ETNO 20. asamblejas saimnieks - Lattelekom
Autors
Aprīļa
nogalē Rīgā notika Eiropas telekomunikāciju tīklu
operatoru asociācijas (ETNO) 20. ģenerālā asambleja.
Asociācijā darbojas 42 operatori no vairāk nekā 30
valstīm, un starp tiem kopš 1995. gada ir arī Lattelekom. Tā kā asambleju
rīkošanai izvēlēts rotācijas princips (alfabēta
kārtībā) šoreiz kārta bija Lattelekom. ETNO 20. asamblejas priekšsēdētāja
pienākumi bija uzticēti Lattelekom
Regulēšanas lietu direktoram Guntaram JANSONAM.
Kas ir ETNO?
Eiropas
telekomunikāciju tīklu asociācija (ETNO; resursi internetā www.etno.be) dibināta pirms
desmit gadiem, 1992. gada 10. maijā (svinīgais jubilejas
pasākums notiks jūnijā). Tās mītnes vieta ir Brisele
un mērķis - apvienot Eiropas telekomunikāciju operatorus,
kopīgi cenšoties ietekmēt dažādus ES
regulējošos dokumentus. Asamblejas notiek divas reizes gadā:
pavasarī apstiprina gada pārskatu, bet rudenī - budžetu.
Tad notiek arī izpildinstitūciju un amatpersonu
vēlēšanas.
Asociācijā
var iestāties jebkurš Eiropas telekomunikāciju tīklu
operators. Tas nozīmē, ka par asociācijas pilntiesīgiem
biedriem var kļūt tikai operatori, kas investē
līdzekļus tīklos, nevis pakalpojumu sniedzēji, kuriem nav
sava tīkla (līdz šim tik stingra dalījuma nebija). Tomēr pakalpojumu sniedzēji,
piemēram, virtuālie operatori, var kļūt par asociētajiem biedriem.
Ko gan
šāda asociācija dod pašiem biedriem? Vispirms jau tā
ir profesionāļu apvienība, kur allaž var dalīties
pieredzē, īpaši tirgus liberalizācijas jautājumos.
Tā kā ETNO atrodas Briselē, tad ES valstu operatori ar
šīs asociācijas palīdzību mēģina
iegrozīt vēlamā virzienā dažādus ES
regulējošos dokumentus. Eiropas Savienība vienmēr
vairāk ieklausās šādās profesionālās
asociācijās, nevis individuālu operatoru viedokļos.
Izņēmums varētu būt vienīgi lielie operatori, kuriem
ir pārstāvji Briselē un kuri tādējādi spēj
ietekmēt dažus lēmumus. Svarīgi ir arī tas, ka ETNO
biedri saņem nepastarpinātu informāciju par to, kas notiek
Briselē un var viegli sekot līdzi visiem procesiem. No otras puses,
ES kandidātvalstīm (tātad arī Latvijai) ir lielākas
iespējas jau tagad plašāk iepazīstināt ES varas institūcijas
gan ar Lattelekom, gan ar
telekomunikāciju stāvokli Latvijā.
Rīgas asamblejas aktualitātes
ETNO
asamblejas ir organizācijas dibinātāju sanāksmes
augstākais izpildorgāns. Tās apstiprina statūtos
paredzētos gada pārskatus, direktoru ziņojumus, finansu
pārskatus. Asamblejas laikā notiek arī speciālas sesijas un
diskusijas par stratēģiskiem jautājumiem, kuru laikā tiek
apspriestas dažādas tirgus un regulēšanas
aktualitātes. Šai reizē viena no tām bija saistīta ar
neseno tirgus liberalizāciju Ungārijā, par ko arī
pastāstīja Matav pārstāvis.
Ungāri ļoti konsekventi
īsteno liberalizāciju, precīzi izpildot arī tās tirgus
prasības, kuras attiecas uz tarifiem. Zīmīgi, ka pirms diviem
gadiem Ungārijā bija
tāda pati privāto abonentu līnijas abonēšanas maksa
kā Lattelekom, bet tagad
viņiem tā ir gandrīz seši lati mēnesī.
