Lattelekom: gadu pirms brīvā tirgus

 

1. novembrī beidzot pieņemts likums Par telekomunikācijām, kurā skaidri noteikts, ka tirgus liberalizācijas sākuma termiņš paliek nemainīgs - 2003. gada 1. janvāris. Kāds šobrīd, gadu pirms izšķirošajām pārmaiņām, izskatās pašreizējais Latvijas telekomunikāciju tirgus karalis SIA Lattelekom, kādas jaunas vēsmas tajā manāmas un kā tas gatavojas konkurencei? SP par to stāsta Lattelekom galvenā izpilddirektore Lēna SUHONENA (Leena SUHONEN).

 

 

- Šķiet, ka šogad Lattelekom vārds saistībā ar dažādiem nozīmīgiem notikumiem dzirdams pat biežāk nekā agrāk: Rīga 800, interneta ābece Čatiņš,  interesantas telekaršu prezentācijas, nesenā Baltijas jūras reģiona e-biznesa foruma ģenerālsponsors un citi. Tomēr tai pašā laikā varētu teikt, ka uzņēmuma darbībā nav bijis īpaši pārsteidzošu jaunumu.

- Tā varbūt varētu teikt. Mēs šobrīd vairāk laika veltām ne tik daudz jaunu produktu izstrādei, bet gan iepriekš radīto rūpīgai pilnveidošanai, lai panāktu vēl augstāku kvalitāti. Tas ir gluži ikdienišķs darbs, kas notiek rāmi, bez lieka trokšņa un publicitātes. Vai gan tas ir kas sevišķs - pārslēgt analogās līnijas uz ciparu sistēmām! Tad jau drīzāk par ko neparastu varētu uzskatīt tās analogās līnijas, kas vēl nav pārslēgtas.

Lattelekom publicitāte pati par sevi varētu būt kāda zinātniska pētījuma vērta. Mēs, protams, apkopojam visus par uzņēmumu rakstītos preses materiālus, televīzijas ziņas u. c. Vēl nesen redzēju kolēģu apkopoto statistiku, kas skaidri liecināja par to, kā Lattelekom ir mainījies kopš 1998. gada, kad pie uzņēmuma tika organizēti pat piketi. Arī mediji bija negatīvāk noskaņoti pret Lattelekom, bet kopš tā laika to attieksme pamazām ir kļuvusi daudz objektīvāka un pozitīvāka. Tas acīmredzot tāpēc, ka informācijas pamatā vairs nav tik daudz paša rakstītāja emociju, bet gan fakti.

- Kā jūs kopumā varētu raksturot pašreizējo Lattelekom attīstības posmu - vai tas ir atelpas brīdis pirms jauna lēciena vai drīzāk - rāmi plūstoša upe, kas skaidri zina savu mērķi?

- Mēs noteikti zinām, kā sasniegt mērķi, tomēr rāmi plūstošu upi Lattelekom bizness var atgādināt tikai vērotājam no malas, jo uzņēmuma iekšpusē visi procesi noris pietiekami strauji, darbi kūsāt kūsā. Mēs skaidri apzināmies, kādi šķēršļi ir jāpārvar ceļā, kādus noteikumus diktē šis lielais pārmaiņu laiks. Mums ir jāspēj attīstīt uzņēmuma kompetenci, biznesa modeli un darba organizāciju, lai tad, kad sāksies konkurence, skaidri zinātu, kas darāms. Esmu pārliecināta, ka mūsu komanda uzvarēs.

- Kuri, jūsuprāt, ir lielākie notikumi, kas šogad devuši vislielāko ieguldījumu uzņēmuma nākotnē?

- Šāgada panākumi, šķiet, mazāk saistāmi ar īpaši lieliem notikumiem, bet es gribētu akcentēt ko citu, ne mazāk svarīgu. Lai gan šogad nebija iespējams panākt tarifu līdzsvarošanu, mums izdevās saglabāt uzņēmuma ienākumus apmierinošā līmenī (pērn - 138,4 milj., šogad - 147,3 milj. latu). Mēs esam spējuši labā tempā attīstīt un paplašināt t. s. jaunās biznesa zonas, un tas ir īpaši nozīmīgi uzņēmuma nākotnei. Mums izdevies krietni paplašināt DSL pārklājumu (Rīgā - 80, ārpus tās - aptuveni 50 procentu), šobrīd pakalpojums pieejams 60 procentiem Lattelekom klientu, bet tā lietotāju skaits gada laikā ir desmitkāršojies (2077 līniju). Veiksmīgi esam sākuši izstrādāt maksājumu plānu DSL klientiem. Plānojam ieviest arī īpašu Radio DSL tehnoloģiju mazāk apdzīvotiem lauku rajoniem.

