Uzmanību, notiek noklausīšanās!

 

Lai slepeni filmētu konfidenciālu informāciju, nebūt nav nepieciešams atrasties blakusistabā. Tādas operācijas var veikt distancēti no jebkuras planētas vietas.

 

Speciālo dienestu medības

Medīt tehnoloģiskus noslēpumus – tā ir viena no speciālo dienestu pamatfunkcijām. Spiegi, kas pēc aukstā kara beigām ir palikuši bez darba, atraduši jaunu nodarbošanās: sākuši vākt ekonomisku un zinātniski tehnisku informāciju.

Zaudējumi, ko nes ekonomiskā spiegošana, tiek novērtēti miljardos ASV dolāru gadā. Parasti cietušās firmas uzzina par konfidenciālās informācijas noplūdi pārāk vēlu –konkurenti pēkšņi sāk viņus apsteigt. Tomēr arī tad vairums firmu cenšas slēpt, ka ir kļuvušas par ekonomiskās spiegošanas upuriem. Uzņēmumiem ir savi iemesli, kas neļauj griezties pie drošības dienestiem – tie baidās sabojāt reputāciju, nobiedēt klientus un pazaudēt pasūtījumus.

 

Spiegi amatieri kļūst par profesionāļiem

Apzinoties spiegoðanas briesmas, daudzas firmas grieţas pçc padoma un attiecîgas tehnikas specializētos veikalos. Tomēr šādus veikalus ir ļoti iecienījuši arī spiegi amatieri, jo tur nereti var nelegāli iegādāties pilnu spiegošanas piederumu komplektu. Tiesa, vairākās pasaules valstīs privātpersonām ir aizliegts izmantot līdzīgu aparatūru vai pat glabāt to. Tomēr tas reti sagādā grūtības tiem, kas grib šo tehniku nopirkt. Tādā veidā nelegāla tirdzniecība ar spiegošanas piederumiem plaukst, bet Džeimsa Bonda kolēģi kļūst arvien profesionālāki.

Tāpēc arī pretizlūkošanas dienestiem vajag pilnveidot tehniku, piemēram, lai atrastu telpā slēptus mikrofonus, tagad izmanto infrasarkanās videokameras. Ugunsgrēka signalizācijas detektori nedrīkst izstarot siltumu. Ja tomēr izstaro, tātad iekšā noteikti ir paslēpts mikrofons. Kamera, kas spēj fiksēt tik nenozīmīgas temperatūras svārstības, maksā aptuveni 70 000 ASV dolāru. Lai atrastu noklausīšanas ierīces, speciālisti izmanto arī rentgenstarus.

Vācu firma Fink Security Consulting konsultē uzņēmējus, kā aizsargāties pret ekonomisko spiegošanu. Firmas direktors Manfreds Finks apgalvo, ka arvien bieţâk atrod noklausîđanas ierîces, ko ir uzstâdîjuđi amatieri. Műsdienâs ir iespçja iepirkt, piemçram, caur internetu, visdaţâdâko slepenâs informâcijas pârtverđanas aparatűru, to skaitâ arî noklausîđanas ierîču komplektus. Lai iemontētu miniatūros mikrofonus telefona vai elektriskajās rozetēs, nav vajadzīga ne iepriekšēja sagatavošanās, ne arī īpaši tehniskie talanti.

 

Likumi atvieglo darbu spiegiem 

Lai noklausītos telefona sarunas, sen jau nevajag slēpt klausulē speciālu ierīci. Daudz vieglāk ir tieši pieslēgties līnijai. Mūsdienu ciparu tīkli un komunikāciju mezgli ir ļoti neaizsargāti.

Hakeri var pieslēgties komutācijas mezglam un ierakstīt telefona sarunas, saņemt datoru informāciju, kopēt faksus un pat klausīties, par ko runā telpā, kur stāv telefona aparāts. Kad pirms 20 gadiem izstrādāja ciparu tīklus, tas bija jādara ļoti ātri – auga nepieciešamība palielināt sakaru kanālu skaitu un informācijas pārraides ātrumu. Aizsardzība pret nesankcionētu piekļūšanu palika otršķirīga. Piemēram, Vācijas likumdošana nosaka tādu komunikācijas mezglu konstrukciju, kas dod speciālajiem dienestiem iespēju nepieciešamības gadījumā noklausīties telefona sarunas. Protams, ka valdība negribēja palīdziet spiegiem, bet tieši tas ir noticis.

