Kabeļtelevīzijai jauni vaibsti
Pirmās kabeļtelevīzijas parādījās jau 1948. gadā Pensilvānijā, un
sākotnēji tās varēja izmantot bez maksas. Pirmais komerckanāls sāka darboties
1972. gadā. Ar Ameriku cieši saistīta arī pirmās komerciālās kabeļtelevīzijas kompānijas
ienākšana Latvijā 1991. gadā. Tas, protams, ir ASV un Latvijas kopuzņēmums
Baltkom TV. Desmit darbības gados nostiprinātas pozīcijas tirgū, attīstīts
tīkls, ieviesti jauni un uzlaboti esošie pakalpojumi, iemantota klientu
uzticība. Nu jau uzņēmums iegājis attīstības spirāles jaunā posmā - moderno
tehnoloģiju laikmetā. Ar kādām plāniem un
darbiem - par to Baltkom TV komercdirektors Juris ĶEZBERIS un mārketinga
direktore Sandra KRAUJIŅA.
Maratons desmit gadu garumā
Kad mājokļos parādījās krāsu televīzija, šķita, ka tas jau ir
sasniegumu kalngals. Neatkarības atgūšana Latvijā nāca ar jauniem brīnumiem -
satelītuztvērējiem, tautā dēvētiem par šķīvjiem, ar kuru palīdzību piepeši
radās iespēja vērot tik daudz programmu, ka ne izvēlēties. Līdz ar komfortu
nāca arī pirmās ķibeles. Garnadžiem šķīvis uz jumta bija tikpat kā signāls: tur
dzīvo turīgi ļaudis, tur ir vērts ielūkoties... Tad, tieši īstajā brīdī, nāca
Baltkom TV piedāvājums - ērts, izdevīgs, ar pietiekami plašu programmu spektru.
Sākotnēji tā bija MMDS sistēma, kas ļāva aizstāt maģistrālā kabeļa posmus ar
nelielas kapacitātes raidītājiem. Vēlāk sākās aktīva koaksiālo kabeļu tīklu
izveide Rīgā un citās Latvijas pilsētās.
Baltkom TV allaž gājis līdzi laikam, un šobrīd svarīgākais ir
panākt labāku signāla kvalitāti, plašāku programmu spektru, jaunas kabeļu tīkla
iespējas. Tāpēc arī Baltkom TV sparīgi maina koaksiālos maģistrālo kabeļu
tīklus pret optiskajiem (plānots, ka Rīgā visi tīkli būs nomainīti jau līdz
gada beigām). Tas īsumā - skriešus izskrienot cauri desmit gadiem. Bet,
patiesi, kas gan ir tas īstais dzinējspēks, kas liek nepārtraukti darboties un
attīstīties?
Juris Ķezberis domā, ka izšķirošais sākumā bijis tieši tas, ka
paguvuši ienākt tirgū īstajā brīdī un, kā jau pirmajiem, ticis tāds palielāks
kumoss, kas ar gadiem tikai audzis. Tā kā Baltkom TV bija paspējis krietni
attīstīties un pieņemties spēkā, pirms kabeļtelevīzijas (KTV) tirgū sākās
nopietnāka konkurence, tas arī tagad ir lielākais šī pakalpojuma piedāvātājs
Latvijas tirgū. Tiesa, šobrīd ir vairāk nekā 30 lielāku un mazāku uzņēmumu,
kuri sniedz kabeļtelevīzijas pakalpojumus, bet Baltkom TV speciālisti uzskata, ka tirgus aizvien
vairāk stabilizējas. Tas nozīmē arī to, ka īpaši pēdējos trijos gados firmu
kļūst nevis vairāk, bet mazāk, jo iztur tikai tie, kas spējīgi attīstīties,
pārkārtot un modernizēt tīklus, piedāvāt lielākas iespējas. Daži no mazajiem
uzņēmumiem bankrotējuši, citi nopirkti. Baltkom TV stabilitāti pierāda gan tas,
ka Latvijā tā tirgus daļa (pēc abonentu skaita) ir 30, bet Rīgā - 36 procenti.
Turklāt Baltkom TV ne tikai sekmīgi konkurē, bet pat piedāvā vairākiem
konkurentiem (pareizāk būtu tos dēvēt par partneriem) savus pakalpojumus -
iespēju izmantot Baltkom TV optiskās galvasstacijas signālu. Tā vairojas kopējā
kabeļtelevīzijas lietotāju saime, kuriem vairs nebūs jāpierāda moderno iespēju
priekšrocības.
