E-biznesa rezonanse pasaulē un Latvijā
Pirms pusgada klajā nāca ANO tirdzniecības un attīstības
konferences (UNCTAD) Pārskats par e-komercijas attīstību pasaulē. Tajā kā
aksioma tiek pasniegta atziņa, ka neviena valsts nespēs panākt ekonomikas
izaugsmi, ja neizmantos jaunākās informācijas tehnoloģijas un e-komerciju.
Globālās tendences
Analītiķu vidū nostiprinās viedoklis, ka ar internetu saistītie
uzņēmējdarbības veidi, kuru iespējas sākumā nereti tika pārspīlētas, pašlaik
tiek integrēti kā organisks papildinājums tradicionālajām uzņēmējdarbības
formām. Pasaulē kopumā, neņemot vērā daudzās neveiksmes, e-komercijas projektu
nekļūst mazāk, turklāt par aktīvāko darbības arēnu kļūst Eiropa. Tiek uzskatīts, ka Eiropas valstis atkarībā
no e-komercijas attīstības līmeņa dalāmas trijās grupās. Pirmo grupu veido
valstis, kurās nav tiešas saiknes starp interneta lietošanas intensitāti un
e-biznesa attīstību (piemēram, Zviedrija, Holande, Somija), t. i., interneta
lietošana ir ļoti attīstīta, bet e-komercijas līmenis ir zemāks nekā citās
valstīs. Otrās grupā ir valstis (Lielbritānija, Vācija), kurās interneta un
e-komercijas attīstība ir tieši proporcionāla, bet trešās grupas valstu
(Itālija, Francija, Baltija) attīstības virzienu vēl grūti definēt jo tās atrodas
e-komercijas sākuma stadijā.
Viens no aktīvākajiem e-biznesa ideologiem pasaulē ir IBM Global
Services, kurš klientiem piedāvā palīdzību šī biznesa izveidē. Pašlaik tas ir
lielākais biznesa un tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējs, kura apgrozījums šajā
jomā 2000. gadā sasniedza vairāk nekā 33,2 miljardus USD (t.i., vairāk nekā
ieņēmumi no datortehnikas). Izmantojot
savus apjomīgos pētniecības un tehnoloģiju resursus, IBM Global Services
klientiem spēj piedāvāt vismodernākos un efektīvākos risinājumus.
IBM speciālisti izstrādājuši e-biznesa adaptācijas modeli
(adaptācijas fāzes no 0 līdz V), pēc kura iespējams klasificēt visus uzņēmumus.
Sākotnējā (0-II) fāzē ir uzņēmumi, kuru saikne ar internetu ir viņu mājas lapas
un informācija internetā, III-IV fāzē ir uzņēmumi, kuri ar interneta
starpniecību veic gan iekšējos, gan ārējos darījumus; V fāzē uzņēmumi darbojas
vienotā elektroniski integrētā
industrijas vidē, visbiežāk tie ir vairumtirgotāji.
Eiropā no IBM aptaujātajām 33 000 firmām 93 procenti atrodas pirmajās trijās e-biznesa adaptācijas fāzēs
- t. i., procesa sākumā.
Situācija Latvijā
IBM Latvija speciālisti veikuši līdzīgus pētījumus arī Latvijā.
Tiesa, tie nav tik apjomīgi - pētīti tikai aptuveni 100 uzņēmumi, tomēr
tendence ir līdzīga. Izvērtējot rezultātus, autori uzskata, ka lielākā daļa
atrodas e-biznesa adaptācijas sākotnējā fāzē (80 procenti). Šis visai lielais
uzņēmumu skaits iegūts ar pieņēmumu, ka sākotnējā fāzē ir visi tie uzņēmumi,
kuriem ir interneta mājas lapas ar informāciju par firmu, lai gan tās
izveidotas, nepiedāvājot nekādas transakciju iespējas.
Pārējie 20 procenti Latvijas uzņēmumu ir tie, kas aktīvi
iesaistīti e-biznesa procesos. No tiem 15 procenti uzņēmumu mājas lapās
nodrošina klientam dažādu transakciju iespējas (pētījumā tie definēti kā
uzņēmumi, kas atrodas integrētā fāzē), to vidū Lattelekom un Hansabanka. Un
tikai 5 procenti uzņēmumu ir augstu attīstīta e-biznesa adaptācijas fāzē -
tīklā ir saslēgta visa uzņēmuma darbības ķēde, kad vienotā sistēmā ir uzņēmuma
pārvaldības iekšējā sistēma, kā arī ārējās saites ar partneriem. Kā pozitīvi
piemēri šajā fāzē minēti datortehnikas vairumtirdzniecības līderi Latvijā:
SIA GNT-Latvia un SIA Tech Data
Latvija.
