Kustībā
Kustiba
Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju (CEPT) 10.
konference
Konference notika no 17. līdz 19. aprīlim
Vīnē. Tajā piedalījās 168 dalībnieki no 30
valstīm sakaru administrāciju, rūpniecības,
telekomunikāciju operatoru un citu radiofrekvenču spektra
pārvaldīšanas jautājumos ieinteresētu
organizāciju pārstāvji. No Latvijas piedalījās
viens speciālists no Lattelekom un divi - no Latvijas Valsts
elektrosakaru inspekcijas (turpmāk LVEI).
Mairis Lukmanis
Šogad konference bez ierastajiem radiosakaru
jautājumiem pirmo reizi izskatīja citas ar
telekomunikācijām saistītas tēmas sakarā ar
agrāko ERC[1] un ECTRA[2]
komiteju apvienošanos jaunā Elektronisko sakaru komitejā ECC[3].
Šī apvienošanās un citas pārmaiņas
atspoguļojās konferences devīzē Kustībā
un tās sesiju nosaukumos Pāreja uz ciparu apraidi,
Aparatūras robežšķērsošana, Regulatoru
attīstība, Jaunās radio politikas ieviešana, Mobilie
sakari.
Trīs dienas ilgušo konferenci nav
iespējams pilnībā atreferēt žurnāla rakstā,
tāpēc sīkāk pakavēšos pie CEPT, tās nākotnes, Eiropas Savienības
radiofrekvenču izmantošanas politikas, kā arī pievērsīšos mobilo
tālruņu numuru pārnešanai no viena operatora citam, kas ES
dalībvalstīm būs obligāti jānodrošina no
2003. gada.
CEPT
CEPT 1959. gadā nodibināja 19 valstis.
Tagad CEPT piedalās 44 valstis, arī Latvija, Lietuva un
Igaunija. CEPT ietvaros pasta un telekomunikāciju jautājumi sen
nošķirti, taču kopējā jumta organizācija
tradicionāli saglabāta, jo CEPT pazīstams abās
attiecīgajās specializētajās aģentūrās Starptautiskajā
Telekomunikāciju savienībā ITU[4]
un Vispārējā pasta savienībā UPU[5].
CEPT pagājušā gadā notika
strukturālas pārmaiņas, lai nostiprinātu tās lomu
Eiropas pasta un telekomunikāciju attīstībā.
Nodibināta CEPT Prezidentūra prezidējoša valsts pašlaik
tā ir Lielbritānija. Prezidentūras atbalstam no
pašreizējās, iepriekšējās un nākamās
prezidentūras izveidota tā saucamā troika. Ikdienas darbu veic Eiropas pasta noteikumu komiteja un jau
minētā Elektronisko sakaru komiteja, balstoties uz ekspertu slēdzieniem
darba un projektu grupās, kurās Latviju regulāri
pārstāv Valsts elektrosakaru inspekcijas speciālisti. Ikdienas
administrācijas darbu un pārstāvniecības funkcijas veic
Eiropas radiosakaru birojs ERO[6]
Kopenhāgenā. CEPT struktūra parādīta attēlā.
CEPT darbā piedalās Eiropas Komisija un citas
institūcijas, un Eiropas Savienība atzinusi CEPT kompetenci gatavot
Eiropas priekšlikumus ITU pasaules radio konferencēm. Vairumā
gadījumu Eiropas valstis, arī Latvija, pasaules radio
konferencēs balso vienoti atbilstoši CEPT izstrādātajiem
Eiropas kopējiem priekšlikumiem. CEPT sadarbojas ar
līdzīgām reģionālām telekomunikāciju
organizācijām citos kontinentos.
Īpaši cieša ir CEPT sadarbība ar
Eiropas Telekomunikāciju standartizācijas institūtu ETSI[7],
kas ir viens no pasākumiem jaunu radiokomunikāciju sistēmu
elektromagnētiskās saderības nodrošināšanā.
Mazajā izstādē līdztekus konferencei bija arī ETSI
stends.
