Lai Mājas DSL būtu mājīgāks

 

Lai gan DSL (Digital Subscriber Line) tehnoloģiju pasaulē sāka aktīvi lietot samērā nesen, tās 10,5 miljoni lietotāju neapšaubāmi liecina par lielu klientu interesi un DSL pakalpojumu attīstības perspektīvām. Arī Lattelekom klientiem DSL pieejams jau divus gadus, un pērn visu DSL pakalpojumu lietotāju kļuvis desmitkārt vairāk. Mājas DSL ir pirmais Lattelekom piedāvātais pastāvīgā interneta pieslēgums, kas paredzēts privātiem lietotājiem. Uzņēmuma klienti to saņem jau apaļu gadu (kopš iepriekšējās Baltic IT&T izstādes), un pēc tā ir ļoti liels pieprasījums. Plānots, ka šogad Mājas DSL lietotāju varētu kļūt četras reizes vairāk. Par dzīvi kopā ar Mājas DSL stāsta projekta vadītājs Edgars STRODS.

 

Lietotāju interese aug

Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 66 procenti Lattelekom klientu, kuriem ir potenciālas iespējas izmantot DSL pakalpojumus: tie ir visi Lattelekom ciparsignāla līniju abonenti. Apjoms nepārtraukti aug līdz ar tīkla modernizāciju, un šogad tas varētu pieaugt vismaz līdz 80 procentiem.

Mājas DSL ir pirmais Lattelekom piedāvātais interneta piekļuves pakalpojums tieši privātai lietošanai. Svarīgi, ka tas tiešām ir paredzēts lietošanai mājās, nevis uzņēmumā. Tas nozīmē, ka Mājas DSL neatbilst biroja lietojuma standartam, jo aktīva piekļuve starptautiskajai interneta satiksmei* (traffic) ir paredzēta tikai vakaros, pēc darba dienas beigām. Tāpēc arī abonēšanas maksa ir visai mērena - Ls 27,80 mēnesī. Ierobežojumi, protams, neattiecas uz Latvijas interneta resursiem: tos var izmantot cauru diennakti.

Tiem, kuri daudz strādā mājās un kuriem ir svarīga neierobežota starptautiskā interneta satiksme arī dienas laikā (t. s. mājas birojs), ir iespēja izmantot īpašu pakalpojumu profesionāļiem Mājas DSL Pro, kas gan ir dārgāks - Ls 49,80 mēnesī.

Mājas DSL piedāvā asimetrisko datu pārraidi, t. i., datu ielāde no tīkla notiek ar ātrumu 256 kbit/s, bet datu pārraide uz tīklu - ar 64 kbit/s. Kā saka Edgars Strods,  Mājas DSL gluži tāpat kā citi Lattelekom modernie pakalpojumi pastāvīgi attīstās, arī klienti noteikti sajutīs, ka tas aizvien pilnveidojas, kļūst elastīgāks, ērtāks, daudzfunkcionālāks. Lai gan nav paredzēts, ka tuvākajā nākotnē varētu pazemināties pakalpojuma cenas (pieprasījums arī tagad ir pietiekami liels), perspektīvā Mājas DSL noteikti būs vairāk iespēju par to pašu cenu.

Mājas DSL klientu visā Latvijā ir aptuveni 1500, un tiem aizvien piepulcējas jauni. Tiem, kuru mājas atrodas ciparu tīkla pārklājuma zonā, pakalpojumu saņem nedēļas laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Tomēr Lattelekom reģistrē arī tos, kuri ir ārpus zonas un kuriem šobrīd nav tehniski iespējams ierīkot šo pakalpojumu. Tā ir spēcīga motivācija ātrāk attīstīt ciparu tīklu tieši tajās vietās, kur ir visvairāk pieteikumu uz DSL pakalpojumiem.

 

Ļaunprāši pret progresu?

Kas zina, varbūt tieši šis veiksmīgais un visnotaļ pozitīvais Mājas DSL un Ultra DSL tēls bija kā dadzis acī tiem, kuri janvāra nogalē ļaunprātīgi pārslogoja Apollo tīklu, lai tīši bloķētu interneta piekļuvi un izraisītu neapmierinātību klientos. Protams, traucējumus visvairāk izjuta tie Lattelekom klienti, kuri pastāvīgi lieto internetu.

