Ziemas kauju atblāzma

 

          Gada sākums šoreiz nebija jaunām PC spēlēm pārbagāts, bet ne jau skaits ir galvenais. Ir iznākušas dažas spēles, ar kurām pilnīgi pietiek, lai tomēr 2002. gada sākumu uzskatītu par izdevušos. Kvalitāte pār kvantitāti.

 

Return To Castle Wolfenstein

          Nē, jūs tikai ieklausieties šajā nosaukumā - Return To Castle Wolfenstein. Mēs visi zinām, ka ID Software spēle Wolfenstein 3D savulaik aizsāka žanru, kuram vēlāk bija lemts kļūt par populārāko action spēļu veidu. Wolf3D ir visu pirmās personas skata šaujamgabalu tēvs. Uzņemties veidot jaunu spēli par aģentu BJ Blazkowicz, kurš veiksmīgi izbēga no Volfenšteinas cietokšņa vecajā spēlē, - tā ir liela atbildība, zem šāda vārda vienkārši nedrīkst parādīties nekas viduvējs vai nepārliecinošs. Gray Matter (ex-Xatrix) sadarbībā ar ID Software pieķērās šim darbam un - gods un slava - paveica to pēc labākās sirdsapziņas. Iepriekšminētais spēles varonis kādas specifiskas misijas gaitā atkal nokļūst nacistu gūstā, taču viņam izdotas izbēgt no ieslodzījuma, un ar šo brīdi arī sākas spēle. RTCW kombinē, no vienas puses, - reāli atveidotu vidi un skrupulozi modelētus Otrā pasaules kara laika ieročus, bet, no otras puses, - izdomātus misticisma elementus un nacistu slepenajās laboratorijās radītus monstrus un pārcilvēkus.

RTCW veidota uz krāšņās Quake3 engine bāzes, pie kam Gray Matter ir ieviesuši arī dažas lieliskas modifikācijas. Piemēram, personāžiem ir labākā kustību animācija, kādu līdz šim iznācis redzēt 3D spēlēs, pie kam tiek atveidota arī emocionāla mīmika. Gan personāžu, gan izmantojamo ieroču, gan apkārtējās vides detalizācija ir šokējoši augstā līmenī, un ir ieguldīts milzīgs darbs arī kvalitatīvu un ticamu tekstūru atveidošanā. Pārsteidzoši labs ir arī ienaidnieku AI (Artifical Intelligence), tā ka cīniņi ar virtuālajiem Nazi ir pagrūti, neviendabīgi un līdz ar to interesanti. Vēl spēle jāuzslavē par to, ka tā pēc labākajiem standartiem apmierina gan mūsdienu izlutinātos spēlētājus - vienpatņus, gan arī Tīkla kauju fanus. Vienspēlētāja misijas būtībā šeit ir secīgi lineāras, un neko diži revolucionāru RTCW šajā ziņā neievieš, taču viss izveidotais ir kvalitatīvs un pārdomāts. Ideāla HalfLife ideju turpinātāja. Savukārt tie, kas ciena komandu kaujas Tīklā, pa lielākai daļai jau ir burtiski iemīlējušies RTCW tās daudzspēlētāju aspekta dēļ. Spēle ir pelnījusi garāku aprakstu, bet jūs jau sapratāt - RTCW ir spēle, kāda neiznāk katru dienu.

 

Medal Of Honor: Allied Assault

Nepagāja ilgs laiciņš, un mums jau tika piedāvāta jauna spēle, joprojām par Otro pasaules karu, tāpat pirmās personas šaujamgabals (FPS) un atkal uz QuakeIII grafikas bāzes. Tās veidotāji ir kompānija 2015 (atcerieties spēli SiN?). Protams, svarīgi ir, vai jaunā MOHAA ir laba pati par sevi, bet divas gan iznākšanas laikā, gan pēc satura tik tuvas spēles salīdzināt ir neizbēgami.

