Kameras no 50x60 cm līdz 8x11 mm
Kamera ir tā fotoaparatūras sastāvdaļa, pēc kuras to atpazīst kā
fotoaparātu. Tās uzbūves shematiskais princips nav mainījies kopš izgudrošanas
brīža - gaismas necaurlaidīgs korpuss, kam pilnīgi jānovērš iespēja blakus gaismai
nokļūt uz gaismas jutīgā materiāla. Kamerā iebūvēts slēdzis, vadības elementi,
bieži vien arī objektīvs un zibspuldze.
Kādu fotoaparātu izvēlēties, ja tā vēl nav? Nepārprotamu atbildi
dot nevar. Nav tāda aparāta, kam piemīt
visas labās īpašības un nevienas sliktās. Ja tāds būtu, tad kādēļ gan tos
ražotu tik daudzveidīgus? Tas nozīmē, ka katram ir kādas atšķirīgas īpašības,
kas piemērotas konkrētam nolūkam. Kas vienā lietā ir trūkums, citā -
priekšrocība. Tādēļ fotoaparāts pirms iegādāšanās ir jāizpēta, lai zinātu, ko
ar to varēs un ko nevarēs izdarīt un kādam nolūkam to izmantosiet. Bet
galvenais jau ir tas, ka fotoaparāts ir tikai palīglīdzeklis fotogrāfa ideju
realizēšanai.
Izpētiet un tad rīkojieties
Pirms fotografēšanas jāiepazīstas ar kameras uzbūvi, jāizpēta tā atsevišķu daļu funkcijas un darbības
principi. It īpaši nevajadzētu steigties spaidīt visas pogas, nezinot, kam tās
paredzētas. Izlasiet instrukciju un, sekojot norādījumiem, lēnām un pamatīgi
izpētiet kameru. Tas palīdzēs izprast detaļu funkcijas, kā arī palīdzēs pierast
ar tām rīkoties.
Kameras mēdz būt gan atsevišķi korpusi, gan apvienoti ar pārējām
sastāvdaļām. Paši vecākie un nebūt sliktākie ir plašu fotoaparāti, kur negatīva
formāts sasniedz 50x60 centimetrus (ar šīm kamerām iespējams uzņemt tikai vienu
kadru, tad kasete jāmaina). Tad seko platfilmu fotoaparāti ar kadra izmēru
robežās no 4,5x6 līdz 6x12 centimetriem. Filmas ietilpība ir, sākot no dažiem
kadriem līdz 16, atkarībā no kadra formāta. Kaseti atsevišķajām kamerām iespējams
mainīt, nepiefotografējot filmu pilnībā. Fotogrāfijas izplatīšanās plašajā
amatieru pasaulē sākās ar 35 mm filmu kameru parādīšanos. Iespaidīgais kadru
skaits, nelielais izmērs un masa bija noteicošie faktori to attīstībā.
Šaurfilmu kameras ir divu veidu - ar maināmu optiku (tālmēra un spoguļkameras)
un bez (kompaktkameras un daļa parasto, mehānisko kameru). Filmu nav iespējams
mainīt, pirms tā nav izfotografēta līdz galam (12, 24 vai 36 kadri, atkarībā no
filmas garuma).
Kameras iedala mehāniskajās, pusautomātiskajās un automātiskajās,
kā arī parastā skatumeklētāja (viewfinder), tālmēra (rangefinder) un
spoguļkamerās (SLR). Digitālo kameru sadalījums ir līdzīgs, nav vienīgi tālmēra
kameras.
Pie mehāniskajām kamerām var pieskaitīt visas plašu kameras, daļu
platfilmu kameru un šaurfilmu kameras, kurās nav elektronikas. Tās ir vecās,
visiem pazīstamās padomju laika "Smena", "Kijev",
"Fed", "Zenit", ārzemju ražojumi "Praktica",
"Leica" un citi. Daļa firmu,
attīstoties elektronikai, sāka ražot arī pusautomātiskas un automātiskās
kameras. Pusautomātiskajām kamerām vislielākā nozīme ir profesionāļu vidū, jo
svarīgi, lai reizēm fotoaparātu varētu atslēgt no automātiskā režīma un strādāt
manuāli. Šeit lielākās firmas ir "Canon", "Nikon",
"Leica", "Minolta" un citas. Visbeidzot, pilnīgi
automātiskās kameras - kompaktkameras jeb tautā sauktie ziepjutrauki. Reizēm
tie nemaz nav slikti, bet to trūkums ir neizslēdzamais automātiskais režīms.
