Briest Latvijas interneta mājas lapu virums
Kosmiskie atklājumi interneta planētā iet uz beigām. Tagad
ceļotāji sacenšas, kā šajos plašumos sagrābt mazu vai - labāk - lielu gabalu,
uzcelt sev mājas, art, sēt un ievākt ražu. LATNET tīkla pakalpojumu attīstības
daļas vadītāja Katrīna Sataki uzskata, ka tuvāk patiesībai būtu teikt -
interneta ceļotāji grib tur nodibināt naudas tipogrāfiju, kas strādātu
automātiskā režīmā.
Mūža ilgumu noteiks saturs
Bet, ja mūs interesē tikai māju būvniecība jeb - citiem vārdiem -
mājas lapu veidošana? Kā notiek šis process, kā uzcelt kaut ko labu, kas
nesabruktu, bet priecētu arī nākošās paaudzes?
Katrīna Sataki spriež, ka mājas lapas - tāpat kā grāmatas - mūža
ilgumu vispirms nosaka tās satura paliekošā vērtība: - Saturs ir pats
galvenais, bet tikpat svarīga ir tā pasniegšanas forma - gan loģiskā, gan
vizuālā. Lapai ir jābūt viegli uztveramai. Ja tās apmeklētajam jāvaicā, kas tas
ir, viņš nekad nesapratīs, kas tas patiesībā ir. Ceļošanai pa lapu ir jābūt
intuitīvi skaidrai - ja apmeklētājam jāprasa, kā tur nokļūt, viņš nekad tur
nenokļūs.
Piesardzīgi ar melnu fonu
Lapas loģiku nevar ātri novērtēt, bet vizuālās mājas lapas forma
diezgan bieži uzreiz parāda, vai tās autors ir iesācējs vai arī meistaru, kas
ar ar šo nodarbi gan pelna maizi, bet nekad nesasniegs profesionālu līmeni.
Pirmais, ko uzreiz var ieraudzīt, ir lapas fons. Ja lapa ir melna
ar maziem baltiem burtiem vai zila ar dzelteniem, visdrīzāk tas ir autora
pirmais darbs šajā jomā. Jā, protams, stāsta, ka grāmatas ar instrukcijām
raganām esot rakstītas uz melna papīra, tāpēc arī internetā varētu būt teksti,
kas ir rakstāmi uz tumša fona, tomēr balto papīru lieto grāmatās ne tāpēc, ka
būtu grūti uztaisīt tumšu, bet gan tāpēc, lai vieglāk varētu uztvert saturu.
Protams, tas nenozīmē, ka melns fons būtu ar likumu jāaizliedz - gadās, kaut
arī reti, ka tas ir labi. Reti gadās arī, ka dažādi ķinķēziņi lapas fonā būtu
patiešam vajadzīgi un informatīvi..
Kas par daudz, tas par sliktu
Fona grafiskais izveidojums ir tikai daļa no visas lapas grafiskā
tēla. Diezgan bieži lapas tiek pārblīvētas ar nevajadzīgiem attēliem. Autoram
ir bijis grūti izvēlēties attēlus, un viņš to nemaz nav darījis, iznākumā mājas
lapu ir grūti uztvert. Piedevām tā vēl ilgi lejupielādējas, ko ar īsti stipru
vārdu novērtēs tie lapas apmeklētāji, kuriem jāizmanto telefona pieslēgums
internetam.
Ir slikti, ja lapa ir izveidota kā lineārs teksts daudzu lappušu
garumā un visa ekrāna platumā, bet nav nekas labs arī, ja tā ir saraustīta
kadros, kuriem nav nekāda loģiska pamatojuma un savstarpēja saturiska sakara.
Pirmā veida kļūdas pieļauj autori, kas apguvuši mājas lapu veidošanu pirms
daudziem gadiem, varbūt vēl tālajā 1997. gadā, un pēc tam neko vairāk nav
mācījušies. Otrā kļūda ir raksturīga iesācējiem, kas grib uzreiz vienā lapā
parādīt visu savu mācēšanu.
Iespējamiem viesiem apniks gaidīt
Starp citu, diezgan vecmodīgi tagad izskatās apmeklējumu skaita
rādītājs lapā. Profesionāļi seko savu lapu apmeklējumu intensitātei, bet
pašlaik to dara ar sarežģītākiem līdzekļiem nekā ar vienkāršu apmeklētāju
skaitītāju. Bet tas ir nieks salīdzinājumā ar to, cik nejēdzīgi ir pieslēgties
kādai lapai un ieraudzīt ziņu, ka tā ir under construction, t. i., šī lapa vēl
tikai tiek veidota.
