Mūžizglītības stratēģija Eiropā un Latvijā

 

Apzinoties to, cik svarīga mūsdienu apstākļos ir izglītība (gan formālā, gan neformālā), Eiropas Komisija mēģina koordinēt visaptverošas Eiropas stratēģijas izveidošanu, lai ieviestu mūžizglītību. Arī Latvijā tiek veidota mūžizglītības stratēģija.

Eiropas Komisijas ierosinātā diskusija par mūžizglītību

Eiropas Komisijas darba grupa Briselē 2000. gada 30. oktobrī formulējusi tēzes diskusijai par mūžizglītību (lifelong learning) plašā dokumentā - Mūžizglītības memorands (http://europa.eu.int/comm/education/life/memoen.pdf). Tālāk tiek sniegta šī memoranda teksta galvenā daļa.

 

Lisabonā 2000. gada martā notikusī Eiropas Savienības Padomes sēde iezīmē būtisku pavērsienu ES politikā un rīcībā. Tās secinājumi apstiprina, ka Eiropa ir iegājusi Zināšanu ērā ar visu, kas no tā izriet attiecībā uz kultūras, ekonomisko un sociālo dzīvi. Ierastie mācību, dzīves un darba veidi strauji mainās. Tas nozīmē ne tikai to, ka cilvēkiem ir jāpielāgojas šīm izmaiņām, bet vienlaikus arī to, ka ir jāmainās pierastajiem darbības veidiem.

 

Lisabonas Eiropas Savienības Padomes secinājumi apstiprina, ka sekmīgai pārejai uz tādu ekonomiku un sabiedrību, kas balstās uz zināšanām, ir nepieciešama pāreja uz mūžizglītību. Tāpēc Eiropas izglītības un mācību sistēmas būs gaidāmo izmaiņu centrā. Arī tām ir jāpielāgojas.

Eiropas Savienības Padomes secinājumos ir aicinājums ES dalībvalstīm, Padomei un Komisijai izstrādāt konsekventas stratēģijas un praktiskus pasākumus, kas veicinātu mūžizglītību visiem. Memoranda nolūks ir sākt Eiropā diskusiju par visaptverošu stratēģiju mūžizglītības ieviešanā individuālā un institucionālā līmenī, tāpat visās publiskās un privātās dzīves jomās.

 

Rīcība mūžizglītībā: sešas galvenās idejas

1. galvenā ideja: jaunas pamatprasmes visiem

Mērķis: garantēt universālu un paliekošu pieeju mācībām, lai iegūtu un atjaunotu prasmes, kas nepieciešamas, lai ilgstoši piedalītos uz zināšanām balstītā sabiedrībā.

Par diskusijas sākuma punktu Memorands uzskata jaunās pamatprasmes, kas nepieciešamas, lai aktīvi piedalītos uz zināšanām balstītā sabiedrībā un tautsaimniecībā - darba tirgū un darbā reālajās un virtuālajās kopienās un demokrātijā un lai piedalītos kā persona ar saskaņotu identitātes un dzīves virziena izjūtu. Dažas no šīm prasmēm, piemēram, digitālās prasmes, ir patiesi jaunas, kamēr citas, tādas kā svešvalodas, tagad kļūst svarīgākas daudz lielākam cilvēku lokam nekā kādreiz. Pieaug tādu sociālo prasmju kā pašapziņa, pašvirzība un riskēšana nozīme, jo sagaida, ka cilvēki tagad varēs rīkoties daudz patstāvīgāk (autonomāk) nekā iepriekš. Uzņēmējdarbības prasmes dod iespējas gan uzlabot individuālo darbu, gan dažādot uzņēmuma darbību; tās arī palīdz darbavietu radīšanā gan uzņēmumos, īpaši mazajos un vidējos, gan pašnodarbinātībā. Mācīšanās, kā mācīties, piemēroties pārmaiņām un kā orientēties milzīgajā informācijas plūsmā tagad ir vispārējās prasmes, kas jāapgūst ikvienam. Darba devēji arvien vairāk pieprasa spēju mācīties un ātri apgūt jaunas prasmes un piemēroties jauniem izaicinājumiem un situācijām.

Šo pamatprasmju pamatīga pārvaldīšana ir būtiska ikvienam, bet tas ir tikai sākums pastāvīgai zināšanu apguvei, kas turpinās visu dzīvi. Modernais darba tirgus pieprasa mūsdienīgu prasmju, kvalifikācijas un pieredzes paketi. Prasmju atšķirība un nesaskaņotība, īpaši IT prasmju, tiek atzīta par nozīmīgu iemeslu, kāpēc dažos reģionos, rūpniecības nozarēs un nelabvēlīgajām sociālajām grupām pastāvīgi ir augsts bezdarba līmenis.

 

2. galvenā ideja: vairāk investīciju cilvēkresursos

Mērķis: būtiski paaugstināt investīciju līmeni cilvēkresursos, lai par prioritāti noteiktu Eiropas vissvarīgāko vērtību - tās cilvēkus.

Šai nolūkā ir nepieciešams pārskatīt, ko vispār uzskata par investīcijām. Nodokļu sistēmas, grāmatvedības standarti un uzņēmuma prasības ziņojumiem un ziņu atklātībai ES dalībvalstīs ir atšķirīgi. Šī iemesla dēļ nav iespējams viens atrisinājums - kā gadījumā, kad uzņēmuma investīcijas cilvēkresursos visur varētu aplūkot kā kapitālieguldījumus. Bet nav jāpieņem, ka atšķirības nebūtu vēlamas - Kopienas darbības nozīmīgākais princips ir cieņa pret dažādību. Virzība uz priekšu varētu būt, ja sociālie partneri ieviestu vispārējus vienošanās noteikumus mūžizglītībai, uzstādot mērķus nepārtraukt apmācību (balstoties uz labāko pieredzi) un ieviest Eiropas balvu īpaši progresīviem uzņēmumiem.

