Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

ETNO 20. asamblejas saimnieks - Lattelekom

   

Autors

 

Aprīļa nogalē Rīgā notika Eiropas telekomunikāciju tīklu operatoru asociācijas (ETNO) 20. ģenerālā asambleja. Asociācijā darbojas 42 operatori no vairāk nekā 30 valstīm, un starp tiem kopš 1995. gada ir arī Lattelekom. Tā kā asambleju rīkošanai izvēlēts rotācijas princips (alfabēta kārtībā) šoreiz kārta bija Lattelekom. ETNO 20. asamblejas priekšsēdētāja pienākumi bija uzticēti Lattelekom Regulēšanas lietu direktoram Guntaram JANSONAM.

 

Kas ir ETNO?

Eiropas telekomunikāciju tīklu asociācija (ETNO; resursi internetā www.etno.be) dibināta  pirms  desmit gadiem, 1992. gada 10. maijā (svinīgais jubilejas pasākums notiks jūnijā). Tās mītnes vieta ir Brisele un mērķis - apvienot Eiropas telekomunikāciju operatorus, kopīgi cenšoties ietekmēt dažādus ES regulējošos dokumentus. Asamblejas notiek divas reizes gadā: pavasarī apstiprina gada pārskatu, bet rudenī - budžetu. Tad notiek arī izpildinstitūciju un amatpersonu vēlēšanas.

Asociācijā var iestāties jebkurš Eiropas telekomunikāciju tīklu operators. Tas nozīmē, ka par asociācijas pilntiesīgiem biedriem var kļūt tikai operatori, kas investē līdzekļus tīklos, nevis pakalpojumu sniedzēji, kuriem nav sava tīkla (līdz šim tik stingra  dalījuma nebija). Tomēr pakalpojumu sniedzēji, piemēram, virtuālie operatori, var kļūt  par asociētajiem biedriem.

Ko gan šāda asociācija dod pašiem biedriem? Vispirms jau tā ir profesionāļu apvienība, kur allaž var dalīties pieredzē, īpaši tirgus liberalizācijas jautājumos. Tā kā ETNO atrodas Briselē, tad ES valstu operatori ar šīs asociācijas palīdzību mēģina iegrozīt vēlamā virzienā dažādus ES regulējošos dokumentus. Eiropas Savienība vienmēr vairāk ieklausās šādās profesionālās asociācijās, nevis individuālu operatoru viedokļos. Izņēmums varētu būt vienīgi lielie operatori, kuriem ir pārstāvji Briselē un kuri tādējādi spēj ietekmēt dažus lēmumus. Svarīgi ir arī tas, ka ETNO biedri saņem nepastarpinātu informāciju par to, kas notiek Briselē un var viegli sekot līdzi visiem procesiem. No otras puses, ES kandidātvalstīm (tātad arī Latvijai) ir lielākas iespējas jau tagad plašāk iepazīstināt ES varas institūcijas gan ar Lattelekom, gan ar telekomunikāciju stāvokli Latvijā.

 

Rīgas asamblejas aktualitātes

ETNO asamblejas ir organizācijas dibinātāju sanāksmes augstākais izpildorgāns. Tās apstiprina statūtos paredzētos gada pārskatus, direktoru ziņojumus, finansu pārskatus. Asamblejas laikā notiek arī speciālas sesijas un diskusijas par stratēģiskiem jautājumiem, kuru laikā tiek apspriestas dažādas tirgus un regulēšanas aktualitātes. Šai reizē viena no tām bija saistīta ar neseno tirgus liberalizāciju Ungārijā, par ko arī pastāstīja Matav pārstāvis. Ungāri  ļoti konsekventi īsteno liberalizāciju, precīzi izpildot arī tās tirgus prasības, kuras attiecas uz tarifiem. Zīmīgi, ka pirms diviem gadiem Ungārijā bija tāda pati privāto abonentu līnijas abonēšanas maksa kā Lattelekom, bet tagad viņiem tā ir gandrīz seši lati mēnesī. Ungāri tarifus līdzsvaroja ļoti ātri un arī gana mierīgi. Pateicoties veiksmīgajai tarifu sabalansēšanai, ungāru operators var turpināt investēt līdzekļus tīkla modernizācijā un piedāvāt klientiem jaunus pakalpojumus, jo liberalizācija nav negatīvi ietekmējusi biznesu (pretēji Igaunijai, kur vēl joprojām  nepieciešama būtiska tarifu līdzsvarošana, kaut gan tirgus jau vairāk nekā gadu ir liberalizēts, un līdz ar to tīkla modernizācija ir gandrīz apstājusies, jo tai vairs nav līdzekļu).

Asamblejā uzstājās arī Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības ģenerāldirektorāta pārstāvis, kurš skaidroja EK viedokli par liberalizāciju Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Pārskatu par Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas paveikto  sniedza Telekomunikāciju un pasta departamenta direktors Andris Virtmanis.

Asamblejā notika arī interesanta diskusija par platjoslas pakalpojumu attīstību pasaulē un Eiropā. Regulators pieprasa t.s. atsaistīto piekļuvi vietējam tīklam. Tas nozīmē, ka  operatoriem ir jāpārdod piekļuve tīklam (vara pārim), ja kāds cits operators to vēlas.

Tika minēti arī  statistikas dati par platjoslas pakalpojumiem citos reģionos - Ziemeļamerikā, Āzijā. Simptomātiski, ka, piemēram, Ziemeļamerikā ir izbūvēts ļoti apjomīgs platjoslas piekļuves tīkls, bet pēc tā tikpat kā nav pieprasījuma, jo tik ātrs tīkls reti kuram vajadzīgs.

Lattelekom organizētā asambleja bija ļoti labi apmeklēta (56 delegāti no 29 valstīm), un acīmredzot tās rīkotāji bija spējuši izraisīt interesi gan paši par sevi, gan par Latviju. 

 

Gunta  KĻAVIŅA

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001