Bruģakmeņi informācijas lielceļam
Jau ceturto gadu pasaules tīmeklī mājo virtuālā enciklopēdija
Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa (www.gramata21.lv). Šis projekts
iesākts 1998. gadā ar Sorosa fonda atbalstu un vēršas aizvien plašāks. Latvijas
ļaužu un ģimeņu dzīvesstāsti jau aptver daudzus novadus un veido mūsu tēvzemes
dzīvo vēsturi. Taču galvenais ir tas, ka šīs vēstures liecības nav nolemtas
putēšanai arhīvu plauktos, bet ir brīvi pieejamas ikvienam, kas vien vēlas
tajās ielūkoties. Virtuālās enciklopēdijas projekta autore, koordinatore un
vienlaikus arī lielākā vezuma vilcēja ir IT žurnāliste un profesionāla
interneta sērfotāja Laura KALINKA. Projektu tehniski atbalsta SIA Baltforms,
interneta resursus nodrošina Latnet.
Aktīvākie rakstītāji - skolēni
Varētu teikt, ka pati virtuālās enciklopēdijas ideja ir gan
vienkārša, gan ģeniāla, jo tikai tīmeklī tā var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi,
nemitīgi paplašināties, apaugt ar aizvien jauniem likteņstāstiem, turklāt būt
pieejama ikvienam lasītājam un rakstītājam. Ja vēlaties, varat uzrakstīt pats
savu vai savas dzimtas biogrāfiju, kopā ar fotoattēliem nosūtīt to pa e-pastu
(gadsimts@latnet.lv) un, samaksājot piecus latus par informācijas ievietošanu
un uzturēšanu tīmeklī, ļaut pasaulei par jums uzzināt. Tiesa, šādā veidā
iesūtīto biogrāfiju nav īpaši daudz - nedaudz vairāk par simtu. Starp tām ir
gan Austrālijā, Kanādā un ASV, gan arī Latvijas pagastos dzīvojošu cilvēku
biogrāfijas. Mēdz būt arī sponsorētas publikācijas, ja rūpes par kāda populāra cilvēka
dzīvesstāsta ievietošanu enciklopēdijā uzņemas kāds, kuram tas šķiet svarīgi.
Īpaši nozīmīgas ir ar Triju Zvaigžņu ordeni vai ordeņa Goda zīmēm
apbalvoto personu (tās tiek gatavotas saziņā ar ordeņa brālību) un Ata
Kronvalda prēmijas laureātu (pedagogu un zinātnieku) oficiālās biogrāfijas.
Tiesa, tās lasot, nereti rodas vēlme uzzināt ko vairāk, spilgtāk izjust šo
personību valdzinājumu. Bet kāpēc gan šo biogrāfiju dzīvo variantu nevarētu
turpināt rakstīt tauta - tuvinieki, draugi, paziņas, visi, kas to vēlas. Kas
zina, varbūt ar laiku šī varētu kļūt par visas tautas veidotu enciklopēdiju, kur katrs autors atstātu arī
savas personības nospiedumu.
Pašlaik virtuālajā enciklopēdijā visrosīgāk strādā Latvijas lauku
un pilsētu skolu novadpētnieki, jo divas reizes gadā viņi tiek aicināti
piedalīties konkursā par labāko novadnieku biogrāfiju kolekciju. Tā
enciklopēdijā izveidojusies nodaļa Pār deviņi novadiņi. Skolu novadpētnieki
demonstrē IT priekšrocības - to lietotājiem attālums nav šķērslis. Plašākās kolekcijas
(20 un vairāk personu) izveidojušas Aizputes vidusskola, Bauskas 1. vidusskola,
Iecavas vidusskola, Kalnciema vidusskola, Krāslavas ģimnāzija, Lizuma
vidusskola, Jelgavas 4. vidusskola.
Janvārī noslēdzās trešais
konkurss Mēs Latvijai, Latvija mūsos, kurā piedalījās 37 skolas no visas
Latvijas. Salīdzinājumam - pirmajā konkursā piedalījās 13, bet otrajā - 28
skolas. Šajos konkursos piedalījušies ap 500 skolēnu un 60 skolotāju, un šādā
veidā virtuālajā enciklopēdijā publicēts ap 300 dzīvesstāstu (pavisam
enciklopēdijā - vairāk nekā 600).
