Latvijas pasts - stabils un uzticams ceļabiedrs
BO VAS Latvijas pasts ir viens no vecākajiem un lielākajiem
uzņēmumiem Latvijā. Tam ir 26 filiāles un 970 pasta nodaļas, no tām 49 - Rīgā.
Pasts ir arī viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem
Latvijā. Latvijas pastā strādā vairāk nekā septiņarpus tūkstoši darbinieku,
kuri šogad piegādājuši vairāk nekā 30 miljonus
pasta sūtījumu. Latvijas pasta ieņēmumi 2000. gadā bija gandrīz 21
miljons latu, bet šogad tiek prognozēti gandrīz 22 miljoni. Protams, tas
nenozīmē, ka var ieslīgt pašapmierinātībā, nedomājot par uzņēmuma attīstību un
aizvien augošo konkurenci. Par to, kādi jauni vaibsti parādījušies Latvijas
pasta vaigā, SP stāsta Latvijas pasta mārketinga direktors Edmunds BEBRIŠS.
- Vai var apgalvot, ka Latvijas pasta pakalpojumu stratēģija
joprojām ir pietiekami efektīva un nav
vajadzības to mainīt?
- Protams, valstij
piederoša pasta galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem visus nepieciešamos
pamatpakalpojumus, un tā tas bijis jau gadsimtiem ilgi (Latvijas pasts šoruden
atzīmēja 369. dzimšanas dienu). Šai ziņā nekas pat nedrīkstētu mainīties. Tomēr
pasta pakalpojumi pastāvīgi attīstās no iekšpuses: pilnveidojas tehnoloģijas,
uzlabojas pakalpojumu kvalitāte un attieksme pret klientiem. Pakalpojumu
efektivitāte ir cieši saistīta ar to cenām. Tāpēc, kā allaž, arī šogad
piedāvājām cenu atlaidi Ziemassvētku pastmarkām. No 1. decembra samazināts
tarifs starptautiskajiem naudas pārvedumiem uz Ukrainu (līdz šim tas bija 5,
tagad - 2,5 procenti). Tas kļuva iespējams pēc pārrunām ar Ukrainas pasta
administrāciju, jo tā bija vienīgā valsts, kura līdz šim pieprasīja tik augstu
samaksu. Tā ir arī otrā valsts pēc apjoma (pirmā - Krievija), kurp pa pastu ceļo
daudz naudas pārvedumu no Latvijas.
Piedāvājam klientam arī dažādas papildus iespējas. Piemēram, tagad
arī pasta nodaļās var nokārtot autotransporta vai civiltiesisko apdrošināšanu.
Turklāt apdrošināšanas aģentu pienākumus pilda paši pasta darbinieki. Pastā var
nopirkt arī aizvien vairāk lietišķam cilvēkam vajadzīgu preču, to skaitā telekartes, zvanu kartes u.c.
- Dzirdēts, ka arī PNS norēķinu kontu īpašniekus gaida ērtākas
norēķinu iespējas.
- Jā, patlaban testējam jauno PNS sistēmas debetkarti, kuru
izdodam kopā ar Hansabanku. Šobrīd to izmanto tikai pasta darbinieki, bet
klientiem tās piedāvāsim jau 2002. gada sākumā. Šī karte ne ar ko neatšķiras no
citām debetkartēm, tā veidota uz Maestro kartes bāzes. Tāpēc turpmāk PNS
klientam būs tieši tādas pašas iespējas kā jebkuram bankas klientam, jo ar
debetkarti varēs saņemt naudu arī no bankomātiem. Svarīgi, ka šī karte darbosies ne tikai Latvijas robežās, bet arī
ārzemēs. Pats esmu to lietojis un pārliecinājies, ka tā darbojas nevainojami.
Varbūt tieši jauno iespēju dēļ kādam radīsies interese kļūt par PNS klientu.
