Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Kustībā…

   

Kustiba

Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju (CEPT) 10. konference

Konference notika no 17. līdz 19. aprīlim Vīnē. Tajā piedalījās 168 dalībnieki no 30 valstīm – sakaru administrāciju, rūpniecības, telekomunikāciju operatoru un citu radiofrekvenču spektra pārvaldīšanas jautājumos ieinteresētu organizāciju pārstāvji. No Latvijas piedalījās viens  speciālists no Lattelekom un divi - no Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas (turpmāk LVEI).

Mairis Lukmanis

 

Šogad konference bez ierastajiem radiosakaru jautājumiem pirmo reizi izskatīja citas ar telekomunikācijām saistītas tēmas sakarā ar agrāko ERC[1] un ECTRA[2] komiteju apvienošanos jaunā Elektronisko sakaru komitejā ECC[3]. Šī apvienošanās un citas pārmaiņas atspoguļojās konferences devīzē Kustībā… un tās sesiju nosaukumos Pāreja uz ciparu apraidi, Aparatūras robežšķērsošana, Regulatoru attīstība, Jaunās radio politikas ieviešana, Mobilie sakari.

Trīs dienas ilgušo konferenci nav iespējams pilnībā atreferēt žurnāla rakstā, tāpēc sīkāk pakavēšos  pie CEPT, tās nākotnes, Eiropas Savienības radiofrekvenču izmantošanas politikas, kā arī  pievērsīšos mobilo tālruņu numuru pārnešanai no viena operatora citam, kas ES dalībvalstīm būs obligāti jānodrošina no 2003. gada.

CEPT

CEPT 1959. gadā nodibināja 19 valstis. Tagad CEPT piedalās 44 valstis, arī Latvija, Lietuva un Igaunija. CEPT ietvaros pasta un telekomunikāciju jautājumi sen nošķirti, taču kopējā jumta organizācija tradicionāli saglabāta, jo CEPT pazīstams abās attiecīgajās specializētajās aģentūrās – Starptautiskajā Telekomunikāciju savienībā ITU[4] un Vispārējā pasta savienībā UPU[5].

CEPT pagājušā gadā notika strukturālas pārmaiņas, lai nostiprinātu tās lomu Eiropas pasta un telekomunikāciju attīstībā. Nodibināta CEPT Prezidentūra – prezidējoša valsts – pašlaik tā ir Lielbritānija. Prezidentūras atbalstam no pašreizējās, iepriekšējās un nākamās prezidentūras izveidota tā saucamā troika. Ikdienas darbu veic Eiropas pasta noteikumu komiteja un jau minētā Elektronisko sakaru komiteja, balstoties uz ekspertu slēdzieniem darba un projektu grupās, kurās Latviju regulāri pārstāv Valsts elektrosakaru inspekcijas speciālisti. Ikdienas administrācijas darbu un pārstāvniecības funkcijas veic Eiropas radiosakaru birojs ERO[6] Kopenhāgenā. CEPT struktūra parādīta attēlā.

CEPT darbā piedalās Eiropas Komisija un citas institūcijas, un Eiropas Savienība atzinusi CEPT kompetenci gatavot Eiropas priekšlikumus ITU pasaules radio konferencēm. Vairumā gadījumu Eiropas valstis, arī Latvija, pasaules radio konferencēs balso vienoti atbilstoši CEPT izstrādātajiem Eiropas kopējiem priekšlikumiem. CEPT sadarbojas ar līdzīgām reģionālām telekomunikāciju organizācijām citos kontinentos.

Īpaši cieša ir CEPT sadarbība ar Eiropas Telekomunikāciju standartizācijas institūtu ETSI[7], kas ir viens no pasākumiem jaunu radiokomunikāciju sistēmu elektromagnētiskās saderības nodrošināšanā. Mazajā izstādē līdztekus konferencei bija arī ETSI stends.