KTV gaida gan Rīgā, gan laukos
No vienas puses, kabeļtīklu lielākā masa ir koncentrējusies Rīgā
un tās tuvumā, kur ir liela konkurence, bet no otras puses, Rīgā ir gan pilnīgi
nepārklātas teritorijas, gan arī tādas, kur darbojas vairāki operatori. Kā to
izskaidrot?
- Rīgā nav tādu dzīvojamo masīvu, kur nebūtu kabeļtelevīzijas, -
skaidro Juris Ķezberis. - Vismaz ne daudzstāvu namu rajonos. Tajos namos, kuros
ievilkts kabeļtelevīzijas tīkls, aptuveni 85 procenti ģimeņu to arī izmanto. Jo
vairāk lietotāju, jo lētāka abonēšanas maksa. Cita lieta - privātmāju rajoni.
Diemžēl tur nekāds dižais bizness nesanāk, jo kabeļtīkla izmaksas būtu
nesamērīgi augstas, tas būtu dārgi arī lietotājiem. Turklāt nereti kaimiņš,
kuram nav vajadzīga kabeļtelevīzija, varētu aizliegt vilkt kabeļus caur savu
zemes gabalu. Cerīgāki ir tādi gadījumi, ja no jauna būvē veselu privātmāju
masīvu, rindu mājas, un sākotnēji tur ir viens īpašnieks, kurš ir ieinteresēts,
lai būtu pēc iespējas pilnīgāka infrastruktūra.
Tā nu privātmāju īpašniekiem šobrīd jāsamierinās ar tradicionālās
televīzijas risinājumiem vai arī jāizmanto bezvadu piekļuve satelītuztvērējiem.
Tā, starp citu, ir iespēja, kuru Latvijā piedāvā tikai Baltkom TV. Zaķusalā ir
uzstādīti 24 ASV firmas EMCEE mikroviļņu raidītāji, kuri garantē drošu MMDS
signāla uztveramību 50 kilometru rādiusā no raidošā torņa. Tiesa, koki un
apkārtējie daudzstāvu nami var radīt signāla traucējumus.
Citu tehnisko risinājumu Baltkom TV izmanto gan ārpus dzīvojamiem masīviem uzbūvētās daudzstāvu ēkās,
gan dažos Rīgas dzīvojamos masīvos, gan arī pilsētās un pagastos ārpus Rīgas.
Ja nav tieša pieslēguma maģistrālajam tīklam,
tiek izmantotas lielākas vai mazākas jaudas galvasstacijas.
Ārpus Rīgas konkurence ir nedaudz lielāka nekā Rīgā, tomēr
apsveicami ir tas, ka kabeļtelevīzijas saliņu kļūst aizvien vairāk un vairojas
arī tās, kuras iezīmētas ar Baltkom TV karogu. Protams, galvenais faktors ir
ekonomiskais izdevīgums un apdzīvotās vietas lielums. Ja ir pietiekami daudz
potenciālo klientu, tad var uzstādīt nelielu galvasstaciju. Veiksmīgi noritēja
kabeļtelevīzijas ieviešana Koknesē, Salacgrīvā, Skrīveros, Salaspilī un citās
nelielās pilsētiņās. Baltkom TV raidītās programmas ienākušas arī Olaines,
Jelgavas, Rēzeknes, Balvu, Jelgavas un citu pilsētu mājokļos.
Kāds ir Baltkom TV klients?
Pētījumi liecina, ka tie, kuri inficējušies ar kabeļtelevīziju,
labprātīgi no tās neatsakās, jo kurš gan gribēs sēsties atpakaļ žigulī, ja
pieradis pie volvo ērtībām. Baltkom TV vienotajā kabeļtīklā (kopā ar sadarbības
partneriem) ir apvienots aptuveni 143 000 mājsaimniecību jeb potenciāliem
abonentiem, kuriem ir tehniskas iespējas izmantot šo pakalpojumu. Kopējais Baltkom
TV abonentu skaits ir nedaudz virs 100 000, to skaitā arī abonenti ārpus Rīgas.