Laipni aicinām pievienoties vairāk nekā 53 tūkstošus lielajai PNS klientu
saimei!
- Pilnā sparā rit preses abonēšanas kampaņa. Kā sokas?
- Izskatās, ka abonentu noteikti nebūs mazāk kā pērn. Rezultātus
apkopot vēl pāragri, bet kopumā kontingents salīdzinājumā ar pērno gadu nav
īpaši mainījies. Cenšamies ņemt vērā klientu vēlmes, esam pagarinājuši arī
abonēšanas termiņus (vismaz līdz Ziemassvētkiem), varbūt tāpēc klienti joprojām
konsekventi uzticas tieši pastam. Lai kardināli uzlabotu Latvijas pasta preses
abonēšanas sistēmu, esam izstrādājuši īpašu
datorprogrammu, ar kuras palīdzību varēsim maksimāli pagarināt
abonēšanas termiņus, ar kuriem mūs pagaidām vēl apsteidz konkurenti.
- Latvijā ir vairāk pasta nodaļu nekā citās Baltijas valstīs.
- Varētu teikt, pat pārāk daudz - 970 - pretstatā Igaunijas 468 un
Lietuvas 909. Protams, Latvijas pastam ir arī samērā daudz nerentablu pasta
nodaļu un patlaban notiek to reorganizācija. Dažkārt mazās pasta nodaļas vajag
apvienot vai pat slēgt, jo sūtījumu apjoms ir tik niecīgs, ka pasta nodaļu
vadītāji un pastnieki pat nevar nopelnīt savu algu. Tomēr lauku pasta nodaļu
likvidēšana nebūt nav Latvijas pasta pašmērķis, - tas notiek tikai un vienīgi
ekonomisku apsvērumu dēļ. Latvijas pasts
nesaņem gluži nekādas dotācijas no valsts budžeta, tāpēc ļoti aktuāli ir
optimizēt un samazināt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, kas gadā sasniedz
gandrīz miljons latu.
- LP lielākais lepnums acīmredzot ir 77. pasta nodaļa Vecrīgā.
- Jauno pasta nodaļu (Aspazijas bulvārī 24) atklāja 1. novembrī.
Domāju, ka tiešām esam trāpījuši
desmitniekā, jo tā atrodas pašā aktīvākajā biznesa un tūrisma zonā, turklāt šī
ir vienīgā pasta nodaļa Vecrīgā. Tur ir pieejami visi pasta piedāvātie
pakalpojumi, izņemot paku sūtīšanu. 77. pasta nodaļā var samaksāt arī komunālos
maksājumus un mobilo tālruņu rēķinus, kā arī saņemt starptautisko ātro naudas
pārvedumu, izmantojot Western Union pakalpojumus. Ierīkota atsevišķa kase PNS
maksājumiem, kas drošības apsvērumu dēļ nodalīta no pārējās zāles ar durvīm.
Jaunievedums Latvijas pastā ir apmeklētāju plūsmas elektroniskā regulēšanas
sistēma (tāpat kā bankās), kas monitorā izgaismo katra apmeklētāja kārtas
numuru, tādējādi neradot rindas. Klienti šajā modernajā pasta nodaļā var
justies brīvāk un civilizētāk. Tā ir atvērta ne vien sestdienās un svētdienās,
bet arī svētku dienās.
- Lūdzu, nedaudz plašāk par jūsu minēto Western Union pakalpojumu.
- Šo pakalpojumu sākām piedāvāt tikai šoruden, un tas tiešām ir
ātrākais skaidras naudas pārsūtīšanas veids pasaulē: jau pēc dažām minūtēm
adresāts var saņemt naudu gandrīz jebkurā valstī. Ja klients to vēlas, Latvijas
pasts var piegādāt naudas pārvedumu arī mājās. Western Union sistēma ir
efektīvs naudas pārsūtīšanas veids, jo visiem šī pakalpojuma punktiem ir
tiešais pieslēgums īpašai datu bāzei ASV. Pasaulē ir vairāk nekā 9000 Western
Union klientu apkalpošanas punktu, un ar šī tīkla starpniecību iespējams veikt naudas pārskaitījumus uz 188 pasaules
valstīm. Sākotnēji šo pakalpojumu
piedāvāja tikai Rīgā - 50., 51. un 77. pasta nodaļa, taču līdz gada beigām to
ieviesīsim arī citās Rīgas pasta nodaļās un visos rajonu centros.
