Pašvaldībām būs vienota programmatūra
Sākot 21. gadsimtu, Latvijā ir izveidotas un darbojas virkne
valsts nozīmes reģistru un informācijas sistēmu. Nevienu vairs neizbrīna
Iedzīvotāju reģistra, Uzņēmumu reģistra, Nodokļu maksātāju reģistra, Kadastra
reģistra, Ceļu satiksmes un drošības direkcijas u.c. informācijas sistēmu
iespējas. Šo reģistru uzkrātā informācija ir nepieciešama valsts un pašvaldību
institūciju ikdienas darbā, tajos bieži notiek izmaiņas. Ideja par reģistru un
valsts nozīmes informācijas sistēmu apvienošanu vienotā sistēmā ar nosaukumu
Megasistēma SP lasītājiem jau ir labi pazīstama. Tomēr, lai teorija pārvērstos
praksē, nepieciešams vēl vairāk uzlabot uzkrāto datu kvalitāti. Būtisks
nākamais solis tiek realizēts ar a/s DATI palīdzību. Par to SP stāsta a/s DATI
Latvijas reģiona vadītājs M. Comp. Sc. Uldis SMILTS.
Datu apmaiņa starp reģistriem
2000. gada 14. martā pieņemtie Latvijas Republikas Ministru
kabineta noteikumi Nr.104 Par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas
(megasistēmas) izveides nodrošināšanu:
· paredz jaunu
informācijas sistēmu izstrādes laikā izmantot Megasistēmā sasaistīto
informācijas sistēmu datus;
· aizliedz pieprasīt
un vākt no iedzīvotājiem un juridiskajām personām, apkopot un atkārtoti uzkrāt
datus, kas ir pieejami kādā no Megasistēmā sasaistītajām informācijas sistēmām.
Starp valsts nozīmes reģistriem un informācijas sistēmām ir
realizēti un darbojas savstarpējās datu apmaiņas mehānismi. Valsts nozīmes
reģistri un informācijas sistēmas pārsvarā tiek darbināti Rīgā un rajonu
centros, bet konkrētie informācijas sistēmās izmantotie dati reāli nāk no visas
Latvijas teritorijas. Līdz ar to samilzusi valsts nozīmes reģistros un
informācijas sistēmās uzkrāto datu nepietiekamās kvalitātes problēma. Vienīgā
iespēja uzlabot datu kvalitāti ir izmantot datu uzkrāšanas programmatūru
vietās, kur konkrētie dati rodas.
Šādā situācijā valstiski svarīga kļūst informācijas sistēmas
izstrāde pašvaldību vajadzībām. Šī sistēma jāizstrādā atbilstoši prasībām,
kādas ir izvirzītas valsts nozīmes informācijas sistēmām (1996. gada 19. marta
Ministru kabineta noteikumi Nr. 70 Par valsts nozīmes datorizēto informācijas
sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām), un
tai jāspēj veikt nepieciešamo datu apmaiņa ar valsts nozīmes reģistriem un
informācijas sistēmām. Protams, nedrīkst no vanniņas kopā ar ūdeni izliet pašu
bērnu - pašvaldību informācijas sistēmai jānodrošina pašvaldību vajadzībām
nepieciešamā funkcionalitāte.
PVIS - pašvaldību ieguvums
Ar izpratni vērtējot IT jomā vēl veicamo darbu prioritātes,
Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) izveidei piešķirts finansējums
no valsts investīciju programmas līdzekļiem, kas ļaus PVIS programmatūru bez
maksas nodot lietošanā pašvaldībām. Gatavojot projekta pieteikumu valsts
investīciju programmai, Satiksmes ministrijas vadībā veikta pašvaldību
apsekošana, apzināta pašvaldībās pieejamā datortehnika un tās pieslēgums
internetam, kā arī izmantotās programmatūras un datorspeciālistu pieejamība.
Kopumā stāvoklis bija ļoti neviendabīgs. Lielajās pilsētās IT jautājumi ir
sakārtoti Latvijas labākās pieredzes līmenī, bet lauku pašvaldībās bieži vien
nav nekā.
