LMT - mobilais laikmets man un tev

                  

 

2002. gada 2. janvārī Latvijas Mobilais Telefons atzīmēs desmito gadadienu kopš uzņēmuma de iure dibināšanas un NMT tīkla darbības uzsākšanas.  Pirmo darbības gadu uzņēmums noslēdza ar 500 abonentiem, bet  desmito - ar 320 155 (15. oktobra dati), kas ir 13,58 procenti valsts iedzīvotāju. Klientu pozitīvās attieksmes un uzticības dēļ varētu runāt pat par sava veida  LMT fenomenu. Kāds ir bijis aizvadītais laiks, ko sola nākotne, kādas pārdomas mājo LMT galvenā cilvēka galvā - par to SP sarunā ar uzņēmuma prezidentu Juri BINDI.

 

- Nacionālais mobilā tīkla operators - kāda ir šī jēdziena dziļākā būtība?

- Vairumā pasaules valstu, izsniedzot licenci, operatoram tiek noteikts gan pārklājuma apjoms, gan termiņš, kurā šis pārklājums jārealizē. Latvijā šādu juridisko nosacījumu  nav un tas, cik lielā mērā tiek sasniegts nacionālais pārklājums, ir atkarīgs no paša operatora ekonomiskās un arī valstiskās pieejas. Protams, ir rajoni, kas tiešā veidā nedod operatoram ieņēmumus, tomēr tīkla veidošana tajos palielina kopējo trafiku, līdz ar to nav īsti pareizi runāt par kāda viena rajona ekonomisko neizdevīgumu. Tīkls jāvērtē kopumā: vai nu tas ir rentabls vai nav.

 Protams, pastāv arī tāds jēdziens kā uzticams savas valsts pilsonis (sevišķi populārs tas  ir Amerikā) un, manuprāt, to var attiecināt arī uz uzņēmumiem. Šī labā pilsoņa (vai labā uzņēmuma) pamatideoloģija ir domāt par valsts nākotni tālākā perspektīvā, ne tikai īstermiņa kategorijās. 

 - Kāpēc, jūsuprāt, nopietni biznesa cilvēki Latvijā visbiežāk  izvēlas tieši LMT?

- Galvenie pamatprincipi mūsu darbībā ir kvalitāte un uzticamība. Tos mēs esam ievērojuši no pirmās uzņēmuma darbības dienas. Skaidrs, ka īpaši biznesa cilvēkiem (bet ne tikai viņiem) šī stabilitāte un uzticamība ir ārkārtīgi svarīga, jo vienmēr ir vajadzīgs partneris, uz kuru var paļauties. Protams, ļoti būtiski ir arī tas, ka mēs nekad nemelojam saviem klientiem. Parasti tajā brīdī, kad klientam tīkla lietošanas izmaksas vairs nešķiet tik būtiskas, viņš izvēlas to tīklu, kurš sniedz lielākas garantijas, stabilitāti, dod ilgtermiņa karjeras un panākumu plānošanas iespējas. Es pat nebaidos teikt, ka mūsu GSM tīkla kvalitāte, iespējams, ir viena no labākajām pasaulē.

 - Atbildības un  klientu uzticības nasta - vai tā reizēm nav par smagu?

- Galvenās problēmas, kas dažkārt rodas tīklā, parasti notiek no mums neatkarīgu, objektīvu apstākļu dēļ, piemēram, saistībā ar elektroenerģijas padeves pārtraukumiem. Jāteic, ka pārsvarā mūsu klientu attieksme pret šādām avārijām ir saprotoša (protams, gadās arī izņēmumi). Interesanti, kā mainījusies klientu attieksme pret tīkla pārklājumu. Agrāk tas šķita normāli, ka daudzviet nav pārklājuma, bet šobrīd tās nedaudzās vietas, kur tā vēl nav, tiek uztvertas kā kaut kas ārkārtējs. Protams, atbildība pret klientu ir ļoti liela, bet mēs vadāmies pēc principa mēs neesam pieņemti vieglā darbā (tā savulaik teica bijušais VEF ģenerāldirektors Oļegs  Ļeņovs).

 - Cik tālu LMT būtu gatavs iet klientu un cik - biznesa dēļ? Vai abi šie mērķi reizēm nav pretrunā viens ar otru?