Šobrīd CEPT Asamblejas aktualitātes ir kandidātu
izvirzīšana uz posteņiem starptautiskās
organizācijās, IMT‑2000 licenzēšanas principi un
šo ceturtās paaudzes terminālu globālā aprite,
darbība starptautiskās organizācijās (UPU, ITU, ANO),
1961. gada Stokholmas apraides frekvenču plāna pārskatīšana
un citi jautājumi.
ES
Pieņemot Spektra lēmumu[8],
Eiropas Savienība likusi pamatus jaunai radiofrekvenču spektra
politikai. Daudzu Savienības politisko lēmumu pamatā ir
radiofrekvenču izmantošana, piemēram, Eiropas satelītu
navigācijas sistēmas Galileo
izveide, informācijas sabiedrības izveidošana. Tikpat
svarīgi ir ar spektra izmantošanu saistītie ekonomiskie
jautājumi lai spektra resursi sekmētu telekomunikāciju tirgus
pastāvēšanu un attīstību, jauno tehnoloģiju
ieviešanu, lai būtu nodrošināta radioiekārtu
brīva aprite (pārvietošana, lietošana, pārdošana)
Savienības robežās.
Radiospektra politika nosaka vajadzību pēc spektra atbilstoši
vispārējās politikas mērķiem, tā definē
vajadzību harmonizēt spektra izmantošanu, bet, ja
dažādie pieprasījumi pēc spektra izmantošanas ir
pretrunīgi, nosaka spektra piešķiršanas un izmantošanas
prioritāti un rada juridiski saistošus spektra
piešķiršanas noteikumus.
Spektra pārvalde jeb menedţments ir tehniskais darbs spektra
izmantošanas harmonizācijai - piešķīrumu
plānošana, spektra izmantošanas tehnisko apstākļu
pētīšana, starptautiskā koordinācija, uzraudzība,
kaitīgu traucējumu novēršana. Latvijā ar spektra
pārvaldi nodarbojas Valsts elektrosakaru inspekcija.
Spektra lēmumam ir četri slāņi.
Pirmais slānis nosaka sadarbības politiku un koordināciju.
Šim nolūkam paredzēta Radio spektra politikas grupa, kurā
augsta ranga nacionālie pārstāvji varēs debatēt
vissvarīgākos spektra izmantošanas jautājumus un
koordināciju. Grupā kā pastāvīgie novērotāji
piedalīsies arī Eiropas Ekonomiskās asociācijas valstis,
kandidātvalstis (tātad arī Latvija), Eiropas Parlaments, CEPT un
ETSI.
Otrajā slāni paredzēta spektra izmantošanas tehniskā
harmonizācija dalībvalstu starpā. Tās kopā ar Eiropas
Komisiju strādās jaunizveidojamā Radiospektra komitejā.
Spektra pārvaldes jautājumos Komisija un Komiteja caur mandātu
sistēmu cieši sadarbosies ar CEPT, un lēmumi kļūs
saistoši visām Savienības dalībvalstīm pieaugs
lēmumu juridiskā noteiktība.
Trešais slānis nosaka informācijas par spektra lietošanu
caurspīdīgumu Savienības dalībvalstīs, apkopojot
informāciju un publicējot frekvenču tabulas un citu
saistītu informāciju (līdzīgi kā LVEI mājas
lapā www.vei.lv), bet galvenais
darbs būs šīs informācijas apkopošana visiem
pieejamā kopējā datu bāzē kā pašlaik
veidojamajā EFIS[9].
Ceturtais slānis paredz procedūras Eiropas interešu
saglabāšanai un attīstībai starptautiskās sarunās
ar trešajām valstīm un starptautiskām
organizācijām, piemēram, Pasaules radiokonferencēm.
Attiecībā uz pēdējo, Spektra lēmums apstiprina
pašreizējo praksi, kad CEPT koordinē sarunas, bet Komisija
sniedz politisko atbalstu caur Padomi un Eiropas Parlamentu.
Spektra lēmums jāaplūko kontekstā ar R&TTE[10]
direktīvu un pārējām reizē ar Spektra lēmumu
pieņemtajām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām par
telekomunikācijām.
