Rudens forumi saliek punktus uz "e" un "m"

 

Šoruden Rīgā notika četri e-biznesam un telekomunikācijām veltīti forumi un konferences, kuros bija iespējams klausīties starptautisko un pašmāju ekspertu prezentācijas un gūt vērtīgu informāciju turpmākajam darbam. Septembra nogalē notika vērienīgais un prestižais Baltijas jūras reģiona e-biznesa forums, kuru organizēja uzņēmums Birojs 2000. 11. oktobrī MicroLink Grupas uzņēmums Fortek rīkoja Otrās Infodienas, 12. oktobrī Rīgas menedžeru skola turpināja pērn sākto tradīciju, organizējot konferenci tradicionālās un interneta tirdzniecības profesionāļiem BaltTrade, bet 18. un 19. oktobrī risinājās trešais Baltijas jūras reģiona telekomunikāciju forums, kuru rīkoja Latvijas biznesa skola. SP piedāvā nozīmīgāko tēmu kopsavilkumu.

 

Atelpa pirms jauna kāpiena

Globālā IT krīze, e-biznesa uzņēmumu (t. s. dotcom) sabrukums, recesija un terorisma draudi ir radījuši sarežģījumus ekonomikā un, protams, arī IT nozarē. Taču tas nebūt nenozīmē, ka digitālā revolūcija ir beigusies un interneta dziesmiņa nodziedāta. Nu jau tik ierastie interneta konsultantu firmu un dotcom bankroti  patiesībā nozīmē vien to, ka ir noskrietas interneta maratona pirmās distances, no spēles izstājušies tie, kuriem nebija skaidra biznesa modeļa, un tie, kuri fiziski, finansiāli un psiholoģiski nebija gatavi gargabala skrējiena nosacījumiem, bet pārējie apkopo spēkus. Ikviena revolūcija prasa upurus, un šoreiz tie galvenokārt ir uzņēmumi, kuri tika veidoti uz nereālas biznesa izaugsmes bāzes un nebija spējīgi pielāgoties ātrajām, nereti pat negaidītajām izmaiņām biznesa vidē, kuru recesija  skārusi vienu no pirmajām.

No otras puses, pāreja uz t. s. jauno ekonomiku radīja skaļu, pārspīlētu ažiotāžu, un pašreizējais ekonomikas tempu palēninājums galu galā ir nācis kā vēsa duša, kas licis mums apstāties un reālāk paraudzīties uz notikumu gaitu. Digitālās ekonomikas izplatības patiesais pamats ir investīcijas informātikā un komunikāciju tehnoloģijās, kā arī e-komercijas paplašināšanās.

Daudziem rodas šaubas, vai pašreizējos apstākļos maz ir vērts investēt IT nozarē. Atbilde ir - noteikti jā. Kāpēc? Vispirms jau tādēļ, ka šobrīd, konkurencei aizvien vairāk saasinoties, nepieciešamība pēc efektīviem, progresīviem, uz IT balstītiem biznesa risinājumiem aizvien pieaug. Pieprasījums pēc šādiem risinājumiem ir pat lielāks nekā 1998., IT uzplaukuma gadā. Informācijas tehnoloģijas ir nolaidušās no saviem nesasniedzamajiem augstumiem un kļuvušas piezemētākas, praktiskākas, tuvākas biznesam un klientiem.

 

IT - ikviena biznesa pamats

Šobrīd IT nākotnes prognozes ir vēl satraucošākas nekā pirms gada, notiek pilnīga IT menedžmenta maiņa. IT vairs nav iespējams atdalīt no biznesa: pirms dažiem gadiem IT bija tikai biznesa atbalsta loma, bet tagad tā ir integrēta biznesa sastāvdaļa. Aizvien straujāk saplūdīs dažādi biznesa sektori, un saskaņā ar koptīkla ekonomikas likumiem šis process paātrināsies, pieaugot tīkla operatoru skaitam. Ja informācijas sabiedrības attīstību mērītu ar digitālo produktu un pakalpojumu nacionālo kopproduktu, Ziemeļeiropā tas šobrīd būtu tikai aptuveni divi trīs procenti, tātad pašā procesa sākumā. Iespējams, ka aptuveni pēc gadiem 20 lielākā daļa visas produkcijas un pakalpojumu jau tiks ražoti, izplatīti un patērēti ar datu tīklu starpniecību.