- Ir ļoti svarīgi atrast zelta vidusceļu. Protams, ir gadījumi, kad nevaram apmierināt visas klientu vēlmes par spīti slavenajam lozungam, ka klients ir karalis. Diemžēl tādās reizēs esam spiesti  klientam atteikt, jo paliekam uzticīgi godīguma principam. Arī tā galu galā ir attieksme. Protams, šie abi principi ir zināmā pretrunā un tai pat laikā - līdzsvarā. Pati biznesa ideja ir - saskatīt un spēt noturēt šo trauslo līdzsvaru, lai tas būtu izdevīgi gan biznesam, gan klientiem. Cenšamies šīs abu pušu intereses aizvien vairāk tuvināt.

- Mēdz teikt, ka katra lieta maksā tieši tik, cik tā maksā. Cik tālu var pazemināt tarifus?

- Te varētu runāt par saprātīgām cenām. Tarifs nekad nav atraujams no tādām kategorijām kā tīkla pārklājums, kvalitāte, pakalpojumu daudzums, klientu apkalpošanas kvalitāte u.tml. Protams, tarifus nevar pazemināt līdz nullei, un ideāli būtu, ja katrs tarifs ir pamatots ar reālajām izmaksām. Taču bieži vien (varbūt ne mūsu nozarē) gadās, ka ir ļoti liels pieprasījums pēc kāda pakalpojuma, kura pašizmaksa ir ārkārtīgi zema. Pēc biznesa loģikas šādos gadījumos tarifs ir augstāks par pašizmaksu. Var būt arī otrādi. Tiesa, ES direktīvas diezgan stingri iebilst pret šķērssubsīdijām. Šobrīd LMT vēl ir tarifu pazemināšanas iespējas, un to mēs noteikti arī darīsim.

- Tomēr LMT tīklā tarifs ir Ls 0,13, bet Tele2 biznesa klasē - Ls 0,065.

- Tas ir atkarīgs no tarifu plāna. Salīdzinot tarifus, vienmēr ir ļoti jāuzmanās, jo ir pilnīgi atšķirīgi zvanīšanas paradumi, trafika struktūra. Katram cilvēkam individuāli būtu uzmanīgi jāizrēķina, kurš tarifu plāns, kurš operators viņam ir izdevīgāks. Daļā sabiedrības ir iesakņojies stereotips, ka Tele 2 it kā ir lētāks, bet tā ļoti daudzos gadījumos ir tikai ilūzija: kad sāk rēķināt un saliek kopā visas izmaksas, praktiski nav nekādas starpības.

LMT, piemēram, ir tarifu plāns Piezvani man, kur tarifs par sarunām ir 0 (protams, ja nepārsniedz noteikto limitu - 25 minūtes mēnesī). Maksā tikai abonēšanas maksu un runā par brīvu! Vai gan iespējams vēl lētāks tarifs par nulli!

- Kāds ir jūsu viedoklis par saspringto situāciju, kas veidojas konkurencē ar Tele 2?

- Nedomāju, ka situācija ir saspringta. Tā ir pilnīgi normāla konkurence.

- Vai LMT licences noteikumi (bez tiesībām subsidēt telefonus) joprojām atšķiras no konkurentiem? Vai  tur nebūtu jāiejaucas Konkurences padomei?

- Konkurences padome šo jautājumu neatrisinās, tā ir satiksmes ministra kompetence. 1. novembrī tika pieņemts jaunais telekomunikāciju likums, un tagad mēs varētu sākt sarunu ar ministru no sākuma, uz jauniem noteikumiem. Protams, šie jautājumi noteikti ir jārisina, jo nav normāli, ka operatoru licences atšķiras.

- Vai gadījumā, ja LMT izdotos panākt līdzīgus licences noteikumus,  jūs arī tos izmantotu subsīdijām?

- Subsīdijas ir ļoti nosacīts jēdziens, jo var  samazināt (subsidēt) tarifus, var pirkt telefonus un dalīt tos par brīvu, var līmēt naudu uz sienas tapešu vietā vai veidot lielformāta reklāmas - tā ir katra operatora darīšana. Pavisam kas cits  ir  t.s. SIM Lock  koda uzlikšana, kas ļauj lietot telefona aparātu izmantot tikai Tele 2 tīklā un nedod iespēju mainīt operatoru. Tas jau ir klajš patērētāju tiesību pārkāpums. Pēdējā laikā šādā veidā tiek kodēti praktiski visi Tele 2 abonentu telefoni.  Šai problēmai ir arī otra puse - tieši šo ierobežojumu dēļ sācis zelt  nelegālais bizness, jo, dabiski, atrodas prasmīgi cilvēki, kas šo SIM Lock par lētu naudu atkodē.

