Man patīk palaist IT satelītus orbītā

 

Domājot par personības lomu IT vēsturē, ikvienam noteikti nāk prātā Bils Geitss, Pīters Nortons, Lorenss Elisons un varbūt vēl pāris citu. Bet vai tikpat labi pazīstam arī tos Latvijas nozares cilvēkus, kuri spēj ne vien efektīvi strādāt savā uzņēmumā, bet arī griezt uz priekšu lielo informācijas sabiedrības ratu? Tāpēc SP meklēs nozares ekspertus un populāras personības, kurām ir kas svarīgs sakāms. Šoreiz SP viesis ir Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūta (RITI) direktors Juris BORZOVS.

 

 - Reiz DELFI portālā bija minikonkurss, kur pēc mazītiņām bildītēm bija jāatpazīst četras populāras IT nozares personības, un starp tām bijāt arī jūs. Kāda, jūsuprāt, šobrīd ir personību loma nozares attīstībā?

- Ja paveicas īstajā brīdī un īstajā vietā pateikt īstos vārdus, dažreiz iecerētais izdodas pat ļoti vienkārši. Tautās izgājusi nacionālā programma Informātika, IT plašā nozīmē (iekļaujot arī telekomunikācijas un elektroniku) ir ieguvusi gana tālu skanējumu un publicitāti. Šķiet, - tā bijis vienmēr. Tomēr precīzi atceros to dienu, kad kopā ar dažiem domubiedriem nospriedām, ka vajag iekustināt sabiedrisko domu. Tas bija 1998. gada 20. decembris, kad aizsūtījām memorandu DATI valdes locekļiem. Pēc tam sagatavojām ekonomisko pamatojumu ar prognozēm 20 gadiem: nozares gada apgrozījums Latvijā varētu sasniegt četrus miljardus, tajā strādās ap 40 000 darbinieku utt. Tur bija teikts, kas, mūsuprāt, jāizdara valstij, lai šo procesu atbalstītu. Izsūtījām Saeimai, ministrijām, partiju frakciju vadītājiem. Pirmajā pusgadā nebija pilnīgi nekādas reakcijas un sajūta bija tāda, it kā sistos ar pieri ... vatē. Spara rats iegriezās gandrīz pēc gada, vēlāk atmodās arī prese. Mērķis bija pamest ideju, lai to sāk bīdīt citi.

- No kurienes jums tas ratu iekustināšanas spars?

- Tik varens nemaz neesmu. Viss sākās ar to, ka mani pašu allaž kāds iekustinājis un vēl - īstajā brīdī man blakus vienmēr trāpījušies īstie cilvēki. Pirmā mani ievirzīja 50. vidusskolas matemātikas skolotāja Benita Lapinska. Šaubījos, vai spēšu mācīties Latvijas Universitātē, un, lai piespiestu mani noticēt sev, viņa uz katru stundu nesa man individuālus, īpaši sarežģītus uzdevumus. Tas bija izaicinājums, un tādus man allaž paticis pieņemt.

Otrs zīmīgs pavērsiens. Biju tikko ar troksni nomests no Kirova rajona komjaunatnes sekretāra vietnieka posteņa (Politiskā karjera, par laimi, nesanāca!), kad mani kādā gaitenī notvēra Jānis Bārzdiņš. Uzzinājis, kas par lietu, viņš pavisam vienkārši pateica: - Nu, tad es tevi ņemu. - Tā arī aizgāju strādāt uz LU Skaitļošanas centru un sabiju tur gandrīz 20 gadu.

Vēlāk, kad zinātnei vairs naudas nebija un man centrā vairs īsti nebija vietas, satiku Valdi Lokenbahu, kādreizējo skolasbiedru. Viņš mani vilka uz savu firmu (toreiz -  Biržas sabiedrība), bet teicu, ka man labāk patīk strādāt institūtā. Tad viņš pateica sakramentālo frāzi: - Nu labi, nodibināsim tev institūtu. - Tā pēc dažiem gadiem radās RITI. Ar šo vārdu RITI ir no 1995. gada, bet pats institūts - divus gadus vecāks.