Nekādi negribu apšaubīt pētījuma autoru kompetenci, tomēr,
manuprāt, drošāks kritērijs e-biznesa sākumam būtu tas, cik lielā mērā klientam
mājas lapā atklāts konkrētais piedāvājums - preces un pakalpojumi, to cenas, un
galvenais - cik aktuāla ir sniegtā informācija. Protams, tad e-biznesa sācēju
skaits Latvijā būtu ievērojami mazāks,
bet reālāks.
Biznesa vides realitātes
Reālāk - tas ir epitets, kas raksturo pašreizējo attieksmi pret
e-biznesa iespējām visā IT pasaulē. Jau minētajā ANO pārskatā analizētas e-
komercijas attīstības tendences dažādās pasaules valstīs un to ietekme uz
ekonomikas attīstību valsts un globālajā līmenī. Tā īpaši akcentēta kā nozīmīgs
tautsaimniecības attīstību veicinošs faktors. Tajā pašā laikā norādīts, ka
globālai attīstībai vēl nepieciešams pārvarēt dažādas starpvalstu barjeras.
Pašreizējais Vienotā regulatora komisijas Telekomunikāciju daļas
direktors A. Virtmanis jau 2000. gadā atzīmēja, ka gan globālā, gan nacionālā
līmenī galvenās barjeras ir (iekavās to īpatsvars procentos): finansiālo detaļu
aizsardzības jautājumi (38 %), rūpes par transakciju slepenību (32 %);
informācijas aizsardzība (29 %); pirkumu legālās aizsardzības trūkums (17 %);
konfidencialitātes trūkums klientu transakcijās (16 %); nav skaidrības parādu
jautājumos (13 %); nav regulējošo ietvarlikumu (13 %).
Aizvadītajā laikā nozīmīgu pārmaiņu likumdošanā nav nedz pasaulē,
nedz Latvijā. Joprojām jautājumi par e-dokumentu likumisko spēku, par
e-parakstu, par kriptogrammēšanas izmantošanu tīkla aizsardzības tehnoloģijās
un slepenības nodrošināšanu ir tikpat aktuāli kā tad, kad tikai sākām šo mediju
pārvērst par biznesa instrumentu. Tomēr dažos jautājumos risinājums jau ir
tuvu.
Latvijas apstākļos pats būtiskāks šķērslis attīstībai joprojām ir
mazais datorlietotāju skaits un interneta pieejas trūkums. Pēc Interneta
asociācijas datiem Latvijā internetam ir pieslēgti 30 procenti datoru. Ko
lietas labā dara paši asociācijas biedri? Piemēram, Apollo interneta
piegādātāji savu piedāvājumu tagad ir papildinājuši ar web lapu izveides
rīkiem. Vienkārši rīki vienkāršu lapu veidošanai vairos lietotāju skaitu un
veidos potenciālā klienta iedzīvošanos (viņa psiholoģiju un uzvedību)
internetā. Ārzemju speciālistu dati liecina, ka, jo lielāks interneta lietotāja
stāžs, jo biežāk viņš izdara pirkumus internetā. Vidēji nepieciešamais stāžs ir
vismaz viens gads, bet visbrīvāk rīkojas tie, kuriem ir trīs gadu pieredze.
Latvijā, šķiet, e-komercija kā e-biznesa sastāvdaļa straujāk
attīstīsies tad, kad pieaugs parastā pircēja pirktspēja un arī izpratne par
internetu kā laika ekonomēšanas līdzekli. Kamēr sabiedriskās aktivitātes nav
sasniegušas tādu intensifikācijas līmeni, ka akūts laika trūkums cilvēku spiež
apmeklēt interneta veikalus, velti gaidīt tirdzniecības apjomu kāpumu. Par to
liecina, piemēram, pavisam jaunās e-komercijas platformas Apolloplaza pieredze
- desmitkārtīgs pircēju skaita pieaugums tika sasniegts rudenī, mācību gada
priekšvakarā, kad īstajā laikā klientam tika piedāvāts prasmīgi izvēlētais
preču klāsts.