Ungāri tarifus līdzsvaroja ļoti ātri un arī gana
mierīgi. Pateicoties veiksmīgajai tarifu sabalansēšanai,
ungāru operators var turpināt investēt līdzekļus
tīkla modernizācijā un piedāvāt klientiem jaunus
pakalpojumus, jo liberalizācija nav negatīvi ietekmējusi biznesu
(pretēji Igaunijai, kur vēl joprojām nepieciešama būtiska tarifu līdzsvarošana,
kaut gan tirgus jau vairāk nekā gadu ir liberalizēts, un
līdz ar to tīkla modernizācija ir gandrīz apstājusies,
jo tai vairs nav līdzekļu).
Asamblejā
uzstājās arī Eiropas Komisijas Informācijas
sabiedrības ģenerāldirektorāta pārstāvis,
kurš skaidroja EK viedokli par liberalizāciju Centrālās un
Austrumeiropas valstīs. Pārskatu par Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas paveikto
sniedza Telekomunikāciju un pasta departamenta direktors Andris
Virtmanis.
Asamblejā
notika arī interesanta diskusija par platjoslas pakalpojumu
attīstību pasaulē un Eiropā. Regulators pieprasa t.s.
atsaistīto piekļuvi vietējam tīklam. Tas nozīmē,
ka operatoriem ir jāpārdod
piekļuve tīklam (vara pārim), ja kāds cits operators to
vēlas.
Tika
minēti arī statistikas dati
par platjoslas pakalpojumiem citos reģionos - Ziemeļamerikā,
Āzijā. Simptomātiski, ka, piemēram, Ziemeļamerikā
ir izbūvēts ļoti apjomīgs platjoslas piekļuves
tīkls, bet pēc tā tikpat kā nav pieprasījuma, jo tik
ātrs tīkls reti kuram vajadzīgs.
Lattelekom organizētā
asambleja bija ļoti labi apmeklēta (56 delegāti no 29
valstīm), un acīmredzot tās rīkotāji bija
spējuši izraisīt interesi gan paši par sevi, gan par
Latviju.
Gunta KĻAVIŅA
Aprīļa
nogalē Rīgā notika Eiropas telekomunikāciju tīklu
operatoru asociācijas (ETNO) 20. ģenerālā asambleja.
Asociācijā darbojas 42 operatori no vairāk nekā 30
valstīm, un starp tiem kopš 1995. gada ir arī Lattelekom. Tā kā asambleju
rīkošanai izvēlēts rotācijas princips (alfabēta
kārtībā) šoreiz kārta bija Lattelekom. ETNO 20. asamblejas priekšsēdētāja
pienākumi bija uzticēti Lattelekom
Regulēšanas lietu direktoram Guntaram JANSONAM.
Kas ir ETNO?
Eiropas
telekomunikāciju tīklu asociācija (ETNO; resursi internetā www.etno.be) dibināta pirms
desmit gadiem, 1992. gada 10. maijā (svinīgais jubilejas
pasākums notiks jūnijā). Tās mītnes vieta ir Brisele
un mērķis - apvienot Eiropas telekomunikāciju operatorus,
kopīgi cenšoties ietekmēt dažādus ES
regulējošos dokumentus. Asamblejas notiek divas reizes gadā:
pavasarī apstiprina gada pārskatu, bet rudenī - budžetu.
Tad notiek arī izpildinstitūciju un amatpersonu
vēlēšanas.
Asociācijā
var iestāties jebkurš Eiropas telekomunikāciju tīklu
operators. Tas nozīmē, ka par asociācijas pilntiesīgiem
biedriem var kļūt tikai operatori, kas investē
līdzekļus tīklos, nevis pakalpojumu sniedzēji, kuriem nav
sava tīkla (līdz šim tik stingra dalījuma nebija). Tomēr pakalpojumu sniedzēji,
piemēram, virtuālie operatori, var kļūt par asociētajiem biedriem.
Ko gan
šāda asociācija dod pašiem biedriem? Vispirms jau tā
ir profesionāļu apvienība, kur allaž var dalīties
pieredzē, īpaši tirgus liberalizācijas jautājumos.