- Vēl kāds interesants
jaunums ir Daugavpils pastā atklātais Filatēlijas un atklātņu centrs.
- Jā, to atklājām 9. oktobrī, tieši Pasaules pasta dienā, un tā
mājvieta ir Daugavpils 1. pasta nodaļa. Līdztekus plašajam LP izdoto pastmarku
sortimentam, Latgales filatēlijas un atklātņu centrs piedāvā arī filatēlista
darbam nepieciešamos piederumus. Viens no jaunā filatēlijas un atklātņu centra
galvenajiem mērķiem ir iepazīstināt ikvienu apmeklētāju ar Latvijas pasta
izdotajām pastmarkām un aploksnēm.
- Latvijas pasts allaž bijis īpaši aktīvs starptautisko
filatēlijas izstāžu dalībnieks un rīkotājs.
- Šis aktivitātes gars mūsos nebūt nav rimis. Arī šoruden Latvijas
pasts rīkoja starptautisku filatēlijas izstādi Baltica '2001, kas bija veltīta
Baltijas valstu pasta administrāciju kopīgam pastmarku izdevumam (tie top reizi
trijos gados) Baltijas jūras piekrastes daba. Šajā pastmarku blokā redzamas
visu triju valstu raksturīgākās jūras piekrastes ainavas (Vidzemes jūrmala,
Palanga un Lahemā dabas parks), kuras zīmējuši Latvijas (G. Smelters), Lietuvas
(V. Jasanauskas) un Igaunijas (V. Lillemets) mākslinieki.
Izstādē Baltica '2001 bez Baltijas valstīm piedalījās arī Ālandu
salu un Krievijas Federācijas pasta administrācijas, filatēlijas piederumu
ražotājfirma Prinz Verlag GMBH (Vācija) un Latvijas Filatēlistu savienība.
Izstādē bija apskatāma Pētera Zariņa godalgotā pastmarku ekspozīcija Latvija
1918.-1940., kas šogad Japānā starptautiskajā filatēlijas izstādē Philanipon
2001 ieguva apzeltīto medaļu. Izstādes apmeklētājiem bija iespēja iegādāties
Latvijas Republikas pastmarku katalogu, kurš šogad ieguva apzeltīto medaļu
starptautiskajā filatēlijas izstādē Japānā.
Latvijas pasts šogad piedalījies arī citās filatēlijas izstādes -
Berlīnē, Briselē, Zindelfingenē, Helsinkos. Vācijā un Somijā Latvijas pastu
daudzi atceras no iepriekšējo gadu
izstādēm un labprāt papildina savas Latvijas pastmarku kolekcijas. Atsauksmes
ir visnotaļ pozitīvas, jo kolekcionārus apmierina gan mūsu pastmarku sižeti,
gan mākslinieciskais izpildījums, gan tas, ka gadā emitēto pastmarku nav pārāk
daudz un to cenas ir samērīgas.
- Vai kas mainījies LP pastmarku izdošanas koncepcijā?
- Tā jau no pašiem pirmsākumiem ir nemainīga, taču šajā gadījumā
tā nav vis stagnācija vai konservatīvisms, bet pārbaudītu vērtību stabilitāte.