Mobilo numuru pārnese
It kā off topic[11],
bet šī raksta autoram šķiet, ka SP lasītājus
varētu interesēt arī 10. CEPT konferencē
analizētās problēmas un risinājumi, kas saistīti ar ES
prasību no 2003. gada vidus mobilo tīklu operatoriem abonentiem
jānodrošina iespēja, laužot līgumu, saglabāt
numuru un, slēdzot jaunu līgumu ar citu operatoru, saglabāt
šo iepriekšējo numuru. Acīmredzama ir
priekšrocība, ka abonentam pēc sekmīgas numura
pārneses nav jāraizējas, ka korespondentu izsaukumi viņu
nesasniegs. Arī korespondentam nav jāmeklē jaunais numurs.
Operatoriem gan šāda pakalpojuma ieviešana rada virkni
problēmu. Pirmkārt, tradicionāli pēc operatoriem
izdalītā numura bloka notiek izsaukuma virzīšana.
Ieviešot numura pārnesi, maršrutizācija
sarežģījas. Kā maršrutizēt īsziņas?
Kāds pēc pārneses abonentam būs balss pasta
(automātiskā atbildētāja) numurs? Kā tarificēs
zvanus uz to?
Ir viedoklis, ka mobilo numuru pārnese veicinātu konkurenci starp
operatoriem, samazinot pakalpojuma cenu, ka arī atvieglotu jaunu operatoru
ienākšanu tirgū. No otras puses, parasti numura bloks
zvanītājam norāda operatoru; bieži zvani savā
tīklā ir vislētākie. Pēc numura pārneses
ieviešanas izsaukuma iniciators vairs nevar paredzēt savienojuma
izmaksas. Problēmas radīsies arī ar konkrēta operatora
tīklam piesaistītiem telefoniem, piemēram, daļēji
operatora dotētiem (lai arī konferences pilsētā
Vīnē šo problēmu uzņēmīgi cilvēki
risina jau tagad šī raksta autors pats redzēja sludinājumu,
ka jebkura telefona atbloķēšana maksā tikai 10 latus).
Praktiski informācija par pārnestiem numuriem tiek ievietota
datubāzēs, pie kurām vēršas operatori. Numura
pārnese jau darbojas astoņās ES valstīs, pašlaik
tā neuzticīgajam abonentam var maksāt līdz 30 latiem
un pārnesei nepieciešamais laiks svārstās no divām
līdz 12 nedēļām. Citos kontinentos gan ir cits temperaments
- Honkongā numuru var pārnest divās dienās, bet
Austrālijā trīs stundās!
Trešās paaudzes tīklos parādās vēl citas
problēmas abonenta ierīcei var būt IP adrese un pat
domēna vārds, piemēram, lietotajs.pirmaisoperators.valsts.
Pārejot pie cita operatora un reizē saglabājot ierīces IP
adresi un vārdu, rastos pilnīga neatbilstība
līdzšinējai interneta adresācijas struktūrai.
Acīmredzot, numuru pārnese attīstīsies atbilstoši
apstākļiem un praksē abonenti paši izvēlēsies starp
šobrīd vēl jauno pārneses procedūru un
tradicionālākiem numura nomaiņas veidiem, piemēram,
pārejas laikā abonējot gan jaunā, gan
iepriekšējā operatora numuru, pāradresējot zvanus.
Ar konferences materiāliem sīkāk var iepazīties
Tīmeklī http://www.ero.dk/EROWEB/CEPTconf/conf.htm
Gunnars POSTNIEKS,
LVEI Frekvenču dienesta vadošais
speciālists
[1] European Radiocommunication Committee Eiropas radiosakaru
komiteja.
[2] European Committee for Telecommunications Regulatory Affairs
Eiropas Telekomunikāciju regulējošo jautājumu komiteja.
[3] Electronic Communications Committee.
[4] International Telecommunication Union.
[5] Universal Postal Union.
[6] European Radio Communication Office.
[7] European Telecommunications Standardisation Institute.
[8] http://europa.eu.int/information_society/topics/telecoms/radiospec/doc/pdf/decision.pdf
[9] ERO Frequency Information System
http://www.ero.dk/EROWEB/tables.html
[10] Radio and Telecommunication Terminal Equipment radio un
telekomunikāciju iekārtu gala iekārtas.
[11] Ārpus tēmas (angl.).
Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju (CEPT) 10.
konference
Konference notika no 17. līdz 19. aprīlim
Vīnē. Tajā piedalījās 168 dalībnieki no 30
valstīm sakaru administrāciju, rūpniecības,
telekomunikāciju operatoru un citu radiofrekvenču spektra
pārvaldīšanas jautājumos ieinteresētu
organizāciju pārstāvji. No Latvijas piedalījās
viens speciālists no Lattelekom un divi - no Latvijas Valsts
elektrosakaru inspekcijas (turpmāk LVEI).
Mairis Lukmanis
Šogad konference bez ierastajiem radiosakaru
jautājumiem pirmo reizi izskatīja citas ar
telekomunikācijām saistītas tēmas sakarā ar
agrāko ERC[1] un ECTRA[2]
komiteju apvienošanos jaunā Elektronisko sakaru komitejā ECC[3].
Šī apvienošanās un citas pārmaiņas
atspoguļojās konferences devīzē Kustībā
un tās sesiju nosaukumos Pāreja uz ciparu apraidi,
Aparatūras robežšķērsošana, Regulatoru
attīstība, Jaunās radio politikas ieviešana, Mobilie
sakari.
Trīs dienas ilgušo konferenci nav
iespējams pilnībā atreferēt žurnāla rakstā,
tāpēc sīkāk pakavēšos pie CEPT, tās nākotnes, Eiropas Savienības
radiofrekvenču izmantošanas politikas, kā arī pievērsīšos mobilo
tālruņu numuru pārnešanai no viena operatora citam, kas ES
dalībvalstīm būs obligāti jānodrošina no
2003. gada.
CEPT
CEPT 1959. gadā nodibināja 19 valstis.
Tagad CEPT piedalās 44 valstis, arī Latvija, Lietuva un
Igaunija. CEPT ietvaros pasta un telekomunikāciju jautājumi sen
nošķirti, taču kopējā jumta organizācija
tradicionāli saglabāta, jo CEPT pazīstams abās
attiecīgajās specializētajās aģentūrās Starptautiskajā
Telekomunikāciju savienībā ITU[4]
un Vispārējā pasta savienībā UPU[5].
CEPT pagājušā gadā notika
strukturālas pārmaiņas, lai nostiprinātu tās lomu
Eiropas pasta un telekomunikāciju attīstībā.
Nodibināta CEPT Prezidentūra prezidējoša valsts pašlaik
tā ir Lielbritānija. Prezidentūras atbalstam no
pašreizējās, iepriekšējās un nākamās
prezidentūras izveidota tā saucamā troika. Ikdienas darbu veic Eiropas pasta noteikumu komiteja un jau
minētā Elektronisko sakaru komiteja, balstoties uz ekspertu slēdzieniem
darba un projektu grupās, kurās Latviju regulāri
pārstāv Valsts elektrosakaru inspekcijas speciālisti. Ikdienas
administrācijas darbu un pārstāvniecības funkcijas veic
Eiropas radiosakaru birojs ERO[6]
Kopenhāgenā. CEPT struktūra parādīta attēlā.
CEPT darbā piedalās Eiropas Komisija un citas
institūcijas, un Eiropas Savienība atzinusi CEPT kompetenci gatavot
Eiropas priekšlikumus ITU pasaules radio konferencēm. Vairumā
gadījumu Eiropas valstis, arī Latvija, pasaules radio
konferencēs balso vienoti atbilstoši CEPT izstrādātajiem
Eiropas kopējiem priekšlikumiem. CEPT sadarbojas ar
līdzīgām reģionālām telekomunikāciju
organizācijām citos kontinentos.
Īpaši cieša ir CEPT sadarbība ar
Eiropas Telekomunikāciju standartizācijas institūtu ETSI[7],
kas ir viens no pasākumiem jaunu radiokomunikāciju sistēmu
elektromagnētiskās saderības nodrošināšanā.
Mazajā izstādē līdztekus konferencei bija arī ETSI
stends.