Tā kā ETNO atrodas Briselē, tad ES valstu operatori ar
šīs asociācijas palīdzību mēģina
iegrozīt vēlamā virzienā dažādus ES
regulējošos dokumentus. Eiropas Savienība vienmēr
vairāk ieklausās šādās profesionālās
asociācijās, nevis individuālu operatoru viedokļos.
Izņēmums varētu būt vienīgi lielie operatori, kuriem
ir pārstāvji Briselē un kuri tādējādi spēj
ietekmēt dažus lēmumus. Svarīgi ir arī tas, ka ETNO
biedri saņem nepastarpinātu informāciju par to, kas notiek
Briselē un var viegli sekot līdzi visiem procesiem. No otras puses,
ES kandidātvalstīm (tātad arī Latvijai) ir lielākas
iespējas jau tagad plašāk iepazīstināt ES varas institūcijas
gan ar Lattelekom, gan ar
telekomunikāciju stāvokli Latvijā.
Rīgas asamblejas aktualitātes
ETNO
asamblejas ir organizācijas dibinātāju sanāksmes
augstākais izpildorgāns. Tās apstiprina statūtos
paredzētos gada pārskatus, direktoru ziņojumus, finansu
pārskatus. Asamblejas laikā notiek arī speciālas sesijas un
diskusijas par stratēģiskiem jautājumiem, kuru laikā tiek
apspriestas dažādas tirgus un regulēšanas
aktualitātes. Šai reizē viena no tām bija saistīta ar
neseno tirgus liberalizāciju Ungārijā, par ko arī
pastāstīja Matav pārstāvis.
Ungāri ļoti konsekventi
īsteno liberalizāciju, precīzi izpildot arī tās tirgus
prasības, kuras attiecas uz tarifiem. Zīmīgi, ka pirms diviem
gadiem Ungārijā bija
tāda pati privāto abonentu līnijas abonēšanas maksa
kā Lattelekom, bet tagad
viņiem tā ir gandrīz seši lati mēnesī.
Ungāri tarifus līdzsvaroja ļoti ātri un arī gana
mierīgi. Pateicoties veiksmīgajai tarifu sabalansēšanai,
ungāru operators var turpināt investēt līdzekļus
tīkla modernizācijā un piedāvāt klientiem jaunus
pakalpojumus, jo liberalizācija nav negatīvi ietekmējusi biznesu
(pretēji Igaunijai, kur vēl joprojām nepieciešama būtiska tarifu līdzsvarošana,
kaut gan tirgus jau vairāk nekā gadu ir liberalizēts, un
līdz ar to tīkla modernizācija ir gandrīz apstājusies,
jo tai vairs nav līdzekļu).
Asamblejā
uzstājās arī Eiropas Komisijas Informācijas
sabiedrības ģenerāldirektorāta pārstāvis,
kurš skaidroja EK viedokli par liberalizāciju Centrālās un
Austrumeiropas valstīs. Pārskatu par Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas paveikto
sniedza Telekomunikāciju un pasta departamenta direktors Andris
Virtmanis.
Asamblejā
notika arī interesanta diskusija par platjoslas pakalpojumu
attīstību pasaulē un Eiropā. Regulators pieprasa t.s.
atsaistīto piekļuvi vietējam tīklam. Tas nozīmē,
ka operatoriem ir jāpārdod
piekļuve tīklam (vara pārim), ja kāds cits operators to
vēlas.
Tika
minēti arī statistikas dati
par platjoslas pakalpojumiem citos reģionos - Ziemeļamerikā,
Āzijā. Simptomātiski, ka, piemēram, Ziemeļamerikā
ir izbūvēts ļoti apjomīgs platjoslas piekļuves
tīkls, bet pēc tā tikpat kā nav pieprasījuma, jo tik
ātrs tīkls reti kuram vajadzīgs.
Lattelekom organizētā
asambleja bija ļoti labi apmeklēta (56 delegāti no 29
valstīm), un acīmredzot tās rīkotāji bija
spējuši izraisīt interesi gan paši par sevi, gan par
Latviju.
Gunta KĻAVIŅA