- Varbūt vēl nav par vēlu pārdēvēt par Jura Borzova institūtu.

- Jā, to varētu izdarīt pēc gadiem piecdesmit. (Smejas.)

- Kā jūs īsumā varētu raksturot RITI ieguldījumu nozares attīstībā?

- Var teikt, ka RITI nosaka Latvijas modi programmu izstrādē, programmu inženierijā, metodoloģijā, IT standartos. Tos Latvijā plaši izmanto, un es pieņemu, ka daudzi pat nezina, no kurienes tie nāk. Šeit notiek arī DATI programmatūras testēšana, kvalitātes jautājumu risināšana, personāla apmācība.

- Kas notiek RITI mācību centrā?

- Tas galvenokārt strādā DATI vajadzībām: apmāca darbiniekus un klientus. Piemēram, sākas jauns projekts un Latvijā nevar atrast cilvēkus, kas to varētu pavilkt. Kas atliek - meklējam pasniedzējus (RITI, LU, citur Latvijā, reizēm arī ārzemēs) un organizējam mācības. Mums ir arī īpašas lekcijas elitārai publikai, kuras vada izcili pasniedzēji. Mērķauditorija ir lielāko ministriju, potenciālo pasūtītāju augstākā ranga IT vadītāji. Mācām, piemēram, kas jāzina, lai organizētu lielu, īpaši svarīgu datorsistēmu ražošanu. RITI ir arī nozares profesionālās izglītības padomes sēdeklis. Te tiek izstrādāti profesiju standarti nozarei. Pēc RITI iniciatīvas sākās arī t.s. Eiropas datorpratības projekts un sertifikāta ieviešana.

- Pērn šādu datorprasmes sertifikātu saņēma 41 LU absolvents. Kā ir šogad?

- RITI bija tas dzinējs, kas palaida šo satelītu orbītā. Tagad tas turpina lidot bez mums, un tieši tāds arī bija mērķis. Šogad sertifikātu varētu saņemt aptuveni tūkstotis, bet tā izsniegšanu un organizēšanu pārņēmusi LU.

Sertifikātu var saņemt jebkurš ierindas datorlietotājs, kas nokārto visus septiņus eksāmenus - arī skolotāji un skolēni (samaksājot Ls 20). Ir izdevies panākt, ka šī Eiropas datorprasmes programma līdz 2004. gadam tiks iekļauta visu Latvijas skolu vispārējās izglītības programmā. Tas ir fantastisks panākums, jo Latvija ir pirmā (!) valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu lēmumu. No 2004. gada 4., 5. un 6. klasē būs šīs programmas apšķērēts variants, bet visi vidusskolēni to apgūs pilnā apjomā, t. i., apgūs visus septiņus moduļus un par katru kārtos eksāmenu. No 2007. gada tie, kas vēlēsies, varēs iegūt starptautisko sertifikātu.

- Pērn tika izvirzītas valsts prioritātes IT izglītībā un uzņēmējdarbībā. Vai jau jūtami rezultāti?

- Šajā mācību gadā valsts budžetā paredzēts gandrīz par 200 valsts finansētām studiju vietām vairāk nekā pirms gada. Nākamgad būs vēl tikpat. Rezultātu gan redzēsim tikai pēc gadiem diviem trim.

Pērn apkopotie dati par nozares studentiem dažādās augstskolās liecina, ka ik gadus tiek uzņemti vairāk nekā 1700 jauniešu, bet studijas pabeidz tikai 500-600. Tas nozīmē, ka jāmaina orientieris: nevis jācenšas par katru cenu vairāk uzņemt, bet jāpēta, kāpēc viņi nefinišē.