Kopumā Baltkom TV ir izbūvējusi kabeļtīklus, aptverot vairāk nekā 170 000
ģimeņu Latvijā, kurām ir iespēja izmantot kvalitatīvus kabeļtelevīzijas
pakalpojumus.
Lūk, iespējamais vidējā klienta portrets. Tas ir strādājošs
cilvēks, viņam ir ģimene, vidēji divi bērni. Reāli kabeļtelevīziju skatās
vairāki šīs ģimenes locekļi, bet parasti biežāk nevis tie, kuri maksā
(nebeidzamie darbi liedz izklaidēties), bet pārējie - bērni, vecāki, vecvecāki.
Katram no viņiem ir savi iemīļotie raidījumi un TV kanāli. Tāpēc Baltkom TV
pamatpiedāvājums ir pietiekami dažāds gan valodu, gan interešu ziņā, lai katrs
abonenta ģimenes loceklis varētu kaut ko atrast savai gaumei.
Pakalpojumi kļūst vēl pievilcīgāki
Baltkom TV jau sen nav
tikai kabeļtelevīzijas uzņēmums. Tos pašus optiskos kabeļus var itin ērti
izmantot gan datu pārraidei, gan internetam, un baltkomieši to arī piedāvā.
Aptuveni gadu Baltkom TV pats sniedz interneta pakalpojumus klientiem, bet
pirms tam uzņēmuma kabeļtīklu šim nolūkam izmantoja BaltkomNet un Neonet.
Teorētiski Baltkom TV varētu piedāvāt tikai interneta pieslēgumu, bet reāli
šobrīd to var saņemt tikai kopā ar kabeļtelevīziju, t.i., uzņēmums piedāvā
modernas informācijas laikmeta iespējas tieši savējiem. Un tiešām - kāpēc gan
reizē ar kabeļtelevīziju neiegūt arī atslēgu uz Lielā Tīmekļa pasauli!
Pastāvīgais pieslēgums ar optimālu ātrumu (64 kbit/s līdz 380 kbit/s) mūsdienu
mājoklī ir zelta vērts. Turklāt, ja abus pakalpojumus ierīko vienlaikus, sanāk
krietni lētāk.
Baltkom TV šobrīd ir vienīgie Latvijā, kas piedāvā (jau gadus
sešus!) maksas kanālus pay-per-view. Klienti par atsevišķu maksu var skatīties
gan filmu kanālu TV 1000, gan nakts erotiskās programmas u.tml. Tiesa, šādu
klientu nav īpaši daudz, toties tiem, kas to vēlas, ir dota iespēja.
Tiek izstrādāti arī jauni projekti, bet galvenais Baltkom TV
uzdevums ir attīstīt kabeļu tīklus kā vidi, kur piedāvāt pakalpojumus. Viens no
perspektīvajiem varētu būt arī IP telefonija, bet Baltkom TV to neplāno
piedāvāt pirms 2003. gada 1. janvāra.
Ieejam digitālajā ērā
Kabeļtelevīzija, internets, IP telefonija. Lieliski, tomēr ar
iespējām, kādas piedāvā optiskais kabeļu tīkls varētu tiekties pēc vēl
augstākiem mērķiem. Un tā arī ir - Baltkom TV nākamā iezīmētā virsotne ir
ciparu kabeļtelevīzija. Juris Ķezberis uzskata, ka laikā, kad Latvijā reāli
ieviesīs ciparu televīziju, būs vajadzīgs arī Baltkom TV tīkls kā vide, kur to
izplatīt. - Sadarbība varētu būt abpusēja. Varam dalīties ar mūsu kabeļu tīkla
frekvenču diapazonu, ļaut izmantot mūsu signālu u.tml. Tehniski eksperimentālā
līmenī mēs varētu būt gatavi ieviest ciparu kabeļtelevīziju gada nogalē.
Baltkomieši runā par ciparu kabeļtelevīziju kā par visai reālu
nākotni, tomēr ir nedaudz piesardzīgi ar termiņiem. Tas ir gluži saprotami, jo
ciparu televīzijas ieviešanā ir arī diezgan daudz negatīvās pieredzes, jo tā
nav pietiekami pārbaudīta praksē. Nopietni uzņēmumi neatļaujas putināt naudu
vējā, iepriekš visu pamatīgi nepārbaudot un neizpētot. Tāpēc jāvienojas ar
piegādātājiem par kādu eksperimentālo aparatūras partiju, tā jāizmēģina un
tikai tad varēs spriest - kas un kad.