Konkursus atbalsta LIIS (Latvijas Izglītības informatizācijas
sistēma) un sponsori. Pērn konkursa ģenerālsponsors bija a/s DATI, šogad -
Latnet un Lattelekom. Galveno balvu - divas Latnet dāvinātās web kameras - šogad
saņēma Aizputes vidusskola un Krāslavas ģimnāzija. Lattelekom dāvināja
printeri, skeneri, videomontāžas programmu, telekartes un uzņēmuma suvenīrus.
Īpašu dāvanu - Apollo iezvanpieeju vienam mēnesim - saņēma desmit labākie
informātikas skolotāji. Piecpadsmit skolas, kuras aktīvi piedalījušās visos
trijos konkursos, tika apbalvotas ar vērtīgām, Ministru prezidenta Andra
Bērziņa parakstītām, grāmatām. Labāko darbu autori saņēma arī individuālās
balvas no Valsts jaunatnes iniciatīvu centra un žurnāliem Sakaru Pasaule un
e-Pasaule.
Trešais konkurss noslēdzies
Kā atzīst projekta vadītāja Laura Kalinka, tās skolas, kuras
veiksmīgi iesaistījušās virtuālās enciklopēdijas veidošanā, to turpina darīt
arī nākamajos konkursos. Un nepavisam ne balvu vai uzvaras dēļ: tā vienkārši ir
lieliska iespēja iepazīstināt Latviju un pasauli ar saviem cilvēkiem, pagastu
vai pilsētu. Kad saliek kopā pagasta valdes priekšsēdētāja, slimnīcas un
vidusskolas direktora, kādas kuplas ģimenes, barikāžu dalībnieka un vietējā
uzņēmēja biogrāfiju, sanāk visīstākā pagasta vēsture. Tātad konkurss dod ne
tikai virtuālus augļus: savāktos materiālus var sekmīgi izmantot gan skolu
vēsturei, gan novadpētniecībai.
Dzīvesstāstu kopojuma tapšanā paši pirmie iesaistījās
datorskolotāji (kā nekā - virtuālā enciklopēdija!), bet nu jau sācies otrais
vilnis, kad ar lielu aizrautību skolēniem talkā nāk vēstures un latviešu
valodas skolotāji. Arī konkursa žūrijas priekšsēdētāja ir vēsturniece - Ligita
Straube no Latvijas Vēstures skolotāju asociācijas. Skolēnu intervēto personu
stāsti nereti ir tik nozīmīgi, ka dzejniece un Okupācijas muzeja darbiniece
Anda Līce (viņa ir arī žūrijas sastāvā) atzina - tās ir rosinošas pat muzeja
darbiniekiem.
Veiksmīgi startē tās skolas, kuru komandās cieši sadarbojas humanitāro
priekmetu un datorzinību skolotāji. Kopā viņi ir panākuši, ka skolās
palielinājusies interese par šiem priekšmetiem, ka humanitārie speciālisti
sākuši nopietni draudzēties ar datoru. Īpaši projekta entuziasti ir datorzinību
skolotāji Dace Tamuža (Aizputes vidusskola), Iveta Roziņa (Lizuma vidusskola),
Edgars Šmits (Iecavas vidusskola), Juris Lagzdiņš (Engures vidusskola), Andris
Kusiņš (Jēkabpils bērnu un jauniešu centrs), Rita Kovaļevska (Kalnciema
vidusskola), Ainārs Mednis (Gulbenes vidusskola), Valda Ozola (Bauskas 1.
vidusskola), Sofija Sudarova (Ozolkalna pamatskola), Žanna Miezīte (Mazzalves
pamatskola) un daudzi citi. Šīs skolas sekmīgi popularizē informācijas
tehnoloģiju lietošanu savā apkārtnē, daudzām no tām ir arī mājas lapas. Daudzi skolotāji
veido arī pieaugušo mācību programmas.
1999. gadā skolu projekta sācēju vidū bija informātikas skolotājs
Artis Beķeris, kas Jaunpiebalgas vidusskolas IT projektiem divas reizes (1995.
un 1997. gadā) ieguvis Sorosa fonda atbalstu. Šī skola veido arī Jaunpiebalgas
pagasta elektronisko avīzi. Lizuma vidusskolas datorlietošanas tradīcijas
atklājas virtuālajā enciklopēdijā ievietotajā datorskolotājas Teklas Melnzobes
dzīvesstāstā. Tajā redzams, ka Lizums bija viena no retajām lauku skolām, kur
datorprasme apgūta jau t. s. beku laikmetā.
