Drošas investīcijas vecumdienām
A/S Lattelekom Slēgtais Pensiju Fonds oficiāli reģistrēts 1999.
gada jūnijā, un tā vienīgais akcionārs sākotnēji bija tikai Lattelekom. Kad
nodibinājās Lattelekom meitas uzņēmums Lattelekom Sakaru sistēmas, arī tas
vēlējās veikt fondā iemaksas savu darbinieku labā, tāpēc 2000. gada decembrī
tas kļuva par pensiju fonda akcionāru. Tomēr vislielākais pavērsiens šī
Latvijas vienīgā slēgtā pensiju fonda akcionāru struktūrā notika pērnā gada
decembrī, kad tam pievienojās trešais akcionārs - VAS Latvenergo. Tā radās
nepieciešamība pēc nosaukuma maiņas, tāpēc tagad tas ir A/S Pirmais Slēgtais
Pensiju Fonds. Par jaunumiem SP stāsta fonda valdes priekšsēdētājs Anrī
LEIMANIS un izpilddirektore Rudīte ZVIRGZDIŅA.
Populārs arī ārpus Lattelekom
Nedaudz vairāk kā divu gadu darbības laikā pensiju fonds
pierādījis, ka tā pamatprincipi ir pareizi un attīstība - mērķtiecīga. Šāds
secinājums ir īpaši svarīgs tāpēc, ka pirms tam Latvijā nebija līdzīgu
gadījumu, bet uzņēmuma vadības galvenais vadmotīvs bija uzņemties atbildību par
darbiniekiem ne tikai viņu spēka pilnbriedā, bet arī vecumdienās. Par šī fonda
pensiju plāna dalībniekiem kļūst visi tie Lattelekom, Sakaru sistēmu un tagad
arī Latvenergo darbinieki, kuri ir nostrādājuši attiecīgajā uzņēmumā vismaz
gadu, ar nosacījumu, ka viņu darba līgums darbojas vismaz vēl gadu uz priekšu.
Šie principi ir pilnīgi vienādi visu triju uzņēmumu pensiju plāna dalībniekiem.
Acīmredzot tieši fonda veiksmīgā darbība rosināja Latvenergo vēlmi
pievienot 4791 Lattelekom un 12 Sakaru sistēmu
pensiju plāna dalībniekiem arī savus 6 688. (Pavisam Latvijā privātajos
pensiju fondos, to skaitā arī trijos atklātajos, ir 17 359 pensiju plāna
dalībnieku, t. i., Pirmajā Slēgtajā Pensiju Fondā ir 66,2 procenti no tiem.) Protams, Latvenergo būtu varējis
dibināt pats savu slēgto pensiju fondu vai izvēlēties kādu no atklātajiem, bet tieši Lattelekom slēgtais
pensiju fonds šķita visatbilstošākais un finansiāli visstabilākais (tā aktīvi
uz 31. decembri bija 7,5 miljoni latu pretstatā triju atklāto pensiju fondu
kopējai summai - 2,0 miljoniem, t.
i. Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds
apsaimnieko 80 procentus no kopējiem
valsts privāto pensiju fondu aktīviem).
Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka slēgtā pensiju fonda pašmērķis
nebūt nebija un nav meklēt un pievienot jaunus pensiju plānu dalībniekus (un
tātad arī akcionārus). Latvenergo piedāvājums iekļauties fondā guva tā
akcionāru atbalstu tieši tādēļ, ka tas
ir tiešs ieguvums arī Lattelekom pensiju plāna dalībniekiem. Šķiet - kāpēc gan?
Protams, Latvenergo veiks iemaksas tikai par saviem darbiniekiem, tomēr ļoti
svarīgs ir nosacījums par administratīvo izdevumu kompensāciju.