Sandra Kraujiņa kā visai pozitīvu piemēru, kas vieš optimismu, min
angļu kompāniju Sky, kas sekmīgi strādā uz digitālās platformas. Ciparu
televīzijā ar panākumiem darbojas arī kādreizējā kabeļtelevīzija NTL un
Telewest. Sky pārstāvji uzskata, ka ciparu TV galvenais mērķis ir ne tik daudz
kvalitātes uzlabošana (tā arī tagad nav slikta), bet gan papildpakalpojumi un
papildu iespējas. Kurš gan negribētu, skatoties hokeja spēli, iejusties TV
režisora lomā, izvēlēties kameru, no kuras rakursa skatīties spēli, utt. Katrā
ziņā vismaz šobrīd kabeļtelevīzijas ir gatavākas ciparu ērai nekā tradicionālās
ētera televīzijas. Un, bez šaubām, Baltkom TV būs viena no līderēm, kas Latvijā
piedāvās šādas iespējas.
Konservatīvs, bet uzticams
Kā paši Baltkom TV darbinieki izjūt savu uzņēmumu? Sandra Kraujiņa
saka, ka viņai patīkot stresa pilns darbs. Tas esot pozitīvs stress, kad katra
diena atnes ko jaunu. Viņasprāt, uzņēmuma tēls klientu acīs vienmēr ir bijis
pozitīvs, un ne jau uzņēmuma lielums ir izšķirošais. Kam gan būtu vajadzīgs
tāds liels valis, ja tas nespētu mainīties, attīstīties, pilnveidoties un
cienīt savus klientus. No otras puses, klienti vērtējot uzņēmumu kā ko
konservatīvu, bet uzticamu. Jēdzienam konservatīvs šai gadījumā ir gluži
klasiska nozīme: tas izraisa asociācijas ar senajām, labajām angļu tējas
rituāla tradīcijām. Var teikt arī tā: klients vislabprātāk uzticas kam tādam,
kas bijis vakar, ir šodien un noteikti būs arī rīt.
Gunta KĻAVIŅA
Pirmās kabeļtelevīzijas parādījās jau 1948. gadā Pensilvānijā, un
sākotnēji tās varēja izmantot bez maksas. Pirmais komerckanāls sāka darboties
1972. gadā. Ar Ameriku cieši saistīta arī pirmās komerciālās kabeļtelevīzijas kompānijas
ienākšana Latvijā 1991. gadā. Tas, protams, ir ASV un Latvijas kopuzņēmums
Baltkom TV. Desmit darbības gados nostiprinātas pozīcijas tirgū, attīstīts
tīkls, ieviesti jauni un uzlaboti esošie pakalpojumi, iemantota klientu
uzticība. Nu jau uzņēmums iegājis attīstības spirāles jaunā posmā - moderno
tehnoloģiju laikmetā. Ar kādām plāniem un
darbiem - par to Baltkom TV komercdirektors Juris ĶEZBERIS un mārketinga
direktore Sandra KRAUJIŅA.
Maratons desmit gadu garumā
Kad mājokļos parādījās krāsu televīzija, šķita, ka tas jau ir
sasniegumu kalngals. Neatkarības atgūšana Latvijā nāca ar jauniem brīnumiem -
satelītuztvērējiem, tautā dēvētiem par šķīvjiem, ar kuru palīdzību piepeši
radās iespēja vērot tik daudz programmu, ka ne izvēlēties. Līdz ar komfortu
nāca arī pirmās ķibeles. Garnadžiem šķīvis uz jumta bija tikpat kā signāls: tur
dzīvo turīgi ļaudis, tur ir vērts ielūkoties... Tad, tieši īstajā brīdī, nāca
Baltkom TV piedāvājums - ērts, izdevīgs, ar pietiekami plašu programmu spektru.
Sākotnēji tā bija MMDS sistēma, kas ļāva aizstāt maģistrālā kabeļa posmus ar
nelielas kapacitātes raidītājiem. Vēlāk sākās aktīva koaksiālo kabeļu tīklu
izveide Rīgā un citās Latvijas pilsētās.