 

3. galvenā ideja: inovācijas mācīšanā un mācībās

Mērķis: attīstīt efektīvas mācību un mācīšanās metodes un kontekstus pastāvīgai mūžizglītībai.

Notiek būtiska pāreja uz mācīšanās sistēmām, kas orientētas uz to, lai izmantotājam būtu neierobežotas iespējas saņemt jaunas zināšanas dažādās nozarēs un dažādos līmeņos. Ļaut indivīdiem kļūt par aktīviem apmācāmajiem - tas nozīmē gan pašreizējās prakses uzlabošanu, gan jaunu un dažādu pieeju attīstīšanu, lai izmantotu tās iespēju priekšrocības, ko piedāvā IKT un mācīšanās kontekstu pilns apjoms.

Skolotāji un apmācītāji kļūst par gidiem, padomdevējiem un starpniekiem. Viņu loma - un tā ir būtiska - ir palīdzēt un atbalstīt skolēnus, kas, cik vien iespējams, paši atbild par savu mācīšanos. Tāpēc iespējai un pārliecībai attīstīt un praktizēt atklātas un piedalošās mācību un mācīšanās metodes jākļūst par būtisku pedagogu un apmācītāju profesionālo prasmi gan formālā, gan neformālā vidē. Aktīva mācīšanās kā priekšnoteikumu pieņem motivāciju mācīties, spējas izmantot kritisko domāšanu un prasmi mācīties.

 

4. galvenā ideja: mācīšanās novērtēšana

Mērķis: ievērojami uzlabot veidus, kādos saprot un novērtē piedalīšanos mācībās un tās galarezultātus, īpaši neformālās mācīšanās un ikdienas neformālās mācīšanās galarezultātus.

Ļoti būtiski ir attīstīt augstas kvalitātes sistēmas Pamata un eksperimentālās mācīšanās akreditācijai (APEL) un veicināt to lietošanu plašā kontekstā. Jāpārliecina arī darba devēji un uzņemšanas komisiju konsultanti izglītības un apmācību institūcijās par šādas sertifikācijas vērtību. APEL sistēmas novērtē un atzīst indivīdu zināšanas, prasmes un pieredzi, kas iegūta ilgā laika periodā un dažādos kontekstos, ieskaitot neformālos un ikdienas neformālos. Izmantotā metode var atklāt prasmes un kompetenci, par ko paši indivīdi pat nenojauš un tāpēc nepiedāvā to darba devējiem. Pats process prasa aktīvu kandidāta piedalīšanos, kas pats par sevi paaugstina indivīda pašapziņu un paštēlu.

 

5. galvenā ideja: pārdomāt konsultēšanu

Mērķis: nodrošināt, ka dzīves laikā ikvienam ir viegli pieejama kvalitatīva informācija un padoms par mācīšanās iespējām visā Eiropā.

Šajā kontekstā ir nepieciešama jauna pieeja, kas paredz padomu došanu kā visiem pastāvīgi pieejamu pakalpojumu, kas pārvar atšķirību starp izglītību, padomu došanu profesionālajā un personiskajā jomā un kas iesniedzas jaunos sabiedrības slāņos. Dzīvošana un strādāšana sabiedrībā, kas mācās, aicina aktīvus pilsoņus, kam ir pašmotivācija, sekot personiskajai un profesionālajai attīstībai. Tas nozīmē, ka noteikumu sistēmas jāmaina no piedāvājumu pieejas uz pieprasījuma pieeju, kur izmantotāja vajadzības un prasības novietotas problēmas centrā.

Tomēr valsts sektora atbildībā paliek ieviest minimālos kvalitātes standartus un definēt nosaukumus.

 

6. galvenā ideja: nodrošināt mācīšanos tuvāk dzīvesvietai

Mērķis: nodrošināt mūžizglītības iespējas tik tuvu apmācāmajam, cik vien iespējams, piemēram, pašvaldībā, kurā viņš dzīvo, turklāt tām jābūt atbalstītām ar IKT iekārtām, kad vien iespējams.

IKT piedāvā lielu potenciālu, lai sasniegtu nomaļus dzīvojošus un izolētus iedzīvotājus rentablā veidā - ne tikai pašai apmācībai, bet arī komunikācijai, kas kalpo, lai saglabātu kopienas identitāti lielos attālumos.

Lai mācīšanos tuvinātu dzīvesvietai, vajadzēs arī resursu un nodarbinātības reorganizāciju, lai radītu atbilstošus mācību centrus dzīvesvietu tuvumā, vietās, kur cilvēki pulcējas, - ne tikai pašās skolās, bet arī, piemēram, ciema zālēs un iepirkšanās centros, bibliotēkās un muzejos, lūgšanu vietās, parkos un laukumos, vilcienu stacijās un autoostās, veselības centros, atpūtas kompleksos un darbavietu ēdnīcās.

 

Latvijas atbilde Eiropas Komisijas ierosinātajai diskusijai

2001. gada rudenī Latvijā tika izanalizēta situācija mūžizglītībā un formulēti uzdevumi. Līdztekus citu valstu pārskatiem Latvijas stratēģija ir izlasāma internetā - http://europa.eu.int/comm/education/life/report_en.html

 

 

Materiālus apkopojis Uldis STRAUJUMS