Mēs cenšamies izdot pastmarkas, kuru vērtība filatēlistu izpratnē ir pietiekami
augsta, turklāt LP ir stingri noteikts ikgadējo pastmarku daudzums un plāns
(nākamgad - 20 pastmarkas un viens bloks). Pastmarku dizainu izstrādā lieliski
mākslinieki, kas ļoti rūpīgi domā par to, ko un kā viņi zīmē. Jau pazīstamo
autoru pulkam pievienojusies šāgada Ziemassvētku pastmarku autore Valda
Batraks. Starp citu, zīmīgs pierādījums tam, cik rūpīgi sabiedrība seko LP
jaunajām pastmarkām, bija aizrādījums Mihailam Tālam veltītās pastmarkas
autoram, ka pazīstamais šahists nekad neesot spēlējis ar kreiso roku (kā
redzams pastmarkā). Protams, tas nenozīmē, ka mākslinieks nedrīkstētu
improvizēt, tomēr viņam labi jāpārzina attēlojamā tēma.
Nākamgad turpināsim vairākas sērijas, kuras jau guvušas plašu
ievērību. Tās ir gan Latvijas pilis un Latvijas dievnami, gan Latviešu
rakstniecība, Latviešu glezniecība un Latvijas jūrniecības vēsture. Šogad īpaši
lepojamies ar filigrānajām Jura Utāna zīmētajām Rīgas 16., 17., 20. un 21.
gadsimta panorāmām, ar kurām pielikām skaistu punktu pastmarku sērijai Rīgai
800, kuru sākām izdot jau pirms septiņiem gadiem.
Savukārt pastmarku sērija Eiropa ir interesanta ar to, ka visas
valstis izdod pastmarku par vienotu tēmu. Šogad tā bija Ūdens - dabas bagātība
(Latvijas pastmarkā attēlota Ventas rumba, kuru mākslinieks Ludis Danilāns apvijis
ar gluži vai teiksmainu gaismu), nākamgad - Cirks. Latvijas pastam ir daudz
interesantu ieceru un, kā tas allaž bijis, tās arī turpmāk tiks īstenotas godam
- par gandarījumu pašiem un mūsu
klientiem.
Gunta KĻAVIŅA
BO VAS Latvijas pasts ir viens no vecākajiem un lielākajiem
uzņēmumiem Latvijā. Tam ir 26 filiāles un 970 pasta nodaļas, no tām 49 - Rīgā.
Pasts ir arī viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem
Latvijā. Latvijas pastā strādā vairāk nekā septiņarpus tūkstoši darbinieku,
kuri šogad piegādājuši vairāk nekā 30 miljonus
pasta sūtījumu. Latvijas pasta ieņēmumi 2000. gadā bija gandrīz 21
miljons latu, bet šogad tiek prognozēti gandrīz 22 miljoni. Protams, tas
nenozīmē, ka var ieslīgt pašapmierinātībā, nedomājot par uzņēmuma attīstību un
aizvien augošo konkurenci. Par to, kādi jauni vaibsti parādījušies Latvijas
pasta vaigā, SP stāsta Latvijas pasta mārketinga direktors Edmunds BEBRIŠS.
- Vai var apgalvot, ka Latvijas pasta pakalpojumu stratēģija
joprojām ir pietiekami efektīva un nav
vajadzības to mainīt?
- Protams, valstij
piederoša pasta galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem visus nepieciešamos
pamatpakalpojumus, un tā tas bijis jau gadsimtiem ilgi (Latvijas pasts šoruden
atzīmēja 369. dzimšanas dienu). Šai ziņā nekas pat nedrīkstētu mainīties. Tomēr
pasta pakalpojumi pastāvīgi attīstās no iekšpuses: pilnveidojas tehnoloģijas,
uzlabojas pakalpojumu kvalitāte un attieksme pret klientiem. Pakalpojumu
efektivitāte ir cieši saistīta ar to cenām. Tāpēc, kā allaž, arī šogad
piedāvājām cenu atlaidi Ziemassvētku pastmarkām. No 1. decembra samazināts
tarifs starptautiskajiem naudas pārvedumiem uz Ukrainu (līdz šim tas bija 5,
tagad - 2,5 procenti). Tas kļuva iespējams pēc pārrunām ar Ukrainas pasta
administrāciju, jo tā bija vienīgā valsts, kura līdz šim pieprasīja tik augstu
samaksu. Tā ir arī otrā valsts pēc apjoma (pirmā - Krievija), kurp pa pastu ceļo
daudz naudas pārvedumu no Latvijas.
