Dators - mana virtuālā redze

 

Lielākajai sabiedrības daļai visai maz rūp neredzīgi cilvēki. Daudziem šķiet, ka tā ir it kā cita pasaule, ar kuru jātiek galā piederīgajiem un profesionāļiem. Tomēr šīs abas pasaules var visai veiksmīgi satuvināt ar īpašu datorprogrammu un interneta palīdzību. Neredzīgie un vājredzīgie izmanto abas datora intelekta spējas – rakstīšanas un lasīšanas prasmi, tā daudzkārt paplašinot izglītošanās un darba iespējas. Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) Rehabilitācijas centra datorapmācības speciālisti Sandra DUKAĻSKA un Uģis KRŪKLIŅŠ demonstrēja programmas un pastāstīja SP, kā cilvēki ar redzes traucējumiem apgūst datorprasmi.

 

Neredzīgu cilvēku problēmas

Iespēju apgūt izglītību neredzīgajiem cilvēkiem deva Braila raksts – starptautiska rakstības sistēma neredzīgajiem. Braila raksta pamatā ir sešu reljefu punktu kopa, ko lasa ar taustes palīdzību. To 1824. gadā izgudroja franču pedagogs Luijs Brails, latviešu valodas alfabēts izstrādāts 1922. gadā. Tā iespējams lasīt un rakstīt tekstu, apzīmēt ciparus, matemātiskās zīmes, ķīmiskās formulas, notis. Ar Braila rakstību un, izmantojot priekšā lasīšanu, desmiti cilvēku no tūkstošiem, kam dzīvi apgrūtina redzes traucējumi vai pilnīgs tās zudums, ir ieguvuši augstāko izglītību.

Tomēr arī izglītoto neredzīgo cilvēku informācijas lauks pirmsdatora laikmetā bija ļoti ierobežots, darba iespējas – minimālas, viņi bieži  bija atkarīgi no citiem. Tāpēc apkārtējos neredzīgu un vājredzīgu cilvēku dzīve nereti vieš  žēlumu. Tomēr rehabilitācijas speciālisti akcentē, ka neredzīgs cilvēks no mums gaida nevis līdzjūtību, bet gan praktisku, konkrētu palīdzību. Mūsdienās datorapmācība ir viens no konkrētākajiem un efektīvākajiem palīdzības veidiem.

 

Kā tas iespējams?

IT rīku paletē ir speciālas apmācību un lietojumprogrammas, kuru galvenā priekšrocība ir to pielāgojamība apmācāmās personas redzes īpatnībām. Tāpēc vājredzīgu vai neredzīgu cilvēka dzīvē datoram ir atšķirīga loma. Pirmie strādā, izmantojot redzi, otrie - tausti un dzirdi.

Vājredzīgie darbā izmanto redzi un lieto gan taustiņu komandas, gan arī peli. Skolotāji uzsver, ka svarīgākais ir iemācīties pārvaldīt ekrāna elementus bez redzes kontroles (lai to lieki nenoslogotu). Ekrāna elementu un izvēlņu satura apguve notiek līdzīgi topogrāfijas apguvei svešā vietā. Vispirms tiek apzināts katrs atsevišķais izvēlnes elements, pēc tam ceļš, kā to iegūt (ar cik soļiem), pēc tam elementu secība un saistība, kas dod kopējo ainu. Mācību gaitā rodas pieredze un pārliecība, ka noteiktā secībā izpildītie soļi ļauj vienmēr sasniegt vēlamo rezultātu. Tad arī samazinās vēlme kontrolēt datora vadības procesu ar redzi, un acis var noslogot tikai darāmā darba izpildei.

Pamatapmācība nodrošina, ka vājredzīgs cilvēks iemācās patstāvīgi  strādāt Windows vidē, apgūst prasmi darbā ar MsWord un MsExcel dokumentiem, grafiskajiem un mūzikas failiem, prot atvērt mapes, kārtot failus, darboties ar disketēm un CD, kā arī izmantot e-pastu un internetu. Vajadzības gadījumā tiek apgūtas arī citas programmas.

