FIB skatās tev pār plecu

 

Pēc 11. septembra notikumiem Amerikā neviens neapšauba, ka cīņā pret terorismu spēkus taupīt nedrīkst. Bet vai tiešām šajā cīņā drīkst ķerties pie pilnīgi visiem līdzekļiem? Drošības politikai skarot interneta pasauli, šāds jautājums amerikāņu sabiedrībā kļūst aizvien aktuālāks. Jo varas iestādes tiecas iegūt savā rīcībā instrumentu, kas ļautu valdības aģentiem lūkoties pār plecu jebkuram datora lietotājam.

 

Kā jau ierasts, dažādu satricinājumu vai krīžu situācijās sarosās valstiskas vai privātas struktūras, kas vēlas uz situācijas rēķina iegūt papildus kontroles iespējas pār sabiedrību. Spēki, kas par katru cenu cenšas iegūt kontroles varu, nav tikai spiegu romānu vai filmu varoņi. Tādi ir atrodami jebkurā valstī. Balstoties uz cēliem mērķiem, viņi tiecas iegūt savā rīcībā iespējas, kuru izmantošanas atbilstīgumam vēlāk izsekot pa spēkam vairs nebūs nevienam.

Turklāt pēc šausmīgajiem teroristu uzbrukumiem un tiem sekojošās drošības uzlabošanas mānijas amerikāņu varas iestādes ir ar mieru piekāpties daudz vairāk, drošības struktūrām atļaujot un finansējot arī tādus projektus, par kādiem iepriekš slepenie dienesti neriskēja pat iepīkstēties.

 

Maģiskais lukturis

Viens no šādiem projektiem ir izauklēts Federālajā izmeklēšanas birojā (FIB), un tā nosaukums ir Maģiskais lukturis (Magic Lantern). Ko tad darītu šis lukturis? It kā labas lietas - ļautu FIB aģentiem lasīt, ko savos datoros raksta potenciālie teroristi vai noziedznieki! Tomēr šeit ir viens apstāklis - lukturis ļautu lasīt arī likumpaklausīgas bērnudārza audzinātājas vai gleznotāja rakstīto...

Pagājušā gada novembrī FIB beidzot atzina, ka Maģiskā luktura projekts patiešām eksistē, lai gan baumas par to bija izplatījušās jau labu laiku iepriekš. Šī Trojas zirga programma, kuru izstrādā FIB datorspeciālisti, varētu padarīt bezjēdzīgu šifrēšanu uz aizdomās turētās personas datora, jo tā spētu precīzi reģistrēt visus uz datora lietotāja klaviatūras nospiestos taustiņus, it kā skatoties lietotājam pār plecu.

Maģiskais lukturis FIB aģentiem dotu iespēju klaviatūras taustiņu fiksētāju ievietot jebkurā datorā, izmantojot datorvīrusa tipa programmu. Kad tā tiek aktivizēta, programma reģistrētu burtus un ciparus, kad datora lietotājs tos raksta, tātad vēl pirms šifrēšanas procesa. Pēc tam iegūtie dati tiktu nosūtīti atpakaļ aģentiem.

Saistībā ar likumiem, ko Kongress pieņēma pēc 11. septembra notikumiem, FIB tādējādi iegūtu līdz šim nepieredzētas iespējas digitālo sakaru līdzekļu kontrolei. Turklāt ne tikai sakaru - FIB aģentiem būtu iespēja pārtvert arī tekstus, kurus to autors pat nemaz nav domājis kādam nosūtīt.

Starp citu, FIB pagaidām atsakās detalizēti apspriest Maģiskā luktura projektu, jo tas vēl esot tikai izstrādes procesā.

 

FIB vēlas iekļūt cilvēku smadzenēs

Amerikāņu sabiedrībā pēdējos mēnešos aktuāls ir jautājums, vai valdība šādi neizmanto cīņu pret terorismu kā ieganstu, lai iegūtu iespaidīgas iespējas sabiedrības locekļu uzraudzīšanai, vai arī šādas sistēmas izveide ir nepieciešams solis, lai drošības struktūras neatpaliktu no tehnoloģiski izglītotajiem noziedzniekiem.