Viens no svarīgākajiem globālās digitalizācijas mērķiem šobrīd, šķiet, ir visas pasaules datoru savienošana kopējā tīklā, lai jau pēc gadiem pieciem mums visapkārt būtu vairāk nekā miljards datoru, kas spētu sazināties cits ar citu. Savstarpēji savienotu mikroprocesoru integrēšana visās ierīcēs un sistēmās, kas atrodas mums visapkārt, nozīmē, ka elektroniskie termināli un serveri, kā arī tīkli, kas tos savieno, kļūs par visnozīmīgākajiem digitālo produktu un pakalpojumu ražošanas un izplatīšanas līdzekļiem mūsdienu pasaulē. Tas nozīmē, ka produkti un pakalpojumi, kurus var attēlot ar bināro kodu, nonāks informācijas tīklos, tādējādi dodot klientiem iespēju saņemt tos ātrāk, ekonomiskāk un ar daudz mazāku kaitējumu apkārtējai videi nekā iepriekš.

No patērētāju viedokļa perspektīvākie informācijas sabiedrības pionieri noteikti būs pakalpojumi, kurus iespējams pilnībā digitalizēt, piemēram, banku, finanšu, izklaides un mediju, kā arī tādi sabiedriskie pakalpojumi, kuru pamatā ir intensīva datu apmaiņa. Tomēr paredzams, ka šādas pārmaiņas sagaidāmas arī citās tautsaimniecības nozarēs, tā kā galu galā nebūs tāda biznesa, kuru digitalizācija varētu neskart nemaz.

 

IT tirgus Baltijā

Prognozes liecina, ka jau ap 2010. gadu pasaulē IT investīcijas varētu būt 30 procenti no visām biznesa investīcijām. To pierāda arī fakts, ka jau šogad Baltijas IT tirgus apjoms ir sasniedzis miljardu eiro. 10-15 procentu Baltijas IT sektora ieņēmumu nāk no eksporta, tomēr lielākā daļa šī reģiona IT firmu strādā ar vietējiem uzņēmumiem. Galvenie Baltijas IT attīstības virzieni ir valsts sektors (nacionālā IT infrastruktūra, veselības aizsardzība, izglītība); vidējie uzņēmumi (CRM un e-komercijas risinājumi); 3G mobilie risinājumi, mobilo datu konverģence; DSL MAN bezvadu datu pārraides savienojumi u. c.

Neraugoties uz IT industrijas lejupslīdi pasaulē, eksperti atzinuši, ka Igaunija, Latvija un Lietuva šobrīd ierindojas starp visstraujāk augošā tirgus reģioniem. Viens no sektoriem, kur IT jaunievedumi ir pamanāmi un sataustāmi visātrāk, ir bankas, tāpēc arī šo nozari varētu uzskatīt par IT pionieri. Ļoti liela nozīme ir elektroniskajiem banku pakalpojumiem, jo e-norēķinus var izdarīt no jebkuras vietas, turklāt interneta banka ir atvērta vienmēr. Protams, gan lietotāji, gan e-norēķinu dalībnieki gaida risinājumus, kas būtu lietotājam vēl draudzīgāki un ļautu brīvi norēķināties visā Eiropā, nojaucot visas finanšu tirgus robežas.