Šos aparātus ražo visas firmas, jo pieprasījums pēc tiem acīmredzot ir liels.
Parastā skatumeklētāja kameras ir visvienkāršākās. Kadra robežas
kontrolē caur rāmjveida skatumeklētāju kameras korpusā, un filmu eksponē,
izmantojot centrālo slēdzi. Arī tālmēra kamerām kadra robežas iestāda caur
līdzīgu skatumeklētāju, ekponēšanas laiku visbiežāk nodrošina spraugslēdzis. Šo
aparātu īpatnība ir īpašā asuma iestādīšana - skatoties caur skatumeklētāju,
kas attēlu dubulto, asumu iestāda, savietojot abus attēlus vienā. Spoguļkamerām
kadra robežas un asumu kontrolē uz prizmas skatumeklētāja matstikla, kas
novietots kameras vidū, un gaisma uz to projicējas, atstarojoties no 45o leņķī
pret objektīvu un matstiklu novietota spoguļa. Slēdža darbības laikā spogulis
paceļas pie matstikla, ļaujot gaismai caur spraugslēdzi nokļūt līdz filmai.
Aparatūra amatieriem
Amatieru aparatūras klāsts ir visplašākais: sākot no
kompaktkamerām un beidzot ar pusprofesionālajām spoguļkamerām. Kameru cenas ir
salīdzinoši zemas, lai tās būtu pieejamas pēc iespējas plašākam ļaužu lokam.
Taču līdz ar cenu pazeminās aparatūras kvalitāte un iespējas. Tomēr jāatzīst,
ka ne vienmēr nepieciešama profesionāla kamera. Mūsdienu amatieru kameras pēc
vidējiem rādītājiem ir ļoti labas, lai varētu nofotografēt jebkuru objektu
gandrīz jebkuros gaismas apstākļos.
Kameru korpusi parasti ir izgatavoti no plastmasas, tie ir ļoti
viegli, un tas ir saprotams, jo amatieri taču nestaipīs līdz aparātu, kas kopā
ar objektīvu sver vairākus kilogramus - lai to dara profesionāļi. Kamerā
iebūvētas visas fotografēšanai nepieciešamās vadības funkcijas, dažādas
automātiskās programmas, bieži vien arī zibspuldze.
Programmas, atkarībā no fotografējamā objekta izvēles, nodrošina
dažādus automātiskas ekspozīcijas variantus. Fotogrāfam atliek tikai pagriezt
vadības pogu uz izvēlētā objekta simbola iedaļu, un programma pati izveidos
visoptimālāko ekspozīciju. Tomēr automātikas bieži vien ir par daudz - tā
atvieglo fotografēšanu, taču ierobežo fotogrāfa fantāziju lidojumu. Bildīte
sanāk laba, bet bieži vien fotogrāfs pat nenojauš, kāds ir bijis eksponēšanas
laiks un objektīva diafragma.
Objektīvu lēcas parasti ir iebūvētas plastmasas ietvarā, bet mēdz
būt arī objektīvi ar plastmasas lēcām (parasti lētajiem ziepjutraukiem) un
nereti arī ar plastmasas bajoneti. Lai nevilina zemā cena, jo arī kvalitāte tiem
ir ļoti zema! Normāli, maināmie amatieru kameru objektīvi var būt arī
plastmasas ietvarā, bet noteikti ar stikla lēcām. Lai amatieru dzīvi vēl vairāk
atvieglotu, parasti tie ir zoom objektīvi ar autofokusu. Kvalitāte tiem ir
vidēja, tāpēc pārāk liela formāta fotogrāfiju labāk netaisīt. Arī gaismasspēja
ir viduvēja, zoom objektīviem tā mainās - platajā galā tā ir lielāka (1:3,5),
garajā - mazāka (1:4,5).