Varam būt gandarīti arī par Apollo sasniegumiem, par viņu sāktajiem t. s. jaunā biznesa projektiem. Veiksmīgi izdevās ieviest arī Verdi preču zīmi, tā jau ir labi atpazīstama Latvijas tirgū. Verdi sācis  pastāvīgu biznesu, ar kuru saistās mūsu lielās nākotnes cerības. Tiesa, mani sarūgtina tas, ka nespējām panākt Verdi pārtapšanu par juridiski pastāvīgu vienību, jo Latvijas valsts daļu turētāji tam nepiekrita.

- Jūs varat lepoties arī ar lielāko ciparu tīkla pārklājumu Latvijā.

- Gada nogalē tas sasniegs 66 procentus, kopējais ciparu abonentu skaits 1. oktobrī - 422 617. 

Protams, mūsu mērķis joprojām ir nemainīgs: ciparizēt visu valsts teritoriju, lai visiem Lattelekom klientiem būtu ciparu līnijas. To paredzēts pabeigt nākamgad. Protams, pats pēdējais un grūtākais posms saistīts ar attālākajiem lauku novadiem. Tur ir maz lietotāju (nereti pa vienam abonentam pat vairākus desmitus kilometru attālumā no pieslēguma vietas), un kabeļu līniju ievilkšana izmaksā ļoti dārgi, tāpēc galvenokārt fiksētās līnijas galā pievienojam radiosakaru līniju. Lai ciparizētu šīs pēdējās analogās abonentu līnijas, t.i., aptuveni 10 procentu no kopējā Lattelekom līniju apjoma, uzņēmums vairākkārt ir lūdzis radiofrekvences Sakaru departamentā (nevis tādēļ, lai sniegtu mobilos pakalpojumus, kā izskanējis presē!). Šobrīd, kad ciparizācija jau tuvojas finišam, radiolīnijas ir vēl aktuālākas nekā iepriekš. Cerams, ka šo problēmu atrisinās jaunizveidotā regulatora institūcija.

- Kāda ir Lattelekom nākotnes stratēģija, ņemot vērā globālās prognozes par tradicionālo balss sakaru apjoma pakāpenisku kritumu?

- Nedomāju, ka Lattelekom ir kāds izņēmums salīdzinājumā ar citiem fiksētā tīkla operatoriem. Mēs skaidri apzināmies, ka fiksētā tīkla telefona sakaru apjoms drīzāk varētu sarukt, nevis augt. Tas ir jūtams jau šogad, jo aptuveni 10 000 Lattelekom klientu ir atteikušies no fiksētajiem telefona sakariem. Ja mēs darbotos tikai šajā biznesa virzienā, tad aina varētu izskatīties aptuveni šāda: Lattelekom turpinātu uzturēt tīklu, strādāt ar klientiem un pakalpojumu piegādātājiem, kas pērk no mums noteiktu trafika apjomu. Lattelekom tādā gadījumā būtu tikai neliels uzņēmums, kurā strādātu mazāk nekā 100 cilvēku, kas apkalpo, kontrolē un vada centrāles visā valsts teritorijā. Un tas arī būtu viss! Bet tāds, protams, nav mūsu mērķis.

Par laimi, balss sakari jau sen nav mūsu uzņēmuma vienīgais biznesa virziens, un klāt nāk aizvien jauni. Mēs vēlamies piedāvāt klientiem vēl vairāk datu pakalpojumu, efektīvāk attīstīt tos, jo Latvijā tie joprojām ir bērnu autiņos. Perspektīvi ir arī interneta pakalpojumi un IP telefonija. Lattelekom ir viens no pirmajiem Latvijā, kas ir nopietni pētījis IP tehnoloģijas un to, kādas priekšrocības varētu gūt, sniedzot uz IP bāzētus pakalpojumus. Tiesa, tas notiks tikai tad, kad tehnoloģija būs pilnīgi gatava tam. Šobrīd daudz runā par IP, bet nedrīkst aizmirst, ka ar šo tehnoloģiju vēl nevar sniegt pietiekami augstas kvalitātes pakalpojumus. Tie nav sasnieguši tādu līmeni, lai varētu ieviest masveida tirgū. Arī Lattelekom notiek IP eksperimenti, testi, statistikas datu izpēte, bet vēl neesam izlēmuši, vai sniegsim publiskus IP pakalpojumus. Iespējams, ka vispirms izmēģināsim šo tehnoloģiju uzņēmuma iekšējā tīklā.