Šobrīd CEPT Asamblejas aktualitātes ir kandidātu izvirzīšana uz posteņiem starptautiskās organizācijās, IMT‑2000 licenzēšanas principi un šo ceturtās paaudzes terminālu globālā aprite, darbība starptautiskās organizācijās (UPU, ITU, ANO), 1961. gada Stokholmas apraides frekvenču plāna pārskatīšana un citi jautājumi.

ES

Pieņemot Spektra lēmumu[8], Eiropas Savienība likusi pamatus jaunai radiofrekvenču spektra politikai. Daudzu Savienības politisko lēmumu pamatā ir radiofrekvenču izmantošana, piemēram, Eiropas satelītu navigācijas sistēmas Galileo izveide, informācijas sabiedrības izveidošana. Tikpat svarīgi ir ar spektra izmantošanu saistītie ekonomiskie jautājumi – lai spektra resursi sekmētu telekomunikāciju tirgus pastāvēšanu un attīstību, jauno tehnoloģiju ieviešanu, lai būtu nodrošināta radioiekārtu brīva aprite (pārvietošana, lietošana, pārdošana) Savienības robežās.

Radiospektra politika nosaka vajadzību pēc spektra atbilstoši vispārējās politikas mērķiem, tā definē vajadzību harmonizēt spektra izmantošanu, bet, ja dažādie pieprasījumi pēc spektra izmantošanas ir pretrunīgi, nosaka spektra piešķiršanas un izmantošanas prioritāti un rada juridiski saistošus spektra piešķiršanas noteikumus.

Spektra pārvalde jeb menedţments ir tehniskais darbs spektra izmantošanas harmonizācijai - piešķīrumu plānošana, spektra izmantošanas tehnisko apstākļu pētīšana, starptautiskā koordinācija, uzraudzība, kaitīgu traucējumu novēršana. Latvijā ar spektra pārvaldi nodarbojas Valsts elektrosakaru inspekcija.

Spektra lēmumam ir četri slāņi.

Pirmais slānis nosaka sadarbības politiku un koordināciju. Šim nolūkam paredzēta Radio spektra politikas grupa, kurā augsta ranga nacionālie pārstāvji varēs debatēt vissvarīgākos spektra izmantošanas jautājumus un koordināciju. Grupā kā pastāvīgie novērotāji piedalīsies arī Eiropas Ekonomiskās asociācijas valstis, kandidātvalstis (tātad arī Latvija), Eiropas Parlaments, CEPT un ETSI.

Otrajā slāni paredzēta spektra izmantošanas tehniskā harmonizācija dalībvalstu starpā. Tās kopā ar Eiropas Komisiju strādās jaunizveidojamā Radiospektra komitejā. Spektra pārvaldes jautājumos Komisija un Komiteja caur mandātu sistēmu cieši sadarbosies ar CEPT, un lēmumi kļūs saistoši visām Savienības dalībvalstīm – pieaugs lēmumu juridiskā noteiktība.

Trešais slānis nosaka informācijas par spektra lietošanu caurspīdīgumu Savienības dalībvalstīs, apkopojot informāciju un publicējot frekvenču tabulas un citu saistītu informāciju (līdzīgi kā LVEI mājas lapā www.vei.lv), bet galvenais darbs būs šīs informācijas apkopošana visiem pieejamā kopējā datu bāzē kā pašlaik veidojamajā EFIS[9].

Ceturtais slānis paredz procedūras Eiropas interešu saglabāšanai un attīstībai starptautiskās sarunās ar trešajām valstīm un starptautiskām organizācijām, piemēram, Pasaules radiokonferencēm. Attiecībā uz pēdējo, Spektra lēmums apstiprina pašreizējo praksi, kad CEPT koordinē sarunas, bet Komisija sniedz politisko atbalstu caur Padomi un Eiropas Parlamentu.

Spektra lēmums jāaplūko kontekstā ar R&TTE[10] direktīvu un pārējām reizē ar Spektra lēmumu pieņemtajām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām par telekomunikācijām.