Zibspuldzes parasti iebūvētas kamerā, taču tās, pirmkārt, ir
mazjaudīgas, otrkārt, pārāk tuvu objektīvam. Tas rada neizbēgamu sarkano acu
efektu. Arī funkcija, kas nodrošina izvairīšanos no šī efekta, ir diezgan
nosacīta, jo efekts darbojas tikai līdz 1-1,5 metram. Lielākā attālumā efekts
samazinās, bet pilnībā nepazūd.
Profesionālā aparatūra
Profesionāļi strādā ar visnopietnāko aparatūru. Ar ko tad tā
atšķiras no citām? Pirmkārt, jau ar cenu - tā ir krietni augstāka. Tas ir
izskaidrojams ļoti vienkārši - profesionālo kameru korpuss, slēdzis, kā arī
optika fiziski ir īpaši izturīgi un kvalitatīvi. Korpuss parasti ir veidots no
titāna sakausējuma, tāpēc profesionālās kameras ir krietni smagākas. Arī
slēdzis ir gatavots no īpaša titāna sakausējuma, kas ir ļoti viegls, taču
izturīgs.
Otrkārt, kameras ir ērti lietojamas, nodrošinātas ar visām
funkcijām: sākot no absolūtas automātikas, beidzot ar pilnībā manuālu parametru
uzstādīšanu - tā, lai ar vienas rokas pirkstiem varētu aizsniegt un mainīt
jebkuru kameras parametru, to neatņemot no acs. Profesionāļu darbā tas ir ļoti
būtiski. Vēl ļoti svarīgi, lai profesionālās kameras būtu ātrdarbīgas, tāpēc
tām visām iespējams papildus pielikt bateriju paketi, kas apvienota ar
vertikālo slēdža pogu un ātrdarbīgu motoru. Šādā komplektā iespējams fotografēt
ar ātrumu līdz sešiem kadriem sekundē. Dažu firmu ražojumiem iespējams noņemt
skatumeklētāja prizmu, kas ir būtiski, ja jāfotografē no ļoti zema punkta
(zemes) vai izstieptās rokās, kadra robežas kontrolējot uz atklāta matstikla.
Slēdzis spēj nodrošināt eksponēšanas laiku robežās no 30 sekundēm
līdz 1/8000 sekundes daļai. Turklāt raksturīgi, ka tam ir ļoti neliela
pieļaujamā kļūdas iespēja. Faktiski tas strādā ar ideālu precizitāti.
Profesionālā optika atšķiras ar īpaši augstiem kvalitātes
rādītājiem. Tai noteikti ir liela, pastāvīga gaismasspēja, visbiežāk 1:2,8, bet
vienam Canon firmas 50 mm objektīvam gaismasspēja ir 1:1. Taču kvalitāte jau
nav gaismasspējā - profesionāls objektīvs izceļas ar ārkārtīgi augstu lēcu
izšķiršanas spēju, īpaši ātrdarbīgu un klusu autofokusa motoru, kas spēj
iefokusēt asumā ļoti ātri pārvietojošos objektus, kamerai strādājot ar
maksimālo ātrumu. Arī profesionālie zoom objektīvi ir daudz kvalitatīvāki par
amatieriem paredzētajiem. Un, protams, visi objektīvi ir metāla korpusā, kas
nodrošina to fizisko izturību.
Kameras kopana
Fotoaparatūra ir jākopj. Īpaši jāizsargājas no triecieniem un
kritieniem, kā arī no mitruma un putekļu iekļūšanas aparātā un straujām
temperatūras maiņām. Ziemā, ienesot fotoaparātu istabā, jāļauj tam sasilt,
neizņemot laukā no somiņas. Fotoaparātu nedrīkst eļļot. Pēc fotografēšanas
lietū ar mīkstu lupatiņu jānoslauka korpuss, metāla daļas, izņemot objektīva
lēcas. Tās ir jātīra īpaši. Vispirms no objektīva ar gumijas bumbieri vai
saspiestu gaisu, kas pieejams fotopiederumu veikalos, izpūš putekļus vai tos
noslauka ar mīkstu otiņu. Taukainus plankumus noņem ar speciālām salvetēm vai
zamšādas lupatiņu, to samitrinot speciālā objektīva lēcu tīrīšanai paredzētā
šķīdumā. Lēcas nedrīkst berzt, jo tā var saskrāpēt jutīgo virsmu dzidrinājumu.
