Īpašas pazīmes - profesionalitāte un atbildība
Pirms pieciem gadiem firmai Belam tika piešķirta NORTEL balva
Europe sale of a year par izciliem darba rezultātiem, kas to ierindoja koncerna
NORTEL lielāko Eiropas izplatītāju sešiniekā līdzās tādam firmām ka British
Telecom (Lielbritānija) un Telia (Zviedrija). Belam vēsturē ir daudzi nozīmīgi
projekti, tādi kā Baltkom GSM (tagad Tele2) optiskā tīkla izveide, Lietuvas
Aizsardzības ministrijas sakaru tīkla izveide, Baltkrievijas dzelzceļa datu
pārraides sistēmas projektēšana un instalācija, Lietuvas uzņēmuma LitEnergo WAN
uzbūve, kā arī citi. Latvijas dzelzceļš (LDz), kas telekomunikāciju attīstībā
ir viens no progresīvākajiem Austrumeiropā, ir uzticējis koncerna Nortel
oficiālajam izplatītajam Baltijas un NVS valstīs Belam sava telekomunikāciju
tīkla projektēšanu un instalāciju. Par šī nozīmīgā projekta attīstību stāsta
Nortel Networks Baltijas reģiona viceprezidents Marks KACS.
Vēsture
1993. gadā, kad tika atvērta Nortel Networks Baltijas reģiona
nodaļa, telekomunikāciju bizness Latvijā galvenokārt bija saistīts ar balss
sakariem. Tomēr līdz brīdim, kad 1995. gadā Latvijas Dzelzceļš izsludināja
pirmo starptautisko konkursu, firmai Belam jau bija liela pieredze
telekomunikāciju tīklu (balss un tehnoloģiskās informācijas pārraides tīkli,
izmantojot HDSL, bezvadu un SDH tehnoloģijas) projektēšanā un realizācijā .
1996. gada sākumā Belam šajā konkursā uzvarēja. Saskaņā ar līgumu tika uzbūvēti
telekomunikāciju tīkla divi posmi: Rīga-Ventspils un Rīga-Liepāja. Tajos
nodrošināja lielu informācijas plūsmu, kā arī balss signālu pārraides iespējas.
Lai realizētu modernus balss sakarus, vairāku novecojušo telefona centrāļu
vietā uzstādīja jaunas. 1998. gadā līgums tika pagarināts, bet 1999. gadā
Latvijas Dzelzceļš izsludināja jaunu starptautisku konkursu telekomunikāciju
sistēmas projekta tālākai realizēšanai. Arī šajā reizē ekspertu vislielāko
atzinību guva Belam piedāvājums. Pēdējais projekts - telekomunikāciju tīkls,
kas ietvēra optiskā tīkla instalāciju virzienos Rīga-Daugavpils un Rīga-Rēzekne
- tika pabeigts 2000. gada beigās.
Darba specifika
2001. gadā Latvijas Dzelzceļš izsludināja jaunu konkursu par IP
tīkla uzbūvi. Latvijas dzelzceļa mērķis ir organizēt biznesu tā, lai to varētu
efektīvi vadīt - vienkārši atrisināt biļešu pārdošanas un loģistikas problēmas,
arī tās, kas attiecas uz sistēmu savietojamību ar šobrīd izmantotajām
loģistikas sistēmām kaimiņvalstu teritorijā. Diemžēl, pielāgojot datu pārraides
sistēmas loģistikas noteikumiem, Belam bija jārēķinās ar to, ka ne vienmēr
varēja izmantot jaunus un progresīvus risinājumus. Šobrīd noteikumus diktē
lielie pārvadājumu centri Krievijā, Ukrainā vai Kazahstānā.
Belam, gluži tāpat kā jebkurš cits jauno tehnoloģiju celmlauzis,
ir spiests atrasties iepriekš ieviesto, bieži pat novecojušo standartu slazdā.
Ļoti grūti ir pieņemt pareizo lēmumu. No vienas puses, ja šie standarti
darbojas un gribam tos integrēt mūsu projektos, tad ir jāpakļaujas tradīcijām.