Līdz šim spēkā bija norma, ka Lattelekom fiksētas summas apmērā
segs fonda administratīvos izdevumus. Tā kā arī Latvenergo piekrita finansiāli
atbalstīt pensiju fonda administrēšanu
un turpmākos piecus gadus segs 50 procentus šo izdevumu, tad pašiem pensiju plāna dalībniekiem vismaz
turpmākos piecus gadus nekas nebūs jāmaksā par fonda uzturēšanu, lai gan
pensiju plāns paredz, ka vajadzības gadījumā administrēšanas atvilkumi katram
pensiju plāna dalībniekam varētu būt līdz 10 procentiem no darba devēja
iemaksām gadā). Turklāt arī pēc pieciem
gadiem, kad pienāks laiks šos izdevumus segt, tie proporcionāli samazināsies,
jo vairāk būs pensiju plāna dalībnieku un lielāks uzkrātais papildpensijas
kapitāls.
Anrī Leimanis uzskata, ka gan pensiju fondam, gan arī pensiju
plāna dalībniekiem ir ļoti izdevīgi, ka uzņēmumu vadība ir tik pretimnākoša un
izprot, ka darbības sākumposmā izdevumi ir pārāk lieli, lai plāna dalībnieki
tos varētu segt paši.
Paši savas pensijas kalēji
Kopš pērnā gada novembra Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds piedāvā
visiem pensiju plāna dalībniekiem vēl kādu izdevīgu iespēju. Tie, kas to vēlas,
ar darba devēja starpniecību var iemaksāt savā pensijas kontā papildsummas,
kuru lielumu un arī iemaksu regularitāti nosaka viņi paši. Tas nozīmē, ka
grāmatvedība, saņemot kāda pensiju plāna dalībnieka iesniegumu, ik mēnesi no
darbinieka algas pārskaita attiecīgo summu viņa pensijas kontā, kamēr nesaņem
citus norādījumus (piemēram, pārtraukt vai palielināt iemaksas). Zīmīgi, ka šo
iespēju labprāt izmanto ne tikai tie, kuriem tuvojas pensijas vecums.
Gunta KĻAVIŅA
A/S Lattelekom Slēgtais Pensiju Fonds oficiāli reģistrēts 1999.
gada jūnijā, un tā vienīgais akcionārs sākotnēji bija tikai Lattelekom. Kad
nodibinājās Lattelekom meitas uzņēmums Lattelekom Sakaru sistēmas, arī tas
vēlējās veikt fondā iemaksas savu darbinieku labā, tāpēc 2000. gada decembrī
tas kļuva par pensiju fonda akcionāru. Tomēr vislielākais pavērsiens šī
Latvijas vienīgā slēgtā pensiju fonda akcionāru struktūrā notika pērnā gada
decembrī, kad tam pievienojās trešais akcionārs - VAS Latvenergo. Tā radās
nepieciešamība pēc nosaukuma maiņas, tāpēc tagad tas ir A/S Pirmais Slēgtais
Pensiju Fonds. Par jaunumiem SP stāsta fonda valdes priekšsēdētājs Anrī
LEIMANIS un izpilddirektore Rudīte ZVIRGZDIŅA.
Populārs arī ārpus Lattelekom
Nedaudz vairāk kā divu gadu darbības laikā pensiju fonds
pierādījis, ka tā pamatprincipi ir pareizi un attīstība - mērķtiecīga. Šāds
secinājums ir īpaši svarīgs tāpēc, ka pirms tam Latvijā nebija līdzīgu
gadījumu, bet uzņēmuma vadības galvenais vadmotīvs bija uzņemties atbildību par
darbiniekiem ne tikai viņu spēka pilnbriedā, bet arī vecumdienās. Par šī fonda
pensiju plāna dalībniekiem kļūst visi tie Lattelekom, Sakaru sistēmu un tagad
arī Latvenergo darbinieki, kuri ir nostrādājuši attiecīgajā uzņēmumā vismaz
gadu, ar nosacījumu, ka viņu darba līgums darbojas vismaz vēl gadu uz priekšu.