Tomēr ir arī efektīvi aizsardzības paņēmieni. Piemēram, kodēšanas bloks, kas tiek pieslēgts tieši komutācijas mezglam. Bloks ir veidots tā, ka sarunāties var tikai noteikti abonenti. Nepiederošs cilvēks dzirdēs vienīgi trokšņus.

 

Klusēšana vairs nav zelta vērta

Tomēr, pat ja kanāls ir aizsargāts un telpā izvietot noklausīšanas ierīces nav iespējams, spiegi tik un tā atrod noklausīšanas iespējas. Tam tiek izmantoti lāzeru lielgabali, kas pilda mikrofonu funkciju un ļauj noklausīties sarunas slēgtā telpā līdz 50 metru attālumā.

Šajā gadījumā neaizsargāta vieta ir logs. Skaņas viļņi telpā liek stiklam vibrēt, un šīs svārstības viegli var nolasīt ar lāzera staru. Staru, kas tiek atstarots no stikla virsmas, analizē, un dators no kopējā spektra var izdalīt cilvēka runu. Ņemot vērā tādu optiski akustisko sistēmu eksistenci, zinātniekiem, pētniekiem un jaunu tehnoloģiju izstrādātājiem vajadzētu darba laikā klusēt.

Bet arī tas, kas klusē, uztur dialogu ar datoru, uztic viņam savus plānus un idejas. Tātad informācija ir pakļauta spiegošanai. Lai nelegāli uztvertu informāciju, nav obligāti, lai dators būtu pieslēgts internetam vai firmas iekšējam tīklam. Speciāla tehnika ļauj noteiktā attālumā nolasīt visu informāciju, kas parādās uz ekrāna monitora. Tā fiksē tā saucamo datora izstarojumu. Par kompromitējošās emisijas avotu kalpo informācija, kas tobrīd tiek ievadīta datorā. Katra zīme ir starojuma avots – tas nozīmē, ka nepiederošas personas signālu var pārķert ar jutīgas aparatūras palīdzību.

Visvieglāk to izdarīt kabeļu savienojuma vietās, kur elektromagnētiskais starojums ir stiprāks. Pats dators darbojas kā televīzijas raidītājs. Lai noķertu pārraidāmo informāciju, pietiek ar parasto antenu un uztvērēju, kurš maksā aptuveni 8 000 dolāru.

 

Aizsardzība tomēr ir

Profesionāls spiegs viegli var fiksēt datora augstfrekvences izstarojumu attālumā līdz 100 metriem, ja vien datora lietotājs nav veicis aizsardzības pasākumus. Ļoti efektīvs, toties dārgs aizsardzības veids ir darba telpas elektromagnētiskā ekranēšana. Ir arī citas iespējas. Var uzlikt kompromitējošam datora izstarojumam virsū citu signālu, kurā tiek iekodēti simtiem dažādu attēlu. Pat, ja kādam izdosies ierakstīt šo putru, viņš nespēs atdalīt īstu signālu no traucējumiem.

Elektroniskā ierīce, kas tika izstrādāta Āhenes augstskolā, tiek ieslēgta starp datoru un monitoru un nodrošina efektīvu aizsardzību. Bet justies pilnīgi mierīgi vēl par agru – nesankcionētas iekļūšanas draudi augs proporcionāli uztveršanas ierīču jutīguma pieaugumam un paralēli praksei pārraidīt uz arvien lielākiem attālumiem ierakstītu kompromitējošo starojumu izplatīšanai. Tehniskā bāze tam jau ir – visu veidu radiolokācijas, navigācijas un telekomunikāciju pavadoņu tehnika.

 

Pēc interneta materiāliem sagatavoja

Marina VĒVERE