Latvijas e-veikalos nav īstenojies Eiropas pircēja uzvedības
modelis, kad cilvēki preces izpēta veikalā, bet pasūta internetā, jo tas ir
ievērojami lētāk. Mūsu e-veikalos preču atlaides nav lielas un, šķiet, tādas
arī nebūs, jo tendence ieņemt tirgus nišu ar zemām cenām ved pie zaudējumiem,
kurus neviens vairs negrib atļauties. Pircēju piesaistīšanu kavē arī
e-komercijas uzņēmumu mārketinga trūkums. Tas saistīts ar reklāmas izmaksu
dārdzību citos medijos, tāpēc reklāmu var atļauties tikai ļoti spēcīgi
uzņēmumi.
E-biznesa būtība un sūtība
Pēc e-biznesa prakses izvērtēšanas Rietumos, par dominējošo ir
kļuvusi atziņa, ka biznesā ir divas jomas, kas ar interneta tehnoloģijām ļauj
iegūt vislielāko efektu:
* klienta apkalpošanas uzlabošana, kas dod iespēju saglabāt viņu
lojalitāti un iegūt jaunus klientus;
* uzņēmuma piegāžu ķēdes vadības optimizācija, kas uzlabo saites
ar piegādātājiem un partneriem.
Ar šīm jomām cieši saistīta ir e-komercija. Ja interneta
tehnoloģijas nodrošina šo procesu integrāciju efektīvā uzņēmuma pārvaldības
sistēmā, tad varam runāt par attīstītu e-biznesu.
2001. gadā starp e-biznesa līderiem Latvijā tika minēts papīra un kancelejas preču
vairumtirgotājs Aigas nams, kas strādā gan B2C, gan B2B virzienā. Uzņēmuma
speciālisti atzinuši, ka tādējādi ir sakārtota uzņēmuma loģistikas sistēma un
būtiski ietaupīts klientu un partneru apkalpošanas laiks. Apgrozījuma pieaugums
sasniedzis 10-15 procentus.
GNT Latvija, kuras noliktavas partneriem internetā ir pieejamas
apmēram gadu, uzskata, ka vairumtirdzniecība bez B2B risinājuma turpmāk vispār
nevarēs pastāvēt. Savukārt TechData Latvija direktors Jānis Ķemers atzīst, ka B2B risinājumu uzņēmumā ieviesusi
mātes firma, kas to veikusi vienlaikus visos Eiropas uzņēmumos. Šajos uzņēmumos
e-bizness tiek uzskatīts par konkurētspējas veicinātāju.
E bizness vai e-komercija?
Šķiet, ka iepriekš sacītais jau sniedz atbildi - arī e-pasaulē
mērķis jāsamēro ar līdzekļiem. 2000. gada starptautiskajā konferencē Rīgā tika
izvirzīta doma, ka Latvijā e-komercija varētu būt sekmīga pārtikas
tirdzniecībā. Zemkopības ministrija pērn radīja web lapu ar datu bāzi Bode,
ieguldot tur daudz līdzekļu, šķiet, ka atdeve tomēr nav gūta. Tagad ir dzirdams
par lieliem projektiem Latvijas tūrisma portāla veidošanā. (Tūrisma firmas
pašlaik ir vienas no aktīvākajām mājas lapu veidotājām). Tematiski tas iet
kopsolī ar globālo tendenci - ANO pārskatā par visstraujāk augošajiem
e-komercijas sektoriem atzīti finanšu sektors un tūrisms. E-tūrisma pakalpojumu
apmērs pērn ASV un Eiropā ir pieaudzis divkārt un sasniedzis 15,5 miljonus USD.
Attīstības valstīs e-tūrisma pakalpojumi pašlaik aptver pusi no visiem
e-komercijas pakalpojumiem; ar e-komercijas palīdzību tiek realizēti trīs procenti no visiem tūrisma nozares
pakalpojumiem.
Tomēr Latvijā, pirms tūristi dosies internetā, būtu jāstrādā
biznesa procesu analītiķiem, lai tūrismam izveidotais interneta produkts būtu
e-komercijai (perspektīvā e-biznesam) noderīgs instruments un sasniegtu galveno
mērķi - piesaistītu klientu - ārzemju tūristu un ārzemju tūrisma firmas.
Kopumā Latvijā šajos pāris gados e-biznesā sasniegtais var mudināt
arī citus uzņēmumus nezaudēt cerību, ka e-bizness un e-komercija var būt
veiksmīgs papildinājums pamatbiznesa attīstībai.