No otras puses, ja ir pieejamas modernākas tehnoloģijas, rodas vēlēšanās tās ar
pilnu jaudu izmantot, nevis raudzīties pār plecu uz vakardienu. Ko darīt? Kā
rast pietiekami mūsdienīgu risinājumu, nekonfliktējot ar pašreizējiem
standartiem, un vienlaikus saglabāt arī manevrēšanas iespējas?
Šī problēma prasa ļoti korektu un profesionālu pieeju. Jebkurš
mēģinājums atrisināt to ikdienišķi nebūtu veiksmīgs, jo uzmanība bija jāpievērš
ne tikai galvenajam, bet arī vairākām sīkām detaļām. Teorētiski uzdevums
nešķita īpaši grūts, bet viss bija daudz sarežģītāk. Izrādījās, ka nepieciešams
veikt dažādas sarežģītas [AE1]darbības, kas saistītas ar projekta specifiku.
Parasti šādi specifiski jautājumi nekur nav aprakstīti. Ja esi profesionālis,
atbildes vienkārši ir jāzina.
Latvijas dzelzceļam, gluži tāpat kā jebkuram citam lielam
uzņēmumam šajā lielo ātrumu gadsimtā, ir jāatrisina ne tikai uzdevumi, kas
saistītas ar informācijas plūsmu apmaiņas procesu ar sadarbības partneriem, bet
arī starp paša uzņēmuma galvenajiem mezgliem.
Visi jau ir pieraduši pie domas, ka vadīt lielu firmu nav
iespējams, neizmantojot enterprise resource planning (ERP) - uzņēmuma resursu
plānošanas programmnodrošinājumu. Tik lielai korporācijai kā LDz nepieciešama
ļoti nopietna (un arī dārga) programmatūra. Programma paredz, ka starp sistēmas
vadības mezgliem notiks intensīva datu apmaiņa. Tādēļ nepieciešami lieli
savienojošo kanālu (point-to-point) un serveru resursi. Paredzēts, ka gan
plānošanas, gan grāmatvedības, gan arī resursu vadības sarežģījumus programma
atrisinās pati.
Lai realizētu šo projektu, noteicošie bija trīs faktori: sistēmu
integrācija, jaudīgas programmas, kā arī tīkla resursu nodrošinājums.
Kvalifikācija ir vajadzīga ne tikai projektējot, būvējot un
aktivizējot tīklu, bet arī sadarbojoties ar lielajiem Rietumu ražotājiem.
Jāprot prognozēt tehnoloģiskās tendences, ir jāsaprot, kuras no tām var
izmantot, un arī tas, ka tās nav iespējams mainīt.
Belam vadībā ir cilvēki,
kas visu mūžu nodarbojas ar programmēšanu, datu pārraidi un strādā ar
skaitļošanas tehniku. Direktors Marks Kacs ir pārliecināts, ka uzņēmumam
izdosies perfekti realizēt jebkuru datu pārraides projektu.
Mēs to spēsim!
Sākot LDz informācijas pārraides tīkla būves projektu, Belam
speciālisti bija vispusīgi informēti ne tikai par to, kas un kā ir ierīkots
dzelzceļā, ko grib panākt dzelzceļa vadība, izsludinot šo konkursu, bet arī
zināja, kā projektu varētu visoptimālāk realizēt. Bija skaidrs, ka visus
konkursa dalībniekus gaida sīva konkurence, jo Rīgā ir ļoti daudz firmu, kas
piedāvā augsta līmeņa un lieliskas kvalitātes pakalpojumus telekomunikāciju
nozarē.