- Kurus no LMT pirmās desmitgades jaunajiem pakalpojumiem jūs vērtējat kā visveiksmīgākos?

- Vērtējot visas desmitgades garumā, visveiksmīgākais noteikti ir kvalitatīvs tīkls, kurš gandrīz ir sasniedzis nacionālo pārklājumu (tas pārklāj 91,6 procenti teritorijas un ir pieejams 93,7 procentiem Latvijas iedzīvotāju). Nākamgad paredzēts pilnīgs pārklājums. LMT uzbūvētas 526 GSM bāzes stacijas (šogad vien - 58) un noslēgti viesabonēšanas līgumi ar 242 mobilajiem operatoriem 87 pasaules valstīs.

No pakalpojumiem par visveiksmīgākajiem uzskatu visus tos, kas bāzēti uz īsziņām. Te nevar runāt par kādu atsevišķu pakalpojumu, bet par visu grupu, kur īsziņas ir kā pakalpojumu tehnoloģiskā platforma.

- Vai pieļaujat iespēju, ka nākotnē LMT  varētu paplašināt darbību arī citos virzienos, piemēram, mobilajā komercijā, satura piegādē, varbūt pat fiksētajās telekomunikācijās (protams, pēc gada) u.tml.?

- Sāksim ar to, jaunais likums vairs nedefinē atsevišķi fiksētās un mobilās telekomunikācijas, bet gan  publiskos tīklus (pretstatā privātajiem), jo klientu būtībā neinteresē tehnoloģija, ar kuru viņam tiek piegādāts šis pakalpojums.  Kas attiecas uz mobilo komerciju, tad mēs to jau esam sākuši ar Mobilo banku u.c. pakalpojumiem. Mēs aizvien paplašinām iespējas, pakāpeniski palielinot pārraides ātrumu. Nākamgad LMT klientus gaida ne viens vien interesants, līdz šim Latvijā nebijis pakalpojums.

-  Joprojām nav īstas skaidrības par 3G tīkla iespējām Latvijā. Kāda ir jūsu prognoze?

- Ja paseko pasaules preses apskatiem, tad 3G vismaz šobrīd ir ļoti smagā krīzes situācijā. Nesen lasīju, ka Čehijā vispār neviens operators nav pieteicies uz izsoli. Es nepavisam nebrīnītos, ja tā notiktu arī Latvijā, jo patiesībā neviens īsti nevar pateikt, kāds īsti būs reālais ieguvums. Vismaz operatoriem - vieni vienīgi zaudējumi, kas labākajā gadījumā varētu tikt atpelnīti neprognozējamā nākotnē. Pēc maniem ļoti aptuveniem aprēķiniem Latvijā šie milzīgie kapitālieguldījumi varētu sasniegt gandrīz miljardu eiro.

Patiesībā UMTS neveiksme ir ielikta pašā sākuma koncepcijā, jo to izveidoja, vadoties no ražotāju, nevis operatoru interesēm. Tas, šķiet, bija pirms gadiem diviem, kad ETSI ģenerālajā asamblejā notika balsojums par to, kas būs UMTS bāzes tehnoloģija, un ar ļoti nelielu balsu iztrūkumu netika apstiprināta GSM tehnoloģija. Ja operatoru un GSM asociācijas priekšlikums būtu guvis ETSI atbalstu, tad visa UMTS attīstība izskatītos pavisam savādāka, kapitālieguldījumi noteikti būtu daudz mazāki un UMTS varbūt šobrīd jau strādātu pilnā sparā. Diemžēl tas bija politisks lēmums, kuru faktiski izšķīra to uzņēmumu balsis, kuru centri neatrodas Eiropā.

- 3G grūtības it kā visi saprot, bet tai pat laikā gan presē, gan arī starptautiskos forumos (arī šoruden Rīgā) pārsvarā runā tikai par ļoti spožām nākotnes perspektīvām, par to, cik miljonu lietotāju būs pēc pāris gadiem, kādas datu pārraides iespējas šī tehnoloģija dos. Tai pat laikā pavisam maz dzirdams par problēmām un to risinājumiem. Savukārt lietotājus gan interesē šīs jaunās 3G iespējas, tomēr viņi  nevēlas par tām maksāt dārgāk nekā līdz šim.