Šobrīd CEPT Asamblejas aktualitātes ir kandidātu
izvirzīšana uz posteņiem starptautiskās
organizācijās, IMT‑2000 licenzēšanas principi un
šo ceturtās paaudzes terminālu globālā aprite,
darbība starptautiskās organizācijās (UPU, ITU, ANO),
1961. gada Stokholmas apraides frekvenču plāna pārskatīšana
un citi jautājumi.
ES
Pieņemot Spektra lēmumu[8],
Eiropas Savienība likusi pamatus jaunai radiofrekvenču spektra
politikai. Daudzu Savienības politisko lēmumu pamatā ir
radiofrekvenču izmantošana, piemēram, Eiropas satelītu
navigācijas sistēmas Galileo
izveide, informācijas sabiedrības izveidošana. Tikpat
svarīgi ir ar spektra izmantošanu saistītie ekonomiskie
jautājumi lai spektra resursi sekmētu telekomunikāciju tirgus
pastāvēšanu un attīstību, jauno tehnoloģiju
ieviešanu, lai būtu nodrošināta radioiekārtu
brīva aprite (pārvietošana, lietošana, pārdošana)
Savienības robežās.
Radiospektra politika nosaka vajadzību pēc spektra atbilstoši
vispārējās politikas mērķiem, tā definē
vajadzību harmonizēt spektra izmantošanu, bet, ja
dažādie pieprasījumi pēc spektra izmantošanas ir
pretrunīgi, nosaka spektra piešķiršanas un izmantošanas
prioritāti un rada juridiski saistošus spektra
piešķiršanas noteikumus.
Spektra pārvalde jeb menedţments ir tehniskais darbs spektra
izmantošanas harmonizācijai - piešķīrumu
plānošana, spektra izmantošanas tehnisko apstākļu
pētīšana, starptautiskā koordinācija, uzraudzība,
kaitīgu traucējumu novēršana. Latvijā ar spektra
pārvaldi nodarbojas Valsts elektrosakaru inspekcija.
Spektra lēmumam ir četri slāņi.
Pirmais slānis nosaka sadarbības politiku un koordināciju.
Šim nolūkam paredzēta Radio spektra politikas grupa, kurā
augsta ranga nacionālie pārstāvji varēs debatēt
vissvarīgākos spektra izmantošanas jautājumus un
koordināciju. Grupā kā pastāvīgie novērotāji
piedalīsies arī Eiropas Ekonomiskās asociācijas valstis,
kandidātvalstis (tātad arī Latvija), Eiropas Parlaments, CEPT un
ETSI.
Otrajā slāni paredzēta spektra izmantošanas tehniskā
harmonizācija dalībvalstu starpā. Tās kopā ar Eiropas
Komisiju strādās jaunizveidojamā Radiospektra komitejā.
Spektra pārvaldes jautājumos Komisija un Komiteja caur mandātu
sistēmu cieši sadarbosies ar CEPT, un lēmumi kļūs
saistoši visām Savienības dalībvalstīm pieaugs
lēmumu juridiskā noteiktība.
Trešais slānis nosaka informācijas par spektra lietošanu
caurspīdīgumu Savienības dalībvalstīs, apkopojot
informāciju un publicējot frekvenču tabulas un citu
saistītu informāciju (līdzīgi kā LVEI mājas
lapā www.vei.lv), bet galvenais
darbs būs šīs informācijas apkopošana visiem
pieejamā kopējā datu bāzē kā pašlaik
veidojamajā EFIS[9].
Ceturtais slānis paredz procedūras Eiropas interešu
saglabāšanai un attīstībai starptautiskās sarunās
ar trešajām valstīm un starptautiskām
organizācijām, piemēram, Pasaules radiokonferencēm.
Attiecībā uz pēdējo, Spektra lēmums apstiprina
pašreizējo praksi, kad CEPT koordinē sarunas, bet Komisija
sniedz politisko atbalstu caur Padomi un Eiropas Parlamentu.
Spektra lēmums jāaplūko kontekstā ar R&TTE[10]
direktīvu un pārējām reizē ar Spektra lēmumu
pieņemtajām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām par
telekomunikācijām.