Tās tīra, viegli piespiežot salveti lēcai un virzot to apļveidīgi (pirms tam
noteikti jānopūš putekļi).
Ja kamera tiek pareizi lietota un kopta, tai ir ilgs mūžs.
VEF Minox fotoaparāts
Vismazākā fotokamera pasaulē ir Latvijā izgudrotais un VEF
ražotais (1937-1944) fotoaparāts VEF Minox. Tā izmēri 15x27x80 mm, masa 125
grami, negatīva izmērs 8x11 mm. Toreiz tas bija pilnīgi jauna veida
fotoaparāts, kuru vēlāk dažādu valstu spiegi ar sekmēm izmantoja savā darbā.
Rīgā dzimušais un tajā laikā Igaunijā dzīvojošais fotoaparāta izgudrotājs
Valters Caps (Walter Zapp) ar savu ideju par mazgabarīta fotoaparātu bija
apbraukājis Vāciju, Franciju, Angliju un citas valstis, bet tikai VEF šo
rotaļlietu riskēja izgatavot.
Pēc kara VEF Minox ražošanu dažādu iemeslu dēļ neizdevās atjaunot
un Valters Caps Vācijā nodibināja firmu Minox GmbH, kura turpināja, pakāpeniski
uzlabojot, šo fotoaparātu ražot. Pirms kara VEF saražoja 17 000 aparātu, bet
vācu firma ir izgatavojusi ap vienu miljonu Minox fotoaparātus. Šobrīd
oriģinālais VEF Minox ir liels retums un, kā jau retumam, tā cena ir augsta.
Elmārs RUDZĪTIS
foto ziņu aģentūras A.F.I. direktors
Kamera ir tā fotoaparatūras sastāvdaļa, pēc kuras to atpazīst kā
fotoaparātu. Tās uzbūves shematiskais princips nav mainījies kopš izgudrošanas
brīža - gaismas necaurlaidīgs korpuss, kam pilnīgi jānovērš iespēja blakus gaismai
nokļūt uz gaismas jutīgā materiāla. Kamerā iebūvēts slēdzis, vadības elementi,
bieži vien arī objektīvs un zibspuldze.
Kādu fotoaparātu izvēlēties, ja tā vēl nav? Nepārprotamu atbildi
dot nevar. Nav tāda aparāta, kam piemīt
visas labās īpašības un nevienas sliktās. Ja tāds būtu, tad kādēļ gan tos
ražotu tik daudzveidīgus? Tas nozīmē, ka katram ir kādas atšķirīgas īpašības,
kas piemērotas konkrētam nolūkam. Kas vienā lietā ir trūkums, citā -
priekšrocība. Tādēļ fotoaparāts pirms iegādāšanās ir jāizpēta, lai zinātu, ko
ar to varēs un ko nevarēs izdarīt un kādam nolūkam to izmantosiet. Bet
galvenais jau ir tas, ka fotoaparāts ir tikai palīglīdzeklis fotogrāfa ideju
realizēšanai.
Izpētiet un tad rīkojieties
Pirms fotografēšanas jāiepazīstas ar kameras uzbūvi, jāizpēta tā atsevišķu daļu funkcijas un darbības
principi. It īpaši nevajadzētu steigties spaidīt visas pogas, nezinot, kam tās
paredzētas. Izlasiet instrukciju un, sekojot norādījumiem, lēnām un pamatīgi
izpētiet kameru. Tas palīdzēs izprast detaļu funkcijas, kā arī palīdzēs pierast
ar tām rīkoties.
