Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Īpašas pazīmes - profesionalitāte un atbildība

   

 

Pirms pieciem gadiem firmai Belam tika piešķirta NORTEL balva Europe sale of a year par izciliem darba rezultātiem, kas to ierindoja koncerna NORTEL lielāko Eiropas izplatītāju sešiniekā līdzās tādam firmām ka British Telecom (Lielbritānija) un Telia (Zviedrija). Belam vēsturē ir daudzi nozīmīgi projekti, tādi kā Baltkom GSM (tagad Tele2) optiskā tīkla izveide, Lietuvas Aizsardzības ministrijas sakaru tīkla izveide, Baltkrievijas dzelzceļa datu pārraides sistēmas projektēšana un instalācija, Lietuvas uzņēmuma LitEnergo WAN uzbūve, kā arī citi. Latvijas dzelzceļš (LDz), kas telekomunikāciju attīstībā ir viens no progresīvākajiem Austrumeiropā, ir uzticējis koncerna Nortel oficiālajam izplatītajam Baltijas un NVS valstīs Belam sava telekomunikāciju tīkla projektēšanu un instalāciju. Par šī nozīmīgā projekta attīstību stāsta Nortel Networks Baltijas reģiona viceprezidents Marks KACS.

 

Vēsture

1993. gadā, kad tika atvērta Nortel Networks Baltijas reģiona nodaļa, telekomunikāciju bizness Latvijā galvenokārt bija saistīts ar balss sakariem. Tomēr līdz brīdim, kad 1995. gadā Latvijas Dzelzceļš izsludināja pirmo starptautisko konkursu, firmai Belam jau bija liela pieredze telekomunikāciju tīklu (balss un tehnoloģiskās informācijas pārraides tīkli, izmantojot HDSL, bezvadu un SDH tehnoloģijas) projektēšanā un realizācijā . 1996. gada sākumā Belam šajā konkursā uzvarēja. Saskaņā ar līgumu tika uzbūvēti telekomunikāciju tīkla divi posmi: Rīga-Ventspils un Rīga-Liepāja. Tajos nodrošināja lielu informācijas plūsmu, kā arī balss signālu pārraides iespējas. Lai realizētu modernus balss sakarus, vairāku novecojušo telefona centrāļu vietā uzstādīja jaunas. 1998. gadā līgums tika pagarināts, bet 1999. gadā Latvijas Dzelzceļš izsludināja jaunu starptautisku konkursu telekomunikāciju sistēmas projekta tālākai realizēšanai. Arī šajā reizē ekspertu vislielāko atzinību guva Belam piedāvājums. Pēdējais projekts - telekomunikāciju tīkls, kas ietvēra optiskā tīkla instalāciju virzienos Rīga-Daugavpils un Rīga-Rēzekne - tika pabeigts 2000. gada beigās.

 

Darba specifika

2001. gadā Latvijas Dzelzceļš izsludināja jaunu konkursu par IP tīkla uzbūvi. Latvijas dzelzceļa mērķis ir organizēt biznesu tā, lai to varētu efektīvi vadīt - vienkārši atrisināt biļešu pārdošanas un loģistikas problēmas, arī tās, kas attiecas uz sistēmu savietojamību ar šobrīd izmantotajām loģistikas sistēmām kaimiņvalstu teritorijā. Diemžēl, pielāgojot datu pārraides sistēmas loģistikas noteikumiem, Belam bija jārēķinās ar to, ka ne vienmēr varēja izmantot jaunus un progresīvus risinājumus. Šobrīd noteikumus diktē lielie pārvadājumu centri Krievijā, Ukrainā vai Kazahstānā.

Belam, gluži tāpat kā jebkurš cits jauno tehnoloģiju celmlauzis, ir spiests atrasties iepriekš ieviesto, bieži pat novecojušo standartu slazdā. Ļoti grūti ir pieņemt pareizo lēmumu. No vienas puses, ja šie standarti darbojas un gribam tos integrēt mūsu projektos, tad ir jāpakļaujas tradīcijām. No otras puses, ja ir pieejamas modernākas tehnoloģijas, rodas vēlēšanās tās ar pilnu jaudu izmantot, nevis raudzīties pār plecu uz vakardienu. Ko darīt? Kā rast pietiekami mūsdienīgu risinājumu, nekonfliktējot ar pašreizējiem standartiem, un vienlaikus saglabāt arī manevrēšanas iespējas?

Šī problēma prasa ļoti korektu un profesionālu pieeju. Jebkurš mēģinājums atrisināt to ikdienišķi nebūtu veiksmīgs, jo uzmanība bija jāpievērš ne tikai galvenajam, bet arī vairākām sīkām detaļām. Teorētiski uzdevums nešķita īpaši grūts, bet viss bija daudz sarežģītāk. Izrādījās, ka nepieciešams veikt dažādas sarežģītas [AE1]darbības, kas saistītas ar projekta specifiku. Parasti šādi specifiski jautājumi nekur nav aprakstīti. Ja esi profesionālis, atbildes vienkārši ir jāzina.