Partneri, ražotāji un konkurenti - lielo vīru spēles
Plānojot stratēģiju, Belam vadība nonāca pie secinājuma, ka kādu
projekta realizācijas posmu varētu uzticēt citai firmai, īpaši tad, ja runa ir
par unikāliem risinājumiem, kas pieder citiem. Tikai īsti profesionāļi var
uzklausīt saprāta balsi un pārvarēt ambīcijas, lai nodrošinātu klientam pašu
labāko. Tas nozīmē, ka konkurentu vidū bija jāatrod partneri, jo ir tikai viens
mērķis - labi padarīts darbs - un tikai viens kritērijs - klienta atzinība. Šo
uzdevumu priekšā konkurences nianses kļūst mazsvarīgas.
Tādējādi pēdējā, šogad
izsludinātajā konkursā par IP tīkla uzbūvi, bijušie konkurenti Fortech un
Opticom tika uzaicināti apvienot spēkus un darboties Belam vadībā, lai
sasniegtu kopējo mērķi.
Strādājot kopā, Belam un partneriem bija jāizdomā, kā panākt, lai
veidojamā sistēma būtu rentabla un ērta un lai tās ekspluatācijas izmaksas
nebūtu pārāk lielas. Tā ir māksla. Tā ir profesionalitāte, ko šajā gadījumā
vajadzēja pierādīt vēlreiz.
Konkursa rezultāti
apliecināja to, ka Latvijas dzelzceļa Skaitļošanas centra speciālisti arī
piekrīt, ka izveidotais konsorcijs visefektīvāk ir spējīgs atrisināt doto
uzdevumu. Kā gan citādi, ja apvienojas tik spēcīgi uzņēmumi kā Belam, Fortech
un Opticom. Neviena no šīm firmām atsevišķi nevar dižoties ar tik plašiem
resursiem, kā tad, ja tās strādā vienotā komandā. Šeit summējas visi iepriekš
minētie aspekti: kvalifikācija, pieredze, profesionalitāte, klienta
infrastruktūras un specifikas pārzināšana.
Šajā konkursā piedalījās arī citi lieli un ievērojami uzņēmumi,
kas arī varētu realizēt šo projektu, bet biznesā, tāpat kā dzīvē, uzvar
stiprākais.
Marina VĒVERE
[AE1]vards manipulacijas neskan labi
Pirms pieciem gadiem firmai Belam tika piešķirta NORTEL balva
Europe sale of a year par izciliem darba rezultātiem, kas to ierindoja koncerna
NORTEL lielāko Eiropas izplatītāju sešiniekā līdzās tādam firmām ka British
Telecom (Lielbritānija) un Telia (Zviedrija). Belam vēsturē ir daudzi nozīmīgi
projekti, tādi kā Baltkom GSM (tagad Tele2) optiskā tīkla izveide, Lietuvas
Aizsardzības ministrijas sakaru tīkla izveide, Baltkrievijas dzelzceļa datu
pārraides sistēmas projektēšana un instalācija, Lietuvas uzņēmuma LitEnergo WAN
uzbūve, kā arī citi. Latvijas dzelzceļš (LDz), kas telekomunikāciju attīstībā
ir viens no progresīvākajiem Austrumeiropā, ir uzticējis koncerna Nortel
oficiālajam izplatītajam Baltijas un NVS valstīs Belam sava telekomunikāciju
tīkla projektēšanu un instalāciju. Par šī nozīmīgā projekta attīstību stāsta
Nortel Networks Baltijas reģiona viceprezidents Marks KACS.
Vēsture
1993. gadā, kad tika atvērta Nortel Networks Baltijas reģiona
nodaļa, telekomunikāciju bizness Latvijā galvenokārt bija saistīts ar balss
sakariem. Tomēr līdz brīdim, kad 1995. gadā Latvijas Dzelzceļš izsludināja
pirmo starptautisko konkursu, firmai Belam jau bija liela pieredze
telekomunikāciju tīklu (balss un tehnoloģiskās informācijas pārraides tīkli,
izmantojot HDSL, bezvadu un SDH tehnoloģijas) projektēšanā un realizācijā .