Piedāvājam klientam arī dažādas papildus iespējas. Piemēram, tagad
arī pasta nodaļās var nokārtot autotransporta vai civiltiesisko apdrošināšanu.
Turklāt apdrošināšanas aģentu pienākumus pilda paši pasta darbinieki. Pastā var
nopirkt arī aizvien vairāk lietišķam cilvēkam vajadzīgu preču, to skaitā telekartes, zvanu kartes u.c.
- Dzirdēts, ka arī PNS norēķinu kontu īpašniekus gaida ērtākas
norēķinu iespējas.
- Jā, patlaban testējam jauno PNS sistēmas debetkarti, kuru
izdodam kopā ar Hansabanku. Šobrīd to izmanto tikai pasta darbinieki, bet
klientiem tās piedāvāsim jau 2002. gada sākumā. Šī karte ne ar ko neatšķiras no
citām debetkartēm, tā veidota uz Maestro kartes bāzes. Tāpēc turpmāk PNS
klientam būs tieši tādas pašas iespējas kā jebkuram bankas klientam, jo ar
debetkarti varēs saņemt naudu arī no bankomātiem. Svarīgi, ka šī karte darbosies ne tikai Latvijas robežās, bet arī
ārzemēs. Pats esmu to lietojis un pārliecinājies, ka tā darbojas nevainojami.
Varbūt tieši jauno iespēju dēļ kādam radīsies interese kļūt par PNS klientu.
Laipni aicinām pievienoties vairāk nekā 53 tūkstošus lielajai PNS klientu
saimei!
- Pilnā sparā rit preses abonēšanas kampaņa. Kā sokas?
- Izskatās, ka abonentu noteikti nebūs mazāk kā pērn. Rezultātus
apkopot vēl pāragri, bet kopumā kontingents salīdzinājumā ar pērno gadu nav
īpaši mainījies. Cenšamies ņemt vērā klientu vēlmes, esam pagarinājuši arī
abonēšanas termiņus (vismaz līdz Ziemassvētkiem), varbūt tāpēc klienti joprojām
konsekventi uzticas tieši pastam. Lai kardināli uzlabotu Latvijas pasta preses
abonēšanas sistēmu, esam izstrādājuši īpašu
datorprogrammu, ar kuras palīdzību varēsim maksimāli pagarināt
abonēšanas termiņus, ar kuriem mūs pagaidām vēl apsteidz konkurenti.
- Latvijā ir vairāk pasta nodaļu nekā citās Baltijas valstīs.
- Varētu teikt, pat pārāk daudz - 970 - pretstatā Igaunijas 468 un
Lietuvas 909. Protams, Latvijas pastam ir arī samērā daudz nerentablu pasta
nodaļu un patlaban notiek to reorganizācija. Dažkārt mazās pasta nodaļas vajag
apvienot vai pat slēgt, jo sūtījumu apjoms ir tik niecīgs, ka pasta nodaļu
vadītāji un pastnieki pat nevar nopelnīt savu algu. Tomēr lauku pasta nodaļu
likvidēšana nebūt nav Latvijas pasta pašmērķis, - tas notiek tikai un vienīgi
ekonomisku apsvērumu dēļ. Latvijas pasts
nesaņem gluži nekādas dotācijas no valsts budžeta, tāpēc ļoti aktuāli ir
optimizēt un samazināt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, kas gadā sasniedz
gandrīz miljons latu.
- LP lielākais lepnums acīmredzot ir 77. pasta nodaļa Vecrīgā.
