Norēķinu karšu tirgus Baltijā

 

Norēķinu karšu biznesu pasaulē raksturo nepārtraukta attīstība. Jau vairākus gadus pēc kārtas starptautiskās karšu organizācijas ziņo par aptuveni 20 procentu pieauguma gadā. Tas panākts, gan attīstot tehnoloģijas, gan apgūstot jaunus reģionus, gan arī dažādojot piedāvātos produktus. Stabila attīstība norēķinu karšu biznesā vērojama arī Baltijas valstīs, kur par tirgus līderi izvirzījusies Latvija, pērnā gada beigās pirmo reizi apsteidzot Igauniju un Lietuvu ar izsniegto karšu daudzumu - vairāk nekā miljonu dažādu norēķinu karšu.

 

Tirgus līderi

Šajā rakstā apkopoti pērnā gada norēķinu karšu tirgus rādītāji, kā arī dota situācijas analīze un tirgus attīstības iespējas, pamatojoties uz Europay International, Hansabanka, BankServiss un EPI-LETA informāciju. Pētījumi liecina, ka stabils līderis norēķinu karšu biznesā Latvijā un Igaunijā ir Hansabank Grupas bankas, bet Lietuvā tās ieņem otro vietu. Hansapank Igaunijā izsniegusi jau vairāk nekā 755 000 norēķinu karšu, bet Hansabanka Latvijā - 303 000. Hansabank Grupa visās Baltijas valstīs kopā apkalpo 44 procentus jeb 1,27 miljonus karšu no kopējā šajās valstīs izsniegtā karšu apjoma.

Šobrīd no 23 Latvijas komercbankām norēķinu kartes izsniedz 19. Tās izsniedz lielāko daļu norēķinu karšu, kas pieejamas arī citviet pasaulē. Populārākās ir vietējās norēķinu kartes (kontu kartes, vietējās maksājumu kartes), kā arī starptautiskās norēķinu karšu organizācijas Europay International kartes Maestro, Cirrus, EC/MC Mass, Business, EC/MC Business un EC/MC Gold, tāpat VISA izlaistās kartes Visa Electron, Visa Classic, Visa Business un Visa Gold. Latvijā klienti var saņemt arī American Express kartes, taču tas ir un būs ekskluzīvs produkts.

 

Darījumi ar norēķinu kartēm

Pēc Bankservisa (uzņēmums apkalpo lielāko norēķinu karšu pieņemšanas iekārtu tirgus daļu) sniegtās informācijas visvairāk transakciju Latvijā notiek ar VISA debetkartēm un kredītkartēm - vidēji 3,84 transakciju mēnesī, bet ar EC/MC - 2,53 transakciju. No debetkartēm vispopulārākās ir Maestro (vidēji 5,21 transakcija mēnesī ar vienu karti) un VISA Electron (4,97).

Ar Hansabankas kartēm vidēji mēnesī tiek veikti 1,8 miljoni transakciju jeb sešas ar katru karti, to skaitā 450 000 pirkšanas darījumu par kopējo summu 4,3 miljoni latu un 750 000 skaidras naudas izņemšanas un pārskaitījumu transakciju par kopējo summu 30 miljoni latu.

Pērn 94 procenti no visām Latvijā izsniegtajām norēķinu kartēm bija debetkartes. Kopumā Latvijā izsniegtas 0,4 debetkartes uz katru iedzīvotāju. Paredzams, ka šogad notiks straujāka starptautisko debetkaršu pārdošana, kā arī vietējo (konta, algas) karšu nomaiņa ar starptautiskajām norēķinu kartēm.

Tikai seši procenti no kopējā Latvijā izsniegto norēķina karšu skaita ir kredītkartes. Kopumā 2001. gada beigās bija izsniegti 56 000 kredītkaršu, kas uz kopējā norēķinu karšu fona ir ļoti nedaudz. Hansabanka prognozē, ka kredītkaršu tirgus Latvijā turpinās attīstīties, taču to izplatība acīmredzot nebūs tik liela, lai būtiski mainītu attiecību pret izsniegtajām debetkartēm. Arī citās Baltijas valstīs jūtami dominē debetkartes. Turpretī Rietumeiropā proporcijas ir gluži pretējas - klienti daudz vairāk lieto kredītkartes. Varētu teikt, ka šo izvēli nosaka vēsturiskie aspekti un iedzīvotāju ekonomiskā stabilitāte.

 

Banku automātu tīkla attīstība Latvijā

1995. gadā Hansabanka uzstādīja pirmo bankas automātu Latvijā, taču par tīkla pilnvērtīgu attīstību var runāt tikai, sākot no 1998. gada (šī gada nogalē bija uzstādīti 256 bankas automāti, bet vēl pēc gada - jau 326).

Izskanējis viedoklis, ka varbūt būtu lietderīgi apvienot vairāku banku automātus kopējā tīklā un nodot to kāda cita uzņēmuma vai organizācijas rokās. Hansabanka vērtē šo plānu visai atturīgi, jo pēc apvienošanas tās klienti varētu zaudēt pašreizējās priekšrocības. Tas tāpēc, ka Hansabankas automātiem ir plašāka funkcionalitāte nekā citiem, turklāt tie strādā reālā laika režīmā, un jebkura darbība uzreiz parādās arī internetbankā un centrālajā bankas sistēmā, ar kuru strādā filiāļu darbinieki. Hansabanka uzskata, ka, apvienojot bankas automātu tīklus, tās klienti zaudētu iespēju visā tīklā apmaksāt telefona operatoru  rēķinus, kā arī papildināt mobilo sarunu priekšapmaksas kartes.

Kopumā Hansabanka prognozē, ka komercbanku banku automātu tīkli Latvijā turpinās paplašināties, taču pieauguma tempi nebūs tik strauji kā iepriekšējos gados, jo bankas automātu tīkls valstī šogad ir optimāls, turklāt starptautiskie EMV standarti paredz, ka līdz 2005. gadam visām pasaules bankām jāpāriet uz viedkartēm, kurām nebūs noderīgi pašreizējie magnētisko karšu aparāti.

 

Viedkaršu ieviešana

Šobrīd notiek tikai gatavošanās viedkaršu ieviešanai Latvijā, kas varētu sākties gada nogalē. Viens no svarīgākajiem šā posma darījumiem ir POS automātu sertificēšana viedkaršu pieņemšanai. Šobrīd VISA sertifikātus saņēmušas četras Latvijas bankas un tiek gatavota POS pieņemšanas Europay sertifikācija. Hansabanka prognozē, ka kopumā bankai viedkaršu ieviešanas projekts varētu izmaksāt miljonu latu, bet sertifikācijas saņemšana un visu nepieciešamo moderno tehnoloģiju ieviešana - vairākus miljonus.

Paredzams, ka sākotnēji bankas izdos kartes, kurām būs gan magnētiskais celiņš, gan arī mikroshēmas, jo būs vajadzīgi vairāki gadi, kamēr visā pasaulē karšu pieņemšanas infrastruktūra tiks uzlabota.