Par banku progresīvo lomu IT attīstībā liecina arī fakts, ka trijās Baltijas bankās, kuru īpašnieks ir SEB, vidēji 16 procentu klientu izmanto e-bankas pakalpojumus, bet Igaunijas Eesti Uhispank - pat 25 procenti. Pēc Harvarda Biznesa skolas datiem interneta bankas lietotāju attiecība pret iedzīvotāju kopskaitu Baltijas valstīs ir pat lielāka nekā daudzās Rietumu valstīs. Pērn ekonomikas attīstības tempi Latvijā bija augstākie ne tikai Baltijā, bet arī starp visām ES kandidātvalstīm. Nacionālā kopprodukta pieaugums 2000. gadā bija 6,6 procenti, bet šāgada pirmajā pusē - pat 8,8 procenti.

Latvijas trešā lielākā banka Hansabanka ir neapstrīdama līdere dažādu elektronisko norēķinu pakalpojumu izmantošanā. Hansabankas  internetbankai  oktobra vidū bija 66 000 lietotāju (pārsvarā - privātpersonas, bet 4 procenti - arī juridiskas personas), jaunajam pakalpojumam Telehansa - 1 500 lietotāju, mobilajai bankai - vairāk nekā 10 000 lietotāju. Šogad Hansabanka ievieš vienotu platformu visās Baltijas valstīs, visas trīs valstis pārņem labākos projektus un pielāgo tos vietējām vajadzībām. Jaunais pakalpojums Telehansa.net jau darbojas Igaunijā, bet Latvijā tas parādīsies gada nogalē. Telehansa.net vēl vairāk paplašinās elektronisko norēķinu un finanšu informācijas apmaiņas iespējas, nodrošinot lietotāju administrēšanu, jebkura veida (arī importa/eksporta) maksājumus, aktīvu un pasīvu pārvaldi, pakalpojumu reģistrēšanas iespējas u. c.

Latvijā e-bizness nopietni sākts tikai pirms gada, un tas ir pārāk mazs laiks, lai gūtu ievērojamus panākumus. Tomēr jau tagad iespējams izdarīt secinājumus, ka visveiksmīgāk internetā iespējams pārdot CD, papīru (Aigas nams) un informāciju (ziņu aģentūras LETA un BNS, dažādi mediji).

Interneta veikalos būtībā darbojas tie paši likumi, kas reālajos veikalos. Analītiķi lēš, ka veikals var zaudēt 10-20 procentu ieņēmumu, ja tirdzniecības ķēdē nav kādas populāras preces. Ja pircējs to neatrod, viņš var vai nu aiziet no veikala, nenopircis neko, vai arī nākamreiz iet uz konkurentu veikalu. Šādos gadījumos nevajadzētu paļauties uz klienta lojalitāti: viņš iepirksies tur, kur viņam būs izdevīgāk vai kur būs labāka apkalpošana. Izeja ir vienīgi ātra, savlaicīga preču piegāde.

Nākotnē notiks dažādu tirdzniecības sistēmu integrācija. Pilnvērtīgs B2B būs tikai tāds, kur tirdzniecības, pasūtīšanas un inventāra apstrādes sistēmas spēs sazināties cita ar citu. Ja uzņēmums neizmantos B2B risinājumus, tas vairs nespēs noturēties tirgū. B2B tehnoloģiju izmantošanai vairumtirdzniecībā vajadzīga visu procesu automatizācija.

 

E-uzņēmumu lielumam nav nozīmes

Par spīti visiem nozares satricinājumiem, internets turpina pieņemties spēkā un ir kļuvis par de facto standartu visiem veiksmīgiem uzņēmumiem. 1994. gadā pasaulē bija 20 miljonu interneta lietotāju, bet šis skaitlis ir dubultojies katros 12 mēnešos, sasniedzot 400 miljonus piecos gados. Tas pavēris ne vien lielisku iespēju pašreizējo pakalpojumu piegādei, bet radījis arī pilnīgi jaunus, kuri bez interneta nevarētu pastāvēt. Pakāpeniski sākam ieiet interneta peļņas zonā (Internet Profit Zone).

