Radioamatierisms jautājumos un atbildēs 4. daļa

 

Kas ir radiosports?

 

Radiosports ietver vairākus vispāratzītus, bieži vien atšķirīgus tehniskā sporta veidus, kas saistīti ar radiotehniku. Katrā no tiem notiek dažādas sacensības, pat pasaules čempionāti.

Bieži amatieru radiosakarus kopumā un jo sevišķi sacensības radiosakaru nodibināšanā uzskata par īpašu sporta veidu. Reizēm mēdz nodalīt sakarus īsviļņos un ultraīsviļņos.

Otrs populārākais un apjomīgākais radiosporta veids ir sporta radiotelegrāfija jeb radiogrammu noraidīšana un uztveršana lielos ātrumos. Būtībā sporta radiotelegrāfija ir viens no radistu profesionalitātes pamatelementiem, kurš tiek noslīpēts līdz perfektam līmenim. Sacensības notiek šim nolūkam sagatavotā telpā, nevis reālā ēterā. Sportista uzdevums ir maksimāli precīzi uztvert radiogrammas, kuras tiek raidītas Morzes kodā arvien ātrāk un ātrāk, kā arī tās noraidīt ar telegrāfa atslēgu, cik vien iespējams ātri. Kļūdu skaitam jābūt minimālam, bet raidījuma ritmiskumu un precizitāti vērtē tiesnešu kolēģija.

Nākamais veids ir sporta radiopelengācija, kuru vēl mēdz saukt par lapsu medībām. Mežā tiek noslēpts zināms daudzums lapsu - miniatūri automātiski radioraidītāji, bet mednieki, apbruņoti ar portatīviem uztvērējiem un antenām, cenšas atrast "lapsas" pēc iespējas ātrāk. Tam nepieciešams ne tikai tehniskais nodrošinājums, bet arī krietna fiziskā sagatavotība, jo distances garums ir vairāki kilometri šķēršļotā apvidū.

Radioorientēšanās sports ir līdzīgs lapsu medībām. Vēl ir radioamatieru trīscīņa. Pirmajā kārtā notiek sacensības radiosakaru nodibināšanā lauka apstākļos, izmantojot nelielas īsviļņu radiostacijas telegrāfa režīmā, otrajā un trešajā kārtā - sacensības orientēšanās sportā un stenda šaušanā ar mazkalibra šauteni.

Radistu daudzcīņa ir komandu sporta veids, šobrīd vairs ne tik populārs kā agrāk, kad tas ietvēra veselu militārā radista sagatavošanas kompleksu.

 

Kā notiek radioamatieru sacensības?

 

Radioamatieru sacensībās, sākot ar vietēja mēroga un beidzot ar starptautiskajām, var piedalīties jebkurš amatieris, neatkarīgi no viņa pieredzes, dzīvesvietas utt., nav arī nekur jābrauc. Sacensības notiek gandrīz katru nedēļas nogali. To laikā radioamatieri sacenšas operatoru meistarībā, prasmē ātri nodibināt pēc iespējas vairāk savstarpēju sakaru, nekļūdīgi un operatīvi veicot informācijas apmaiņu. Bieži radioamatieru sacensības dēvē no angļu valodas aizgūtā vārdā - contest jeb saīsināti - test.

Sacensību būtība ir tā, ka dalībniekiem noteiktā laika posmā (no dažām stundām līdz pat divām diennaktīm) jācenšas nodibināt maksimāli iespējamo radiosakaru skaitu ar jebkuriem citiem dalībniekiem vai arī ar konkrētas valsts vai teritorijas radioamatieriem - tas atkarīgs no sacensību nolikuma. Parasti starptautiskajās sacensībās jo tālāks korespondents, jo lielāks punktu skaits par radiosakaru. Atkarībā no dažādu sacensību nosacījumiem, iegūtie punkti var tikt reizināti ar kādu reizinātāju, piemēram, par nodibinātiem sakariem ar vairākām valstīm vai konkrētas valsts vairākiem rajoniem. Sacensību laikā noraidāmā un uztveramā informācija ir minimāla, tā sastāv no korespondenta izsaukuma signāla un kontroles numura (burtu un ciparu kombinācija).

Tas, kurš prot ātri atrast vajadzīgo korespondentu, ātri ar to nodibināt kontaktu un precīzi, bez kļūdām noraidīt un uztvert nepieciešamo informāciju, patur iespēju savākt vislielāko punktu skaitu. Sacensībām ir raksturīgi, ka dalībnieki vienlaikus ir gan pretinieki, gan partneri, jo katrs divpusējs kontakts dod noteiktu punktu daudzumu abiem korespondentiem.

Iespēja parādīt savu operatora meistarību atkarīga no radiostacijas tehniskā aprīkojuma - efektīvām antenām, laba raidītāja un uztvērēja - un prasmes ļoti operatīvi ar to visu rīkoties, kā arī labi jāpārzina radioviļņu izplatīšanās īpatnības. Ļoti svarīgs faktors ir sportista spēja mobilizēt visus spēkus un koncentrēt uzmanību sacensību norises laikā, iecerētā mērķa sasniegšanai. Tas atkarīgs ne tikai no sportista morālās, bet arī no fiziskās sagatavotības.

Taisnību sakot, rezultātus stipri ietekmē nevienādā radioviļņu izplatīšanās dažādās vietās. Arī visu noteikumu ievērošana ir atkarīga no katra dalībnieka sirdsapziņas, jo  nav iespējams veikt kādu kontroli šādu sacensību gaitā.

Dažreiz notiek arī klātienes sacensības. Tajās dalībnieki pulcējas konkrētās vietās un izmanto līdzvērtīgu aparatūru un antenas. Šajā gadījumā visiem ir vienādi sākuma nosacījumi visos aspektos un sacensību gaitu kontrolē tiesneši. Parasti tas tiek organizēts reizē ar kādām populārām amatieru sacensībām, bet uzvarētājus klātienes un neklātienes grupās nosaka atsevišķi.

 

Mārtiņš BUDREIKO (YL3GFM)

Jurijs BALTINS (YL2DX)

www.dx.ardi.lv