Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Briest Latvijas interneta mājas lapu virums

   

 

Kosmiskie atklājumi interneta planētā iet uz beigām. Tagad ceļotāji sacenšas, kā šajos plašumos sagrābt mazu vai - labāk - lielu gabalu, uzcelt sev mājas, art, sēt un ievākt ražu. LATNET tīkla pakalpojumu attīstības daļas vadītāja Katrīna Sataki uzskata, ka tuvāk patiesībai būtu teikt - interneta ceļotāji grib tur nodibināt naudas tipogrāfiju, kas strādātu automātiskā režīmā.

 

Mūža ilgumu noteiks saturs

Bet, ja mūs interesē tikai māju būvniecība jeb - citiem vārdiem - mājas lapu veidošana? Kā notiek šis process, kā uzcelt kaut ko labu, kas nesabruktu, bet priecētu arī nākošās paaudzes?

Katrīna Sataki spriež, ka mājas lapas - tāpat kā grāmatas - mūža ilgumu vispirms nosaka tās satura paliekošā vērtība: - Saturs ir pats galvenais, bet tikpat svarīga ir tā pasniegšanas forma - gan loģiskā, gan vizuālā. Lapai ir jābūt viegli uztveramai. Ja tās apmeklētajam jāvaicā, kas tas ir, viņš nekad nesapratīs, kas tas patiesībā ir. Ceļošanai pa lapu ir jābūt intuitīvi skaidrai - ja apmeklētājam jāprasa, kā tur nokļūt, viņš nekad tur nenokļūs.

 

Piesardzīgi ar melnu fonu

Lapas loģiku nevar ātri novērtēt, bet vizuālās mājas lapas forma diezgan bieži uzreiz parāda, vai tās autors ir iesācējs vai arī meistaru, kas ar ar šo nodarbi gan pelna maizi, bet nekad nesasniegs profesionālu līmeni.

Pirmais, ko uzreiz var ieraudzīt, ir lapas fons. Ja lapa ir melna ar maziem baltiem burtiem vai zila ar dzelteniem, visdrīzāk tas ir autora pirmais darbs šajā jomā. Jā, protams, stāsta, ka grāmatas ar instrukcijām raganām esot rakstītas uz melna papīra, tāpēc arī internetā varētu būt teksti, kas ir rakstāmi uz tumša fona, tomēr balto papīru lieto grāmatās ne tāpēc, ka būtu grūti uztaisīt tumšu, bet gan tāpēc, lai vieglāk varētu uztvert saturu. Protams, tas nenozīmē, ka melns fons būtu ar likumu jāaizliedz - gadās, kaut arī reti, ka tas ir labi. Reti gadās arī, ka dažādi ķinķēziņi lapas fonā būtu patiešam vajadzīgi un informatīvi..

 

Kas par daudz, tas par sliktu

Fona grafiskais izveidojums ir tikai daļa no visas lapas grafiskā tēla. Diezgan bieži lapas tiek pārblīvētas ar nevajadzīgiem attēliem. Autoram ir bijis grūti izvēlēties attēlus, un viņš to nemaz nav darījis, iznākumā mājas lapu ir grūti uztvert. Piedevām tā vēl ilgi lejupielādējas, ko ar īsti stipru vārdu novērtēs tie lapas apmeklētāji, kuriem jāizmanto telefona pieslēgums internetam.

Ir slikti, ja lapa ir izveidota kā lineārs teksts daudzu lappušu garumā un visa ekrāna platumā, bet nav nekas labs arī, ja tā ir saraustīta kadros, kuriem nav nekāda loģiska pamatojuma un savstarpēja saturiska sakara. Pirmā veida kļūdas pieļauj autori, kas apguvuši mājas lapu veidošanu pirms daudziem gadiem, varbūt vēl tālajā 1997. gadā, un pēc tam neko vairāk nav mācījušies. Otrā kļūda ir raksturīga iesācējiem, kas grib uzreiz vienā lapā parādīt visu savu mācēšanu.

 

Iespējamiem viesiem apniks gaidīt

Starp citu, diezgan vecmodīgi tagad izskatās apmeklējumu skaita rādītājs lapā. Profesionāļi seko savu lapu apmeklējumu intensitātei, bet pašlaik to dara ar sarežģītākiem līdzekļiem nekā ar vienkāršu apmeklētāju skaitītāju. Bet tas ir nieks salīdzinājumā ar to, cik nejēdzīgi ir pieslēgties kādai lapai un ieraudzīt ziņu, ka tā ir under construction, t. i., šī lapa vēl tikai tiek veidota.