Latvijas dzelzceļam, gluži tāpat kā jebkuram citam lielam uzņēmumam šajā lielo ātrumu gadsimtā, ir jāatrisina ne tikai uzdevumi, kas saistītas ar informācijas plūsmu apmaiņas procesu ar sadarbības partneriem, bet arī starp paša uzņēmuma galvenajiem mezgliem.

Visi jau ir pieraduši pie domas, ka vadīt lielu firmu nav iespējams, neizmantojot enterprise resource planning (ERP) - uzņēmuma resursu plānošanas programmnodrošinājumu. Tik lielai korporācijai kā LDz nepieciešama ļoti nopietna (un arī dārga) programmatūra. Programma paredz, ka starp sistēmas vadības mezgliem notiks intensīva datu apmaiņa. Tādēļ nepieciešami lieli savienojošo kanālu (point-to-point) un serveru resursi. Paredzēts, ka gan plānošanas, gan grāmatvedības, gan arī resursu vadības sarežģījumus programma atrisinās pati.

Lai realizētu šo projektu, noteicošie bija trīs faktori: sistēmu integrācija, jaudīgas programmas, kā arī tīkla resursu nodrošinājums.

Kvalifikācija ir vajadzīga ne tikai projektējot, būvējot un aktivizējot tīklu, bet arī sadarbojoties ar lielajiem Rietumu ražotājiem. Jāprot prognozēt tehnoloģiskās tendences, ir jāsaprot, kuras no tām var izmantot, un arī tas, ka tās nav iespējams mainīt.

 Belam vadībā ir cilvēki, kas visu mūžu nodarbojas ar programmēšanu, datu pārraidi un strādā ar skaitļošanas tehniku. Direktors Marks Kacs ir pārliecināts, ka uzņēmumam izdosies perfekti realizēt jebkuru datu pārraides projektu.

 

Mēs to spēsim!

Sākot LDz informācijas pārraides tīkla būves projektu, Belam speciālisti bija vispusīgi informēti ne tikai par to, kas un kā ir ierīkots dzelzceļā, ko grib panākt dzelzceļa vadība, izsludinot šo konkursu, bet arī zināja, kā projektu varētu visoptimālāk realizēt. Bija skaidrs, ka visus konkursa dalībniekus gaida sīva konkurence, jo Rīgā ir ļoti daudz firmu, kas piedāvā augsta līmeņa un lieliskas kvalitātes pakalpojumus telekomunikāciju nozarē.

 

 

Partneri, ražotāji un konkurenti - lielo vīru spēles

Plānojot stratēģiju, Belam vadība nonāca pie secinājuma, ka kādu projekta realizācijas posmu varētu uzticēt citai firmai, īpaši tad, ja runa ir par unikāliem risinājumiem, kas pieder citiem. Tikai īsti profesionāļi var uzklausīt saprāta balsi un pārvarēt ambīcijas, lai nodrošinātu klientam pašu labāko. Tas nozīmē, ka konkurentu vidū bija jāatrod partneri, jo ir tikai viens mērķis - labi padarīts darbs - un tikai viens kritērijs - klienta atzinība. Šo uzdevumu priekšā konkurences nianses kļūst mazsvarīgas.

Tādējādi  pēdējā, šogad izsludinātajā konkursā par IP tīkla uzbūvi, bijušie konkurenti Fortech un Opticom tika uzaicināti apvienot spēkus un darboties Belam vadībā, lai sasniegtu kopējo mērķi.

Strādājot kopā, Belam un partneriem bija jāizdomā, kā panākt, lai veidojamā sistēma būtu rentabla un ērta un lai tās ekspluatācijas izmaksas nebūtu pārāk lielas. Tā ir māksla. Tā ir profesionalitāte, ko šajā gadījumā vajadzēja pierādīt vēlreiz.

 Konkursa rezultāti apliecināja to, ka Latvijas dzelzceļa Skaitļošanas centra speciālisti arī piekrīt, ka izveidotais konsorcijs visefektīvāk ir spējīgs atrisināt doto uzdevumu. Kā gan citādi, ja apvienojas tik spēcīgi uzņēmumi kā Belam, Fortech un Opticom. Neviena no šīm firmām atsevišķi nevar dižoties ar tik plašiem resursiem, kā tad, ja tās strādā vienotā komandā. Šeit summējas visi iepriekš minētie aspekti: kvalifikācija, pieredze, profesionalitāte, klienta infrastruktūras un specifikas pārzināšana.

Šajā konkursā piedalījās arī citi lieli un ievērojami uzņēmumi, kas arī varētu realizēt šo projektu, bet biznesā, tāpat kā dzīvē, uzvar stiprākais.

 

Marina VĒVERE

 

[AE1]vards manipulacijas neskan labi

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001