Gartner Group analītiķi paredz, ka 2003. gadā jau 80 procenti nelielu un vidēju uzņēmumu ieviesīs neatkarīgu e-biznesa stratēģiju. Zīmīgi, ka šobrīd daudzi gan atzīst e-biznesa aktualitāti, bet parasti darbojas uz labu laimi, nekoordinējot iniciatīvas, kas arī ir galvenais neveiksmju cēlonis.

Ierastā atziņa, ka globāliem uzņēmumiem ir priekšrocības lieluma un tirgus daļas ziņā, vairs neatbilst patiesībai. Šobrīd izšķirošais ir ātrums un attieksme. Internets ir pilnīgi un uz visiem laikiem pārvērtis konkurējošā biznesa ainu. Tagad mazas firmas, neatkarīgi no tā, kurā zemeslodes punktā tās atrodas, spēj sekmīgi un uz vienlīdzīgiem noteikumiem konkurēt ar uzņēmumiem, kuru tīkls izplatīts daudzās valstīs. Tāpēc tirgū daudz vieglāk ienākt jauniem uzņēmumiem. Šis ir īstais laiks e-biznesam. Kā trāpīgi atzīmēja OECD ģenerālsekretārs D. Dž. Džonstons (D. J. Johnston), e-bizness esot kā bagāta cilvēka pulkstenis, kurš liecina arī par prestižu. Iekarot prestižu klientu acīs - tā ir ne vien māksla, bet arī uz precīzu mērķauditoriju tēmēts bizness.

 

E-pārvalde un valsts iniciatīva

Baltijas valstīm ir milzīgs fiziskais un intelektuālais potenciāls, bet ir jāpieņem politiski lēmumi, lai darba kārtībā nonāktu aktuāli likumdošanas, izglītības un investīciju jautājumi. IT un komunikāciju tīkli jau šobrīd ietekmē itin visus dzīves aspektus: darbu, izglītību, valdību un pat sociālo darbību. Tāpēc Baltijas jūras reģiona valstu galvenais mērķis ir garantēt, lai IT un komunikāciju piedāvātie labumi izplatītos un kļūtu pieejami visiem - ražotājiem, lietotājiem un sabiedrībai.

Vairāku šī reģiona valstu valdības ir arī digitālā laikmeta aktīvas dalībnieces. Kā zināms, Igaunijā likums par elektroniskajiem dokumentiem pieņemts jau 2000. gada nogalē, un tā ieviešana sākta no augšas - no valsts pārvaldes struktūrām un parlamenta. Moderns e-pārvaldes, interneta un bezvadu sakaru lietojuma risinājums izbaudāms arī Tallinas centrā, kur autovadītāji ar mobilā telefona palīdzību (bez monētām!) var samaksāt par auto stāvvietu, kā arī par papildu laiku, ja gadās kāda neparedzēta aizķeršanās. 

Šoruden Islandes finanšu ministrs un firma Oracle parakstīja lielāko IT līgumu, kāds jelkad ir noslēgts Islandē. Līguma summa ir 9,3 miljoni eiro, un tā mērķis - pieslēgt internetam visas 540 valsts publiskās institūcijas ar 19 000 darbinieku. Tas dos iespēju visiem valsts iedzīvotājiem piekļūt internetam 24 stundas diennaktī.

 

Nākotnes bezvadu pica

2001. gada 1. ceturkšņa beigās  pasaulē bija 780 miljonu mobilo abonentu (to skaitā aptuveni 40-50 milj. mobilā interneta lietotāju), no tiem - 500 miljonu GSM lietotāju. Vairāk nekā 150 valstis gandrīz pilnībā pārgājušas uz digitālajiem mobilajiem standartiem (92 procenti abonentu); pasaulē ir 278 miljoni priekšapmaksas karšu lietotāju. Nozares analītiķi prognozē, ka 2003. gadā balss sakaru apjoms mobilajos tīklos būs lielāks nekā fiksētajos, bet ap 2005. gadu mobilais internets pārsniegs fiksētā interneta lietojumus, turklāt pilnīgi izzudīs arī analogo standartu (1G) mobilie sakari. Paredzams, ka ap 2010. gadu pasaules kopējie ieņēmumi no 2G tīkliem varētu sarukt aptuveni līdz 50 miljardiem, bet no 3G - palielināties līdz 550 miljardiem USD.