Lai cik skaists un kustīgs būtu cilvēciņš, kas rāda, kā tiek strādāts pie šīs lapas, tomēr tas patiesībā pasaka tikai to, ka ar šo lapu neviens nenodarbojas. Pamēģiniet iedomāties cilvēku, kas ieslēdz televizoru, lai skatītos kārtējo sēriju, bet viņam pusstundu rāda animētu cilvēciņu ar lāpstu, kas it kā strādā, lai veidotu šo sēriju.

 

Ko vienpatis nespēj, to kolektīvs veic

Kad lapa ir izveidota, amatieris domā, ka darbs ir galā, bet profesionālis zina, ka tas tikai ir iesācies. Mājas lapām ir jāseko līdzi - jāpārbauda, vai informācija tajās nav novecojusi, vai tīmekļa saites vēl darbojas. Diemžēl arī tas bieži netiek darīts, tāpēc sākotnēji laba lapa vēlāk var kalpot tikai apmeklētāju kaitināšanai.

Izveidot vērtīgu mājas lapu nav viegli. Lai gan daudzi ķeras pie šī darba vienatnē, dzīvotspējīgas parasti ir tikai tās lapas, kuru veidošana ir kopējs vairāku un dažreiz pat daudzu cilvēku darbs. Kopumā vērtējot, jāatzīst, ka Latvijas interneta saturs pašlaik tiek cepts un vārīts, liets ārā un atkal par jaunu gatavots, bet nav šaubu, ka beigu beigās iznāks tīri labs virums.

 

 

Latvijas māksla interneta pasaulē

 

Tagad ir grūti pateikt, kad tieši, bet, kā atceras LATNET akadēmiskā tīkla dizaineris Agris Dzilna, laikam tas bija 1996. gada beigās, kad kopā ar LATNET direktoru Jāni Ķikutu radās ideja par globālās interneta auditorijas iepazīstināšanu ar Latvijas mākslinieku darbiem. Tā sākās viens no svarīgākajiem LATNET darbības virzieniem - Latvijas kultūras bagātību atspoguļošana internetā un to popularizēšana pasaulē.

 

Pasaules tīmekļa audēji jau bija ķērušies pie darba arī Latvijā, un bija jau radusies nepieciešamība pēc Latvijas mājas lapu kataloga, ko tajā laikā LATNET speciālisti jau bija izveidojuši ar nosaukumu Welcome to Latvia. Diemžēl šajā katalogā par mākslu nevarēja atrast neko. Pasaules interneta auditorijai nebija nekādu iespēju uzzināt par Latvijas mākslinieku darbiem.

 

Jau 1997. gada maijā dizaineris Agris Dzilna un gleznotāja Solvita Zariņa demonstrēja pirmos darba augļus - 20 Latvijas mākslinieku dzīves apraksti un darbu paraugi bija atspoguļoti internetā. LATNET mākslas galerija sāka savu darbu globālajā tīklā. Jau no paša sākuma galerijā piedalījās dažādu mākslas veidu pārstāvji - gleznotāji, tēlnieki, keramiķi un tekstilmākslinieki.

Oficiālā mākslas galerijas prezentācija notika 1997. gada beigās, kad tās autoru pulks jau bija krietni kuplāks. Protams, ar prezentāciju darbs nebeidzās, tas tikai sākās. LATNET iniciatīvu iespēju robežās atbalstīja Kultūrkapitāla fonds, ļoti vajadzīgo skeneri nopirka Sorosa fonds, bet pamatslodze bija jāiztur pašiem iniciatoriem. Neviens gan nežēlojās, jo darbs bija vajadzīgs un interesants.

Galerijas veidošana nebūtu iespējama bez plašas sadarbības ar pašiem māksliniekiem. Tieši viņi izvēlējās, kurus darbus publicēt internetā. Auglīga bija arī sadarbība ar dažādām mākslinieku biedrībām un organizācijām. Kopdarbā ar Latvijas Mākslas akadēmiju tika realizēts projekts par latviešu klasiskās mākslas nodaļas izveidošanu. Tajā pārstāvēti 27 Latvijas mākslas sācēji un veidotāji. Arī Latvijas Tekstilmākslas asociācija palīdzēja padarīt pieejamus tās biedru darbus interneta pasaulei.

Galerija aug un attīstās, tās pašreizējos sasniegumus var apskatīt pēc adreses http://www.gallery.lv. Tur var iepazīties ar 49 gleznotāju, 26 tekstilmākslinieku, 21 fotomākslinieka, kā arī ar grafiķu un keramiķu daiļradi. Pavisam galerija pārstāv 149 māksliniekus. Katru dienu to apmeklē ap 200 interesentu, to daudzums aug, un mākslas cienītāji ne tikai no ASV, bet arī no Indonēzijas vai Saūda Arābijas, iepazīstas ar Latvijas mākslu.

 

Bruno MARTUZĀNS

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001