Par drošu darba vidi

 

Desmit darbības gados Latvijas Mobilais Telefons sasniedzis augstu attīstības un klientu apkalpošanas līmeni. Nodrošināts gandrīz pilnīgs tīkla pārklājums, ka arī stabila mobilo sarunu kvalitāte, plašas viesabonēšanas iespējas ārvalstīs. Panākumu pamats ir uzņēmuma iekšējā sakārtotība, speciālistu sagatavotība, progresīva darba organizācija un katra atbildība par veicamo darbu. Veselīgas un drošas darba vides izveidošana strādājošiem ir šī procesa svarīga sastāvdaļa. Darba aizsardzības daļas veikums vides risku noteikšanas, novērtēšanas un vadības sistēmas izveidošanā ir ļāvis LMT iegūt Higiēniskās drošības sertifikātu.

 

Aug prasības darba aizsardzībai

Prasības veselīgas un drošas darba vides radīšanai arvien palielinās. 1. janvārī stājās spēkā jaunais Darba aizsardzības likums, kura mērķis ir garantēt un uzlabot drošību un veselības aizsardzību darba vietā. Tas nosaka darba devēja, nodarbināto un valsts uzraudzības institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības drošas, veselībai nekaitīgas vides izveidošanā, kā arī nelaimes gadījumu un arodslimību novēršanā. Sistēmas galvenās sastāvdaļas ir darba vides risku novērtēšana, darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana, sistēmas darbības nodrošināšana un darba vides uzraudzība.

Ministrijas vietā iniciatīvu uzņemas uzņēmums

Telekomunikāciju uzņēmumos raksturīgākie speciālie darbi ir elektroiekārtu, radioiekārtu un antenu iekārtu ekspluatācija. Diemžēl, veicot elektroietaišu ekspluatācijas darbus ar paaugstinātu risku, nav skaidrības par darba drošības noteikumiem, jo juridiski tādi nepastāv.

No PSRS laikiem mantoto elektrodrošības noteikumu darbības termiņš nav pagarināts, lai gan jaunas prasības neatkarības gados vēl nav izstrādātas. Darba aizsardzība Latvijā ir Labklājības ministrijas kompetencē, un tās dēļ arī radusies šī neapskaužamā situācija.

Kā rīkoties uzņēmuma vadībai? Kā izveidot drošus darba apstākļus? Ja vadītājs izprot stāvokļa nopietnību, iespēju robežās tiek izmantoti iepriekšējie, Labklājības ministrijas neatzītie, tehniskās drošības noteikumi. Nav jūtama drošības noteikumu progresa arī citiem paaugstināta riska darbiem, piemēram, radiotorņu, mastu un antenu iekārtu ekspluatācijai. Darba drošības normatīvu izstrādes kavēšanās mazina jaunā likuma ieviešanas efektivitāti, un tukšā niša jāaizpilda uzņēmumu darba aizsardzības speciālistiem, izstrādājot iekšējos noteikumus un instrukcijas.

Darba vides riski

Izveidojot uzņēmuma darba aizsardzības sistēmu, vispirms jānovērtē darba vides riski. LMT raksturīgie ir tie, kas attiecas uz darbiem bāzes staciju elektroiekārtās, tās ierīkojot, ekspluatējot elektrobarošanas sistēmas un radioiekārtas, kā arī novēršot avārijas, tāpat antenu sistēmu ierīkošana un ekspluatācija bāzes staciju radiotorņos. Uzdevumus, ko izpilda augstāk par pieciem metriem virs pamata platformas, kvalificē kā augstkāpēju darbus. Tie jāizpilda īpaši sagatavotiem speciālistiem.

Darbos, kas ir saistīti ar antenu uzstādīšanu un apkalpošanu (izņemot iespēju gūt elektrotraumu), pastāv risks gūt savainojumus, krītot no augstuma. Specifisks LMT riska faktors var būt arī raidošo antenu izstarotais elektromagnētiskais lauks darba vietā, ja tas pārsniedz pieļaujamo intensitāti. Tādēļ ir jāizvērtē arī tas.

Drošības pasākumi

Mobilā telefona bāzes stacijās izmanto relatīvi nelielas jaudas elektroietaises. To jauda ir daži kilovati, darba spriegums - zem 1000 V. Bāzes staciju atbilstību elektroietaišu ierīkošanas noteikumiem nodrošina ar vairākiem pasākumiem. Izmanto tikai iekārtas un materiālus, kas izgatavoti atbilstoši Eiropas standartiem un kuru sertifikāti atzīti LR. LMT veikti tādi darba drošības pasākumi kā zemējuma kontūru izveide, elektroiekārtu un radioiekārtu metāla korpusu, kā arī radiotorņu vai mastu metālkonstrukciju droša pieslēgšana zemējuma kontūriem. Bāzes stacijās ir ierīkota ugunsdrošības signalizācija, iežogotas teritorijas un veikti pasākumi pret patvaļīgu piekļuvi konteineriem, kuros ir bāzes staciju iekārtas.