Datu pārraidei sekmīgi sāk izmantot bezvadu lokālos tīklus (WLAN), bezvadu piekļuvei pieejams arī HIPERLAN/2 standarts, kuru izmanto ļoti liela ātruma IP un multimediju lietojumiem; tas globāli pieejams 5 GHz frekvencē. Publiskajai WLAN piekļuvei ir vairākas alternatīvas: WLAN piekļuve ISP, WLAN piekļuve UMTS un citiem 3GPP tīkliem.

Aizvien vairāk mobilo un fiksēto komunikāciju iespējas paplašinās arī Bluetooth, kas jau kļuvis par atvērto standartu. Gartner Group prognozē, ka ap 2004. gadu 95 procentiem portatīvo PC un mobilo telefonu (ar datu pārraides iespējām) būs Bluetooth porti. Ericsson eksperti pat runā par trim komunikāciju viļņiem, kuru būtiska sastāvdaļa ir Bluetooth: pirmais varētu sākties šogad, kad parādīsies augstas klases mobilie telefoni un piezīmjdatori ar integrētām Bluetooth iespējām biznesa lietotājiem; otrais vilnis -  2003. gadā, kad parādīsies PC ar Bluetooth shēmām uz mātes plates un būs arī citi rūpnieciskie risinājumi; trešais vilnis (ap 2004. gadu) - lēti mobilie telefoni un citas portatīvās ierīces ar Bluetooth iespējām.

Vārdu sakot, Eiropas daudzveidīgie mobilie sakari kopā izskatīsies kā viena milzu pica, kur būs UMTS, GPRS, WLAN, Bluetooth, GSM un satelītsakari.

 

 

Pirmās 3G licences izsniegtas

Jau 2001. gada pirmajā pusē bija izsniegtas aptuveni 80 3G licences, pirmā no tām - japāņu firmai DoCoMo.  Šāgada nogalē plānotais tīkla pārklājums aptvers Tokijas centru (30 km rādiusā), Osaku, Kioto, Nagoiju, bet pārējo Japānas teritoriju - jau 2002. gada pavasarī. Triju gadu laikā Japānā tiek prognozēti seši miljoni lietotāju. 3G galiekārtas DoCoMo piegādā firma FOMA. Piemēram, galiekārta FOMA P2401 ļauj izmantot piezīmjdatoru mobilo datu pakešu pārraidei. Datu pārraides ātrums gan šobrīd vēl neliels:  augšupvirzienā 384 kbit/s, lejupvirzienā - 64 kbit/s.

Somijā 3G licences ir vajadzīgas mobilajiem operatoriem, kuri būvē tīklus, turpretī citiem komercnolūkiem (satura piegāde, pakalpojumi u. c.) - ne. Zīmīgi, ka Somijā licences ir bez maksas (jānokārto tikai nominālā maksa par frekvencēm), tā kā jaunpienācējiem un nelieliem operatoriem ir daudz vieglāk iekļūt tirgū. Šie atvieglojumi un licencēšanas kārtība Somijā ieviesta kopš 1998. gada rudens. Tādējādi potenciālajiem operatoriem netiek uzspiesta augsta sākumcena, nav riska ar šo cenu bloķēt tirgus attīstību. Turklāt, lai uzbūvētu visu valsti aptverošu UMTS tīklu, operatoram jāiegulda milzīgi līdzekļi, tāpēc arī ir gluži loģiski, ka nav jāizdod liela nauda biznesa uzsākšanai jeb ieejas biļetei. Operatoru tiesības un pienākumus nosaka Somijas likumdošana, tāpēc tur mobilo operatoru licences parasti nav garākas par divām lappusēm.