Jaunā spēle iepriecinās tos, kas par RTCW teica: viss labi, bet monstrus nevajadzēja. Lūk, jums ir saturiski tīra spēle par Sabiedroto karaspēka kareivja gaitām. Nekādas mistikas, nekādu zombiju. Brīvi pieejamā demo versija liek jums kopā ar pāris cīņu biedriem atrast un iznīcināt nacistu raķešiekārtu bateriju. Kā redzat, arī šajā ziņā ir atšķirība, RTCW variantā jūs bijāt viens kā pirksts, bet šeit vismaz sākumā (kamēr viņus nenošauj) jums ir datora vadīti ieroču brāļi. Spēles pilnajā variantā ir ļoti daudzveidīgi kaujas uzdevumi, brīžiem dodot arī iespēju vadīt transporta līdzekļus un pat tankus, kas nebija ļauts spēlē RTCW.

Tātad, jaunā spēle ir labāka? Diemžēl ne viss ir tik spīdoši un bez iebildumiem. Lai gan abas izmanto lielisko QuakeIII grafikas pamatu, gan tekstūras, gan ieroču modeļi, gan visa apkārtējā vide kopumā spēlē RTCW izskatās daudz labāk. Var jau būt, ka izskatās labāk vienmēr ir nedaudz subjektīvs vērtējums, bet šoreiz domāju, ka tas ir objektīvi, īpaši vēl vērtējot to kontekstā ar kustīgumu: MOHAA ik pa laikam jūt nelielu raustīgumu, kamēr RTCW uz tā paša PC iet kā pa sviestu un vienlaikus izskatās kā asiņaina konfekte. Domājams, ka reālisma mīlētājiem MOHAA ļoti ies pie sirds, bet tā nebūt nemazinās Return To Castle Wolfenstein fanu pulku.

 

Serious Sam: Second Encounter

Agrāk manis slavētajam horvātiešu brīnumam, FPS spēlei Serious Sam bija apakšvirsraksts First Encounter. Gan tas, gan notikumi nobeigumā lika domāt, ka turpinājums ir neizbēgams. Un, lūk, Otrā Sadursme ir klāt. Līdzīgi kā savulaik Doom un DoomII iznāca ātri viena aiz otras, bez ievērojamām tehnoloģiskām izmaiņām, tāpat ir arī ar Serious Sam. Viss labais agrāk teiktais par Serious Sam: FE ir spēkā arī tagad, bet jaunajā SE turpinājumā pie visiem vecajiem paziņām (respektīvi, monstriem) ir nākuši klāt vēl jauni, ir interesanti papildinājies ieroču arsenāls, un ir nedaudz attīstīta arī spēles tehnoloģiskā puse. Runājot par ieročiem, pirmkārt, mums tagad ir brīnišķīgs motorzāģis! Ļoti noderīga manta ļoti tuvām attiecībām ar uzbrūkošajiem nešķīsteņiem. Ir arī diametrāli pretējas darbības rotaļlieta - snaipera šautene, ideāla attālinātu mērķu retināšanai. Un vēl - liesmu metējs. Cepuri nost, lielisks instruments īpaši karstu sveicienu nosūtīšanai.

Jaunpienākušie monstri ir oriģināli un kvalitatīvi izpildīti gan no tekstūru, gan animācijas viedokļa, tā ka kopā ar visiem vecajiem kadriem izveidojas raiba un neapnīkstoša kompānija. Arī spēles grafiskajā vidē ir izmaiņas. Pirmais, kas dursies acīs, - tagad jums brīžiem vajadzēs brist līdz jostasvietai pa zāli. Ļoti interesanti realizēts efekts. Priecē arī vējā šūpojošies koki un cita floristika. Turklāt ir izmainīti visi sprādzienu efekti, padarot tos vēl ugunīgākus. Ja jums imponē histēriska šaudīšanās refleksu līmenī, augsts adrenalīna līmenis sajaukumā ar klaju nenopietnību - ņemiet abas Serious Sam epizodes, un pat pēc to izspēlēšanas jūs vēl atgriezīsieties pie tām nevis kāda konkrēta mērķa, bet gan tīri paša procesa dēļ. Galvenais SS: SE trūkums - nekā jau principiāli jauna šajā SS turpinājumā nav.