- Jauno pasta nodaļu (Aspazijas bulvārī 24) atklāja 1. novembrī.
Domāju, ka tiešām esam trāpījuši
desmitniekā, jo tā atrodas pašā aktīvākajā biznesa un tūrisma zonā, turklāt šī
ir vienīgā pasta nodaļa Vecrīgā. Tur ir pieejami visi pasta piedāvātie
pakalpojumi, izņemot paku sūtīšanu. 77. pasta nodaļā var samaksāt arī komunālos
maksājumus un mobilo tālruņu rēķinus, kā arī saņemt starptautisko ātro naudas
pārvedumu, izmantojot Western Union pakalpojumus. Ierīkota atsevišķa kase PNS
maksājumiem, kas drošības apsvērumu dēļ nodalīta no pārējās zāles ar durvīm.
Jaunievedums Latvijas pastā ir apmeklētāju plūsmas elektroniskā regulēšanas
sistēma (tāpat kā bankās), kas monitorā izgaismo katra apmeklētāja kārtas
numuru, tādējādi neradot rindas. Klienti šajā modernajā pasta nodaļā var
justies brīvāk un civilizētāk. Tā ir atvērta ne vien sestdienās un svētdienās,
bet arī svētku dienās.
- Lūdzu, nedaudz plašāk par jūsu minēto Western Union pakalpojumu.
- Šo pakalpojumu sākām piedāvāt tikai šoruden, un tas tiešām ir
ātrākais skaidras naudas pārsūtīšanas veids pasaulē: jau pēc dažām minūtēm
adresāts var saņemt naudu gandrīz jebkurā valstī. Ja klients to vēlas, Latvijas
pasts var piegādāt naudas pārvedumu arī mājās. Western Union sistēma ir
efektīvs naudas pārsūtīšanas veids, jo visiem šī pakalpojuma punktiem ir
tiešais pieslēgums īpašai datu bāzei ASV. Pasaulē ir vairāk nekā 9000 Western
Union klientu apkalpošanas punktu, un ar šī tīkla starpniecību iespējams veikt naudas pārskaitījumus uz 188 pasaules
valstīm. Sākotnēji šo pakalpojumu
piedāvāja tikai Rīgā - 50., 51. un 77. pasta nodaļa, taču līdz gada beigām to
ieviesīsim arī citās Rīgas pasta nodaļās un visos rajonu centros.
- Vēl kāds interesants
jaunums ir Daugavpils pastā atklātais Filatēlijas un atklātņu centrs.
- Jā, to atklājām 9. oktobrī, tieši Pasaules pasta dienā, un tā
mājvieta ir Daugavpils 1. pasta nodaļa. Līdztekus plašajam LP izdoto pastmarku
sortimentam, Latgales filatēlijas un atklātņu centrs piedāvā arī filatēlista
darbam nepieciešamos piederumus. Viens no jaunā filatēlijas un atklātņu centra
galvenajiem mērķiem ir iepazīstināt ikvienu apmeklētāju ar Latvijas pasta
izdotajām pastmarkām un aploksnēm.
- Latvijas pasts allaž bijis īpaši aktīvs starptautisko
filatēlijas izstāžu dalībnieks un rīkotājs.
- Šis aktivitātes gars mūsos nebūt nav rimis. Arī šoruden Latvijas
pasts rīkoja starptautisku filatēlijas izstādi Baltica '2001, kas bija veltīta
Baltijas valstu pasta administrāciju kopīgam pastmarku izdevumam (tie top reizi
trijos gados) Baltijas jūras piekrastes daba. Šajā pastmarku blokā redzamas
visu triju valstu raksturīgākās jūras piekrastes ainavas (Vidzemes jūrmala,
Palanga un Lahemā dabas parks), kuras zīmējuši Latvijas (G. Smelters), Lietuvas
(V. Jasanauskas) un Igaunijas (V. Lillemets) mākslinieki.