Kameras mēdz būt gan atsevišķi korpusi, gan apvienoti ar pārējām
sastāvdaļām. Paši vecākie un nebūt sliktākie ir plašu fotoaparāti, kur negatīva
formāts sasniedz 50x60 centimetrus (ar šīm kamerām iespējams uzņemt tikai vienu
kadru, tad kasete jāmaina). Tad seko platfilmu fotoaparāti ar kadra izmēru
robežās no 4,5x6 līdz 6x12 centimetriem. Filmas ietilpība ir, sākot no dažiem
kadriem līdz 16, atkarībā no kadra formāta. Kaseti atsevišķajām kamerām iespējams
mainīt, nepiefotografējot filmu pilnībā. Fotogrāfijas izplatīšanās plašajā
amatieru pasaulē sākās ar 35 mm filmu kameru parādīšanos. Iespaidīgais kadru
skaits, nelielais izmērs un masa bija noteicošie faktori to attīstībā.
Šaurfilmu kameras ir divu veidu - ar maināmu optiku (tālmēra un spoguļkameras)
un bez (kompaktkameras un daļa parasto, mehānisko kameru). Filmu nav iespējams
mainīt, pirms tā nav izfotografēta līdz galam (12, 24 vai 36 kadri, atkarībā no
filmas garuma).
Kameras iedala mehāniskajās, pusautomātiskajās un automātiskajās,
kā arī parastā skatumeklētāja (viewfinder), tālmēra (rangefinder) un
spoguļkamerās (SLR). Digitālo kameru sadalījums ir līdzīgs, nav vienīgi tālmēra
kameras.
Pie mehāniskajām kamerām var pieskaitīt visas plašu kameras, daļu
platfilmu kameru un šaurfilmu kameras, kurās nav elektronikas. Tās ir vecās,
visiem pazīstamās padomju laika "Smena", "Kijev",
"Fed", "Zenit", ārzemju ražojumi "Praktica",
"Leica" un citi. Daļa firmu,
attīstoties elektronikai, sāka ražot arī pusautomātiskas un automātiskās
kameras. Pusautomātiskajām kamerām vislielākā nozīme ir profesionāļu vidū, jo
svarīgi, lai reizēm fotoaparātu varētu atslēgt no automātiskā režīma un strādāt
manuāli. Šeit lielākās firmas ir "Canon", "Nikon",
"Leica", "Minolta" un citas. Visbeidzot, pilnīgi
automātiskās kameras - kompaktkameras jeb tautā sauktie ziepjutrauki. Reizēm
tie nemaz nav slikti, bet to trūkums ir neizslēdzamais automātiskais režīms.
Šos aparātus ražo visas firmas, jo pieprasījums pēc tiem acīmredzot ir liels.
Parastā skatumeklētāja kameras ir visvienkāršākās. Kadra robežas
kontrolē caur rāmjveida skatumeklētāju kameras korpusā, un filmu eksponē,
izmantojot centrālo slēdzi. Arī tālmēra kamerām kadra robežas iestāda caur
līdzīgu skatumeklētāju, ekponēšanas laiku visbiežāk nodrošina spraugslēdzis. Šo
aparātu īpatnība ir īpašā asuma iestādīšana - skatoties caur skatumeklētāju,
kas attēlu dubulto, asumu iestāda, savietojot abus attēlus vienā. Spoguļkamerām
kadra robežas un asumu kontrolē uz prizmas skatumeklētāja matstikla, kas
novietots kameras vidū, un gaisma uz to projicējas, atstarojoties no 45o leņķī
pret objektīvu un matstiklu novietota spoguļa. Slēdža darbības laikā spogulis
paceļas pie matstikla, ļaujot gaismai caur spraugslēdzi nokļūt līdz filmai.
Aparatūra amatieriem
Amatieru aparatūras klāsts ir visplašākais: sākot no
kompaktkamerām un beidzot ar pusprofesionālajām spoguļkamerām. Kameru cenas ir
salīdzinoši zemas, lai tās būtu pieejamas pēc iespējas plašākam ļaužu lokam.
Taču līdz ar cenu pazeminās aparatūras kvalitāte un iespējas. Tomēr jāatzīst,
ka ne vienmēr nepieciešama profesionāla kamera. Mūsdienu amatieru kameras pēc
vidējiem rādītājiem ir ļoti labas, lai varētu nofotografēt jebkuru objektu
gandrīz jebkuros gaismas apstākļos.