- Šādi rādītāji droši vien nozīmē, ka Latvijā diplomētu IT speciālistu joprojām trūkst.

- Jā un nē. Visos laikos un visur allaž trūcis un trūks ļoti labu speciālistu, bet izglītības sistēma nespēj ražot tikai ļoti labus speciālistus. Lai radītu pietiekami daudz ļoti labo, kas spēj piesaistīt pasūtījumus, mums ir jāizveido pietiekami plata piramīdas apakšējā daļa.

- Dzirdēts, ka firmas pieņem darbā pirmo kursu studentus un pašas apmāca viņus.

- Ne jau aiz labas dzīves. Visi labprāt ņemtu tikai ļoti labus, ja tādi būtu pieejami lielā vairumā. Alternatīva ir pārpirkt - ar augstāku algu. Taču agri vai vēlu šim riņķim ir jānoslēdzas, jo citādi var sanākt, ka nauda, ko ieņem par pasūtījumu, vairs nesedz izdevumus par šo lielisko speciālistu algām.

- Cik IT uzņēmumu šobrīd darbojas Latvijā?

- Varētu būt aptuveni 500.

- Tad jau šis tirgus ir pārsātināts.

- Ja ņemam tikai Latvijas tirgu, tad tik daudz speciālistiem te nav ko darīt. Bet  mērķis ir dabūt pasūtījumus ārpus Latvijas, un daļa firmu to jau aktīvi dara. DATI, Tieto konts, SWH tehnoloģija (tagad - Exigen), Baltic Technology Group (BTG), varbūt vēl dažas. Vēl jaunās elektronikas firmas - Sidrabe, Arcus Electronic, Anda Optec u. c., kuras nodarbojas ar elektronisko aparātu būvi un eksportu. Par laimi, arī elektronikas virziens sāk lēnām atgūties, - tiesa, tās pārsvarā ir jaunas firmas, nevis vecās.

- Ja jūs būtu kādā ekspertu komisijā un jums būtu jānosauc Latvijā ražotie populārākie programmprodukti, kādi tie būtu?

- Noteikti Microsoft Office latviskojuma programma, ko radījusi Tilde - vārdnīcas, Rakstvedis, Tieto konta produkts Transmaster. Diezgan izplatīts ir arī DATI radītais NAIS, bet to drīzāk varētu uzskatīt par pakalpojumu. Vēl - Lursoft informatīvie pakalpojumi. Latvijai pagaidām nav izdevies kļūt par lielo programmproduktu ražotāju. Vairums firmu nodarbojas ar pasūtījuma programmatūras ražošanu. Varētu teikt - ar individuālo šūšanu. Esam labi šuvēji, daudzviet pat ļoti labi, bet neražojam masu produkciju lielos apjomos.

- Viens no jūsu sāpju bērniem un arī prieka avotiem ir darbs ar nozares terminoloģiju. Ar RITI līdzdalību iznākušas trīs nozares vārdnīcas. Vai esat aprēķinājis, cik terminu izskatīts Terminoloģijas apakškomisijā, kuru vadāt?

- Ja saskaitītu visus vārdnīcās ietvertos (un vēl neietvertos), tad sanāktu vairāk nekā 5000 apstiprinātu terminu. Tie visi ir izgājuši caur IT apakškomisiju.

- Dažkārt termina apstiprināšana notiek visai lēni, pat vairākās sēdēs. Ja šo milzu darbu pārrēķinātu stundās, sanāktu fantastisks skaitlis.

- Infoterm direktors doktors Galinskis no Vīnes reiz ir teicis viedus vārdus: - Termini ir tik dārgi, ka tiem jābūt pieejamiem par brīvu. - Tieši patērētā laika dēļ tie ir tik dārgi, ka to vērtība nav ar naudu izmērāma. Dziļā cieņā noliecu galvu to personu priekšā, kuras strādā mūsu apakškomisijā. Kodols darbojas jau deviņus gadus. Tie ir Dr. Ilze Ilziņa (zinātniskā sekretāre, Latvijas pirmā programmētāja), Dr. Gunta Šlihta, profesors Aldis Baums, profesors Imants Freibergs (darbojās vēl pirms pārcelšanās uz dzīvi Latvijā).