Baltkom TV allaž gājis līdzi laikam, un šobrīd svarīgākais ir
panākt labāku signāla kvalitāti, plašāku programmu spektru, jaunas kabeļu tīkla
iespējas. Tāpēc arī Baltkom TV sparīgi maina koaksiālos maģistrālo kabeļu
tīklus pret optiskajiem (plānots, ka Rīgā visi tīkli būs nomainīti jau līdz
gada beigām). Tas īsumā - skriešus izskrienot cauri desmit gadiem. Bet,
patiesi, kas gan ir tas īstais dzinējspēks, kas liek nepārtraukti darboties un
attīstīties?
Juris Ķezberis domā, ka izšķirošais sākumā bijis tieši tas, ka
paguvuši ienākt tirgū īstajā brīdī un, kā jau pirmajiem, ticis tāds palielāks
kumoss, kas ar gadiem tikai audzis. Tā kā Baltkom TV bija paspējis krietni
attīstīties un pieņemties spēkā, pirms kabeļtelevīzijas (KTV) tirgū sākās
nopietnāka konkurence, tas arī tagad ir lielākais šī pakalpojuma piedāvātājs
Latvijas tirgū. Tiesa, šobrīd ir vairāk nekā 30 lielāku un mazāku uzņēmumu,
kuri sniedz kabeļtelevīzijas pakalpojumus, bet Baltkom TV speciālisti uzskata, ka tirgus aizvien
vairāk stabilizējas. Tas nozīmē arī to, ka īpaši pēdējos trijos gados firmu
kļūst nevis vairāk, bet mazāk, jo iztur tikai tie, kas spējīgi attīstīties,
pārkārtot un modernizēt tīklus, piedāvāt lielākas iespējas. Daži no mazajiem
uzņēmumiem bankrotējuši, citi nopirkti. Baltkom TV stabilitāti pierāda gan tas,
ka Latvijā tā tirgus daļa (pēc abonentu skaita) ir 30, bet Rīgā - 36 procenti.
Turklāt Baltkom TV ne tikai sekmīgi konkurē, bet pat piedāvā vairākiem
konkurentiem (pareizāk būtu tos dēvēt par partneriem) savus pakalpojumus -
iespēju izmantot Baltkom TV optiskās galvasstacijas signālu. Tā vairojas kopējā
kabeļtelevīzijas lietotāju saime, kuriem vairs nebūs jāpierāda moderno iespēju
priekšrocības.
KTV gaida gan Rīgā, gan laukos
No vienas puses, kabeļtīklu lielākā masa ir koncentrējusies Rīgā
un tās tuvumā, kur ir liela konkurence, bet no otras puses, Rīgā ir gan pilnīgi
nepārklātas teritorijas, gan arī tādas, kur darbojas vairāki operatori. Kā to
izskaidrot?
- Rīgā nav tādu dzīvojamo masīvu, kur nebūtu kabeļtelevīzijas, -
skaidro Juris Ķezberis. - Vismaz ne daudzstāvu namu rajonos. Tajos namos, kuros
ievilkts kabeļtelevīzijas tīkls, aptuveni 85 procenti ģimeņu to arī izmanto. Jo
vairāk lietotāju, jo lētāka abonēšanas maksa. Cita lieta - privātmāju rajoni.
Diemžēl tur nekāds dižais bizness nesanāk, jo kabeļtīkla izmaksas būtu
nesamērīgi augstas, tas būtu dārgi arī lietotājiem. Turklāt nereti kaimiņš,
kuram nav vajadzīga kabeļtelevīzija, varētu aizliegt vilkt kabeļus caur savu
zemes gabalu. Cerīgāki ir tādi gadījumi, ja no jauna būvē veselu privātmāju
masīvu, rindu mājas, un sākotnēji tur ir viens īpašnieks, kurš ir ieinteresēts,
lai būtu pēc iespējas pilnīgāka infrastruktūra.
Tā nu privātmāju īpašniekiem šobrīd jāsamierinās ar tradicionālās
televīzijas risinājumiem vai arī jāizmanto bezvadu piekļuve satelītuztvērējiem.
Tā, starp citu, ir iespēja, kuru Latvijā piedāvā tikai Baltkom TV. Zaķusalā ir
uzstādīti 24 ASV firmas EMCEE mikroviļņu raidītāji, kuri garantē drošu MMDS
signāla uztveramību 50 kilometru rādiusā no raidošā torņa. Tiesa, koki un
apkārtējie daudzstāvu nami var radīt signāla traucējumus.