- Valdība vēlas iegūt iespēju iekļūt cilvēku datoros - tas ir uzraudzības politikas stilā, - žurnālam PC World sacījis Centra demokrātijai un tehnoloģijām direktora vietnieks Džims Dempsijs. - Valdība meklēs jebkuru iespēju to izdarīt.

Savukārt FIB apgalvo, ka šādu projektu radīšana ir saistīta tikai ar nepieciešamību radīt jaunus ieročus cīņai pret noziedzniekiem. - Likumsargi izliek lamatas ļoti dažādos veidos,  izteicies FIB pārstāvis Pols Bresons. - Nav taču nekāds noslēpums, ka noziedznieki un teroristi izmanto tehnoloģijas savu plānu sekmēšanai. FIB neprasa neko vairāk, kā vien gūt iespējas likumīgi pārtvert noziedznieku un teroristu informāciju.

Dempsijs tomēr ir pārliecināts, ka šāda programma ietu pārāk tālu. Viņaprāt, FIB iekļūtu ne tikai datoros, bet arī cilvēku smadzenēs: - Šī programma ne tikai pārtvertu ziņojumus, ko jūs nosūtāt, bet arī to, ko jūs uzrakstāt, bet nekad nenosūtāt - to, ko jūs novērtējat kā sliktu domu un izdzēšat. Valdība vēlas izmantot internetu, lai iekļūtu cilvēku mājās un viņu galvās.

Dempsijs uzskata, ka Maģiskajam lukturim līdzīgas programmas, kuru iespējas ir neierobežotas, pārlieku ziņkārīgiem drošībniekiem dod daudz plašākas iespējas uzmantot savu jauno ieroci nepieņemamā veidā.

Savukārt Amerikāņu civilo brīvību savienības līdzdirektors Berijs Steinhārts vēlas, lai FIB atklāj Maģisko lukturi un jebkuru citu līdzīgu programmu, ko birojs rada, Kongresa un kādas neatkarīgas struktūras izpētei pirms to iedarbināšanas. - Mēs joprojām nezinām, vai Carnivore tiek lietota tā, kā tas bija paredzēts, - viņš norāda.

Carnivore ir savulaik asas diskusijas izraisījusi programma, kas pārtver elektroniskā pasta sūtījumus no interneta pieslēgumu nodrošinātāju kompāniju serveriem. Ir paredzēts, ka pārtverti tiek tikai izmeklēšanas procesā iesaistītu personu sūtījumi, taču kritiķi uzskata, ka ir ļoti mazas iespējas pārraudzīt, vai FIB šo iespēju izmanto atbilstoši likumiem.

 

Aug satraukums

Amerikāņi par savas privātās dzīves neaizskaramību satraucas reizēm pat šķietami pārspīlēti, saceļot lielu traci arī ap patiešām lieliskiem projektiem, tos beigu beigās nogremdējot. No otras puses, privātās dzīves sargi tādējādi cenšas neļaut valdībai pielietot instrumentus, kurus iespējams izmantot arī ļaunprātīgi.

Jāņem vērā, ka ASV likumdošana garantē pilsoņiem tiesības priekšlaikus būt informētiem, ka valdība veic kratīšanu. - Lai valdības pārstāvji varētu konfiscēt jūsu dienasgrāmatu vai lasīt jūsu vēstules, viņiem ir jāpieklauvē pie jūsu durvīm ar kratīšanas orderi kabatā, - uzsver Dempsijs. - Bet šis projekts viņiem ļautu visur ieskatīties, par to vispār neinformējot.

Vairums privātuma aizstāvju uzsver, ka viņus nebūt nesatrauc tehnoloģija, bet gan juridiski noteiktu uzraudzības iespēju trūkums rīcībā. Stenfordas juridiskās skolas Interneta un sabiedrības centra direktore Dženifera Grenika izteikusies, ka nebūt neuztraucas par Maģiskā luktura eksistenci, bet gan par iespēju to ļaunprātīgi izmantot. Viņa neapšauba, ka tehnoloģiju attīstības apstākļos likumsargu tehnisko iespēju uzlabošana ir nepieciešama. Tomēr, viņasprāt, arī digitālajā pasaulē būtu jādarbojas privātuma aizsardzības mehānismiem, kas ir spēkā jebkurā citā sfērā, raksta PC World.