 

Vājredzīgo apmācība

Izmanto parastu PC ar maksimāli lielu displeju. Lieto īpašas programmas (piemēram, ZOOMtext Extra vai Magic), kas nodrošina individuāli nepieciešamo ekrāna palielinājumu - jebkuru tā elementu var palielināt  līdz pat 16 reizēm; iespējams mainīt arī krāsu un kontrastu režīmus. Papildu iespēja: kontrolēt dotās komandas un aktivētos ekrāna elementus ar dzirdes palīdzību (darbojas runas sintēze angļu valodā).  Šīs speciālās programmas darbojas Windows vidē kā palīglīdzeklis darbam ar jebkuru citu lietojumprogrammu. Vajadzīgo informāciju nepieciešamības gadījumā  iespējams izdrukāt palielinātā redzīgo rastā ar parasto printeri.

Iespējams izmantot arī televizorlupu – īpašu aparātu, kas spēj tā kameras redzeslaukā novietotu tekstu palielināt uz ekrāna pat piecdesmitkārtīgi. Atkarībā no lietotāja redzes īpatnībām var mainīt teksta fonu un burtu krāsu: zili burti uz sarkana fona vai dzelteni uz violeta. Rezultātā cilvēks ar redzes problēmām, sistemātiski strādājot, izveido tādas datorlietošanas iemaņas, ar kurām var strādāt Windows vidē ne sliktāk kā cilvēks ar normālu redzi.

 

Neredzīgu cilvēku apmācība

Neredzīgam cilvēkam darbs ar datoru pamatā balstās uz taustes un dzirdes izmantošanu, līdz ar to nepieciešamās palīgtehnoloģijas ir daudz dārgākas. Mācību sākumā izmanto arī maketus un reljefus attēlus, kas palīdz veidot priekšstatu par topogrāfisko ainu uz datora ekrāna, neredzīgajiem radītas taktilas mācību grāmatas (gan tikai angļu valodā).

Rakstīšanai izmanto parasto tastatūru, iemācoties 10 pirkstu metodi. Tā kā peles lietošana ir apgrūtināta, jāapgūst visu komandu došana ar taustiņu kombinācijām (tā, kā to dara vairums datora profesio­nāļu). Tastatūras apguve nereti notiek pat ātrāk nekā vājredzīgajiem, kurus traucē cenšanās rezultātu kontrolēt ar redzi.

Neredzīgie darbam izmanto ekrānlasošas programmas (piemēram, ASV ražoto JAWS) - dators balsī nosauc ne tikai nospiestos taustiņus, dotās komandas, bet arī nolasa tekstu, kas  redzams uz ekrāna. Runas sintēzi latviešu valodā nodrošina programma WinTalker Voice, kas vēl ir  jāpilnveido. Tāpēc pagaidām tiek izmantoti arī lietuviešu valodas runas sintezatori Apollo (radīti angļu firmā pēc Lietuvas izglītības ministra lūguma) un program­mas WinTalker Voice čehu valodas versija, jo šīs ir mūsu runai un rakstībai tuvākas valodas.

Kā monitors tiek izmantots speciāls Braila raksta displejs (zem datora tastatūras novietota elektronisku reljefu punktu rinda), kas katru uz ekrāna redzamo rindu, kurā tobrīd atrodas kursors, pārveido reljefos, ar pirkstu sataustāmos neredzīgo raksta burtos. Tā var gan pārbaudīt ievadāmā teksta pareizību, gan arī lasīt jebkuru elektronisku tekstu. Braila sešpunktu kods uz tastatūras ir papildināts ar vēl diviem punktiem, kas palīdz identificēt kursora atrašanās vietu, kā arī kontrolēt teksta formatēšanas komandas. Braila displeja izmantošana padara darbu precīzāku, bet runas sintēze dod iespēju to veikt ātrāk.

Informāciju iespējams arī izdrukāt Braila rakstā - šim nolūkam kalpo īpašs printeris, kam komandas iespējams dot arī ar taustiņiem uz tā priekšējā paneļa un kas par attiecīgo komandu informē balsī.

Arī neredzīgo apmācības rezultāts nodrošina pilnīgi patstāvīgu datora lietošanas iespēju. Izmantojot specializētās palīgtehnoloģijas, iespējams strādāt ar tekstiem, skaitļiem, datu bāzēm, ieskanētu informāciju, iegūt izdrukas parastā vai neredzīgo rakstā.