- Kā termini ieviešas ikdienā?

- Vai zināt, kādā gadalaikā ir vislielākā interese par terminu pareizu lietošanu? Maijā, kad studenti nodod kursa darbus, diplomdarbus, bakalaura un maģistra darbus. Kad šis periods beidzas, interese atslābst, atkal visi sāk kritizēt. Vēstules uz TK nāk regulāri, parasti uzdod konkrētus jautājumus vai sūta priekšlikumus. Viss notiek atklāti, interesenti var  nākt arī uz TK sēdēm.

- Varbūt derētu rīkot kādu aptauju vai akciju?

- Vēlamies noorganizēt sanāksmi lielo plašsaziņas līdzekļu literārajiem redaktoriem un IT žurnālistiem, lai informētu par terminiem. Varētu pat izsludināt gada balvu par terminoloģiski precīzāko TV kanālu, radio programmu u. tml.  Tā gan vēl ir tikai iecere.

- Kādi ir jūsu iecienītākie termini?

- Esmu krievu virsnieka dēls, man pašam arī ir militāra pakāpe divās armijās. Esmu ļoti disciplinēts cilvēks. Tāpēc, lai kā man kāds termins patiktu vai nepatiktu, principiāli lietoju to, kas ir apstiprināts. Ja mēs, komisijas locekļi, to nedarām, kādas tad mums ir morālas tiesības terminus ieteikt citiem? Ja nu noteikti jānosauc visiecienītākais, varbūt - izvēlne, un ne jau tāpēc, ka tas ir manis radīts. Parasti termins ir diskusiju auglis, un autors nebūtu jāizceļ.

- Mēdz teikt, ka esam par 10 gadiem nokavējuši latviskās terminoloģijas ieviešanu, jo lietotāji tikmēr ir iemācījušies angliskos terminus, bet Tilde lokalizētajās versijās viss jāapgūst no jauna.

- Apstiprināto terminu lietošana ir kultūras un izglītības jautājums. Kas ir mentāli slinks, to nedarīs. Robežšķirtne ir ļoti vienkārša: vai nu veidojam latviskos terminus vai arī lietojam angļu vārdus latviešu rakstībā. Latviskojam programmas, bet vajadzētu latviskot arī tastatūru. Standarts bija gatavs jau pirms gadiem desmit, bet to nelieto. Tur vajadzīga politiskā griba. Mēs paši esam savas valodas noliedzēji. Nemaz jau nerunājot par francūžiem, arī zviedri jau sen lieto lokālo tastatūru un programmatūru. Kad 90. gadu sākumā stažējos Zviedrijā, man bija dators ar zviedru tastatūru. Biju spiests ielauzīties.

- Kāda, jūsuprāt, ir IT nozares un terminoloģijas nākotne Latvijā?

- Informācijas pieejamība jebkurā vietā, jebkurā laikā, par saprātīgiem izdevumiem - tas viss noteikti būs. Un nacionālā bibliotēka (ne stikla kalna nozīmē) informācijas vispārējās pieejamības nozīmē arī noteikti būs. Bet neesmu pārliecināts, vai pēc gadiem 20 nozarē valdošā būs latviešu valoda.

Līdz ar to šo terminoloģijas darbu uztveru kā skaistu, svētīgu darbu dvēselei, tas ir arī tāds kā vaļasprieks, kā atštauka no grūtākiem darbiem. Te lieliski saiet kopā algoritmiskā matemātiskā domāšana ar valodniecisko, un man šie salikumi ļoti patīk. 

Gunta KĻAVIŅA