Svarīgāko notikumu hronoloģija
* Pirms 80 gadiem, 1922. gada 1. janvārī, Latvija uzņemta
Starptautiskajā radiotelegrāfa savienībā (Starptautiskajā telegrāfa savienībā
Latvija uzņemta 1921. gada 11. decembrī). No tā laika līdz 1940. gadam Latvijas
delegāti piedalījās visās svarīgākajās konferencēs:
Parīzes telegrāfa konferencē (1925.); Briseles telegrāfa
konferencē (1928.); Madrides telegrāfa un radiotelegrāfa konferencē (tās notika
vienlaikus - 1932. gadā); Kairas telekomunikāciju un radiotelegrāfa konferencē
(1938.).
* Pirms 75 gadiem, 1927. gada 7. janvārī, atklāta radiotelefona
līnija starp Londonu un Ņujorku. Tā darbojās pēc divu kanālu sistēmas: ASV
raidošā stacija atradās Rokīpointā netālu no Ņujorkas un šī radioviļņa uztverošā stacija - Kuparas pilsētā,
relatīvi lielā attālumā no Londonas. Lielbritānijas raidošā stacija atradās
Ragbijā, to uztvēra ASV pilsētā Holtonmeinā. Tajos laikos tādu radiotelefona
līniju uzskatīja par grandiozu darbu. Tās izveidošanā piedalījās inženieri no
American Telephone&Telegraph Company un inženieri no britu Pasta un
International Standard Electric Corporation. Pirmajā nedēļā notika 135 sarunas.
Arī Latvija izmantoja Londonas pakalpojumus lai abonentus savienotu ar ASV
abonentiem.
* Pirms 80 gadiem, 1922. gada 1. februārī, sāka darboties Londonas
radiofona raidītājs. Oficiāli tas tiek uzskatīts par pirmo radiofona raidītāju
Eiropā. Latvijas radiouztvērēju kolekcionārs Jānis Jansons ir izpētījis, ka
pirmās radiofona pārraides Eiropā notika 1919. gadā Holandes pilsētiņā
Eindhovenā.
* Pirms 155 gadiem, 1847. gada 11. februārī, dzimis Tomass Alva
Edisons, amerikāņu elektrotehniķis un izgudrotājs. Pilnveidojis Morzes
telegrāfa aparātu, izgudrojis ogles mikrofonu (1877.), fonogrāfu (1877.),
megafonu, pilnveidojis un ieviesis ražošanā kvēlspuldzi (1879.), uzbūvējis
pirmo termoelektrostaciju (1882.). Atklājis termoelektronu emisiju (1883.), t.
i., izgudroja radiolampiņu. Iesniedzis vairāk nekā 1000 izgudrojumu telefonijā,
ķīmijā, kalnrūpniecībā, kinotehnikā, kara tehnikā u. c. Miris 1931. gada 18.
oktobrī.
* Pirms 65 gadiem, 1937. gada 13. februārī, iesvētīja un nodeva
ekspluatācijā Rīgas telefona kantora administrācijas ēku Audēju ielā 15. To
uzcēla agrākās četrstāvu ēkas vietā, kuru nojauca 1935. gadā. Vecajā ēkā no
1902. līdz 1928. gadam darbojās Rīgas 2. telefona centrāle. Būvniecību
sarežģīja apstāklis, ka ēka daļēji atrodas uz Rīdzenes upes gultnes. Zem
jaunbūves iedzina 424 pāļus (garumā no 7,5 līdz 11,4 m). Virs pāļiem zem visām
ēkas kapitālajām sienām ir uzbūvēta dzelzsbetona josta. Lai ēkā neieplūstu
gruntsūdens, zem pagraba grīdas ir noklāta zilo mālu kārta un virs tās - betona
un asfalta kārta. Būvdarbus sāka 1935. gada oktobrī, pabeidza 1936. gada 1.
oktobrī. Izlietotas 57 tonnas dzelžu. Ēkas izmaksas -aptuveni Ls 200 000 (1
kv.m Ls 545). Neuzbūvēja ieprojektēto uzvilktni (liftu). Vācu sapieri ēku
nodedzināja 1944. gada 12. oktobrī.
* Pirms 155 gadiem, 1847. gada 2. martā, Skotijas pilsētiņā
Edinburgā dzimis Aleksandrs Grehems Bells, telefona aparāta izgudrotājs. 1876.
gadā viņš atklājis telefonēšanas principu, izgudroja telefona aparātu. Lai
izgudrojumu ieviestu, radās daudz grūtību - nebija naudas, uzradās 11 šķietami
telefona aparāta izgudrotāji. Starp tiem E. Grejs, ar kuru A. Bells tiesājās 12
gadus. Pēc 12 tiesas sēdēm atklājās, ka E. Grejs savu pieteikumu par telefona
aparātu iesniedzis divas stundas vēlāk nekā A. Bells. Miris 1922. gada 4.
augustā. Apbedīšanas brīdī ASV un Kanādā uz vienu minūti pārtrauca darbu visās
telefona centrālēs -aparāti klusēja par godu izcilajam izgudrotājam. 1929. gadā
elektriskā signāla pastiprināšanas un vājināšanas mērvienība nosaukta Bella
vārdā.