1996. gada sākumā Belam šajā konkursā uzvarēja. Saskaņā ar līgumu tika uzbūvēti
telekomunikāciju tīkla divi posmi: Rīga-Ventspils un Rīga-Liepāja. Tajos
nodrošināja lielu informācijas plūsmu, kā arī balss signālu pārraides iespējas.
Lai realizētu modernus balss sakarus, vairāku novecojušo telefona centrāļu
vietā uzstādīja jaunas. 1998. gadā līgums tika pagarināts, bet 1999. gadā
Latvijas Dzelzceļš izsludināja jaunu starptautisku konkursu telekomunikāciju
sistēmas projekta tālākai realizēšanai. Arī šajā reizē ekspertu vislielāko
atzinību guva Belam piedāvājums. Pēdējais projekts - telekomunikāciju tīkls,
kas ietvēra optiskā tīkla instalāciju virzienos Rīga-Daugavpils un Rīga-Rēzekne
- tika pabeigts 2000. gada beigās.
Darba specifika
2001. gadā Latvijas Dzelzceļš izsludināja jaunu konkursu par IP
tīkla uzbūvi. Latvijas dzelzceļa mērķis ir organizēt biznesu tā, lai to varētu
efektīvi vadīt - vienkārši atrisināt biļešu pārdošanas un loģistikas problēmas,
arī tās, kas attiecas uz sistēmu savietojamību ar šobrīd izmantotajām
loģistikas sistēmām kaimiņvalstu teritorijā. Diemžēl, pielāgojot datu pārraides
sistēmas loģistikas noteikumiem, Belam bija jārēķinās ar to, ka ne vienmēr
varēja izmantot jaunus un progresīvus risinājumus. Šobrīd noteikumus diktē
lielie pārvadājumu centri Krievijā, Ukrainā vai Kazahstānā.
Belam, gluži tāpat kā jebkurš cits jauno tehnoloģiju celmlauzis,
ir spiests atrasties iepriekš ieviesto, bieži pat novecojušo standartu slazdā.
Ļoti grūti ir pieņemt pareizo lēmumu. No vienas puses, ja šie standarti
darbojas un gribam tos integrēt mūsu projektos, tad ir jāpakļaujas tradīcijām.
No otras puses, ja ir pieejamas modernākas tehnoloģijas, rodas vēlēšanās tās ar
pilnu jaudu izmantot, nevis raudzīties pār plecu uz vakardienu. Ko darīt? Kā
rast pietiekami mūsdienīgu risinājumu, nekonfliktējot ar pašreizējiem
standartiem, un vienlaikus saglabāt arī manevrēšanas iespējas?
Šī problēma prasa ļoti korektu un profesionālu pieeju. Jebkurš
mēģinājums atrisināt to ikdienišķi nebūtu veiksmīgs, jo uzmanība bija jāpievērš
ne tikai galvenajam, bet arī vairākām sīkām detaļām. Teorētiski uzdevums
nešķita īpaši grūts, bet viss bija daudz sarežģītāk. Izrādījās, ka nepieciešams
veikt dažādas sarežģītas [AE1]darbības, kas saistītas ar projekta specifiku.
Parasti šādi specifiski jautājumi nekur nav aprakstīti. Ja esi profesionālis,
atbildes vienkārši ir jāzina.
Latvijas dzelzceļam, gluži tāpat kā jebkuram citam lielam
uzņēmumam šajā lielo ātrumu gadsimtā, ir jāatrisina ne tikai uzdevumi, kas
saistītas ar informācijas plūsmu apmaiņas procesu ar sadarbības partneriem, bet
arī starp paša uzņēmuma galvenajiem mezgliem.
Visi jau ir pieraduši pie domas, ka vadīt lielu firmu nav
iespējams, neizmantojot enterprise resource planning (ERP) - uzņēmuma resursu
plānošanas programmnodrošinājumu. Tik lielai korporācijai kā LDz nepieciešama
ļoti nopietna (un arī dārga) programmatūra. Programma paredz, ka starp sistēmas
vadības mezgliem notiks intensīva datu apmaiņa. Tādēļ nepieciešami lieli
savienojošo kanālu (point-to-point) un serveru resursi. Paredzēts, ka gan
plānošanas, gan grāmatvedības, gan arī resursu vadības sarežģījumus programma
atrisinās pati.