Mobilo numuru pārnese
It kā off topic[11],
bet šī raksta autoram šķiet, ka SP lasītājus
varētu interesēt arī 10. CEPT konferencē
analizētās problēmas un risinājumi, kas saistīti ar ES
prasību no 2003. gada vidus mobilo tīklu operatoriem abonentiem
jānodrošina iespēja, laužot līgumu, saglabāt
numuru un, slēdzot jaunu līgumu ar citu operatoru, saglabāt
šo iepriekšējo numuru. Acīmredzama ir
priekšrocība, ka abonentam pēc sekmīgas numura
pārneses nav jāraizējas, ka korespondentu izsaukumi viņu
nesasniegs. Arī korespondentam nav jāmeklē jaunais numurs.
Operatoriem gan šāda pakalpojuma ieviešana rada virkni
problēmu. Pirmkārt, tradicionāli pēc operatoriem
izdalītā numura bloka notiek izsaukuma virzīšana.
Ieviešot numura pārnesi, maršrutizācija
sarežģījas. Kā maršrutizēt īsziņas?
Kāds pēc pārneses abonentam būs balss pasta
(automātiskā atbildētāja) numurs? Kā tarificēs
zvanus uz to?
Ir viedoklis, ka mobilo numuru pārnese veicinātu konkurenci starp
operatoriem, samazinot pakalpojuma cenu, ka arī atvieglotu jaunu operatoru
ienākšanu tirgū. No otras puses, parasti numura bloks
zvanītājam norāda operatoru; bieži zvani savā
tīklā ir vislētākie. Pēc numura pārneses
ieviešanas izsaukuma iniciators vairs nevar paredzēt savienojuma
izmaksas. Problēmas radīsies arī ar konkrēta operatora
tīklam piesaistītiem telefoniem, piemēram, daļēji
operatora dotētiem (lai arī konferences pilsētā
Vīnē šo problēmu uzņēmīgi cilvēki
risina jau tagad šī raksta autors pats redzēja sludinājumu,
ka jebkura telefona atbloķēšana maksā tikai 10 latus).
Praktiski informācija par pārnestiem numuriem tiek ievietota
datubāzēs, pie kurām vēršas operatori. Numura
pārnese jau darbojas astoņās ES valstīs, pašlaik
tā neuzticīgajam abonentam var maksāt līdz 30 latiem
un pārnesei nepieciešamais laiks svārstās no divām
līdz 12 nedēļām. Citos kontinentos gan ir cits temperaments
- Honkongā numuru var pārnest divās dienās, bet
Austrālijā trīs stundās!
Trešās paaudzes tīklos parādās vēl citas
problēmas abonenta ierīcei var būt IP adrese un pat
domēna vārds, piemēram, lietotajs.pirmaisoperators.valsts.
Pārejot pie cita operatora un reizē saglabājot ierīces IP
adresi un vārdu, rastos pilnīga neatbilstība
līdzšinējai interneta adresācijas struktūrai.
Acīmredzot, numuru pārnese attīstīsies atbilstoši
apstākļiem un praksē abonenti paši izvēlēsies starp
šobrīd vēl jauno pārneses procedūru un
tradicionālākiem numura nomaiņas veidiem, piemēram,
pārejas laikā abonējot gan jaunā, gan
iepriekšējā operatora numuru, pāradresējot zvanus.
Ar konferences materiāliem sīkāk var iepazīties
Tīmeklī http://www.ero.dk/EROWEB/CEPTconf/conf.htm
Gunnars POSTNIEKS,
LVEI Frekvenču dienesta vadošais
speciālists
[1] European Radiocommunication Committee Eiropas radiosakaru komiteja.
[2] European Committee for Telecommunications Regulatory Affairs Eiropas Telekomunikāciju regulējošo jautājumu komiteja.
[3] Electronic Communications Committee.
[4] International Telecommunication Union.
[5] Universal Postal Union.
[6] European Radio Communication Office.
[7] European Telecommunications Standardisation Institute.
[8] http://europa.eu.int/information_society/topics/telecoms/radiospec/doc/pdf/decision.pdf
[9] ERO Frequency Information System http://www.ero.dk/EROWEB/tables.html
[10] Radio and Telecommunication Terminal Equipment radio un telekomunikāciju iekārtu gala iekārtas.
[11] Ārpus tēmas (angl.).