- Ir vairāki iemesli, kas radījuši 3G krīzi. Pirmā un galvenā problēma ir šīs nepamatoti optimistiskās prognozes. Rezultātā daudzās valstīs tiks sagrābtas milzīgas naudas par licencēm, kas kopsummā ļoti ievērojami ietekmē telekomunikāciju nozares reitingu un likviditāti. Daudzi telekomunikāciju uzņēmumi šobrīd ir ļoti smagā finansiālā stāvoklī šo milzīgo licenču maksājumu dēļ. Var, protams, teikt, ka dažas valstis ir samazinājušas savu budžeta deficītu, piemēram, Lielbritānija un Vācija, kuras nereti min kā pozitīvus paraugus. Tomēr pēc manām un arī finansu speciālistu domām netiešie zaudējumi, kas radušies krīzes rezultātā (uzņēmumu slēgšana, darbavietu likvidācija, kredītu reitinga krišanās telekomunikāciju nozarei) ir radījusi tādus kopējos zaudējumus industrijai, kas ir lielāki nekā tiešie ieguvumi no 3G licencēm.

Pāreja no analogajiem (1G) uz ciparu standartiem (2G) patiešām bija revolucionāra, un tā ļāva paplašināt gan pārraides ātrumu, gan lietot daudz optimālākas informācijas apstrādes metodes. Izveidojās arī globāls tīkls ar precīzām viesabonēšanas procedūrām. Šobrīd pirmās problēmas parādās jau ar GPRS tehnoloģijas ieviešanu, jo tās viesabonēšanas procedūras patlaban ir visai miglainas. Līdz ar to, ja klients izmanto GPRS iespējas savas valsts  operatora tīklā, tas nebūt nenozīmē, ka aizbraucot uz citu valsti, kurā arī ir GPRS, viņš šo funkciju varēs lietot. Šis jautājums vēl ir ļoti trauslā izstrādes stadijā, nav formulēti norēķinu un datu apmaiņas principi, tarifikācija u.c. Starpoperatoru norēķini vēl ir ļoti neskaidri, par to joprojām turpinās diskusijas GSM asociācijas darba grupās. Tieši šīs pašas problēmas turpmāk būs arī UMTS pamatā.

- Uz visa šī problēmu fona, manuprāt, ļoti pozitīvi  vērtējams Somijas piemērs, kur 3G licences izsniedz par brīvu (jāmaksā tikai nominālā cena par frekvencēm). Somi to pamato tā, ka operatoriem tīkla izveidei jāiegulda tik milzīgas summas, ka nebūtu godīgi plēst no viņiem baltu naudu tikai par ieejas biļeti.

- Tas neapšaubāmi ir ļoti pozitīvs piemērs. Te gan vēl ir jautājums par tīkla izveidošanu un pakalpojumu sniegšanu - kas to spēs, kas ne. Ir arī otrs piemērs, ka Zviedrijā tādu vai citādu politisko spēļu rezultātā Telia AB nesaņēma 3G licenci. Galu galā viņi apvienojās ar saviem niknākajiem konkurentiem Tele 2, veidojot kopīgu tīklu un sniedzot pakalpojumus. Arī tas ir risinājums, jo ļauj samazināt investīciju apjomu. Galu galā, vienā valstī taču nav nepieciešami divi, trīs vai pat četri tīkli. Pietiek, ka tehniskais tīkls ir viens un tad katrs operators var sniegt pakalpojumus saviem klientiem.

- Labs risinājums būtu arī Nokia piedāvātais koplietojuma tīkls (shared network) vairākiem operatoriem, lai samazinātu UMTS tīkla izmaksas.

- Tas varētu būt pietiekami reāls risinājums, bet, protams, viss ir atkarīgs no nosacījumiem. Paliek arī vesela virkne jautājumu par kvalitāti, aparātiem, cenām. Prognoze, ka 3G galiekārtas vismaz sākotnēji būs ļoti dārgas, acīmredzot nemainīsies.

- Pieņemsim, ka pēc pirmās neveiksmīgās 3G licences izsoles kārtas Latvijā tiek pieņemts cits politiskais lēmums un licences tiek izsniegtas par fiksētu maksu vai pat par brīvu (kā Somijā), turklāt operatori izmanto kopīgu radiopiekļuves tīklu. Vai, jūsuprāt, tādā gadījumā UMTS Latvijā būtu reālākas izredzes?