Lai cik skaists un kustīgs būtu cilvēciņš, kas rāda, kā tiek
strādāts pie šīs lapas, tomēr tas patiesībā pasaka tikai to, ka ar šo lapu
neviens nenodarbojas. Pamēģiniet iedomāties cilvēku, kas ieslēdz televizoru,
lai skatītos kārtējo sēriju, bet viņam pusstundu rāda animētu cilvēciņu ar
lāpstu, kas it kā strādā, lai veidotu šo sēriju.
Ko vienpatis nespēj, to kolektīvs veic
Kad lapa ir izveidota, amatieris domā, ka darbs ir galā, bet
profesionālis zina, ka tas tikai ir iesācies. Mājas lapām ir jāseko līdzi -
jāpārbauda, vai informācija tajās nav novecojusi, vai tīmekļa saites vēl
darbojas. Diemžēl arī tas bieži netiek darīts, tāpēc sākotnēji laba lapa vēlāk
var kalpot tikai apmeklētāju kaitināšanai.
Izveidot vērtīgu mājas lapu nav viegli. Lai gan daudzi ķeras pie
šī darba vienatnē, dzīvotspējīgas parasti ir tikai tās lapas, kuru veidošana ir
kopējs vairāku un dažreiz pat daudzu cilvēku darbs. Kopumā vērtējot, jāatzīst,
ka Latvijas interneta saturs pašlaik tiek cepts un vārīts, liets ārā un atkal
par jaunu gatavots, bet nav šaubu, ka beigu beigās iznāks tīri labs virums.
Latvijas māksla interneta pasaulē
Tagad ir grūti pateikt, kad tieši, bet, kā atceras LATNET
akadēmiskā tīkla dizaineris Agris Dzilna, laikam tas bija 1996. gada beigās,
kad kopā ar LATNET direktoru Jāni Ķikutu radās ideja par globālās interneta
auditorijas iepazīstināšanu ar Latvijas mākslinieku darbiem. Tā sākās viens no
svarīgākajiem LATNET darbības virzieniem - Latvijas kultūras bagātību
atspoguļošana internetā un to popularizēšana pasaulē.
Pasaules tīmekļa audēji jau bija ķērušies pie darba arī Latvijā,
un bija jau radusies nepieciešamība pēc Latvijas mājas lapu kataloga, ko tajā
laikā LATNET speciālisti jau bija izveidojuši ar nosaukumu Welcome to Latvia.
Diemžēl šajā katalogā par mākslu nevarēja atrast neko. Pasaules interneta
auditorijai nebija nekādu iespēju uzzināt par Latvijas mākslinieku darbiem.
Jau 1997. gada maijā dizaineris Agris Dzilna un gleznotāja Solvita
Zariņa demonstrēja pirmos darba augļus - 20 Latvijas mākslinieku dzīves apraksti
un darbu paraugi bija atspoguļoti internetā. LATNET mākslas galerija sāka savu
darbu globālajā tīklā. Jau no paša sākuma galerijā piedalījās dažādu mākslas
veidu pārstāvji - gleznotāji, tēlnieki, keramiķi un tekstilmākslinieki.
Oficiālā mākslas galerijas prezentācija notika 1997. gada beigās,
kad tās autoru pulks jau bija krietni kuplāks. Protams, ar prezentāciju darbs
nebeidzās, tas tikai sākās. LATNET iniciatīvu iespēju robežās atbalstīja
Kultūrkapitāla fonds, ļoti vajadzīgo skeneri nopirka Sorosa fonds, bet
pamatslodze bija jāiztur pašiem iniciatoriem. Neviens gan nežēlojās, jo darbs
bija vajadzīgs un interesants.
Galerijas veidošana nebūtu iespējama bez plašas sadarbības ar
pašiem māksliniekiem. Tieši viņi izvēlējās, kurus darbus publicēt internetā.
Auglīga bija arī sadarbība ar dažādām mākslinieku biedrībām un organizācijām.
Kopdarbā ar Latvijas Mākslas akadēmiju tika realizēts projekts par latviešu
klasiskās mākslas nodaļas izveidošanu. Tajā pārstāvēti 27 Latvijas mākslas
sācēji un veidotāji. Arī Latvijas Tekstilmākslas asociācija palīdzēja padarīt
pieejamus tās biedru darbus interneta pasaulei.
Galerija aug un attīstās, tās pašreizējos sasniegumus var apskatīt
pēc adreses http://www.gallery.lv. Tur var iepazīties ar 49 gleznotāju, 26
tekstilmākslinieku, 21 fotomākslinieka, kā arī ar grafiķu un keramiķu daiļradi.
Pavisam galerija pārstāv 149 māksliniekus. Katru dienu to apmeklē ap 200
interesentu, to daudzums aug, un mākslas cienītāji ne tikai no ASV, bet arī no
Indonēzijas vai Saūda Arābijas, iepazīstas ar Latvijas mākslu.
