Baltijas odiseja interneta kuģī
Kopš jūnija Telia Latvija vadības grožus pārņēmis pieredzējušais
zviedru speciālists, uzņēmuma rīkotājdirektors Pers Oke SJOBLOMS (Per-Åke
Sjöblom), kurš ieņem tādu pašu posteni arī otrā Telia Latvijas uzņēmumā
Datatel. Viņš ir ne vien spilgta un nozarē labi pazīstama personība, bet arī
staigājoša Baltijas telekomunikāciju modernizācijas datu bāze, jo ir bijis visu
svarīgāko notikumu virpulī un iepazinis visu triju Baltijas valstu
telekomunikāciju uzņēmumus no iekšpuses. Kādas jaunas strāvas kopā ar viņu
ienāk abos Telia Latvijas uzņēmumos, - par to sarunā ar SP.
- Manuprāt, tiem, kuri jūs vēl nepazīst, varētu būt interesanti ko
tuvāk uzzināt par jūsu Baltijas odiseju.
- Mana Baltijas odiseja turpinās jau vairāk nekā desmit gadu, un
varētu teikt, ka šis ceļš ir bijis gan visraibāko piedzīvojumu, gan
izaicinājumu pilns. Tiesa, Telia AB ceļi Baltijā nebūt nebija rozēm kaisīti,
tomēr esmu šeit sastapis daudz profesionālu un pretimnākošu cilvēku.
Telia AB Baltijas ceļš sākās Igaunijā, 1989. gadā, vēlāk
nodibinājām ciešākas saites ar 1991. gadā izveidoto Eesti Telefon. Telia AB
bija vēlme sadarboties arī ar Latviju, un kopš 1991. gada esmu šeit vairāk vai
mazāk pastāvīgi. Kopā ar Lattelekom komandu 1994. gadā atvērām pirmo starptautisko
telefona centrāli, tolaik ļoti progresīvo Ericsson AXE. Izveidojām pirmās
komunikāciju līnijas uz Rietumiem caur Igauniju un Somiju. Pēc tam, kad Telia
neuzvarēja Lattelekom konkursā, atgriezos Igaunijā un strādāju par Eesti
Telefon tehnisko direktoru un tīklu nodaļas vadītāju. Pēdējos divos gados esam
sākuši sadarboties arī ar Krievijas operatoru Rostelekom.
- Bet Latvija tomēr vilka atpakaļ...
- Jā, kopš 1995. gada meklējām iespējas sākt jaunu biznesu Latvijā
par spīti neveiksmei Lattelekom konkursā. 1996. gadā pavērās Telia AB ceļš arī
uz Lietuvu, kur nodibinājām uzņēmumu Lietelija, kas bija orientēts uz tīkla
pakalpojumiem un datu komunikācijām. Tolaik IP pakalpojumi vēl bija jaunums.
Izlēmām ieguldīt arī jūras kabeli no Gotlandes uz Lietuvu, un es biju atbildīgs
par šo projektu. Tas bija lielisks pamats interneta vairumtirdzniecībai, tāpēc
nodibinājām Telia International Carrier Lithuania. Kabeļa būve pat nebija
pabeigta, kad kļuvu oficiāli atbildīgs par vairumtirdzniecību Baltijas valstīs
un Krievijā, jo Telia International Carrier ir saistīts ar Telia AB tīklu visā
pasaulē. Šobrīd tas galvenokārt attīstīts Rietumeiropā un Amerikā, bet pēdējā
laikā ļoti lielu uzmanību esam pievērsuši Austrumeiropai. Krievijā nodibinājām
firmu Business Svjaz, bet tagad tā pārdēvēta par Telia International Carrier
Russia.
Latvijā pirms diviem gadiem nodibinājām vairumtirdzniecības
uzņēmumu Datatel, tagad mēs mainām tās nosaukumu uz Telia International Carrier
Latvija. Arī Igaunijā un Lietuvā darbojamies ar mūsu partneru - Lietuvos
Telekomas un Eesti Telefon - starpniecību.
- Telia un Lattelekom ir vienīgie vairumtirgotāji Latvijā.
- Protams, šobrīd Lattelekom apjoms ir lielāks, jo strādājam ar
ierobežotu kapacitāti un nomājam līnijas no Lattelekom. Pēc gada varbūt būs
citādi. Acīmredzot tādi uzņēmumi kā Lattelekom, Lietuvos Telekomas, Eesti
Telefon arī turpmāk galvenokārt nodarbosies ar pakalpojumu piegādi gala
lietotājiem.