Jau projekta pieteikuma sagatavošanas laikā izstrādātas pašvaldību
vienotās informācijas sistēmas izveides konceptuālās nostādnes (Latvijas
Universitātes izpildījumā). Tās turpmāk tika izmantotas kā pamats PVIS
veidošanas procesā. Nopietni programmatūras izstrādes aktivitātes PVIS projekta
ietvaros tika sāktas 2001. gadā, kad veicamo darbu sarakstā tika iekļauta:
· PVIS koncepcijas
pilnveidošana un izstrāde saskaņā ar Latvijas Universitātes izstrādātajām
konceptuālajām nostādnēm;
· personu un to
dzīvesvietas apakšsistēmas pilnveidošana, realizējot dzimtsarakstu
apakšsistēmu;
· nekustamā īpašuma
uzskaites un nodokļu administrēšanas apakšsistēmas realizācija, nodrošinot to
sasaisti ar kadastra, adrešu un iedzīvotāju reģistriem;
· pašvaldību centrālā
portāla pirmās kārtas izstrāde.
Zinot lauku pašvaldību reālās līdzfinansējuma (ne)iespējas, tika
izvirzīta prasība radīt tādu programmatūru, kura atbilst prasībām par valsts
nozīmes informācijas sistēmu izstrādi un vienlaikus neprasa no pašvaldībām
lielus ekspluatācijas izdevumus.
Šīs savstarpēji pretrunīgās un nozīmīgās prasības a/s DATI speciālistiem
izdevās eleganti apmierināt, piedāvājot PVIS programmatūru veidot kā interneta
tipa programmatūru, kura darbojas komplektā ar datu bāzu vadības sistēmu
(turpmāk tekstā - DBVS) InterBase. Šī DBVS tika izvēlēta divu apsvērumu dēļ:
InterBase ir klienta servera pieeju atbalstoša DBVS, kura lieliski spēj
darboties uz vidējas jaudas darba stacijas; šīs DBVS klienta servera licences ir bezmaksas. InterBase
nodrošinātās iespējas atbilst 1996. gada Ministru kabineta noteikumu Nr.70
punktam 13.2, kas noteic, ka, izstrādājot Valsts nozīmes datorizēto
informācijas sistēmu, jāizmanto daudzlietotāju datu bāzu vadības sistēmas ar
klienta servera tehnoloģiju. Izstrādātā programmatūra spēj darboties uz
atsevišķas vidējas jaudas darba stacijas, turklāt programmatūru infrastruktūras
uzlabošanās gadījumā ir iespējams pārkonfigurēt darbam jaunajos apstākļos bez
izmaiņām programmatūrā.
Lai gan PVIS izstrādes termiņi bija saspringti, a/s DATI
atvēlētajā laikā pabeigusi konkursa nolikumā paredzētos darbus. Ar izstrādāto PVIS
programmatūru iepazīstināti ne tikai projekta pasūtītāji - Pašvaldību lietu
pārvaldes darbinieki un izstrādāto programmatūru gala lietotāji Latvijas
pašvaldībās -, bet arī ieinteresētās Valsts Zemes dienesta, Iedzīvotāju
reģistra un Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta personas. 2002.
gada martā paredzēts sākt izstrādāto programmatūru izmantošanu Latvijas
pašvaldībās, kurām pašām būs jāsedz tikai uzturēšanas izmaksas. Līdz ar to
pašvaldību rīcībā nonāks moderna programmatūra, kura būs ne tikai būtisks
atbalsts pašvaldību ikdienas funkciju veikšanā, bet arī ļaus realizēt
elektronisku datu apmaiņu starp pašvaldībām un valsts nozīmes reģistriem un
informācijas sistēmām.
Darbu veikšana saspringtajos termiņos nebūtu iespējama bez
lemtspējīgas projekta vadības padomes, kurā darbojās gan Pašvaldību lietu
pārvaldes, gan Pašvaldību savienības, gan programmatūru gala lietotāju, gan
izstrādātāju pārstāvji.
Šīs modernās informācijas sistēmas iespējas neapšaubāmi padarīs
pašvaldību darbu daudz ražīgāku, atšķetinās datu apmaiņas problēmas, kā arī
veicinās e-vēju straujāku izplatību e-Latvijā.