- Zīmīgi, ka atbilstoši šai attīstības stratēģijai uzņēmumā šogad izveidota tāda kā topošo jaunumu laboratorija - jauno projektu birojs.

- Jā, tā noteikti ir ļoti noderīga, un tai tāpat kā ikvienai biznesa vienībai šajā uzņēmumā ir kāds noteikts uzdevums. Parasti  jaunu biznesu sāk veidot it kā ar kreiso roku, bet ir jābūt arī kādai vienībai, kas koncentrē visu uzmanību uz jauno biznesu virzieniem un to izstrādi. Kad jaunie pakalpojumi jau ir apstiprināti un tapuši par gataviem produktiem, tie var ieņemt savu vietu biznesa portfelī.

- Vēl pirms dažiem gadiem liela daļa jauno pakalpojumu tika jau gatavā veidā pārņemta tieši no Sonera uzņēmuma Somijā. Vai tagad viss jaunais top tepat, Latvijā?

- Mēs tiešām izstrādājam paši savus projektus, bet to darām arī tādēļ, ka tirgus Latvijā ir pavisam citādāks nekā Somijā. Arī attīstības pakāpe abās valstīs ir atšķirīga, lai gan dažos virzienos Lattelekom ir pat aizsteidzies priekšā Sonera.

- Novembra sākumā notika uzņēmuma Sakaru sistēmas organizētā izstāde Viegli strādāt.

- Es saskatu labas perspektīvas šādai Sakaru sistēmu iniciatīvai. Apsveicami, ka viņiem ir izdevies šajā izstādē apvienot dažādas firmas, kas kopā spēj sakomplektēt visu nepieciešamo aparatūru vidējam, mazam, kā arī mājas birojam. Pozitīvi ir arī tas, ka apmeklētāji var aparatūru aptaustīt un reāli izmēģināt, pārliecināties, kādas ir tās priekšrocības, vai ar to tiešām ir viegli strādāt. Šāda pieeja nav nevienā citā Latvijas telekomunikāciju izstādē. Man ir tāda sajūta, ka, iespējams, daudzi potenciālie lietotāji vēl pārāk piesardzīgi un nedroši izturas pret modernajām iekārtām. Viņiem nav īsti skaidrs, kā tās lietot, vai tas ir viegli. Pērn izstādē Viegli strādāt kopā ar Sakaru sistēmām piedalījās astoņi uzņēmumi, šogad - desmit, bet nākamgad to jau varētu būt 20, tā kā ar Biržas telpām noteikti būs par šauru un, iespējams, vajadzēs pārcelties uz Skonto halli.

- Nozares analītiķi ir secinājuši, ka IT globālā krīze faktiski nav skārusi Baltijas valstis, kur tirgus apgrozījums šogad sasniedzis miljardu eiro.

- Jā, tie ir statistiski pamatoti aprēķini, un tas ir dabiski, jo Austrumeiropas valstīm jāattīstās straujāk, lai panāktu iekavēto. Pieprasījums pēc IT aparatūras, programmatūras, lietojumiem un kompetences kļūst aizvien lielāks. Vēl lielāks kļuvis arī programmētāju un plānotāju deficīts. Tas pats notiek arī Krievijā un citur. Tiešām ceru, ka Baltijas valstis būs līderes vismaz austrumu reģiona IT industrijā. Mēs varam piedāvāt vienlaikus gan augstas kvalitātes IT kompetenci, izmantojot Rietumu metodes, lietojumprogrammas un aparatūru, gan arī ieviest to visu valstīs, kurās pārsvarā runā krieviski (turklāt viņu pašu valodā). Kāpēc gan neizmantot šo priekšrocību!

- Sonera ir viens no četriem Somijas uzņēmumiem, kuriem jau izsniegtas licences UMTS tīkla izveidei. Vai tas nozīmē, ka Sonera uzņēmums Somijā turpmāk pārsvarā orientēsies uz mobilajām komunikācijām un, ja tā, vai tas ietekmēs arī Lattelekom?