- Kā, jūsuprāt, attīstīsies Eiropas starptautiskie
telekomunikāciju tīkli, kad tirgus visur būs liberalizēts?
- Prognozes liecina, ka starptautiskos sakarus Eiropā varētu
nodrošināt trīs četri lielie uzņēmumi. Protams, Telia International Carrier
mērķis ir būt vienam no tiem. Tāpēc arī nesnaužam, bet paplašinām optiskās
šķiedras kabeļu tīklus. Šobrīd nav aptvertas tikai dažas Eiropas valstis, un
mūsu mērķis ir savienot ar Telia AB optisko tīklu visas lielākās pilsētas.
Šobrīd jau esam nodibinājuši 23 ārvalstu uzņēmumus, to skaitā ASV,
Lielbritānijā, Francijā, Spānijā, Holandē, Beļģijā, Vācijā, Dānijā, Čehijā,
Lietuvā, Latvijā, Krievijā un citur. Pavisam drīz Telia uzņēmums būs arī
Igaunijā.
- Pa kādiem ceļiem tiek nodrošināti savienojumi ar Baltijas
valstīm?
- Šobrīd viena kabeļu sistēma savieno Stokholmu ar Helsinkiem un
otra - Stokholmu ar Lietuvu. Esam sākuši pagarināt kabeli no Šventojas uz
Liepāju un vēl šogad (līdz gada beigām) būs savienojums ar Rīgu. Tas patiesi
būs unikāls notikums, jo šis būs globālā IP operatora tīkla pieslēguma punkts
(POP) Latvijā, pirmais, kuru pilnībā, visos līmeņos pārvalda viens operators.
Telia AB plāno izveidot sistēmu, kas pilnīgi aptvers visu Baltijas jūras
reģionu un tiks pieslēgta lielajam uzņēmuma tīklam. Otra projekta daļa ir
saistīta ar tīkla pagarināšanu no Helsinkiem tālāk uz Krieviju. To visu plānots
pabeigt nākamā gada pirmajā ceturksnī.
- Kā Telia AB tīkla tiešais pieslēgums uzlabos interneta
pakalpojumus?
- Protams, būs ne vien augstāka kvalitāte un lielāks drošums, bet
arī zemākas pakalpojumu cenas. No vienas puses, mēs labprāt vēlētos atgūt
ieguldītos līdzekļus pēc iespējas ātrāk, bet, no otras puses, jāatzīst, ka
tīkla kapacitātes cenas Austrumos ir uzkāpušas līdz padebešiem, tāpēc tās
noteikti jāpazemina. Patlaban maksājam Lattelekom par 34 Mbit no Stokholmas
līdz Rīgai. Tas nozīmē, ka daļēji tieši šo nesamērīgo cenu dēļ, kāda ir
Austrumos un jo īpaši Latvijā, ar interneta protokolu saistīto pakalpojumu
attīstība ir atpalikusi. Interneta lietošanuvarētu krietni paplašināt ar
lielāku tīkla kapacitāti un zemākām cenām. Tad arī Latvijas interneta pozīcijas
uz kopējā Baltijas valstu fona noteikti uzlabosies.
- Vai esat iecerējis mainīt arī Telia Latvija stratēģiju?
- Tā jau ir mainījusies. Agrāk Telia Latvija bija daudz un dažādi
stratēģiskie virzieni, bet tagad pilnībā koncentrējamies uz datu pakalpojumu
sniegšanu gala lietotājiem. Tas nozīmē, ka piedāvājam arī uz IP bāzētus
pakalpojumus. Firmai ir labas nākotnes izredzes un lielisks potenciāls. Strādāt
kopā ar Telia Latvija komandu ir liels prieks. Šeit ir profesionāli, pieredzējuši
darbinieki, kas prot uzminēt klientu vēlmes un saprasties no pusvārda.
Baltijas valstīs ir ļoti liels potenciāls, te ir augsts izglītības
līmenis un nav iemesla, kāpēc būtu jāatpaliek no pārējās Eiropas - nedz
ekonomikā, nedz telekomunikācijās. Ja Telia
neticētu Baltijas attīstībai, mūsu šeit nebūtu.