Kameru korpusi parasti ir izgatavoti no plastmasas, tie ir ļoti
viegli, un tas ir saprotams, jo amatieri taču nestaipīs līdz aparātu, kas kopā
ar objektīvu sver vairākus kilogramus - lai to dara profesionāļi. Kamerā
iebūvētas visas fotografēšanai nepieciešamās vadības funkcijas, dažādas
automātiskās programmas, bieži vien arī zibspuldze.
Programmas, atkarībā no fotografējamā objekta izvēles, nodrošina
dažādus automātiskas ekspozīcijas variantus. Fotogrāfam atliek tikai pagriezt
vadības pogu uz izvēlētā objekta simbola iedaļu, un programma pati izveidos
visoptimālāko ekspozīciju. Tomēr automātikas bieži vien ir par daudz - tā
atvieglo fotografēšanu, taču ierobežo fotogrāfa fantāziju lidojumu. Bildīte
sanāk laba, bet bieži vien fotogrāfs pat nenojauš, kāds ir bijis eksponēšanas
laiks un objektīva diafragma.
Objektīvu lēcas parasti ir iebūvētas plastmasas ietvarā, bet mēdz
būt arī objektīvi ar plastmasas lēcām (parasti lētajiem ziepjutraukiem) un
nereti arī ar plastmasas bajoneti. Lai nevilina zemā cena, jo arī kvalitāte tiem
ir ļoti zema! Normāli, maināmie amatieru kameru objektīvi var būt arī
plastmasas ietvarā, bet noteikti ar stikla lēcām. Lai amatieru dzīvi vēl vairāk
atvieglotu, parasti tie ir zoom objektīvi ar autofokusu. Kvalitāte tiem ir
vidēja, tāpēc pārāk liela formāta fotogrāfiju labāk netaisīt. Arī gaismasspēja
ir viduvēja, zoom objektīviem tā mainās - platajā galā tā ir lielāka (1:3,5),
garajā - mazāka (1:4,5).
Zibspuldzes parasti iebūvētas kamerā, taču tās, pirmkārt, ir
mazjaudīgas, otrkārt, pārāk tuvu objektīvam. Tas rada neizbēgamu sarkano acu
efektu. Arī funkcija, kas nodrošina izvairīšanos no šī efekta, ir diezgan
nosacīta, jo efekts darbojas tikai līdz 1-1,5 metram. Lielākā attālumā efekts
samazinās, bet pilnībā nepazūd.
Profesionālā aparatūra
Profesionāļi strādā ar visnopietnāko aparatūru. Ar ko tad tā
atšķiras no citām? Pirmkārt, jau ar cenu - tā ir krietni augstāka. Tas ir
izskaidrojams ļoti vienkārši - profesionālo kameru korpuss, slēdzis, kā arī
optika fiziski ir īpaši izturīgi un kvalitatīvi. Korpuss parasti ir veidots no
titāna sakausējuma, tāpēc profesionālās kameras ir krietni smagākas. Arī
slēdzis ir gatavots no īpaša titāna sakausējuma, kas ir ļoti viegls, taču
izturīgs.
Otrkārt, kameras ir ērti lietojamas, nodrošinātas ar visām
funkcijām: sākot no absolūtas automātikas, beidzot ar pilnībā manuālu parametru
uzstādīšanu - tā, lai ar vienas rokas pirkstiem varētu aizsniegt un mainīt
jebkuru kameras parametru, to neatņemot no acs. Profesionāļu darbā tas ir ļoti
būtiski. Vēl ļoti svarīgi, lai profesionālās kameras būtu ātrdarbīgas, tāpēc
tām visām iespējams papildus pielikt bateriju paketi, kas apvienota ar
vertikālo slēdža pogu un ātrdarbīgu motoru. Šādā komplektā iespējams fotografēt
ar ātrumu līdz sešiem kadriem sekundē. Dažu firmu ražojumiem iespējams noņemt
skatumeklētāja prizmu, kas ir būtiski, ja jāfotografē no ļoti zema punkta
(zemes) vai izstieptās rokās, kadra robežas kontrolējot uz atklāta matstikla.