Laura KALINKA
Pirms pusgada klajā nāca ANO tirdzniecības un attīstības
konferences (UNCTAD) Pārskats par e-komercijas attīstību pasaulē. Tajā kā
aksioma tiek pasniegta atziņa, ka neviena valsts nespēs panākt ekonomikas
izaugsmi, ja neizmantos jaunākās informācijas tehnoloģijas un e-komerciju.
Globālās tendences
Analītiķu vidū nostiprinās viedoklis, ka ar internetu saistītie
uzņēmējdarbības veidi, kuru iespējas sākumā nereti tika pārspīlētas, pašlaik
tiek integrēti kā organisks papildinājums tradicionālajām uzņēmējdarbības
formām. Pasaulē kopumā, neņemot vērā daudzās neveiksmes, e-komercijas projektu
nekļūst mazāk, turklāt par aktīvāko darbības arēnu kļūst Eiropa. Tiek uzskatīts, ka Eiropas valstis atkarībā
no e-komercijas attīstības līmeņa dalāmas trijās grupās. Pirmo grupu veido
valstis, kurās nav tiešas saiknes starp interneta lietošanas intensitāti un
e-biznesa attīstību (piemēram, Zviedrija, Holande, Somija), t. i., interneta
lietošana ir ļoti attīstīta, bet e-komercijas līmenis ir zemāks nekā citās
valstīs. Otrās grupā ir valstis (Lielbritānija, Vācija), kurās interneta un
e-komercijas attīstība ir tieši proporcionāla, bet trešās grupas valstu
(Itālija, Francija, Baltija) attīstības virzienu vēl grūti definēt jo tās atrodas
e-komercijas sākuma stadijā.
Viens no aktīvākajiem e-biznesa ideologiem pasaulē ir IBM Global
Services, kurš klientiem piedāvā palīdzību šī biznesa izveidē. Pašlaik tas ir
lielākais biznesa un tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējs, kura apgrozījums šajā
jomā 2000. gadā sasniedza vairāk nekā 33,2 miljardus USD (t.i., vairāk nekā
ieņēmumi no datortehnikas). Izmantojot
savus apjomīgos pētniecības un tehnoloģiju resursus, IBM Global Services
klientiem spēj piedāvāt vismodernākos un efektīvākos risinājumus.
IBM speciālisti izstrādājuši e-biznesa adaptācijas modeli
(adaptācijas fāzes no 0 līdz V), pēc kura iespējams klasificēt visus uzņēmumus.
Sākotnējā (0-II) fāzē ir uzņēmumi, kuru saikne ar internetu ir viņu mājas lapas
un informācija internetā, III-IV fāzē ir uzņēmumi, kuri ar interneta
starpniecību veic gan iekšējos, gan ārējos darījumus; V fāzē uzņēmumi darbojas
vienotā elektroniski integrētā
industrijas vidē, visbiežāk tie ir vairumtirgotāji.
Eiropā no IBM aptaujātajām 33 000 firmām 93 procenti atrodas pirmajās trijās e-biznesa adaptācijas fāzēs
- t. i., procesa sākumā.
Situācija Latvijā
IBM Latvija speciālisti veikuši līdzīgus pētījumus arī Latvijā.
Tiesa, tie nav tik apjomīgi - pētīti tikai aptuveni 100 uzņēmumi, tomēr
tendence ir līdzīga. Izvērtējot rezultātus, autori uzskata, ka lielākā daļa
atrodas e-biznesa adaptācijas sākotnējā fāzē (80 procenti). Šis visai lielais
uzņēmumu skaits iegūts ar pieņēmumu, ka sākotnējā fāzē ir visi tie uzņēmumi,
kuriem ir interneta mājas lapas ar informāciju par firmu, lai gan tās
izveidotas, nepiedāvājot nekādas transakciju iespējas.
Pārējie 20 procenti Latvijas uzņēmumu ir tie, kas aktīvi
iesaistīti e-biznesa procesos. No tiem 15 procenti uzņēmumu mājas lapās
nodrošina klientam dažādu transakciju iespējas (pētījumā tie definēti kā
uzņēmumi, kas atrodas integrētā fāzē), to vidū Lattelekom un Hansabanka. Un
tikai 5 procenti uzņēmumu ir augstu attīstīta e-biznesa adaptācijas fāzē -
tīklā ir saslēgta visa uzņēmuma darbības ķēde, kad vienotā sistēmā ir uzņēmuma
pārvaldības iekšējā sistēma, kā arī ārējās saites ar partneriem. Kā pozitīvi
piemēri šajā fāzē minēti datortehnikas vairumtirdzniecības līderi Latvijā:
SIA GNT-Latvia un SIA Tech Data
Latvija.