Gunta KĻAVIŅA
Kopš jūnija Telia Latvija vadības grožus pārņēmis pieredzējušais
zviedru speciālists, uzņēmuma rīkotājdirektors Pers Oke SJOBLOMS (Per-Åke
Sjöblom), kurš ieņem tādu pašu posteni arī otrā Telia Latvijas uzņēmumā
Datatel. Viņš ir ne vien spilgta un nozarē labi pazīstama personība, bet arī
staigājoša Baltijas telekomunikāciju modernizācijas datu bāze, jo ir bijis visu
svarīgāko notikumu virpulī un iepazinis visu triju Baltijas valstu
telekomunikāciju uzņēmumus no iekšpuses. Kādas jaunas strāvas kopā ar viņu
ienāk abos Telia Latvijas uzņēmumos, - par to sarunā ar SP.
- Manuprāt, tiem, kuri jūs vēl nepazīst, varētu būt interesanti ko
tuvāk uzzināt par jūsu Baltijas odiseju.
- Mana Baltijas odiseja turpinās jau vairāk nekā desmit gadu, un
varētu teikt, ka šis ceļš ir bijis gan visraibāko piedzīvojumu, gan
izaicinājumu pilns. Tiesa, Telia AB ceļi Baltijā nebūt nebija rozēm kaisīti,
tomēr esmu šeit sastapis daudz profesionālu un pretimnākošu cilvēku.
Telia AB Baltijas ceļš sākās Igaunijā, 1989. gadā, vēlāk
nodibinājām ciešākas saites ar 1991. gadā izveidoto Eesti Telefon. Telia AB
bija vēlme sadarboties arī ar Latviju, un kopš 1991. gada esmu šeit vairāk vai
mazāk pastāvīgi. Kopā ar Lattelekom komandu 1994. gadā atvērām pirmo starptautisko
telefona centrāli, tolaik ļoti progresīvo Ericsson AXE. Izveidojām pirmās
komunikāciju līnijas uz Rietumiem caur Igauniju un Somiju. Pēc tam, kad Telia
neuzvarēja Lattelekom konkursā, atgriezos Igaunijā un strādāju par Eesti
Telefon tehnisko direktoru un tīklu nodaļas vadītāju. Pēdējos divos gados esam
sākuši sadarboties arī ar Krievijas operatoru Rostelekom.
- Bet Latvija tomēr vilka atpakaļ...
- Jā, kopš 1995. gada meklējām iespējas sākt jaunu biznesu Latvijā
par spīti neveiksmei Lattelekom konkursā. 1996. gadā pavērās Telia AB ceļš arī
uz Lietuvu, kur nodibinājām uzņēmumu Lietelija, kas bija orientēts uz tīkla
pakalpojumiem un datu komunikācijām. Tolaik IP pakalpojumi vēl bija jaunums.
Izlēmām ieguldīt arī jūras kabeli no Gotlandes uz Lietuvu, un es biju atbildīgs
par šo projektu. Tas bija lielisks pamats interneta vairumtirdzniecībai, tāpēc
nodibinājām Telia International Carrier Lithuania. Kabeļa būve pat nebija
pabeigta, kad kļuvu oficiāli atbildīgs par vairumtirdzniecību Baltijas valstīs
un Krievijā, jo Telia International Carrier ir saistīts ar Telia AB tīklu visā
pasaulē. Šobrīd tas galvenokārt attīstīts Rietumeiropā un Amerikā, bet pēdējā
laikā ļoti lielu uzmanību esam pievērsuši Austrumeiropai. Krievijā nodibinājām
firmu Business Svjaz, bet tagad tā pārdēvēta par Telia International Carrier
Russia.
Latvijā pirms diviem gadiem nodibinājām vairumtirdzniecības
uzņēmumu Datatel, tagad mēs mainām tās nosaukumu uz Telia International Carrier
Latvija. Arī Igaunijā un Lietuvā darbojamies ar mūsu partneru - Lietuvos
Telekomas un Eesti Telefon - starpniecību.
- Telia un Lattelekom ir vienīgie vairumtirgotāji Latvijā.
- Protams, šobrīd Lattelekom apjoms ir lielāks, jo strādājam ar
ierobežotu kapacitāti un nomājam līnijas no Lattelekom. Pēc gada varbūt būs
citādi. Acīmredzot tādi uzņēmumi kā Lattelekom, Lietuvos Telekomas, Eesti
Telefon arī turpmāk galvenokārt nodarbosies ar pakalpojumu piegādi gala
lietotājiem.