* Pirms 215 gadiem, 1787. gada 16. martā, Vācijas pilsētiņā
Erlangenā dzimis Georgs Simons Oms. Matemātikas un fizikas pasniedzējs. No
1820. gada pētījis parādības elektriskajās ķēdēs un 1821. gadā atklāja
sakarības starp spriegumu, strāvu un pretestību (Oma likums). Miris 1854. gada
7. jūlijā. 1881. gadā Starptautiskajā elektriķu kongresā viņa vārdā nosaukta
pretestības mērvienība (pretestība 1 oms ir, ja elektriskajā ķēdē pie 1 volta
sprieguma plūst 1 ampēru stipra strāva).
* Pirms 10 gadiem, 1992. gada 26. martā, Rīgā, Kleistu ielā 5,
nodibināja Latvijas Telekomunikāciju klubu. Bija pulcējušies 48 telekomunikāciju
nozares darbinieki. Kluba statūtus izstrādāja Igors Bagrjanskis, Vladimirs
Golovačs un Jāzeps Ločmelis. Vladimirs Golovačs rūpējās par telpām, kafijas
galdu un kluba dibināšanas svinīgo daļu. Bija izgatavots kluba karogs. Lenti,
kuru turēja divas meitenītes tautastērpos, pārgrieza Rīgas telefona tīkla darba
veterāns Kārlis Staģis. Kluba dibinātāji parakstīja Svinīgo solījumu. Par kluba
senioru ievēlēja Jāzepu Ločmeli un par vicesenioru - Gunāru Bitmani. Nolēma, ka
kluba himna būs E. Rozenštrauha dziesma Vecās likteņdzirnas. Notika asprātīga
spēle Ja es būtu sakaru ministrs un diskusija Kā dzīvosim šajās grūtajās
dienās. Jāzeps Ločmelis izklāstīja 10 galvenos pasākumus, kuri būtu jāatrisina
(jāsaglabā laikraksts Sakaru Vēstis, jāizveido muzejs, jāuzraksta Telekomunikāciju
vēstures grāmata, jānosaka sakaru nozares svētku dienas u. c.). Patīkami, ka
lielākā daļa no pirmās kluba sanāksmes nodomiem ir piepildījušies un ka klubs
joprojām darbojas.
* Pirms 100 gadiem, 1901. gada 16. decembrī, nodeva ekspluatācijā
telefona līniju Rīga-Jelgava. (skat. rakstu 78. lpp.)
Jāzeps LOČMELIS
* Pirms 80 gadiem, 1922. gada 1. janvārī, Latvija uzņemta
Starptautiskajā radiotelegrāfa savienībā (Starptautiskajā telegrāfa savienībā
Latvija uzņemta 1921. gada 11. decembrī). No tā laika līdz 1940. gadam Latvijas
delegāti piedalījās visās svarīgākajās konferencēs:
Parīzes telegrāfa konferencē (1925.); Briseles telegrāfa
konferencē (1928.); Madrides telegrāfa un radiotelegrāfa konferencē (tās notika
vienlaikus - 1932. gadā); Kairas telekomunikāciju un radiotelegrāfa konferencē
(1938.).
* Pirms 75 gadiem, 1927. gada 7. janvārī, atklāta radiotelefona
līnija starp Londonu un Ņujorku. Tā darbojās pēc divu kanālu sistēmas: ASV
raidošā stacija atradās Rokīpointā netālu no Ņujorkas un šī radioviļņa uztverošā stacija - Kuparas pilsētā,
relatīvi lielā attālumā no Londonas. Lielbritānijas raidošā stacija atradās
Ragbijā, to uztvēra ASV pilsētā Holtonmeinā. Tajos laikos tādu radiotelefona
līniju uzskatīja par grandiozu darbu. Tās izveidošanā piedalījās inženieri no
American Telephone&Telegraph Company un inženieri no britu Pasta un
International Standard Electric Corporation. Pirmajā nedēļā notika 135 sarunas.
Arī Latvija izmantoja Londonas pakalpojumus lai abonentus savienotu ar ASV
abonentiem.
* Pirms 80 gadiem, 1922. gada 1. februārī, sāka darboties Londonas
radiofona raidītājs. Oficiāli tas tiek uzskatīts par pirmo radiofona raidītāju
Eiropā. Latvijas radiouztvērēju kolekcionārs Jānis Jansons ir izpētījis, ka
pirmās radiofona pārraides Eiropā notika 1919. gadā Holandes pilsētiņā
Eindhovenā.
* Pirms 155 gadiem, 1847. gada 11. februārī, dzimis Tomass Alva
Edisons, amerikāņu elektrotehniķis un izgudrotājs. Pilnveidojis Morzes
telegrāfa aparātu, izgudrojis ogles mikrofonu (1877.), fonogrāfu (1877.),
megafonu, pilnveidojis un ieviesis ražošanā kvēlspuldzi (1879.), uzbūvējis
pirmo termoelektrostaciju (1882.). Atklājis termoelektronu emisiju (1883.), t.
i., izgudroja radiolampiņu. Iesniedzis vairāk nekā 1000 izgudrojumu telefonijā,
ķīmijā, kalnrūpniecībā, kinotehnikā, kara tehnikā u. c. Miris 1931. gada 18.
oktobrī.