Bruno MARTUZĀNS
Kosmiskie atklājumi interneta planētā iet uz beigām. Tagad
ceļotāji sacenšas, kā šajos plašumos sagrābt mazu vai - labāk - lielu gabalu,
uzcelt sev mājas, art, sēt un ievākt ražu. LATNET tīkla pakalpojumu attīstības
daļas vadītāja Katrīna Sataki uzskata, ka tuvāk patiesībai būtu teikt -
interneta ceļotāji grib tur nodibināt naudas tipogrāfiju, kas strādātu
automātiskā režīmā.
Mūža ilgumu noteiks saturs
Bet, ja mūs interesē tikai māju būvniecība jeb - citiem vārdiem -
mājas lapu veidošana? Kā notiek šis process, kā uzcelt kaut ko labu, kas
nesabruktu, bet priecētu arī nākošās paaudzes?
Katrīna Sataki spriež, ka mājas lapas - tāpat kā grāmatas - mūža
ilgumu vispirms nosaka tās satura paliekošā vērtība: - Saturs ir pats
galvenais, bet tikpat svarīga ir tā pasniegšanas forma - gan loģiskā, gan
vizuālā. Lapai ir jābūt viegli uztveramai. Ja tās apmeklētajam jāvaicā, kas tas
ir, viņš nekad nesapratīs, kas tas patiesībā ir. Ceļošanai pa lapu ir jābūt
intuitīvi skaidrai - ja apmeklētājam jāprasa, kā tur nokļūt, viņš nekad tur
nenokļūs.
Piesardzīgi ar melnu fonu
Lapas loģiku nevar ātri novērtēt, bet vizuālās mājas lapas forma
diezgan bieži uzreiz parāda, vai tās autors ir iesācējs vai arī meistaru, kas
ar ar šo nodarbi gan pelna maizi, bet nekad nesasniegs profesionālu līmeni.
Pirmais, ko uzreiz var ieraudzīt, ir lapas fons. Ja lapa ir melna
ar maziem baltiem burtiem vai zila ar dzelteniem, visdrīzāk tas ir autora
pirmais darbs šajā jomā. Jā, protams, stāsta, ka grāmatas ar instrukcijām
raganām esot rakstītas uz melna papīra, tāpēc arī internetā varētu būt teksti,
kas ir rakstāmi uz tumša fona, tomēr balto papīru lieto grāmatās ne tāpēc, ka
būtu grūti uztaisīt tumšu, bet gan tāpēc, lai vieglāk varētu uztvert saturu.
Protams, tas nenozīmē, ka melns fons būtu ar likumu jāaizliedz - gadās, kaut
arī reti, ka tas ir labi. Reti gadās arī, ka dažādi ķinķēziņi lapas fonā būtu
patiešam vajadzīgi un informatīvi..
Kas par daudz, tas par sliktu
Fona grafiskais izveidojums ir tikai daļa no visas lapas grafiskā
tēla. Diezgan bieži lapas tiek pārblīvētas ar nevajadzīgiem attēliem. Autoram
ir bijis grūti izvēlēties attēlus, un viņš to nemaz nav darījis, iznākumā mājas
lapu ir grūti uztvert. Piedevām tā vēl ilgi lejupielādējas, ko ar īsti stipru
vārdu novērtēs tie lapas apmeklētāji, kuriem jāizmanto telefona pieslēgums
internetam.
Ir slikti, ja lapa ir izveidota kā lineārs teksts daudzu lappušu
garumā un visa ekrāna platumā, bet nav nekas labs arī, ja tā ir saraustīta
kadros, kuriem nav nekāda loģiska pamatojuma un savstarpēja saturiska sakara.
Pirmā veida kļūdas pieļauj autori, kas apguvuši mājas lapu veidošanu pirms
daudziem gadiem, varbūt vēl tālajā 1997. gadā, un pēc tam neko vairāk nav
mācījušies. Otrā kļūda ir raksturīga iesācējiem, kas grib uzreiz vienā lapā
parādīt visu savu mācēšanu.
Iespējamiem viesiem apniks gaidīt
Starp citu, diezgan vecmodīgi tagad izskatās apmeklējumu skaita
rādītājs lapā. Profesionāļi seko savu lapu apmeklējumu intensitātei, bet
pašlaik to dara ar sarežģītākiem līdzekļiem nekā ar vienkāršu apmeklētāju
skaitītāju. Bet tas ir nieks salīdzinājumā ar to, cik nejēdzīgi ir pieslēgties
kādai lapai un ieraudzīt ziņu, ka tā ir under construction, t. i., šī lapa vēl
tikai tiek veidota.