Jēkabpils bērnu un jaunatnes centrā projektā strādā mazpulcēni.
Viņi ir uzrakstījuši daudzu nopelniem bagātu novadnieku biogrāfijas. To vidū
cilvēki, kas saņēmuši Trīs Zvaigžņu ordeni (mācītājs Modris Plāte, selekcionārs
Viktors Orehovs) un 1991. gada barikāžu dalībnieku nozīmes (L. Ķuzāne, U.
Urtāns, A. Laiviniece, A. Grīnbergs u. c.), vecākās paaudzes Latvijas patrioti
O. Balodis, V. Sakars, A. Porietis, A. Pauniņš. Mazpulcēni palīdzējuši arī
apkopot un ievadīt datorā Aleksandra Pauniņa atmiņas, lai varētu tās izdot
grāmatā. Bagāta ir arī Kalnciema vidusskolas materiālu kopa, pagasts atrodas
pie Ložmetējkalna, un skolēni ir uzrakstījuši strēlnieku vēstures pētnieku un
piemiņas glabātāju Voldemāra Birznieka un Anša Vītiņa dzīvesstāstus.
Katrs skolēns - pa akmenim
Kā konkursa noslēgumā teica Latvijas Interneta un telekomunikāciju
asociācijas prezidents Imants Freibergs, tieši jaunieši ir tie, kuri bruģē ceļu
uz informācijas sabiedrību, un tieši no viņiem atkarīga tās nākotne. Ja pieņem,
ka visi Latvijas skolēni būvētu šo lielceļu no katra novada virzienā uz Rīgu un
ieliktu katrs tikai pa vienam bruģakmenim gadā, tad kopā sanāktu veseli 351
989! Un, raugi, tad jau arī informācijas sabiedrība būtu gluži vai ar roku aizsniedzama.
Gunta KĻAVIŅA
Jau ceturto gadu pasaules tīmeklī mājo virtuālā enciklopēdija
Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa (www.gramata21.lv). Šis projekts
iesākts 1998. gadā ar Sorosa fonda atbalstu un vēršas aizvien plašāks. Latvijas
ļaužu un ģimeņu dzīvesstāsti jau aptver daudzus novadus un veido mūsu tēvzemes
dzīvo vēsturi. Taču galvenais ir tas, ka šīs vēstures liecības nav nolemtas
putēšanai arhīvu plauktos, bet ir brīvi pieejamas ikvienam, kas vien vēlas
tajās ielūkoties. Virtuālās enciklopēdijas projekta autore, koordinatore un
vienlaikus arī lielākā vezuma vilcēja ir IT žurnāliste un profesionāla
interneta sērfotāja Laura KALINKA. Projektu tehniski atbalsta SIA Baltforms,
interneta resursus nodrošina Latnet.
Aktīvākie rakstītāji - skolēni
Varētu teikt, ka pati virtuālās enciklopēdijas ideja ir gan
vienkārša, gan ģeniāla, jo tikai tīmeklī tā var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi,
nemitīgi paplašināties, apaugt ar aizvien jauniem likteņstāstiem, turklāt būt
pieejama ikvienam lasītājam un rakstītājam. Ja vēlaties, varat uzrakstīt pats
savu vai savas dzimtas biogrāfiju, kopā ar fotoattēliem nosūtīt to pa e-pastu
(gadsimts@latnet.lv) un, samaksājot piecus latus par informācijas ievietošanu
un uzturēšanu tīmeklī, ļaut pasaulei par jums uzzināt. Tiesa, šādā veidā
iesūtīto biogrāfiju nav īpaši daudz - nedaudz vairāk par simtu. Starp tām ir
gan Austrālijā, Kanādā un ASV, gan arī Latvijas pagastos dzīvojošu cilvēku
biogrāfijas. Mēdz būt arī sponsorētas publikācijas, ja rūpes par kāda populāra cilvēka
dzīvesstāsta ievietošanu enciklopēdijā uzņemas kāds, kuram tas šķiet svarīgi.