Šie principi ir pilnīgi vienādi visu triju uzņēmumu pensiju plāna dalībniekiem.
Acīmredzot tieši fonda veiksmīgā darbība rosināja Latvenergo vēlmi
pievienot 4791 Lattelekom un 12 Sakaru sistēmu
pensiju plāna dalībniekiem arī savus 6 688. (Pavisam Latvijā privātajos
pensiju fondos, to skaitā arī trijos atklātajos, ir 17 359 pensiju plāna
dalībnieku, t. i., Pirmajā Slēgtajā Pensiju Fondā ir 66,2 procenti no tiem.) Protams, Latvenergo būtu varējis
dibināt pats savu slēgto pensiju fondu vai izvēlēties kādu no atklātajiem, bet tieši Lattelekom slēgtais
pensiju fonds šķita visatbilstošākais un finansiāli visstabilākais (tā aktīvi
uz 31. decembri bija 7,5 miljoni latu pretstatā triju atklāto pensiju fondu
kopējai summai - 2,0 miljoniem, t.
i. Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds
apsaimnieko 80 procentus no kopējiem
valsts privāto pensiju fondu aktīviem).
Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka slēgtā pensiju fonda pašmērķis
nebūt nebija un nav meklēt un pievienot jaunus pensiju plānu dalībniekus (un
tātad arī akcionārus). Latvenergo piedāvājums iekļauties fondā guva tā
akcionāru atbalstu tieši tādēļ, ka tas
ir tiešs ieguvums arī Lattelekom pensiju plāna dalībniekiem. Šķiet - kāpēc gan?
Protams, Latvenergo veiks iemaksas tikai par saviem darbiniekiem, tomēr ļoti
svarīgs ir nosacījums par administratīvo izdevumu kompensāciju.
Līdz šim spēkā bija norma, ka Lattelekom fiksētas summas apmērā
segs fonda administratīvos izdevumus. Tā kā arī Latvenergo piekrita finansiāli
atbalstīt pensiju fonda administrēšanu
un turpmākos piecus gadus segs 50 procentus šo izdevumu, tad pašiem pensiju plāna dalībniekiem vismaz
turpmākos piecus gadus nekas nebūs jāmaksā par fonda uzturēšanu, lai gan
pensiju plāns paredz, ka vajadzības gadījumā administrēšanas atvilkumi katram
pensiju plāna dalībniekam varētu būt līdz 10 procentiem no darba devēja
iemaksām gadā). Turklāt arī pēc pieciem
gadiem, kad pienāks laiks šos izdevumus segt, tie proporcionāli samazināsies,
jo vairāk būs pensiju plāna dalībnieku un lielāks uzkrātais papildpensijas
kapitāls.
Anrī Leimanis uzskata, ka gan pensiju fondam, gan arī pensiju
plāna dalībniekiem ir ļoti izdevīgi, ka uzņēmumu vadība ir tik pretimnākoša un
izprot, ka darbības sākumposmā izdevumi ir pārāk lieli, lai plāna dalībnieki
tos varētu segt paši.
Paši savas pensijas kalēji
Kopš pērnā gada novembra Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds piedāvā
visiem pensiju plāna dalībniekiem vēl kādu izdevīgu iespēju. Tie, kas to vēlas,
ar darba devēja starpniecību var iemaksāt savā pensijas kontā papildsummas,
kuru lielumu un arī iemaksu regularitāti nosaka viņi paši. Tas nozīmē, ka
grāmatvedība, saņemot kāda pensiju plāna dalībnieka iesniegumu, ik mēnesi no
darbinieka algas pārskaita attiecīgo summu viņa pensijas kontā, kamēr nesaņem
citus norādījumus (piemēram, pārtraukt vai palielināt iemaksas). Zīmīgi, ka šo
iespēju labprāt izmanto ne tikai tie, kuriem tuvojas pensijas vecums.
Gunta KĻAVIŅA