Norēķinu kartes visiem dzīves gadījumiem

 

Novembrī Hansabankas klienti bija iegādājušies 265 000 norēķinu karšu, līdz ar to izvirzot šo banku par elektronisko norēķinu līderi Latvijā. Zīmīgi, ka Hansabankai ir aptuveni 240 000 klientu, tātad vidēji katram - vairāk nekā viena norēķinu karte. Par  karšu daudzveidību un attīstības tendencēm SP stāsta Hansabankas valdes loceklis Ģirts BĒRZIŅŠ.

 

Kādas norēķinu kartes lieto Latvijā?

Hansabankas piedāvātās kartes nosacīti var sadalīt vairākās grupās. Pašas vienkāršākās - kontu kartes, kuras saņem katra privātpersona, kas atver bankā kontu. Dzintara karte paredzēta klientu grupai, kas izmanto kartes sociālo pabalstu un pensiju saņemšanai. Tā piedāvā arī lielisku papildiespēju - apdrošināt veselību  uz izdevīgiem noteikumiem.

Debetkartes var lietot ne tikai bankas automātos, bet arī veikalos. Pašas populārākās no tām ir VISA Electron un Maestro, kuras Latvijā un arī pasaulē iecienītas to īpašā drošuma dēļ, jo visas operācijas  iespējams veikt tikai ar elektronisko karšu nolasīšanas ierīci, turklāt katrs darījums tiek apstiprināts bankā.

Oktobrī Hansabanka noslēdza sadarbības līgumu ar Olimpisko komiteju par olimpisko karšu izdošanu. Tā ir VISA Electron karte ar īpašu dizainu (VISA ir arī Soltleiksitijas olimpisko spēļu ģenerālsponsors). Daļa no katras kartes gada maksas tiek pārskaitīta Olimpiskajai komitejai, līdz ar to katrs, kas šo karti lieto, var uzskatīt sevi par Olimpiskās komitejas un Latvijas komandas atbalstītāju. Hansabanka piedāvā arī balvas izlozi Olimpisko karšu īpašniekiem - apmaksātu braucienu uz Olimpiskajām spēlēm. 

Nākamā grupa ir kredītkartes, kurā ietilpst klasiskās VISA (klasiskās, biznesa un zelta), Eirocard/Mastercard (klasiskās, biznesa un zelta) un American Express kartes. Tās ir pasaulē visvairāk akceptētās kartes, to pieņemšanas vietu loks ir visplašākais. Ja bieži dodaties ārzemju braucienos, šīs kartes noteikti ir vispareizākā izvēle.

Pie īpašas pirkumu karšu grupas pieder Degvielas karte. Tā veidota, ņemot vērā ļoti konkrētas klientu grupas vajadzības un paredzēta uzņēmuma transporta vajadzībām. Citu šāda veida karšu Latvijā šobrīd nav. Degvielas karte ir neaizstājams palīgs uzņēmuma grāmatvedei: saņemot ikmēneša izrakstu, tiek nodrošināta pilna pirkumu nomenklatūra. Var redzēt, vai ar šo karti tiešām ir maksāts par benzīnu vai, teiksim, nopirktas cigaretes. Ir gadījumi, kad pats uzņēmums uzdod bankai noteikt kartes izmantošanas ierobežojumus: piemēram, tikai 95. markas benzīnu.

 

Sertificēta VISA viedkarte

VISA un Europay standarti nosaka, ka līdz 2005. gadam visas magnētiskās kartes tiks aizstātas ar viedkartēm, bet Hansabanka tam sākusi gatavoties jau tagad. Šoruden ievērojams notikums Hansabankas elektronisko norēķinu modernizācijā bija starptautiskā VISA sertifikāta iegūšana digitālo viedkaršu pieņemšanai POS terminālos. Tas nozīmē, ka tika pārbaudīts, vai bankas karšu sistēmas spēj apkalpot jaunās viedkartes. Tā kā karšu pieņemšanas tīkls ir pilnīgā kārtībā, ārzemju viesi, kuriem ir VISA viedkarte, jau tagad ar to var norēķināties. 

Magnētiskajām kartēm ir tikai norēķinu funkcija, bet viedkartes paplašina iespēju loku. Viedkartes čipā klients var ierakstīt un uzglabāt privāto atslēgu elektroniskajiem dokumentiem un sertifikātu. Vācijā viedkartes mikroprocesorā ieraksta pat klienta slimības vēsturi, kuru pēc katras izmeklēšanas papildina. Pacients to nēsā līdzi un, ja kas atgadās, var atrast vajadzīgo informāciju par viņa asins grupu, alerģiju, slimībām. 

 

Bez identifikācijas kartēm neiztikt

Publiska rakstura identifikācijas karte (ID), kurai jāapliecina personas dati (pases vietā), vairs nav tikai teorētiska iespēja. ID viedkarte ir universāla: tā kalpo ne vien kā personas dokuments fiziskajā pasaulē, bet arī elektroniskajā vidē. ID informācija ir ierakstīta mikroprocesorā, un to var jebkurā brīdī papildināt. Nākamgad Latvijā stāsies spēkā likums par elektronisko parakstu, sāks plašāk lietot elektroniskos dokumentus, un ID karte būtu visdrošākā vieta gan privātās atslēgas, gan sertifikātu glabāšanai. Hansabanka iecerējusi piedāvāt klientiem viedkartes 2002. gada nogalē vai 2003. gadā, tomēr tikai valsts institūcijas var izlemt, kad īsti Latvijā pases sāks nomainīt ar ID viedkartēm.

Igaunijas iedzīvotāji jau nākamgad saņems identifikācijas viedkartes. Tur viedkaršu izsniegšanā iesaistīts privātais sektors. Pilsonis var pieteikt un saņemt ID karti kādā no Igaunijas Hansapank vai Uhispank filiālēm, kas aptver visu valsti. Līdz ar to valstij nav jāiegulda nauda infrastruktūrā, jāveido daudzi pasu izsniegšanas punkti, jāiegādājas karšu sagataves un jāievada informācija. Šādas viedkartes izgatavošana maksās ne vairāk par jaunu pasi.

 

Gunta KĻAVIŅA