Īpaši nozīmīgas ir ar Triju Zvaigžņu ordeni vai ordeņa Goda zīmēm
apbalvoto personu (tās tiek gatavotas saziņā ar ordeņa brālību) un Ata
Kronvalda prēmijas laureātu (pedagogu un zinātnieku) oficiālās biogrāfijas.
Tiesa, tās lasot, nereti rodas vēlme uzzināt ko vairāk, spilgtāk izjust šo
personību valdzinājumu. Bet kāpēc gan šo biogrāfiju dzīvo variantu nevarētu
turpināt rakstīt tauta - tuvinieki, draugi, paziņas, visi, kas to vēlas. Kas
zina, varbūt ar laiku šī varētu kļūt par visas tautas veidotu enciklopēdiju, kur katrs autors atstātu arī
savas personības nospiedumu.
Pašlaik virtuālajā enciklopēdijā visrosīgāk strādā Latvijas lauku
un pilsētu skolu novadpētnieki, jo divas reizes gadā viņi tiek aicināti
piedalīties konkursā par labāko novadnieku biogrāfiju kolekciju. Tā
enciklopēdijā izveidojusies nodaļa Pār deviņi novadiņi. Skolu novadpētnieki
demonstrē IT priekšrocības - to lietotājiem attālums nav šķērslis. Plašākās kolekcijas
(20 un vairāk personu) izveidojušas Aizputes vidusskola, Bauskas 1. vidusskola,
Iecavas vidusskola, Kalnciema vidusskola, Krāslavas ģimnāzija, Lizuma
vidusskola, Jelgavas 4. vidusskola.
Janvārī noslēdzās trešais
konkurss Mēs Latvijai, Latvija mūsos, kurā piedalījās 37 skolas no visas
Latvijas. Salīdzinājumam - pirmajā konkursā piedalījās 13, bet otrajā - 28
skolas. Šajos konkursos piedalījušies ap 500 skolēnu un 60 skolotāju, un šādā
veidā virtuālajā enciklopēdijā publicēts ap 300 dzīvesstāstu (pavisam
enciklopēdijā - vairāk nekā 600).
Konkursus atbalsta LIIS (Latvijas Izglītības informatizācijas
sistēma) un sponsori. Pērn konkursa ģenerālsponsors bija a/s DATI, šogad -
Latnet un Lattelekom. Galveno balvu - divas Latnet dāvinātās web kameras - šogad
saņēma Aizputes vidusskola un Krāslavas ģimnāzija. Lattelekom dāvināja
printeri, skeneri, videomontāžas programmu, telekartes un uzņēmuma suvenīrus.
Īpašu dāvanu - Apollo iezvanpieeju vienam mēnesim - saņēma desmit labākie
informātikas skolotāji. Piecpadsmit skolas, kuras aktīvi piedalījušās visos
trijos konkursos, tika apbalvotas ar vērtīgām, Ministru prezidenta Andra
Bērziņa parakstītām, grāmatām. Labāko darbu autori saņēma arī individuālās
balvas no Valsts jaunatnes iniciatīvu centra un žurnāliem Sakaru Pasaule un
e-Pasaule.
Trešais konkurss noslēdzies
Kā atzīst projekta vadītāja Laura Kalinka, tās skolas, kuras
veiksmīgi iesaistījušās virtuālās enciklopēdijas veidošanā, to turpina darīt
arī nākamajos konkursos. Un nepavisam ne balvu vai uzvaras dēļ: tā vienkārši ir
lieliska iespēja iepazīstināt Latviju un pasauli ar saviem cilvēkiem, pagastu
vai pilsētu. Kad saliek kopā pagasta valdes priekšsēdētāja, slimnīcas un
vidusskolas direktora, kādas kuplas ģimenes, barikāžu dalībnieka un vietējā
uzņēmēja biogrāfiju, sanāk visīstākā pagasta vēsture. Tātad konkurss dod ne
tikai virtuālus augļus: savāktos materiālus var sekmīgi izmantot gan skolu
vēsturei, gan novadpētniecībai.