 

Interneta lietošana neredzīgajiem

Tomēr īpaši atzīmējamas iespējas, ko specializētas tehnoloģijas cilvēkam ar redzes traucējumiem paver interneta lietošana. Jau tagad rehabilitācijas centrā apmācītie neredzīgie cilvēki izmanto Lursoft bibliotēku, laikrakstu elektroniskās versijas, lasot ar runas sintēzi vai Braila displeju. Lai internets kļūtu pieejamāks, mājas lapu veidotājiem būtu jāatceras, ka cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kuri izmanto palīgiekārtas, ir svarīgi, lai  navigācijas elementi atrastos pēc iespējas vienās un tajās pašās vietās. Nevēlama ir tekstu veidošana uz attēlu fona; svarīgi, lai teksta un fona krāsa ir pietiekami atšķirīga, lai burtu kontūras būtu asas, lai attēliem tiktu pievienoti ALT teksti. Jāizmanto tādi  HTML kodi, kas lietotājam ļauj izvēlēties sev piemērotu fonu, tā izmēru vai krāsu.

 

LNB Rehabilitācijas centrs

Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs dibināts 1993. gadā, bet darbību datorapmācībā  sācis 1998. gadā, kad, pateicoties karalienes Julianas fonda (Nīderlande) materiālajam atbalstam, tika iegādāts Latvijā pirmais (un šobrīd joprojām vienīgais) pilnais datorkomplekts neredzīgiem lietotājiem. Laika gaitā rasti līdzekļi nepieciešamās tehnikas un programmu iegādei, nesen viens no PHARE projekta birojiem Rīgā  uzdāvinājis lietotu datortehniku. Taču, sagatavojot aizvien jaunus lietotājus (pašlaik to ir apmēram 60), jādomā, kā iegūtās iemaņas varēs izmantot savā pilsētā vai pagastā. Te galvenais nosacījums – datora un printera pieejamība.

Centra darbinieki ir pārliecināti, ka šie cilvēki var strādāt ar lielu atdevi, jo pasaulē netrūkst piemēru, kad valsts pārvaldes darbā vai privātfirmās strādā cilvēki ar redzes problēmām. Kāds no lieliem biroja preču vairumpiegādātājiem ASV valdības iestādēm vienā no birojiem nodarbina tikai cilvēkus ar redzes traucējumiem. Viņi strādā patstāvīgi, pieņemot un datu bāzē ievadot  klientu pasūtījumus. Lietuvā vairāki pilnīgi neredzīgi cilvēki sekmīgi strādā par juristiem. Latvijā jau apgūtās datorzināšanas darbā izmanto gan skolotāji un ierēdņi, gan žurnālisti, gan pašnodarbinātie redzes invalīdi un studenti (pārsvarā gan tikai vājredzīgi cilvēki).

Pašlaik centrs, saņemot valsts finansējumu, apmāca cilvēkus no visas Latvijas, jo tehnoloģiskās iespējas pagaidām ļauj to veikt tikai Rīgā.  Tomēr nelieli datorcentri attīstās arī Liepājā, Rēzeknē, Cēsīs. Cerēsim, ka izglītības mecenāti, kuru skaits Latvijā pakāpeniski aug, pievērsīsies šādu centru izveidei arī citos rajonos. Vājredzīgajiem nepieciešamo ekrāna attēlu palielinošo programmu cena  ir ap 500 – 600 USD, bet ekrānlasošā programma JAWS ir divas reizes dārgāka. Šīs izmaksas tomēr ir nosacīti lētas, ja salīdzina ar citu neredzīgajiem nepieciešamo tehniku - Braila displejs  maksā no 5000 līdz vairāk nekā 10 000 USD, bet latviešu valodai piemērojams Braila printeris – no 4000 USD.

Cilvēkam ar redzes traucējumiem dators dod gan darba, gan mācību, gan sociālās saskarsmes iespējas. Vājredzīgam vai neredzīgam cilvēkam uzdāvināts dators vai apmācību iespēja nozīmē gandrīz tikpat, cik izslāpušajam ūdens malks.

 

Informācija par IT piedāvājumu redzes invalīdiem internetā: http://www.freedomscientific.com

 

Laura KALINKA

LNB Rehabilitācijas centrs: http://lnbrc.lv

Rīgā, Pāles ielā 14/3a, LV-1024

Tālrunis/fakss 7531602

 

Paraksts pie foto

Rehabilitācijas centra datorapmācības speciālists Uģis Krūkliņš demonstrē programmu vājredzīgiem cilvēkiem ar palielinātiem ekrāna elementiem.

Guntas KĻAVIŅAS foto