Lai realizētu šo projektu, noteicošie bija trīs faktori: sistēmu
integrācija, jaudīgas programmas, kā arī tīkla resursu nodrošinājums.
Kvalifikācija ir vajadzīga ne tikai projektējot, būvējot un
aktivizējot tīklu, bet arī sadarbojoties ar lielajiem Rietumu ražotājiem.
Jāprot prognozēt tehnoloģiskās tendences, ir jāsaprot, kuras no tām var
izmantot, un arī tas, ka tās nav iespējams mainīt.
Belam vadībā ir cilvēki,
kas visu mūžu nodarbojas ar programmēšanu, datu pārraidi un strādā ar
skaitļošanas tehniku. Direktors Marks Kacs ir pārliecināts, ka uzņēmumam
izdosies perfekti realizēt jebkuru datu pārraides projektu.
Mēs to spēsim!
Sākot LDz informācijas pārraides tīkla būves projektu, Belam
speciālisti bija vispusīgi informēti ne tikai par to, kas un kā ir ierīkots
dzelzceļā, ko grib panākt dzelzceļa vadība, izsludinot šo konkursu, bet arī
zināja, kā projektu varētu visoptimālāk realizēt. Bija skaidrs, ka visus
konkursa dalībniekus gaida sīva konkurence, jo Rīgā ir ļoti daudz firmu, kas
piedāvā augsta līmeņa un lieliskas kvalitātes pakalpojumus telekomunikāciju
nozarē.
Partneri, ražotāji un konkurenti - lielo vīru spēles
Plānojot stratēģiju, Belam vadība nonāca pie secinājuma, ka kādu
projekta realizācijas posmu varētu uzticēt citai firmai, īpaši tad, ja runa ir
par unikāliem risinājumiem, kas pieder citiem. Tikai īsti profesionāļi var
uzklausīt saprāta balsi un pārvarēt ambīcijas, lai nodrošinātu klientam pašu
labāko. Tas nozīmē, ka konkurentu vidū bija jāatrod partneri, jo ir tikai viens
mērķis - labi padarīts darbs - un tikai viens kritērijs - klienta atzinība. Šo
uzdevumu priekšā konkurences nianses kļūst mazsvarīgas.
Tādējādi pēdējā, šogad
izsludinātajā konkursā par IP tīkla uzbūvi, bijušie konkurenti Fortech un
Opticom tika uzaicināti apvienot spēkus un darboties Belam vadībā, lai
sasniegtu kopējo mērķi.
Strādājot kopā, Belam un partneriem bija jāizdomā, kā panākt, lai
veidojamā sistēma būtu rentabla un ērta un lai tās ekspluatācijas izmaksas
nebūtu pārāk lielas. Tā ir māksla. Tā ir profesionalitāte, ko šajā gadījumā
vajadzēja pierādīt vēlreiz.
Konkursa rezultāti
apliecināja to, ka Latvijas dzelzceļa Skaitļošanas centra speciālisti arī
piekrīt, ka izveidotais konsorcijs visefektīvāk ir spējīgs atrisināt doto
uzdevumu. Kā gan citādi, ja apvienojas tik spēcīgi uzņēmumi kā Belam, Fortech
un Opticom. Neviena no šīm firmām atsevišķi nevar dižoties ar tik plašiem
resursiem, kā tad, ja tās strādā vienotā komandā. Šeit summējas visi iepriekš
minētie aspekti: kvalifikācija, pieredze, profesionalitāte, klienta
infrastruktūras un specifikas pārzināšana.
Šajā konkursā piedalījās arī citi lieli un ievērojami uzņēmumi,
kas arī varētu realizēt šo projektu, bet biznesā, tāpat kā dzīvē, uzvar
stiprākais.
Marina VĒVERE
[AE1]vards manipulacijas neskan labi