Nekādi negribu apšaubīt pētījuma autoru kompetenci, tomēr,
manuprāt, drošāks kritērijs e-biznesa sākumam būtu tas, cik lielā mērā klientam
mājas lapā atklāts konkrētais piedāvājums - preces un pakalpojumi, to cenas, un
galvenais - cik aktuāla ir sniegtā informācija. Protams, tad e-biznesa sācēju
skaits Latvijā būtu ievērojami mazāks,
bet reālāks.
Biznesa vides realitātes
Reālāk - tas ir epitets, kas raksturo pašreizējo attieksmi pret
e-biznesa iespējām visā IT pasaulē. Jau minētajā ANO pārskatā analizētas e-
komercijas attīstības tendences dažādās pasaules valstīs un to ietekme uz
ekonomikas attīstību valsts un globālajā līmenī. Tā īpaši akcentēta kā nozīmīgs
tautsaimniecības attīstību veicinošs faktors. Tajā pašā laikā norādīts, ka
globālai attīstībai vēl nepieciešams pārvarēt dažādas starpvalstu barjeras.
Pašreizējais Vienotā regulatora komisijas Telekomunikāciju daļas
direktors A. Virtmanis jau 2000. gadā atzīmēja, ka gan globālā, gan nacionālā
līmenī galvenās barjeras ir (iekavās to īpatsvars procentos): finansiālo detaļu
aizsardzības jautājumi (38 %), rūpes par transakciju slepenību (32 %);
informācijas aizsardzība (29 %); pirkumu legālās aizsardzības trūkums (17 %);
konfidencialitātes trūkums klientu transakcijās (16 %); nav skaidrības parādu
jautājumos (13 %); nav regulējošo ietvarlikumu (13 %).
Aizvadītajā laikā nozīmīgu pārmaiņu likumdošanā nav nedz pasaulē,
nedz Latvijā. Joprojām jautājumi par e-dokumentu likumisko spēku, par
e-parakstu, par kriptogrammēšanas izmantošanu tīkla aizsardzības tehnoloģijās
un slepenības nodrošināšanu ir tikpat aktuāli kā tad, kad tikai sākām šo mediju
pārvērst par biznesa instrumentu. Tomēr dažos jautājumos risinājums jau ir
tuvu.
Latvijas apstākļos pats būtiskāks šķērslis attīstībai joprojām ir
mazais datorlietotāju skaits un interneta pieejas trūkums. Pēc Interneta
asociācijas datiem Latvijā internetam ir pieslēgti 30 procenti datoru. Ko
lietas labā dara paši asociācijas biedri? Piemēram, Apollo interneta
piegādātāji savu piedāvājumu tagad ir papildinājuši ar web lapu izveides
rīkiem. Vienkārši rīki vienkāršu lapu veidošanai vairos lietotāju skaitu un
veidos potenciālā klienta iedzīvošanos (viņa psiholoģiju un uzvedību)
internetā. Ārzemju speciālistu dati liecina, ka, jo lielāks interneta lietotāja
stāžs, jo biežāk viņš izdara pirkumus internetā. Vidēji nepieciešamais stāžs ir
vismaz viens gads, bet visbrīvāk rīkojas tie, kuriem ir trīs gadu pieredze.
Latvijā, šķiet, e-komercija kā e-biznesa sastāvdaļa straujāk
attīstīsies tad, kad pieaugs parastā pircēja pirktspēja un arī izpratne par
internetu kā laika ekonomēšanas līdzekli. Kamēr sabiedriskās aktivitātes nav
sasniegušas tādu intensifikācijas līmeni, ka akūts laika trūkums cilvēku spiež
apmeklēt interneta veikalus, velti gaidīt tirdzniecības apjomu kāpumu. Par to
liecina, piemēram, pavisam jaunās e-komercijas platformas Apolloplaza pieredze
- desmitkārtīgs pircēju skaita pieaugums tika sasniegts rudenī, mācību gada
priekšvakarā, kad īstajā laikā klientam tika piedāvāts prasmīgi izvēlētais
preču klāsts.