* Pirms 65 gadiem, 1937. gada 13. februārī, iesvētīja un nodeva
ekspluatācijā Rīgas telefona kantora administrācijas ēku Audēju ielā 15. To
uzcēla agrākās četrstāvu ēkas vietā, kuru nojauca 1935. gadā. Vecajā ēkā no
1902. līdz 1928. gadam darbojās Rīgas 2. telefona centrāle. Būvniecību
sarežģīja apstāklis, ka ēka daļēji atrodas uz Rīdzenes upes gultnes. Zem
jaunbūves iedzina 424 pāļus (garumā no 7,5 līdz 11,4 m). Virs pāļiem zem visām
ēkas kapitālajām sienām ir uzbūvēta dzelzsbetona josta. Lai ēkā neieplūstu
gruntsūdens, zem pagraba grīdas ir noklāta zilo mālu kārta un virs tās - betona
un asfalta kārta. Būvdarbus sāka 1935. gada oktobrī, pabeidza 1936. gada 1.
oktobrī. Izlietotas 57 tonnas dzelžu. Ēkas izmaksas -aptuveni Ls 200 000 (1
kv.m Ls 545). Neuzbūvēja ieprojektēto uzvilktni (liftu). Vācu sapieri ēku
nodedzināja 1944. gada 12. oktobrī.
* Pirms 155 gadiem, 1847. gada 2. martā, Skotijas pilsētiņā
Edinburgā dzimis Aleksandrs Grehems Bells, telefona aparāta izgudrotājs. 1876.
gadā viņš atklājis telefonēšanas principu, izgudroja telefona aparātu. Lai
izgudrojumu ieviestu, radās daudz grūtību - nebija naudas, uzradās 11 šķietami
telefona aparāta izgudrotāji. Starp tiem E. Grejs, ar kuru A. Bells tiesājās 12
gadus. Pēc 12 tiesas sēdēm atklājās, ka E. Grejs savu pieteikumu par telefona
aparātu iesniedzis divas stundas vēlāk nekā A. Bells. Miris 1922. gada 4.
augustā. Apbedīšanas brīdī ASV un Kanādā uz vienu minūti pārtrauca darbu visās
telefona centrālēs -aparāti klusēja par godu izcilajam izgudrotājam. 1929. gadā
elektriskā signāla pastiprināšanas un vājināšanas mērvienība nosaukta Bella
vārdā.
* Pirms 215 gadiem, 1787. gada 16. martā, Vācijas pilsētiņā
Erlangenā dzimis Georgs Simons Oms. Matemātikas un fizikas pasniedzējs. No
1820. gada pētījis parādības elektriskajās ķēdēs un 1821. gadā atklāja
sakarības starp spriegumu, strāvu un pretestību (Oma likums). Miris 1854. gada
7. jūlijā. 1881. gadā Starptautiskajā elektriķu kongresā viņa vārdā nosaukta
pretestības mērvienība (pretestība 1 oms ir, ja elektriskajā ķēdē pie 1 volta
sprieguma plūst 1 ampēru stipra strāva).
* Pirms 10 gadiem, 1992. gada 26. martā, Rīgā, Kleistu ielā 5,
nodibināja Latvijas Telekomunikāciju klubu. Bija pulcējušies 48 telekomunikāciju
nozares darbinieki. Kluba statūtus izstrādāja Igors Bagrjanskis, Vladimirs
Golovačs un Jāzeps Ločmelis. Vladimirs Golovačs rūpējās par telpām, kafijas
galdu un kluba dibināšanas svinīgo daļu. Bija izgatavots kluba karogs. Lenti,
kuru turēja divas meitenītes tautastērpos, pārgrieza Rīgas telefona tīkla darba
veterāns Kārlis Staģis. Kluba dibinātāji parakstīja Svinīgo solījumu. Par kluba
senioru ievēlēja Jāzepu Ločmeli un par vicesenioru - Gunāru Bitmani. Nolēma, ka
kluba himna būs E. Rozenštrauha dziesma Vecās likteņdzirnas. Notika asprātīga
spēle Ja es būtu sakaru ministrs un diskusija Kā dzīvosim šajās grūtajās
dienās. Jāzeps Ločmelis izklāstīja 10 galvenos pasākumus, kuri būtu jāatrisina
(jāsaglabā laikraksts Sakaru Vēstis, jāizveido muzejs, jāuzraksta Telekomunikāciju
vēstures grāmata, jānosaka sakaru nozares svētku dienas u. c.). Patīkami, ka
lielākā daļa no pirmās kluba sanāksmes nodomiem ir piepildījušies un ka klubs
joprojām darbojas.
* Pirms 100 gadiem, 1901. gada 16. decembrī, nodeva ekspluatācijā
telefona līniju Rīga-Jelgava. (skat. rakstu 78. lpp.)
Jāzeps LOČMELIS