- Neesmu pilnvarota runāt Sonera vārdā, bet, cik man zināms, Sonera oktobra beigās ir paziņojusi par uzņēmuma jauno stratēģiju. Tajā nav teikts, ka uzmanība īpaši tiks pievērsta mobilajam vai arī fiksētā tīkla biznesam. Tur ir skaidri norādīts, ka uzņēmums koncentrēsies uz kopējo biznesa attīstību, īpaši Somijā. Atcerēsimies, ka fiksēto līniju pakalpojumi ir Sonera tradicionālais bizness, un nevarētu teikt, ka šai ziņā uzņēmuma jaunajā stratēģijā kas būtisks mainīsies. Sonera attīsta fiksēto līniju biznesu gan Somijā, gan visās trijās Baltijas valstīs, kur galu galā ieguldītas pirmās Sonera investīcijas ārzemēs, un, kā izrādījies, tās bijušas ļoti veiksmīgas. Sonera ir ļoti gandarīta par to un noteikti vēlas turpināt biznesu šajās valstīs.

- Tomēr, kā zināms, 3G šobrīd ir samērā riskants bizness, un tā kā Sonera jau ir ieguldījusi tajā četrus miljardus USD lielu kredītu, tā dzēšana varētu būt visai sarežģīta. Vai šis fakts kādā veidā varētu ietekmēt arī Lattelekom?

- Nē, tam nav nekāda sakara ar Lattelekom, tas nekādi neietekmēs mūsu biznesa attīstību.

- Un tomēr, vai ir kāds pamats plaši izplatītajām baumām, ka Sonera it kā vēloties pārdot savas kapitāldaļas visos trijos Baltijas uzņēmumos?

- Nē, tā nav tiesa. Kad Sonera paziņoja par jauno stratēģiju un kapitāla palielinājumu, tika pilnīgi skaidri pateikts, ka nav gaidāmas nekādas izmaiņas attiecībā uz  uzņēmuma īpašumtiesībām Baltijas valstīs. Man nav zināms pat, ka notiktu jelkādas sarunas par uzņēmumu pārdošanu. Nav saprotams, kur cēlušās šādas baumas un kā kaut ko tik nepārbaudītu var ziņot medijos.

- Jaunais telekomunikāciju likums beidzot ir pieņemts, un tirgus liberalizācijas sākums tajā nav mainīts: tas joprojām ir 2003. gada 1. janvāris. Tātad tūdaļ sāksies pēdējais gads pirms Lattelekom monopolstāvokļa atcelšanas.

- Mēs tam ļoti nopietni gatavojamies jau vairākus gadus. Protams, zinām, ka nākamais gads mums būs ļoti kritisks, bet katrs uzmanīgs vērotājs noteikti ir pamanījis, ka Lattelekom jau sen ir vairāki biznesa virzieni, kas atvērti brīvajam tirgum, tā kā uzņēmums jau pieradis pie konkurences. Tomēr centralizējam dažādus resursus, lai būtu spējīgi konkurēt visos virzienos, sākot no 2003. gada 1. janvāra. Tapusi arī īpaša programma - 500 dienu birojs (500 Days Office). Mēs esam sākuši arī pārskatīt savu stratēģiju, nopietni paturot prātā konkurenci. Gribu uzsvērt, ka Lattelekom nav nekas iebilstams pret konkurenci, mēs patiešām vēlamies tirgus liberalizāciju, bet gribētu, lai tā notiktu pēc normāliem Eiropas likumiem, lai Latvijā nebūtu nekādu ārkārtas likumu.

- Vai nesen sāktā uzņēmuma reorganizācija skars arī klientus?

- Šīs reorganizācijas mērķis ir jau tagad pēc iespējas pietuvināties un pielāgoties brīvajam tirgum, kas sāksies pēc gada. Tā attieksies uz dažādiem klientu segmentiem, un vienlaikus reorganizējam darbu tā, lai spētu nodrošināt piemērotus pakalpojumus un piemērotu tīklu. Šoreiz reorganizācijas mērķis nav samazināt darbinieku skaitu, bet tas nenozīmē, ka visi varēs palikt savās vietās - vajadzēs pārkvalificēties.

- Un visbeidzot - jūsu Ziemassvētku sveiciens kolēģiem un partneriem.

-  Somijā Ziemassvētki ir klusi ģimenes svētki. Varu vien vēlēt, lai mēs visi savā uzņēmumā justos kā liela, vienota ģimene.

 

Gunta KĻAVIŅA