Izstādē Baltica '2001 bez Baltijas valstīm piedalījās arī Ālandu
salu un Krievijas Federācijas pasta administrācijas, filatēlijas piederumu
ražotājfirma Prinz Verlag GMBH (Vācija) un Latvijas Filatēlistu savienība.
Izstādē bija apskatāma Pētera Zariņa godalgotā pastmarku ekspozīcija Latvija
1918.-1940., kas šogad Japānā starptautiskajā filatēlijas izstādē Philanipon
2001 ieguva apzeltīto medaļu. Izstādes apmeklētājiem bija iespēja iegādāties
Latvijas Republikas pastmarku katalogu, kurš šogad ieguva apzeltīto medaļu
starptautiskajā filatēlijas izstādē Japānā.
Latvijas pasts šogad piedalījies arī citās filatēlijas izstādes -
Berlīnē, Briselē, Zindelfingenē, Helsinkos. Vācijā un Somijā Latvijas pastu
daudzi atceras no iepriekšējo gadu
izstādēm un labprāt papildina savas Latvijas pastmarku kolekcijas. Atsauksmes
ir visnotaļ pozitīvas, jo kolekcionārus apmierina gan mūsu pastmarku sižeti,
gan mākslinieciskais izpildījums, gan tas, ka gadā emitēto pastmarku nav pārāk
daudz un to cenas ir samērīgas.
- Vai kas mainījies LP pastmarku izdošanas koncepcijā?
- Tā jau no pašiem pirmsākumiem ir nemainīga, taču šajā gadījumā
tā nav vis stagnācija vai konservatīvisms, bet pārbaudītu vērtību stabilitāte.
Mēs cenšamies izdot pastmarkas, kuru vērtība filatēlistu izpratnē ir pietiekami
augsta, turklāt LP ir stingri noteikts ikgadējo pastmarku daudzums un plāns
(nākamgad - 20 pastmarkas un viens bloks). Pastmarku dizainu izstrādā lieliski
mākslinieki, kas ļoti rūpīgi domā par to, ko un kā viņi zīmē. Jau pazīstamo
autoru pulkam pievienojusies šāgada Ziemassvētku pastmarku autore Valda
Batraks. Starp citu, zīmīgs pierādījums tam, cik rūpīgi sabiedrība seko LP
jaunajām pastmarkām, bija aizrādījums Mihailam Tālam veltītās pastmarkas
autoram, ka pazīstamais šahists nekad neesot spēlējis ar kreiso roku (kā
redzams pastmarkā). Protams, tas nenozīmē, ka mākslinieks nedrīkstētu
improvizēt, tomēr viņam labi jāpārzina attēlojamā tēma.
Nākamgad turpināsim vairākas sērijas, kuras jau guvušas plašu
ievērību. Tās ir gan Latvijas pilis un Latvijas dievnami, gan Latviešu
rakstniecība, Latviešu glezniecība un Latvijas jūrniecības vēsture. Šogad īpaši
lepojamies ar filigrānajām Jura Utāna zīmētajām Rīgas 16., 17., 20. un 21.
gadsimta panorāmām, ar kurām pielikām skaistu punktu pastmarku sērijai Rīgai
800, kuru sākām izdot jau pirms septiņiem gadiem.
Savukārt pastmarku sērija Eiropa ir interesanta ar to, ka visas
valstis izdod pastmarku par vienotu tēmu. Šogad tā bija Ūdens - dabas bagātība
(Latvijas pastmarkā attēlota Ventas rumba, kuru mākslinieks Ludis Danilāns apvijis
ar gluži vai teiksmainu gaismu), nākamgad - Cirks. Latvijas pastam ir daudz
interesantu ieceru un, kā tas allaž bijis, tās arī turpmāk tiks īstenotas godam
- par gandarījumu pašiem un mūsu
klientiem.
Gunta KĻAVIŅA