Mobilo numuru pārnese

It kā off topic[11], bet šī raksta autoram šķiet, ka SP lasītājus varētu interesēt arī 10. CEPT konferencē analizētās problēmas un risinājumi, kas saistīti ar ES prasību no 2003. gada vidus mobilo tīklu operatoriem abonentiem jānodrošina iespēja, laužot līgumu, saglabāt numuru un, slēdzot jaunu līgumu ar citu operatoru, saglabāt šo iepriekšējo numuru. Acīmredzama ir priekšrocība, ka abonentam pēc sekmīgas numura pārneses nav jāraizējas, ka korespondentu izsaukumi viņu nesasniegs. Arī korespondentam nav jāmeklē jaunais numurs. Operatoriem gan šāda pakalpojuma ieviešana rada virkni problēmu. Pirmkārt, tradicionāli pēc operatoriem izdalītā numura bloka notiek izsaukuma virzīšana. Ieviešot numura pārnesi, maršrutizācija sarežģījas. Kā maršrutizēt īsziņas? Kāds pēc pārneses abonentam būs balss pasta (automātiskā atbildētāja) numurs? Kā tarificēs zvanus uz to?

Ir viedoklis, ka mobilo numuru pārnese veicinātu konkurenci starp operatoriem, samazinot pakalpojuma cenu, ka arī atvieglotu jaunu operatoru ienākšanu tirgū. No otras puses, parasti numura bloks zvanītājam norāda operatoru; bieži zvani savā tīklā ir vislētākie. Pēc numura pārneses ieviešanas izsaukuma iniciators vairs nevar paredzēt savienojuma izmaksas. Problēmas radīsies arī ar konkrēta operatora tīklam piesaistītiem telefoniem, piemēram, daļēji operatora dotētiem (lai arī konferences pilsētā Vīnē šo problēmu uzņēmīgi cilvēki risina jau tagad – šī raksta autors pats redzēja sludinājumu, ka jebkura telefona “atbloķēšana” maksā tikai 10 latus).

Praktiski informācija par pārnestiem numuriem tiek ievietota datubāzēs, pie kurām vēršas operatori. Numura pārnese jau darbojas astoņās ES valstīs, pašlaik tā “neuzticīgajam” abonentam var maksāt līdz 30 latiem un pārnesei nepieciešamais laiks svārstās no divām līdz 12 nedēļām. Citos kontinentos gan ir cits temperaments - Honkongā numuru var pārnest divās dienās, bet Austrālijā trīs stundās!

Trešās paaudzes tīklos parādās vēl citas problēmas – abonenta ierīcei var būt IP adrese un pat domēna vārds, piemēram, lietotajs.pirmaisoperators.valsts. Pārejot pie cita operatora un reizē saglabājot ierīces IP adresi un vārdu, rastos pilnīga neatbilstība līdzšinējai interneta adresācijas struktūrai.

Acīmredzot, numuru pārnese attīstīsies atbilstoši apstākļiem un praksē abonenti paši izvēlēsies starp šobrīd vēl jauno pārneses procedūru un tradicionālākiem numura nomaiņas veidiem, piemēram, pārejas laikā abonējot gan jaunā, gan iepriekšējā operatora numuru, pāradresējot zvanus.

Ar konferences materiāliem sīkāk var iepazīties Tīmeklī http://www.ero.dk/EROWEB/CEPTconf/conf.htm

Gunnars POSTNIEKS,

LVEI Frekvenču dienesta vadošais speciālists



[1] European Radiocommunication Committee – Eiropas radiosakaru komiteja.

[2] European Committee for Telecommunications Regulatory Affairs – Eiropas Telekomunikāciju regulējošo jautājumu komiteja.

[3] Electronic Communications Committee.

[4] International Telecommunication Union.

[5] Universal Postal Union.

[6] European Radio Communication Office.

[7] European Telecommunications Standardisation Institute.

[8] http://europa.eu.int/information_society/topics/telecoms/radiospec/doc/pdf/decision.pdf

[9] ERO Frequency Information System http://www.ero.dk/EROWEB/tables.html

[10] Radio and Telecommunication Terminal Equipment – radio un telekomunikāciju iekārtu gala iekārtas.

[11] Ārpus tēmas (angl.).

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001