- Kā, jūsuprāt, attīstīsies Eiropas starptautiskie
telekomunikāciju tīkli, kad tirgus visur būs liberalizēts?
- Prognozes liecina, ka starptautiskos sakarus Eiropā varētu
nodrošināt trīs četri lielie uzņēmumi. Protams, Telia International Carrier
mērķis ir būt vienam no tiem. Tāpēc arī nesnaužam, bet paplašinām optiskās
šķiedras kabeļu tīklus. Šobrīd nav aptvertas tikai dažas Eiropas valstis, un
mūsu mērķis ir savienot ar Telia AB optisko tīklu visas lielākās pilsētas.
Šobrīd jau esam nodibinājuši 23 ārvalstu uzņēmumus, to skaitā ASV,
Lielbritānijā, Francijā, Spānijā, Holandē, Beļģijā, Vācijā, Dānijā, Čehijā,
Lietuvā, Latvijā, Krievijā un citur. Pavisam drīz Telia uzņēmums būs arī
Igaunijā.
- Pa kādiem ceļiem tiek nodrošināti savienojumi ar Baltijas
valstīm?
- Šobrīd viena kabeļu sistēma savieno Stokholmu ar Helsinkiem un
otra - Stokholmu ar Lietuvu. Esam sākuši pagarināt kabeli no Šventojas uz
Liepāju un vēl šogad (līdz gada beigām) būs savienojums ar Rīgu. Tas patiesi
būs unikāls notikums, jo šis būs globālā IP operatora tīkla pieslēguma punkts
(POP) Latvijā, pirmais, kuru pilnībā, visos līmeņos pārvalda viens operators.
Telia AB plāno izveidot sistēmu, kas pilnīgi aptvers visu Baltijas jūras
reģionu un tiks pieslēgta lielajam uzņēmuma tīklam. Otra projekta daļa ir
saistīta ar tīkla pagarināšanu no Helsinkiem tālāk uz Krieviju. To visu plānots
pabeigt nākamā gada pirmajā ceturksnī.
- Kā Telia AB tīkla tiešais pieslēgums uzlabos interneta
pakalpojumus?
- Protams, būs ne vien augstāka kvalitāte un lielāks drošums, bet
arī zemākas pakalpojumu cenas. No vienas puses, mēs labprāt vēlētos atgūt
ieguldītos līdzekļus pēc iespējas ātrāk, bet, no otras puses, jāatzīst, ka
tīkla kapacitātes cenas Austrumos ir uzkāpušas līdz padebešiem, tāpēc tās
noteikti jāpazemina. Patlaban maksājam Lattelekom par 34 Mbit no Stokholmas
līdz Rīgai. Tas nozīmē, ka daļēji tieši šo nesamērīgo cenu dēļ, kāda ir
Austrumos un jo īpaši Latvijā, ar interneta protokolu saistīto pakalpojumu
attīstība ir atpalikusi. Interneta lietošanuvarētu krietni paplašināt ar
lielāku tīkla kapacitāti un zemākām cenām. Tad arī Latvijas interneta pozīcijas
uz kopējā Baltijas valstu fona noteikti uzlabosies.
- Vai esat iecerējis mainīt arī Telia Latvija stratēģiju?
- Tā jau ir mainījusies. Agrāk Telia Latvija bija daudz un dažādi
stratēģiskie virzieni, bet tagad pilnībā koncentrējamies uz datu pakalpojumu
sniegšanu gala lietotājiem. Tas nozīmē, ka piedāvājam arī uz IP bāzētus
pakalpojumus. Firmai ir labas nākotnes izredzes un lielisks potenciāls. Strādāt
kopā ar Telia Latvija komandu ir liels prieks. Šeit ir profesionāli, pieredzējuši
darbinieki, kas prot uzminēt klientu vēlmes un saprasties no pusvārda.
Baltijas valstīs ir ļoti liels potenciāls, te ir augsts izglītības
līmenis un nav iemesla, kāpēc būtu jāatpaliek no pārējās Eiropas - nedz
ekonomikā, nedz telekomunikācijās. Ja Telia
neticētu Baltijas attīstībai, mūsu šeit nebūtu.
Gunta KĻAVIŅA