Apstiprinājies, ka tie bijuši t. s. DOS (denial of service) uzbrukumi un tīkla bloķēšanai izmantota ping komanda kaitīgu tīkla atbalsu ģenerēšanai (t. s. smurf programma). Zīmīgi, ka normālos apstākļos ping ir visai lietderīgs interneta saimniecības rīks, kuru, saņemot atpakaļ kā ping signāla atbalsi, efektīvi izmanto informācijas apkopošanai par interneta adrešu reaģēšanas laikiem, tīkla darbības traucējumu atklāšanai u. tml. Turpretī hakeri šo nekaitīgo ping funkciju bija pamanījušies izmantot ļaunprātīgai tīkla bloķēšanai. Radītā bloķējošo datu plūsma pārsniegusi pieļaujamās jaudas robežas vismaz desmitkārt, turklāt pašas sūtījumu paketes bijušas visai apjomīgas - līdz pat 1 MB.

No smurf uzbrukuma vairāk vai mazāk cieta visi Apollo klienti, bet visvairāk to izjuta tieši Mājas DSL lietotāji. Kā paskaidroja Edgars Strods, tas notika tāpēc, ka Mājas DSL lietotājiem ir mazāks garantētais ātrums (286 kbit/s) nekā uzņēmumiem, kuri izmanto 1 vai 2 Mbit/s Ultra DSL pakalpojumu. Tieši tādēļ Mājas DSL kapacitāte tika ātrāk aizpildīta ar pingiem nekā 2 Mbit Ultra. Kad mājas klienta interneta piekļuve jau bija pilnīgi bloķēta, Ultra klienti vēl varēja strādāt, lai gan arī viņi izjuta traucējumus. Acīmredzot tieši šī iemesla dēļ dažos medijos izskanēja versija, itin kā Lattelekom pats esot nobloķējis privātos klientus, lai biznesa lietotāji varētu strādāt. Tie, protams, ir pilnīgi izdomājumi bez jelkāda pamata. Kā apliecināja Edgars Strods, Lattelekom ir vienlīdz svarīgi visi klienti un uzņēmums nekādos apstākļos neatļautos nodarīt tiem tīšu kaitējumu.

 

Lai klienti justos droši

Lai nu kā, Lattelekom kā pakalpojumu sniedzējs, protams, uzņemas visu atbildību par notikušo, ir gatavs izmaksāt kompensācijas cietušajiem un ir apņēmības pilns darīt visu iespējamo, lai klients nejustos apdraudēts. - Centrālēs esam uzstādījuši intelektuālās papildiekārtas, kas pašas spēj atrast šāda tipa ļaunprātīgos uzbrukumus - pingus,- stāsta Edgars Strods. - Tās darbojas kā filtri, kas nelaiž cauri ļaundaru sūtītos pingus, atšķirot tos no labdabīgajiem interneta saimnieciskajiem rīkiem - pingiem, kas mierīgi veic savus pienākumus. Ir vairāki parametri, pēc kuriem intelektuālās iekārtas tos šķiro. Tie ir aprakstīti iekārtu algoritmos.

Lattelekom jau tuvākajā laikā plāno ieviest jaunu papildu funkcionalitāti Mājas DSL pakalpojumam, kur pastiprināta uzmanība pievērsta drošībai. Interneta drošības palielināšanai un darbības stabilizēšanai, kā arī šo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai Lattelekom līdz gada beigām plāno kopumā investēt 300 000 latu, no kuriem 150 000 jau ieguldīti nesen uzstādītajās drošības iekārtās.

Lattelekom nespēj glābt pasauli no hakeriem (tos dēvē arī par urķiem), bet noteikti spēj stipri sarežģīt viņu dienišķo darbu. Jaunās drošības sistēmas ļaus Lattelekom klientiem justies drošāk un baudīt moderno tehnoloģiju priekšrocības kopā ar Mājas DSL.

 

 Redakcijas piezīme.

* traffic - satiksme. Šāds termina tulkojums nesen apstiprināts IT un telekomunikāciju terminoloģijas komisijā. Iesakām lietot ierastā anglicisma trafiks vietā.

 

Anita KĻAVA