Citu tehnisko risinājumu Baltkom TV izmanto gan ārpus dzīvojamiem masīviem uzbūvētās daudzstāvu ēkās,
gan dažos Rīgas dzīvojamos masīvos, gan arī pilsētās un pagastos ārpus Rīgas.
Ja nav tieša pieslēguma maģistrālajam tīklam,
tiek izmantotas lielākas vai mazākas jaudas galvasstacijas.
Ārpus Rīgas konkurence ir nedaudz lielāka nekā Rīgā, tomēr
apsveicami ir tas, ka kabeļtelevīzijas saliņu kļūst aizvien vairāk un vairojas
arī tās, kuras iezīmētas ar Baltkom TV karogu. Protams, galvenais faktors ir
ekonomiskais izdevīgums un apdzīvotās vietas lielums. Ja ir pietiekami daudz
potenciālo klientu, tad var uzstādīt nelielu galvasstaciju. Veiksmīgi noritēja
kabeļtelevīzijas ieviešana Koknesē, Salacgrīvā, Skrīveros, Salaspilī un citās
nelielās pilsētiņās. Baltkom TV raidītās programmas ienākušas arī Olaines,
Jelgavas, Rēzeknes, Balvu, Jelgavas un citu pilsētu mājokļos.
Kāds ir Baltkom TV klients?
Pētījumi liecina, ka tie, kuri inficējušies ar kabeļtelevīziju,
labprātīgi no tās neatsakās, jo kurš gan gribēs sēsties atpakaļ žigulī, ja
pieradis pie volvo ērtībām. Baltkom TV vienotajā kabeļtīklā (kopā ar sadarbības
partneriem) ir apvienots aptuveni 143 000 mājsaimniecību jeb potenciāliem
abonentiem, kuriem ir tehniskas iespējas izmantot šo pakalpojumu. Kopējais Baltkom
TV abonentu skaits ir nedaudz virs 100 000, to skaitā arī abonenti ārpus Rīgas.
Kopumā Baltkom TV ir izbūvējusi kabeļtīklus, aptverot vairāk nekā 170 000
ģimeņu Latvijā, kurām ir iespēja izmantot kvalitatīvus kabeļtelevīzijas
pakalpojumus.
Lūk, iespējamais vidējā klienta portrets. Tas ir strādājošs
cilvēks, viņam ir ģimene, vidēji divi bērni. Reāli kabeļtelevīziju skatās
vairāki šīs ģimenes locekļi, bet parasti biežāk nevis tie, kuri maksā
(nebeidzamie darbi liedz izklaidēties), bet pārējie - bērni, vecāki, vecvecāki.
Katram no viņiem ir savi iemīļotie raidījumi un TV kanāli. Tāpēc Baltkom TV
pamatpiedāvājums ir pietiekami dažāds gan valodu, gan interešu ziņā, lai katrs
abonenta ģimenes loceklis varētu kaut ko atrast savai gaumei.
Pakalpojumi kļūst vēl pievilcīgāki
Baltkom TV jau sen nav
tikai kabeļtelevīzijas uzņēmums. Tos pašus optiskos kabeļus var itin ērti
izmantot gan datu pārraidei, gan internetam, un baltkomieši to arī piedāvā.
Aptuveni gadu Baltkom TV pats sniedz interneta pakalpojumus klientiem, bet
pirms tam uzņēmuma kabeļtīklu šim nolūkam izmantoja BaltkomNet un Neonet.
Teorētiski Baltkom TV varētu piedāvāt tikai interneta pieslēgumu, bet reāli
šobrīd to var saņemt tikai kopā ar kabeļtelevīziju, t.i., uzņēmums piedāvā
modernas informācijas laikmeta iespējas tieši savējiem. Un tiešām - kāpēc gan
reizē ar kabeļtelevīziju neiegūt arī atslēgu uz Lielā Tīmekļa pasauli!
Pastāvīgais pieslēgums ar optimālu ātrumu (64 kbit/s līdz 380 kbit/s) mūsdienu
mājoklī ir zelta vērts. Turklāt, ja abus pakalpojumus ierīko vienlaikus, sanāk
krietni lētāk.