- Manuprāt, Latvijā šobrīd UMTS perspektīvas ir diezgan bēdīgas, šo tīklu balss pārraidei diez vai kāds izmantos, jo tas ir pārāk dārgi. Drīzāk varētu runāt par duālajiem tīkliem (GSM/UMTS).

- Kāda, jūsuprāt, varētu būt Latvijas klientu interese par mobilajām datu pārraides iespējām?

Galvenā problēma ir tā, ka mobilās datu pārraides perspektīvas arī ir pārvērtētas. Patiesībā šobrīd nav pamata īpaši optimistiskām prognozēm, varbūt pēc pieciem gadiem būs. Sarežģījumi noteikti būs arī ar termināliem. Tā kā UMTS pamatsūtība ir datu pārraide un multimediji, tad vairāk par dažām teksta rindiņām un vājas izšķirtspējas attēlu nevarēs ievietot arī jaunajos 3G terminālos. Labākais, kas šobrīd ir, ir Compaq izstrādātais Hipaq piezīmjgrāmatiņas formātā, bet tā cena 400-500 latu. Lai kaut cik normāli varētu saskatīt attēlu, displejam ir jābūt vismaz 10x15 cm. Kā nesen izteicās Lattelekom prezidents Gundars Strautmanis, mazie 3G terminālu ekrāni  varētu stipri attīstīt briļļu biznesu.

-Tomēr pat pašā pesimistiskākajā gadījumā kaut kāda attīstība notiks. Jādomā, ka agrāk vai vēlāk UMTS licences tomēr tiks izsniegtas. Bet tai pat laikā ir arī tādas analītiķu prognozes, ka līdz 2005. gadam  varētu pilnīgi atmirt 1G. Kas notiks ar  NMT tīklu Latvijā?

- NMT tīkls netiek attīstīts jau vairākus gadus, tas tiek vienīgi uzturēts, tā kā klienti vēl joprojām ir. Bet skaidrs, ka tālākā nākotnē šis tīkls tiks likvidēts. 1G telefona aparāti tiek ražoti ļoti mazos daudzumos un, protams, arī mūsu uzņēmuma NMT abonentu kļūst aizvien mazāk. Kad šis apjoms sasniegs kritisko robežu un vairs nebūs vērts uzturēt tīklu, tad arī  pieņemsim lēmumu par NMT likvidāciju. Tas notiks pakāpeniski un, protams, mūsu klienti par to tiks informēti vismaz gadu iepriekš. Igaunijā, Dānijā un dažās citās valstīs NMT tīkls jau tagad ir likvidēts un tas ir neizbēgami.

- Pavisam drīz LMT atzīmēs desmito jubileju. Kādi pārsteigumi gaida jūsu klientus?

- Protams, gatavojam klientiem dāvanas un interesantus jaunumus, jo  mēs esam šos desmit gadus strādājuši kopā ar mūsu klientiem. Ir arī tādi, kas ir nostrādājuši kopā ar mums visus desmit gadus. Mūsu attieksmi pret klientiem zināmā mērā varētu raksturot ar populāro teicienu no Mazā Prinča, ka mēs esam atbildīgi par tiem, kurus esam pieradinājuši.

- Iznāk, ka jūs paši sev jubilejā dāvināt jauno LMT ēku, kura tieši ap šo laiku būs gatava.

- Māju nodos decembrī, un nākamā gada pirmā ceturkšņa laikā ir paredzēta  pārcelšanās. Visas ar to saistītās procedūras ir precīzi saplānotas, norādīts, kurā dienā katra struktūrvienība pārvācas, nodrošināts transports utt. Katrā ziņā, mēs darīsim visu, lai šīs pārvākšanās laikā neciestu mūsu klienti. Klientu apkalpošanas centri visur paliks tur, kur tie ir, šis darbs netiks traucēts.

- Tas ir ļoti simboliski - nacionālais operators nostājas blakus savulaik lielākajam Latvijas telekomunikāciju simbolam - VEF.

- Sirds dziļumos mēs, LMT veidotāji un pirmā komanda, nekad neesam aizmirsuši savas vefiešu saknes, arī vecā administrācijas ēka atrodas bijušajā VEF bērnudārzā. Bērni sen izauguši, LMT arī. Laiks sākt rakstīt jaunu, vēl mobilāku vēstures grāmatu.

 

Gunta KĻAVIŅA