Radiotorņa zemēšana kalpo atmosfēras statisko elektrisko lādiņu un zibens strāvu novadīšanai zemē, aizsargājot aparatūru pret bojājumiem un to cilvēku drošību, kas negaisa laikā var atrasties bāzes stacijā vai tās tuvumā. Elektrobarošanas kabeļu un iekārtu izolācijas pretestībām jāatbilst normām (0,5 megaomi). Savukārt zemējuma kontūra pretestība nedrīkst pārsniegt 4 omus. Antenas bāzes staciju radiotorņos uzstāda 50-60 m, reizēm pat 100 m augstumā. Šādus darbus pilda augstkāpēji. Ja neievēro visus drošības noteikumus, iespēja gūt veselības bojājumus ir diezgan liela. Piemēram, negaisa laikā atmosfēras elektriskās izlādes dēļ var gūt elektrotraumas. Vējš, mitrums un elektromagnētiskā lauka iedarbība nelabvēlīgi ietekmē organismu.

Patstāvīgi par augstkāpējiem var strādāt cilvēki, kas nav jaunāki par 18 gadiem, ar labu veselību, kas ir apmācīti, sagatavoti darbam ar elektroiekārtām un ieguvuši vismaz III (B) kvalifikācijas grupu darbam elektroiekārtās līdz 1000 V. Brigādē, kas veic darbus bāzes staciju antenu iekārtās, jābūt vismaz diviem darbiniekiem.

Darbus antenās nedrīkst sākt vai tie ir jāpārtrauc, ja tuvojas negaiss un negaisa laikā. Šādā gadījumā jāattālinās no radiotorņu metāla konstrukcijām un to sazemējuma vietām, kurās zibens strāvas var izraisīt sprieguma impulsus. Augstumā nedrīkst strādāt arī tad, ja vējš ir virs 12 m/s, sniegā, miglā un tumsā (izņemot avārijas gadījumos, kad tiek veikti īpaši drošības pasākumi). Zonā ap radiotorni 1/3 attālumā no darbu izpildes augstuma cilvēki atrasties nedrīkst, jo viņus var traumēt nejauši krītoši priekšmeti.

Elektromagnētiskā lauka (EML) faktors

Bāzes stacijas raidošās antenas izstaro EML. Raidītāju jauda ir neliela salīdzinājumā, piemēram, ar televīzijas stacijām un nepārsniedz 50-55 W. Tādēļ pat bāzes staciju tuvumā EML intensitāte ir vairāk nekā tūkstoš reižu mazāka nekā iedzīvotājiem maksimāli pieļaujamā, kā to liecina aprēķini un Sabiedrības veselības aģentūras mērījumi.

Pašās bāzes stacijās raidošās aparatūras ekranizācijas dēļ tiešie izstarojumi ir niecīgi, jāņem vērā tikai EML, ko tieši izstaro antenas.

Nacionālais standarts LVS ENV 50166-2:1995 nosaka pieļaujamo jaudas plūsmas blīvumu ilgstošai iedarbībai uz strādājošiem, kas GSM 900 darba frekvencēs ir līdz 2,3 mW/cm², bet GSM 1800 frekvencēs - 4,5 mW/cm². Šāds līmenis, atkarībā no raidītāju jaudas, var būt tikai antenu izstarošanas sektorā no viena līdz trīs metru attālumā no pašas antenas. Tāpēc, veicot darbus uz raidošām antenām un to izstarošanas sektorā tuvāk par trim metriem, ir noteikti arī atrašanās laika ierobežojumi. Darbiem citās bāzes staciju zonās ierobežojumi EML dēļ nav nepieciešami.

Efektīvi aizsardzības līdzekļi

Augstkāpēju darba risku samazina piemērots apģērbs un individuālie aizsardzības līdzekļi. Saskaņā ar drošības noteikumiem augstkāpējam jālieto aizsargķivere, individuālais aprīkojums pret kritieniem, piemērota darbarīku soma, apavi ar neslīdošām zolēm, iespējami viegls un vēju aizturošs apģērbs. Tas nodrošina maksimālu komfortu darbā visos gadalaikos, ļauj drošāk strādāt. Latvijas rūpniecība diemžēl tādus apģērbus un apavus nepiedāvā.

Šobrīd LMT augstkāpējiem ir pieejamas krietni uzlabotas drošības jostas, kuras papildina plecus un kājas aptverošas siksnas. Šādai jostai piestiprina mehānismu (fall arrester), kurš kāpšanas un darba laikā piesaistīts stingrās piekares līnijai un slīd pa to, bet nelaimes gadījumā kritienu aptur. Stingrās piekares līnija piestiprināta radiotornim visā tā garumā. Kritiena apturēšanas brīdī triecienu samazina drošības sistēmā ieslēgtais kritiena amortizators.

Pārbaude rada problēmas

Aprakstītās pretkrišanas sistēmas iegāde un ekspluatācija nav vienkārša. Tās sastāvdaļām ir jāatbilst LR adaptētajiem Eiropas standartiem, jābūt ar detalizētu lietošanas instrukciju, izgatavotāja pārbaudes protokoliem un ar norādēm par to pārbaudi ekspluatācijā. Turklāt noteikumi prasa periodiski pārbaudīt drošības ierīces pie izgatavotāja vai tā pilnvarotās institūcijās ārzemēs, un tas ir saistīts ar ievērojamiem izdevumiem.

Aizvien biežāk Latvijā sāk lietot modernos drošības līdzekļus, tāpēc jāmeklē ceļi to iegādes un pārbaudes vienkāršošanai.

 

Inta BRĀLĒNA,

LMT Darba aizsardzības daļas vadītāja