Slēdzis spēj nodrošināt eksponēšanas laiku robežās no 30 sekundēm
līdz 1/8000 sekundes daļai. Turklāt raksturīgi, ka tam ir ļoti neliela
pieļaujamā kļūdas iespēja. Faktiski tas strādā ar ideālu precizitāti.
Profesionālā optika atšķiras ar īpaši augstiem kvalitātes
rādītājiem. Tai noteikti ir liela, pastāvīga gaismasspēja, visbiežāk 1:2,8, bet
vienam Canon firmas 50 mm objektīvam gaismasspēja ir 1:1. Taču kvalitāte jau
nav gaismasspējā - profesionāls objektīvs izceļas ar ārkārtīgi augstu lēcu
izšķiršanas spēju, īpaši ātrdarbīgu un klusu autofokusa motoru, kas spēj
iefokusēt asumā ļoti ātri pārvietojošos objektus, kamerai strādājot ar
maksimālo ātrumu. Arī profesionālie zoom objektīvi ir daudz kvalitatīvāki par
amatieriem paredzētajiem. Un, protams, visi objektīvi ir metāla korpusā, kas
nodrošina to fizisko izturību.
Kameras kopana
Fotoaparatūra ir jākopj. Īpaši jāizsargājas no triecieniem un
kritieniem, kā arī no mitruma un putekļu iekļūšanas aparātā un straujām
temperatūras maiņām. Ziemā, ienesot fotoaparātu istabā, jāļauj tam sasilt,
neizņemot laukā no somiņas. Fotoaparātu nedrīkst eļļot. Pēc fotografēšanas
lietū ar mīkstu lupatiņu jānoslauka korpuss, metāla daļas, izņemot objektīva
lēcas. Tās ir jātīra īpaši. Vispirms no objektīva ar gumijas bumbieri vai
saspiestu gaisu, kas pieejams fotopiederumu veikalos, izpūš putekļus vai tos
noslauka ar mīkstu otiņu. Taukainus plankumus noņem ar speciālām salvetēm vai
zamšādas lupatiņu, to samitrinot speciālā objektīva lēcu tīrīšanai paredzētā
šķīdumā. Lēcas nedrīkst berzt, jo tā var saskrāpēt jutīgo virsmu dzidrinājumu.
Tās tīra, viegli piespiežot salveti lēcai un virzot to apļveidīgi (pirms tam
noteikti jānopūš putekļi).
Ja kamera tiek pareizi lietota un kopta, tai ir ilgs mūžs.
VEF Minox fotoaparāts
Vismazākā fotokamera pasaulē ir Latvijā izgudrotais un VEF
ražotais (1937-1944) fotoaparāts VEF Minox. Tā izmēri 15x27x80 mm, masa 125
grami, negatīva izmērs 8x11 mm. Toreiz tas bija pilnīgi jauna veida
fotoaparāts, kuru vēlāk dažādu valstu spiegi ar sekmēm izmantoja savā darbā.
Rīgā dzimušais un tajā laikā Igaunijā dzīvojošais fotoaparāta izgudrotājs
Valters Caps (Walter Zapp) ar savu ideju par mazgabarīta fotoaparātu bija
apbraukājis Vāciju, Franciju, Angliju un citas valstis, bet tikai VEF šo
rotaļlietu riskēja izgatavot.
Pēc kara VEF Minox ražošanu dažādu iemeslu dēļ neizdevās atjaunot
un Valters Caps Vācijā nodibināja firmu Minox GmbH, kura turpināja, pakāpeniski
uzlabojot, šo fotoaparātu ražot. Pirms kara VEF saražoja 17 000 aparātu, bet
vācu firma ir izgatavojusi ap vienu miljonu Minox fotoaparātus. Šobrīd
oriģinālais VEF Minox ir liels retums un, kā jau retumam, tā cena ir augsta.
Elmārs RUDZĪTIS
foto ziņu aģentūras A.F.I. direktors