Jau 1999. gada martā Somijā tika izsniegtas pirmās četras 3G licences (visi četri operatori solīja ieviest UMTS): uzņēmumam Sonera (arī - GSM 900 un 1800), Radiolinja (arī - GSM 900 un 1800), Telia Mobile (Zviedrija, arī GSM 1800) un Finnish 3G. Pavisam bija 15 pretendentu - vairāk nekā gaidīts, 13 no tiem jau iepriekš bija darbojušies Somijā.

 

Neiemīta taciņa, liels risks

Neapšaubāmi, 3G vēl neiemītā taciņa nebūt nav rozēm kaisīta. Prognozes gan izklausās pārliecinošas, tomēr ikviens 3G operators saprot, ka lielais vezums nebūs viegli iekustināms. Firmas Usha Communications (Apvienotā Karaliste) speciālisti uzskata, ka 3G koncepcija šobrīd nav īsti labi pozicionēta, tehnoloģija nav gatava. Turklāt daļai 3G komerctīklu vajadzētu sākt darboties jau ap 2003. gadu, konkurence neļauj snaust, bet plašus tīklus nevar uzbūvēt ātri. Tāpēc varētu izveidoties aptuveni šāda likumsakarību ķēde: nepietiekamas investīcijas ( tīkli tiek būvēti lēni ( mazāk bāzes staciju ( lielāks šūnu diametrs ( pārāk liels lietotāju blīvums šūnā ( samazināts joslas platums ( zemas kvalitātes pakalpojumi. Turklāt 3G tīkls ir sarežģītāks nekā GSM, jo būs jānodrošina daudz vairāk pakalpojumu, tīklā jāiekļauj arī satura piegādātāji, finanšu institūcijas. Ja nebūs izveidota infrastruktūra, kas ļauj nogādāt pakalpojumus no satura piegādātājiem līdz lietotājam, tad operators nespēs pilnvērtīgi funkcionēt un paliks zaudētājos.

Tomēr bez riska neiztikt, jo, kā teicis Endijs Grovs (Andy Grove), viens no atzītākajiem Intel menedžeriem: - Jebkura uzņēmuma vēsturē ir vismaz viens punkts, kad tam ir kardināli jāmainās, lai sasniegtu nākamo panākumu līmeni. Ja palaidīsit šo brīdi garām, varat nogrimt!

 

Jaunās tehnoloģijas - arī konferencēs

Zīmīgi, ka šārudens forumos un konferencēs bija ienākušas arī svaigas moderno tehnoloģiju vēsmas.  Baltijas jūras reģiona  e-biznesa foruma rīkotāji Birojs 2000 kopā ar Latvijas Statistikas pārvaldi kompaktdiskā bija apkopojuši detalizētu informāciju par visām reģiona valstīm un to sasniegumiem modernajās komunikācijās. Savukārt Baltijas jūras reģiona telekomunikāciju foruma rīkotāji, uzskatot, ka e-laikmetā beidzot jāatsakās no papīru kalniem, visas prezentācijas bija apkopojuši CD, kurus dalībnieki varēja saņemt jau pirms foruma. Turklāt tiem Latvijas speciālistiem, kas paši nevarēja piedalīties telekomunikāciju forumā, bija iespēja tam sekot līdzi internetā. Vēl interesantāki eksperimenti bija vērojami Fortek Otrajā Infodienā, kur tieši plenārsēdes zālē notika dažādi balsojumi ar īsziņu palīdzību (rezultātus jau pēc divām minūtēm varēja redzēt uz ekrāna). Šajā pašā pasākumā referents L. Vīks (L. Viik) no Igaunijas, kurš nevarēja atbraukt uz Rīgu, piedāvāja prezentāciju ar videokonferences starpniecību. Pateicoties plašajām moderno tehnoloģiju iespējām, domājams, nākotnes konferencēs gaidāmi vēl lielāki pārsteigumi.

 

Gunta KĻAVIŅA