Latvijas e-veikalos nav īstenojies Eiropas pircēja uzvedības
modelis, kad cilvēki preces izpēta veikalā, bet pasūta internetā, jo tas ir
ievērojami lētāk. Mūsu e-veikalos preču atlaides nav lielas un, šķiet, tādas
arī nebūs, jo tendence ieņemt tirgus nišu ar zemām cenām ved pie zaudējumiem,
kurus neviens vairs negrib atļauties. Pircēju piesaistīšanu kavē arī
e-komercijas uzņēmumu mārketinga trūkums. Tas saistīts ar reklāmas izmaksu
dārdzību citos medijos, tāpēc reklāmu var atļauties tikai ļoti spēcīgi
uzņēmumi.
E-biznesa būtība un sūtība
Pēc e-biznesa prakses izvērtēšanas Rietumos, par dominējošo ir
kļuvusi atziņa, ka biznesā ir divas jomas, kas ar interneta tehnoloģijām ļauj
iegūt vislielāko efektu:
* klienta apkalpošanas uzlabošana, kas dod iespēju saglabāt viņu
lojalitāti un iegūt jaunus klientus;
* uzņēmuma piegāžu ķēdes vadības optimizācija, kas uzlabo saites
ar piegādātājiem un partneriem.
Ar šīm jomām cieši saistīta ir e-komercija. Ja interneta
tehnoloģijas nodrošina šo procesu integrāciju efektīvā uzņēmuma pārvaldības
sistēmā, tad varam runāt par attīstītu e-biznesu.
2001. gadā starp e-biznesa līderiem Latvijā tika minēts papīra un kancelejas preču
vairumtirgotājs Aigas nams, kas strādā gan B2C, gan B2B virzienā. Uzņēmuma
speciālisti atzinuši, ka tādējādi ir sakārtota uzņēmuma loģistikas sistēma un
būtiski ietaupīts klientu un partneru apkalpošanas laiks. Apgrozījuma pieaugums
sasniedzis 10-15 procentus.
GNT Latvija, kuras noliktavas partneriem internetā ir pieejamas
apmēram gadu, uzskata, ka vairumtirdzniecība bez B2B risinājuma turpmāk vispār
nevarēs pastāvēt. Savukārt TechData Latvija direktors Jānis Ķemers atzīst, ka B2B risinājumu uzņēmumā ieviesusi
mātes firma, kas to veikusi vienlaikus visos Eiropas uzņēmumos. Šajos uzņēmumos
e-bizness tiek uzskatīts par konkurētspējas veicinātāju.
E bizness vai e-komercija?
Šķiet, ka iepriekš sacītais jau sniedz atbildi - arī e-pasaulē
mērķis jāsamēro ar līdzekļiem. 2000. gada starptautiskajā konferencē Rīgā tika
izvirzīta doma, ka Latvijā e-komercija varētu būt sekmīga pārtikas
tirdzniecībā. Zemkopības ministrija pērn radīja web lapu ar datu bāzi Bode,
ieguldot tur daudz līdzekļu, šķiet, ka atdeve tomēr nav gūta. Tagad ir dzirdams
par lieliem projektiem Latvijas tūrisma portāla veidošanā. (Tūrisma firmas
pašlaik ir vienas no aktīvākajām mājas lapu veidotājām). Tematiski tas iet
kopsolī ar globālo tendenci - ANO pārskatā par visstraujāk augošajiem
e-komercijas sektoriem atzīti finanšu sektors un tūrisms. E-tūrisma pakalpojumu
apmērs pērn ASV un Eiropā ir pieaudzis divkārt un sasniedzis 15,5 miljonus USD.
Attīstības valstīs e-tūrisma pakalpojumi pašlaik aptver pusi no visiem
e-komercijas pakalpojumiem; ar e-komercijas palīdzību tiek realizēti trīs procenti no visiem tūrisma nozares
pakalpojumiem.
Tomēr Latvijā, pirms tūristi dosies internetā, būtu jāstrādā
biznesa procesu analītiķiem, lai tūrismam izveidotais interneta produkts būtu
e-komercijai (perspektīvā e-biznesam) noderīgs instruments un sasniegtu galveno
mērķi - piesaistītu klientu - ārzemju tūristu un ārzemju tūrisma firmas.
Kopumā Latvijā šajos pāris gados e-biznesā sasniegtais var mudināt
arī citus uzņēmumus nezaudēt cerību, ka e-bizness un e-komercija var būt
veiksmīgs papildinājums pamatbiznesa attīstībai.
Laura KALINKA