Dempsijs norāda, ka 2001. gada oktobrī Kongresa pieņemtie likumi šos aizsardzības mehānismus vājina divos pamatvirzienos. Pirmkārt, likumi ļauj tiesībsargājošajām institūcijām īstenot uzraudzību jeb novērošanu, saskaroties ar daudz maigākiem ierobežojumiem, kādi agrāk tika pieļauti vienīgi ārējā izlūkošanā. Otrkārt, ja jaunās likumdošanas uzdevums ir veicināt izmeklēšanas pret teroristiem, tad Maģiskajam lukturim līdzīgu projektu novērošanas iespējas neaprobežojas ar potenciālajiem teroristiem vien.

Jaunās likumdošanas kritiķi ir arī nobažījušies par to, ka iespējamā hakeru pielīdzināšana teroristiem var izraisīt izmeklēšanas pret nevainīgiem datoru lietotājiem, kad hakeri slepeni liek viņu datoriem veikt uzbrukumus valdības interneta lapām.

Tomēr privātās dzīves neaizskaramības sargus visvairāk uztrauc iespēja, ka jaunā likumdošana FIB var sniegt juridisku brīvību darbībai. Senāta juridiskā komiteja tiek mudināta likumus labot, tomēr daudzi uzskata, ka vispirms būs vien jāgaida, kā likumu piemērošana tiks vērtēta tiesas prāvās, pirms sāksies jebkādas reālas darbības, lai aktu uzlabotu.

 

Pretvīrusu programmas cīnīsies pret FIB?

Izveidojusies interesanta situācija: ja jau FIB vēlas darboties ar hakeru metodēm, tad birojam ir jāapzinās, ka pret tā jauno ieroci tiks vērstas arī hakeru un vīrusu apkarošanai paredzētās sistēmas un programmas. Ja jau Maģiskais lukturis pēc savas būtības ir līdzīgs Trojas zirga vīrusam, tad jaunajam superprojektam būs jāsastopas ar visparastāko pretvīrusu programmu pretestību.

Lielākās ASV pretvīrusu programmu kompānijas pagaidām atsakās brīvprātīgi sadarboties ar FIB, uzsverot, ka to programmas turpinās automātiski atjaunot savas bāzes, lai atklātu jebkādus vīrusus, neņemot vērā to izcelsmi, kamēr netiks izdota oficiāla pavēle. Šo kompāniju pārstāvji apgalvo, ka programmās atstāts caurums oficiālajiem vīrusiem saniknotu amerikāņu klientus un ne pa jokam satracinātu ārzemniekus.

Savulaik ASV valdības struktūras neveiksmīgi centās iegūt precīzu informāciju un kodus no šifrēšanas programmatūras kompānijām, kas arī ļautu atšifrēt aizdomās turētas personas rakstītu informāciju. Pretvīrusu kompānijām FIB pagaidām nav pieprasījis ignorēt oficiālos vīrusus, kaut gan birojs jau reiz ir radījis precedentu, pieprasot interneta pieslēgumu nodrošinātājam ļaut amatpersonām slepeni lasīt kriminālizmeklēšanā aizdomās turētas personas elektronisko pastu. Starp citu, FIB ir nepieciešama tiesas atļauja, lai instalētu Carnivore tehnoloģiju, tomēr daudzas kompānijas brīvprātīgi atļāva drošībniekiem darboties.

Daži eksperti pauduši bažas, ka pēc 11. septembra notikumiem ASV valdība vēl aktīvāk pieprasīs privāto kompāniju sadarbību, to raksturojot kā patriotisku līdzdalību vispārējā cīņā pret terorismu. - Iepriekšējos karos, ieskaitot Otro pasaules karu, valdībai bija pilnvaras pieprasīt kompāniju palīdzību, rekvizēt tehnoloģiju, - aģentūrai Reuters paskaidrojis Computer Economics vīrusu pētījumu viceprezidents Maikls Elbšlo. - Ja mēs atrastos karastāvoklī, valdība pavisam viegli varētu pieprasīt augsto tehnoloģiju kompāniju palīdzību, es domāju, visdažādākajā veidā, ieskaitot jebkādu pieeju informācijai un datorsistēmām.

 

GUNTARS GRĪNUMS, LETA, speciāli SP