DATI grupa
Ganību dambī 17a
Rīgā, LV-1010
Tālr. 7067777
Fakss 7821457
www.dati.lv
e-pasts market@dati.lv
Sākot 21. gadsimtu, Latvijā ir izveidotas un darbojas virkne
valsts nozīmes reģistru un informācijas sistēmu. Nevienu vairs neizbrīna
Iedzīvotāju reģistra, Uzņēmumu reģistra, Nodokļu maksātāju reģistra, Kadastra
reģistra, Ceļu satiksmes un drošības direkcijas u.c. informācijas sistēmu
iespējas. Šo reģistru uzkrātā informācija ir nepieciešama valsts un pašvaldību
institūciju ikdienas darbā, tajos bieži notiek izmaiņas. Ideja par reģistru un
valsts nozīmes informācijas sistēmu apvienošanu vienotā sistēmā ar nosaukumu
Megasistēma SP lasītājiem jau ir labi pazīstama. Tomēr, lai teorija pārvērstos
praksē, nepieciešams vēl vairāk uzlabot uzkrāto datu kvalitāti. Būtisks
nākamais solis tiek realizēts ar a/s DATI palīdzību. Par to SP stāsta a/s DATI
Latvijas reģiona vadītājs M. Comp. Sc. Uldis SMILTS.
Datu apmaiņa starp reģistriem
2000. gada 14. martā pieņemtie Latvijas Republikas Ministru
kabineta noteikumi Nr.104 Par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas
(megasistēmas) izveides nodrošināšanu:
· paredz jaunu
informācijas sistēmu izstrādes laikā izmantot Megasistēmā sasaistīto
informācijas sistēmu datus;
· aizliedz pieprasīt
un vākt no iedzīvotājiem un juridiskajām personām, apkopot un atkārtoti uzkrāt
datus, kas ir pieejami kādā no Megasistēmā sasaistītajām informācijas sistēmām.
Starp valsts nozīmes reģistriem un informācijas sistēmām ir
realizēti un darbojas savstarpējās datu apmaiņas mehānismi. Valsts nozīmes
reģistri un informācijas sistēmas pārsvarā tiek darbināti Rīgā un rajonu
centros, bet konkrētie informācijas sistēmās izmantotie dati reāli nāk no visas
Latvijas teritorijas. Līdz ar to samilzusi valsts nozīmes reģistros un
informācijas sistēmās uzkrāto datu nepietiekamās kvalitātes problēma. Vienīgā
iespēja uzlabot datu kvalitāti ir izmantot datu uzkrāšanas programmatūru
vietās, kur konkrētie dati rodas.
Šādā situācijā valstiski svarīga kļūst informācijas sistēmas
izstrāde pašvaldību vajadzībām. Šī sistēma jāizstrādā atbilstoši prasībām,
kādas ir izvirzītas valsts nozīmes informācijas sistēmām (1996. gada 19. marta
Ministru kabineta noteikumi Nr. 70 Par valsts nozīmes datorizēto informācijas
sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām), un
tai jāspēj veikt nepieciešamo datu apmaiņa ar valsts nozīmes reģistriem un
informācijas sistēmām. Protams, nedrīkst no vanniņas kopā ar ūdeni izliet pašu
bērnu - pašvaldību informācijas sistēmai jānodrošina pašvaldību vajadzībām
nepieciešamā funkcionalitāte.
PVIS - pašvaldību ieguvums
Ar izpratni vērtējot IT jomā vēl veicamo darbu prioritātes,
Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) izveidei piešķirts finansējums
no valsts investīciju programmas līdzekļiem, kas ļaus PVIS programmatūru bez
maksas nodot lietošanā pašvaldībām. Gatavojot projekta pieteikumu valsts
investīciju programmai, Satiksmes ministrijas vadībā veikta pašvaldību
apsekošana, apzināta pašvaldībās pieejamā datortehnika un tās pieslēgums
internetam, kā arī izmantotās programmatūras un datorspeciālistu pieejamība.
Kopumā stāvoklis bija ļoti neviendabīgs. Lielajās pilsētās IT jautājumi ir
sakārtoti Latvijas labākās pieredzes līmenī, bet lauku pašvaldībās bieži vien
nav nekā.