Baltkom TV šobrīd ir vienīgie Latvijā, kas piedāvā (jau gadus
sešus!) maksas kanālus pay-per-view. Klienti par atsevišķu maksu var skatīties
gan filmu kanālu TV 1000, gan nakts erotiskās programmas u.tml. Tiesa, šādu
klientu nav īpaši daudz, toties tiem, kas to vēlas, ir dota iespēja.
Tiek izstrādāti arī jauni projekti, bet galvenais Baltkom TV
uzdevums ir attīstīt kabeļu tīklus kā vidi, kur piedāvāt pakalpojumus. Viens no
perspektīvajiem varētu būt arī IP telefonija, bet Baltkom TV to neplāno
piedāvāt pirms 2003. gada 1. janvāra.
Ieejam digitālajā ērā
Kabeļtelevīzija, internets, IP telefonija. Lieliski, tomēr ar
iespējām, kādas piedāvā optiskais kabeļu tīkls varētu tiekties pēc vēl
augstākiem mērķiem. Un tā arī ir - Baltkom TV nākamā iezīmētā virsotne ir
ciparu kabeļtelevīzija. Juris Ķezberis uzskata, ka laikā, kad Latvijā reāli
ieviesīs ciparu televīziju, būs vajadzīgs arī Baltkom TV tīkls kā vide, kur to
izplatīt. - Sadarbība varētu būt abpusēja. Varam dalīties ar mūsu kabeļu tīkla
frekvenču diapazonu, ļaut izmantot mūsu signālu u.tml. Tehniski eksperimentālā
līmenī mēs varētu būt gatavi ieviest ciparu kabeļtelevīziju gada nogalē.
Baltkomieši runā par ciparu kabeļtelevīziju kā par visai reālu
nākotni, tomēr ir nedaudz piesardzīgi ar termiņiem. Tas ir gluži saprotami, jo
ciparu televīzijas ieviešanā ir arī diezgan daudz negatīvās pieredzes, jo tā
nav pietiekami pārbaudīta praksē. Nopietni uzņēmumi neatļaujas putināt naudu
vējā, iepriekš visu pamatīgi nepārbaudot un neizpētot. Tāpēc jāvienojas ar
piegādātājiem par kādu eksperimentālo aparatūras partiju, tā jāizmēģina un
tikai tad varēs spriest - kas un kad.
Sandra Kraujiņa kā visai pozitīvu piemēru, kas vieš optimismu, min
angļu kompāniju Sky, kas sekmīgi strādā uz digitālās platformas. Ciparu
televīzijā ar panākumiem darbojas arī kādreizējā kabeļtelevīzija NTL un
Telewest. Sky pārstāvji uzskata, ka ciparu TV galvenais mērķis ir ne tik daudz
kvalitātes uzlabošana (tā arī tagad nav slikta), bet gan papildpakalpojumi un
papildu iespējas. Kurš gan negribētu, skatoties hokeja spēli, iejusties TV
režisora lomā, izvēlēties kameru, no kuras rakursa skatīties spēli, utt. Katrā
ziņā vismaz šobrīd kabeļtelevīzijas ir gatavākas ciparu ērai nekā tradicionālās
ētera televīzijas. Un, bez šaubām, Baltkom TV būs viena no līderēm, kas Latvijā
piedāvās šādas iespējas.
Konservatīvs, bet uzticams
Kā paši Baltkom TV darbinieki izjūt savu uzņēmumu? Sandra Kraujiņa
saka, ka viņai patīkot stresa pilns darbs. Tas esot pozitīvs stress, kad katra
diena atnes ko jaunu. Viņasprāt, uzņēmuma tēls klientu acīs vienmēr ir bijis
pozitīvs, un ne jau uzņēmuma lielums ir izšķirošais. Kam gan būtu vajadzīgs
tāds liels valis, ja tas nespētu mainīties, attīstīties, pilnveidoties un
cienīt savus klientus. No otras puses, klienti vērtējot uzņēmumu kā ko
konservatīvu, bet uzticamu. Jēdzienam konservatīvs šai gadījumā ir gluži
klasiska nozīme: tas izraisa asociācijas ar senajām, labajām angļu tējas
rituāla tradīcijām. Var teikt arī tā: klients vislabprātāk uzticas kam tādam,
kas bijis vakar, ir šodien un noteikti būs arī rīt.
Gunta KĻAVIŅA