Dzīvesstāstu kopojuma tapšanā paši pirmie iesaistījās
datorskolotāji (kā nekā - virtuālā enciklopēdija!), bet nu jau sācies otrais
vilnis, kad ar lielu aizrautību skolēniem talkā nāk vēstures un latviešu
valodas skolotāji. Arī konkursa žūrijas priekšsēdētāja ir vēsturniece - Ligita
Straube no Latvijas Vēstures skolotāju asociācijas. Skolēnu intervēto personu
stāsti nereti ir tik nozīmīgi, ka dzejniece un Okupācijas muzeja darbiniece
Anda Līce (viņa ir arī žūrijas sastāvā) atzina - tās ir rosinošas pat muzeja
darbiniekiem.
Veiksmīgi startē tās skolas, kuru komandās cieši sadarbojas humanitāro
priekmetu un datorzinību skolotāji. Kopā viņi ir panākuši, ka skolās
palielinājusies interese par šiem priekšmetiem, ka humanitārie speciālisti
sākuši nopietni draudzēties ar datoru. Īpaši projekta entuziasti ir datorzinību
skolotāji Dace Tamuža (Aizputes vidusskola), Iveta Roziņa (Lizuma vidusskola),
Edgars Šmits (Iecavas vidusskola), Juris Lagzdiņš (Engures vidusskola), Andris
Kusiņš (Jēkabpils bērnu un jauniešu centrs), Rita Kovaļevska (Kalnciema
vidusskola), Ainārs Mednis (Gulbenes vidusskola), Valda Ozola (Bauskas 1.
vidusskola), Sofija Sudarova (Ozolkalna pamatskola), Žanna Miezīte (Mazzalves
pamatskola) un daudzi citi. Šīs skolas sekmīgi popularizē informācijas
tehnoloģiju lietošanu savā apkārtnē, daudzām no tām ir arī mājas lapas. Daudzi skolotāji
veido arī pieaugušo mācību programmas.
1999. gadā skolu projekta sācēju vidū bija informātikas skolotājs
Artis Beķeris, kas Jaunpiebalgas vidusskolas IT projektiem divas reizes (1995.
un 1997. gadā) ieguvis Sorosa fonda atbalstu. Šī skola veido arī Jaunpiebalgas
pagasta elektronisko avīzi. Lizuma vidusskolas datorlietošanas tradīcijas
atklājas virtuālajā enciklopēdijā ievietotajā datorskolotājas Teklas Melnzobes
dzīvesstāstā. Tajā redzams, ka Lizums bija viena no retajām lauku skolām, kur
datorprasme apgūta jau t. s. beku laikmetā.
Jēkabpils bērnu un jaunatnes centrā projektā strādā mazpulcēni.
Viņi ir uzrakstījuši daudzu nopelniem bagātu novadnieku biogrāfijas. To vidū
cilvēki, kas saņēmuši Trīs Zvaigžņu ordeni (mācītājs Modris Plāte, selekcionārs
Viktors Orehovs) un 1991. gada barikāžu dalībnieku nozīmes (L. Ķuzāne, U.
Urtāns, A. Laiviniece, A. Grīnbergs u. c.), vecākās paaudzes Latvijas patrioti
O. Balodis, V. Sakars, A. Porietis, A. Pauniņš. Mazpulcēni palīdzējuši arī
apkopot un ievadīt datorā Aleksandra Pauniņa atmiņas, lai varētu tās izdot
grāmatā. Bagāta ir arī Kalnciema vidusskolas materiālu kopa, pagasts atrodas
pie Ložmetējkalna, un skolēni ir uzrakstījuši strēlnieku vēstures pētnieku un
piemiņas glabātāju Voldemāra Birznieka un Anša Vītiņa dzīvesstāstus.
Katrs skolēns - pa akmenim
Kā konkursa noslēgumā teica Latvijas Interneta un telekomunikāciju
asociācijas prezidents Imants Freibergs, tieši jaunieši ir tie, kuri bruģē ceļu
uz informācijas sabiedrību, un tieši no viņiem atkarīga tās nākotne. Ja pieņem,
ka visi Latvijas skolēni būvētu šo lielceļu no katra novada virzienā uz Rīgu un
ieliktu katrs tikai pa vienam bruģakmenim gadā, tad kopā sanāktu veseli 351
989! Un, raugi, tad jau arī informācijas sabiedrība būtu gluži vai ar roku aizsniedzama.
Gunta KĻAVIŅA