVB-T apspriede Kijevā

Austrumos Latvija robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, un frekvenču plānošana un izmantošana tajās mūs ietekmē tikpat stipri kā Rietumeiropas valstīs. Turklāt radniecīgo Krievijas institūciju speciālistu autoritāte šajos jautājumos ir vispāratzīta.

Tādēļ divu Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas speciālistu ceļš novembra nogalē veda uz Kijevu, kur notika reģionālā apspriede par DVB-T ieviešanu. Frekvenču institūciju speciālisti no NSV, Baltijas valstīm, Somijas, Turcijas, Polijas un vairākām citām, kopā 15, valstīm, trīs dienu garumā apmainījās domām un lēma par DVB-T frekvenču plānošanu reģiona valstīs. Lietišķā atmosfērā tika panākta vienošanās par kopīgu rīcību vairākos jautājumos.

61.-69. TV kanālu sadale

Nozīmīga ir panāktā vienošanās par 61.-69. televīzijas kanālu savstarpēju sadali, lai veidotu vienas frekvences ciparu televīzijas tīklus. Līdz šim minētie kanāli Eiropas austrumu valstīs televīzijai nebija plānoti.

Ar Lietuvas frekvenču pārvaldības institūcijas izstrādāto aprēķinu datoru programmatūru tika iegūts kanālu sadales starpvalstu plāns. To iesniegs ITU un CEPT attiecīgajām struktūrām un varēs izmantot kopējā ciparu apraides frekvenču plāna izstrādāšanā.

Šeit gan jāpiezīmē, ka priecāties vēl ir pāragri. Austrumeiropas valstu aviācijas dienestu interesēs šajās frekvencēs joprojām darbojas dažādas ar lidmašīnu vadīšanu saistītas sistēmas, tāpēc kanālu izmantošana televīzijai tuvākajos gados būs iespējama visai ierobežotā apjomā.

Izveido reģionālo DVB-T darba grupu

Vairākas NSV valstis nav CEPT dalībvalstis. Lai tās varētu iesaistīties ciparu apraides plānošanas procesā, tika izveidota reģionāla darba grupa. Tās uzdevums būs sagatavot frekvenču plānošanu šo valstu grupā, ņemot vērā reģiona radiofrekvenču spektra izmantošanas īpatnības, kā arī sagatavot attiecīgos frekvenču pieprasījumus iesniegšanai Eiropas konferencei.

Baltijas valstīm jārēķinās gan ar Rietumeiropu, gan Austrumeiropas reģionu. Radioviļņi valstu robežas neatzīst, tāpēc Latvijai seko plānošanas procesu norisei abās zonās un vajadzīgajā mērā tajos piedalās.

NSV valstīs sākti eksperimentāli DVB-T raidījumi

Krievijas un Ukrainas speciālisti informēja par DVB-T eksperimentālo raidījumu gaitu.

Krievijā raidījumi notiek Ņižņijnovgorodā un Pēterburgā.

Interesi izraisīja Krievijas pārstāvja informācija, ka valstī jau  tiek ražots pilns komplekts DVB-T traktos vajadzīgo raidošo un citu iekārtu. Esot sākta arī DVB-T darbam sagatavotu televizoru ražošana. Šādā televizorā  iebūvēts viss nepieciešamais, lai vēlāk tam varētu pieslēgt DVB-T signālu demodulēšanas/dekodēšanas pierīci, tā pārvēršot to ciparu TV uztvērējā. Televizora cena esot par 10-15 USD augstāka nekā parastajam televizoram.

Visās pilsētās eksperimentiem ir izraudzīti smagākie apstākļi no iespējamo savstarpējo traucējumu rašanās viedokļa ar šajās pilsētās strādājošām analogās televīzijas stacijām. DVB-T un analogie raidītāji darbojas blakus kanālos. Iegūtos rezultātus izmantos tīklu projektēšanā, lai izvairītos no savstarpējiem traucējumiem.

 

Kijevā kopš šā gada 5. novembra DVB-T raida 24 stundas diennaktī (skat.1. attēlu). Apspriedes dalībniekiem bija iespēja piedalīties piecu programmu uztveršanas novērtēšanā un sīki uzzināt visu no pašiem ierīkotājiem - uzņēmuma Kvant-Efir speciālistiem.

Kijevā eksperiments notiek vissmagākajos apstākļos: trīs raidītāji strādā blakus kanālos. 50. kanālu izmanto 10 kW analogajam raidītājam, 52. kanālu - 5 kW analogajam raidītājam, bet vidū 51. kanālā izvietots 600 W DVB-T raidītājs. Visa aparatūra izgatavota Kijevā, izmantojot ārvalstu rūpnīcu ražotās sastāvdaļas.

Vietējie speciālisti informēja, ka arī šādos apstākļos starpkanālu traucējumu praktiski nav. Uztverot ar istabas antenu tuvu pie uztvērēja jutības sliekšņa, visas programmas varēja skatīt nevainojamā kvalitātē. Ar šādu nelielu raidītāja jaudu un antenu 300 m augstumā, 50 km attālumā ar ārējo antenu esot iespējama stabila DVB-T uztveršana.

Uztveršanas pārbaudei no pieciem dažādiem ražotājiem ir iegādātas nelielas televizoru pierīču partijas. Demonstrācijā izmantoja Dienvidāfrikā un Dienvidvjetnamā ražotās, kas maksā 150 un 250 USD. Tām esot labu darbība ar visiem iespējamiem modulācijas paveidiem. Abas pierīces redzamas 2. attēlā (novietotas uz televizora viena virs otras). Ne visu ražotāju pierīces esot izdevies atdzīvināt.

Saņemtā informācija vedināja uz domām, ka specifisko DVB-T demodulācijas un dekodēšanas mikromoduļu ražošana pārstāj būt problēma un tas stimulēs gan to ražošanas augšanu, gan cenu slīdēšanu.

Ukrainas speciālisti izstrādā DVB-T ieviešanas plānu valstī, paredzot tā realizāciju vairākos posmos.

Atvadoties no Ukrainas, prātā iešāvās doma, ka bijušajā Padomju Savienībā Kijeva bija trešā pilsēta, kas aiz Maskavas un Ļeņingradas sāka televīzijas raidījumus. Rīga tai sekoja 1954. gada novembrī kā ceturtā.

Vai šoreiz vēsture atkārtosies?

 

Inārs JĒKABSONS,

LVEI inženieris

 

4

 

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001