 

StarWars: Starfighter

Svētki, svētki mūsu ielā! Es domāju to ielu, kurā mīt dzīves ne pārāk lutinātie PC spēlmaņi, kuriem nav paveicies, jo viņi mīl lidojamās šaujamspēles. Kopš 1995. (!) gadā radītās spēles Terminal Velocity, PC platformai ir iznākušas veselas divas (!!) stilistiski radniecīgas spēles. Pēc noskaņas vistuvākā bija StarWars: Rogue Squadron, un ar zināmu piespiešanos pie TV radiniekiem var pieskaitīt arī neseno Krievijā radīto Echelon (Štorm krieviskajā oriģinālvariantā) vai vācu Aquanox. Nedaudz ieskatoties nākotnē, lielas cerības vieš vācu projekts Yager.

Taču šodien ir iemesls priekiem - mums, PC spēlmaņiem, ir spēle SW: Starfighter, kas sākotnēji tika radīta konsolei Playstation 2 un pēc tam kļuva pieejama arī Xbox konsoles lietotājiem. Divos vārdos, SF ir arkādisks šaujamgabals, kas apvieno kaujas misijas gan atklātā kosmosā, gan planētu atmosfērā, un hronoloģiski tas viss notiek paralēli StarWars: Episode I filmas sižetam. Spēle ir ļoti dinamiska, tā izskatās pietiekoši grezni, ar detalizētiem tehnikas modeļiem, daudzkrāsainām blasteru šāvienu švīkām un efektīgām eksplozijām. Nav aizmirsts arī par kuģu aizsarglauku blāzmojumiem, sašautu iznīcinātāju dūmu grīstēm un citiem vizuāliem sīkumiņiem.

Dabiski, ka šāda tipa spēles vadībai ir ļoti vēlams džoistiks, taču SF veidotāji ir parūpējušies, lai tā būtu vadāma arī tikai ar peles un klaviatūras kombināciju. Vēl jāpiemin, ka spēle priecē ne tikai acis, bet arī ausis. Starfighter apskaņošanai ir izmantoti labi atpazīstamie oriģinālie skaņas efekti no StarWars filmām - blasteru švīkstoņa, dzinēju trokšņi, navigācijas androīdu (atceraties R2-D2?) svilpojošās skaņas un, protams, arī mūzika. Pat radiopārrunu dialogi ir pietiekami augstā līmenī, lai neliktos muļķīgi, paldies par to aktieriem kas ierunājuši šo spēli.

Korekti izpildot pamatuzdevumus, misija principā būs veiksmīgi izpildīta, taču papildu stimulācijai ir ieviesta apbalvojumu sistēma. Jums var piešķirt medaļas par otršķirīgu uzdevumu veikšanu, piemēram, ne tikai transportkuģa sekmīgu eskortu, bet vienlaikus pilnīgi visu uzbrūkošo iznīcinātāju likvidēšanu. Šāds medaļu krājums vēlāk dos piekļuvi speciālām misijām. Jebkuru no sekmīgi izspēlētajiem līmeņiem varat vēlāk atsevišķi pārspēlēt, lai iegūtu vairāk apbalvojumu, pilnīgāk izpildot sekundāros kaujas uzdevumus. Manuprāt, būtiska spēles vērtība ir tā, ka vismaz daļu no misijām pēc tam ir vēlēšanās spēlēt vēl un vēl, nu jau vairs ne rezultāta, bet prieka pēc. Šo to jau varētu pakritizēt arī šajā spēlē, bet lai nu paliek. Nebojāsim svētkus.

 

 

http://www.activision.com/games/wolfenstein/home.html

http://www.mohaa.ea.com/

http://www.2015.com/

http://www.serioussam.com/

http://www.croteam.com/

http://www.lucasarts.com/

http://www.lucasarts.com/products/starwarsstarfighter/

 

 

Juris 3Dman Pērkons

juris@baltforms.lv