Lai cik skaists un kustīgs būtu cilvēciņš, kas rāda, kā tiek
strādāts pie šīs lapas, tomēr tas patiesībā pasaka tikai to, ka ar šo lapu
neviens nenodarbojas. Pamēģiniet iedomāties cilvēku, kas ieslēdz televizoru,
lai skatītos kārtējo sēriju, bet viņam pusstundu rāda animētu cilvēciņu ar
lāpstu, kas it kā strādā, lai veidotu šo sēriju.
Ko vienpatis nespēj, to kolektīvs veic
Kad lapa ir izveidota, amatieris domā, ka darbs ir galā, bet
profesionālis zina, ka tas tikai ir iesācies. Mājas lapām ir jāseko līdzi -
jāpārbauda, vai informācija tajās nav novecojusi, vai tīmekļa saites vēl
darbojas. Diemžēl arī tas bieži netiek darīts, tāpēc sākotnēji laba lapa vēlāk
var kalpot tikai apmeklētāju kaitināšanai.
Izveidot vērtīgu mājas lapu nav viegli. Lai gan daudzi ķeras pie
šī darba vienatnē, dzīvotspējīgas parasti ir tikai tās lapas, kuru veidošana ir
kopējs vairāku un dažreiz pat daudzu cilvēku darbs. Kopumā vērtējot, jāatzīst,
ka Latvijas interneta saturs pašlaik tiek cepts un vārīts, liets ārā un atkal
par jaunu gatavots, bet nav šaubu, ka beigu beigās iznāks tīri labs virums.
Latvijas māksla interneta pasaulē
Tagad ir grūti pateikt, kad tieši, bet, kā atceras LATNET
akadēmiskā tīkla dizaineris Agris Dzilna, laikam tas bija 1996. gada beigās,
kad kopā ar LATNET direktoru Jāni Ķikutu radās ideja par globālās interneta
auditorijas iepazīstināšanu ar Latvijas mākslinieku darbiem. Tā sākās viens no
svarīgākajiem LATNET darbības virzieniem - Latvijas kultūras bagātību
atspoguļošana internetā un to popularizēšana pasaulē.
Pasaules tīmekļa audēji jau bija ķērušies pie darba arī Latvijā,
un bija jau radusies nepieciešamība pēc Latvijas mājas lapu kataloga, ko tajā
laikā LATNET speciālisti jau bija izveidojuši ar nosaukumu Welcome to Latvia.
Diemžēl šajā katalogā par mākslu nevarēja atrast neko. Pasaules interneta
auditorijai nebija nekādu iespēju uzzināt par Latvijas mākslinieku darbiem.
Jau 1997. gada maijā dizaineris Agris Dzilna un gleznotāja Solvita
Zariņa demonstrēja pirmos darba augļus - 20 Latvijas mākslinieku dzīves apraksti
un darbu paraugi bija atspoguļoti internetā. LATNET mākslas galerija sāka savu
darbu globālajā tīklā. Jau no paša sākuma galerijā piedalījās dažādu mākslas
veidu pārstāvji - gleznotāji, tēlnieki, keramiķi un tekstilmākslinieki.
Oficiālā mākslas galerijas prezentācija notika 1997. gada beigās,
kad tās autoru pulks jau bija krietni kuplāks. Protams, ar prezentāciju darbs
nebeidzās, tas tikai sākās. LATNET iniciatīvu iespēju robežās atbalstīja
Kultūrkapitāla fonds, ļoti vajadzīgo skeneri nopirka Sorosa fonds, bet
pamatslodze bija jāiztur pašiem iniciatoriem. Neviens gan nežēlojās, jo darbs
bija vajadzīgs un interesants.
Galerijas veidošana nebūtu iespējama bez plašas sadarbības ar
pašiem māksliniekiem. Tieši viņi izvēlējās, kurus darbus publicēt internetā.
Auglīga bija arī sadarbība ar dažādām mākslinieku biedrībām un organizācijām.
Kopdarbā ar Latvijas Mākslas akadēmiju tika realizēts projekts par latviešu
klasiskās mākslas nodaļas izveidošanu. Tajā pārstāvēti 27 Latvijas mākslas
sācēji un veidotāji. Arī Latvijas Tekstilmākslas asociācija palīdzēja padarīt
pieejamus tās biedru darbus interneta pasaulei.
Galerija aug un attīstās, tās pašreizējos sasniegumus var apskatīt
pēc adreses http://www.gallery.lv. Tur var iepazīties ar 49 gleznotāju, 26
tekstilmākslinieku, 21 fotomākslinieka, kā arī ar grafiķu un keramiķu daiļradi.
Pavisam galerija pārstāv 149 māksliniekus. Katru dienu to apmeklē ap 200
interesentu, to daudzums aug, un mākslas cienītāji ne tikai no ASV, bet arī no
Indonēzijas vai Saūda Arābijas, iepazīstas ar Latvijas mākslu.
Bruno MARTUZĀNS