Jau projekta pieteikuma sagatavošanas laikā izstrādātas pašvaldību
vienotās informācijas sistēmas izveides konceptuālās nostādnes (Latvijas
Universitātes izpildījumā). Tās turpmāk tika izmantotas kā pamats PVIS
veidošanas procesā. Nopietni programmatūras izstrādes aktivitātes PVIS projekta
ietvaros tika sāktas 2001. gadā, kad veicamo darbu sarakstā tika iekļauta:
· PVIS koncepcijas
pilnveidošana un izstrāde saskaņā ar Latvijas Universitātes izstrādātajām
konceptuālajām nostādnēm;
· personu un to
dzīvesvietas apakšsistēmas pilnveidošana, realizējot dzimtsarakstu
apakšsistēmu;
· nekustamā īpašuma
uzskaites un nodokļu administrēšanas apakšsistēmas realizācija, nodrošinot to
sasaisti ar kadastra, adrešu un iedzīvotāju reģistriem;
· pašvaldību centrālā
portāla pirmās kārtas izstrāde.
Zinot lauku pašvaldību reālās līdzfinansējuma (ne)iespējas, tika
izvirzīta prasība radīt tādu programmatūru, kura atbilst prasībām par valsts
nozīmes informācijas sistēmu izstrādi un vienlaikus neprasa no pašvaldībām
lielus ekspluatācijas izdevumus.
Šīs savstarpēji pretrunīgās un nozīmīgās prasības a/s DATI speciālistiem
izdevās eleganti apmierināt, piedāvājot PVIS programmatūru veidot kā interneta
tipa programmatūru, kura darbojas komplektā ar datu bāzu vadības sistēmu
(turpmāk tekstā - DBVS) InterBase. Šī DBVS tika izvēlēta divu apsvērumu dēļ:
InterBase ir klienta servera pieeju atbalstoša DBVS, kura lieliski spēj
darboties uz vidējas jaudas darba stacijas; šīs DBVS klienta servera licences ir bezmaksas. InterBase
nodrošinātās iespējas atbilst 1996. gada Ministru kabineta noteikumu Nr.70
punktam 13.2, kas noteic, ka, izstrādājot Valsts nozīmes datorizēto
informācijas sistēmu, jāizmanto daudzlietotāju datu bāzu vadības sistēmas ar
klienta servera tehnoloģiju. Izstrādātā programmatūra spēj darboties uz
atsevišķas vidējas jaudas darba stacijas, turklāt programmatūru infrastruktūras
uzlabošanās gadījumā ir iespējams pārkonfigurēt darbam jaunajos apstākļos bez
izmaiņām programmatūrā.
Lai gan PVIS izstrādes termiņi bija saspringti, a/s DATI
atvēlētajā laikā pabeigusi konkursa nolikumā paredzētos darbus. Ar izstrādāto PVIS
programmatūru iepazīstināti ne tikai projekta pasūtītāji - Pašvaldību lietu
pārvaldes darbinieki un izstrādāto programmatūru gala lietotāji Latvijas
pašvaldībās -, bet arī ieinteresētās Valsts Zemes dienesta, Iedzīvotāju
reģistra un Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta personas. 2002.
gada martā paredzēts sākt izstrādāto programmatūru izmantošanu Latvijas
pašvaldībās, kurām pašām būs jāsedz tikai uzturēšanas izmaksas. Līdz ar to
pašvaldību rīcībā nonāks moderna programmatūra, kura būs ne tikai būtisks
atbalsts pašvaldību ikdienas funkciju veikšanā, bet arī ļaus realizēt
elektronisku datu apmaiņu starp pašvaldībām un valsts nozīmes reģistriem un
informācijas sistēmām.
Darbu veikšana saspringtajos termiņos nebūtu iespējama bez
lemtspējīgas projekta vadības padomes, kurā darbojās gan Pašvaldību lietu
pārvaldes, gan Pašvaldību savienības, gan programmatūru gala lietotāju, gan
izstrādātāju pārstāvji.
Šīs modernās informācijas sistēmas iespējas neapšaubāmi padarīs
pašvaldību darbu daudz ražīgāku, atšķetinās datu apmaiņas problēmas, kā arī
veicinās e-vēju straujāku izplatību e-Latvijā.
DATI grupa
Ganību dambī 17a
Rīgā, LV-1010
Tālr. 7067777
Fakss 7821457
www.dati.lv
e-pasts market@dati.lv