Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Svarīgāko notikumu hronoloģija

   

Senie fakti (2002-II)

 

·       1897. gada 14. maijā, pirms 105 gadiem, Giljemo Markoni Anglijā veica bezvada telegrāfa aparāta mēģinājumus 5 km attālumā. Drīz vien pārraides attālums sasniedza 16 km attālumu. Par Markoni eksperimentiem sāka interesēties Britānijas Pasta departaments un admiralitāte. Markoni izveidoja akciju sabiedrību Markoni & Co bezvadu telegrāfa ieviešanai Anglijā.

     Giljemo Markoni dzimis 1874. gada 25. aprīlī Boloņā. Viņš uzauga labos materiālos apstākļos. Bija priekšzīmīgs skolnieks, aizrāvās ar visdažādākajiem tehnikas eksperimentiem. Pēc skolas beigšanas iestājās Boloņas universitātē, ar sevišķu uzcītību mācījās fiziku. 1895. gadā iesāka pirmos mēģinājumus radiotelegrāfijā. Viņš uzcēla tēvam piederošajā zemes gabalā vairākus mastus, pārbaudīja dažāda veida antenas. Pēc daudziem mēģinājumiem viņam izdevās sasniegt trīs kilometru lielu pārraides attālumu.

     1896. gadā Markoni ieradās Anglijā, iekārtoja laboratoriju un iesniedza izgudrojuma pieteikumu. Patentu saņēma 1897. gada jūnijā.

     Lai gan Krievijā ir vairākas publikācijas, ka Markoni radiotelegrāfa aparāts bijis līdzīgs A. Popova izgudrotajam, jāteic, ka atšķirība tomēr bija. Popova uztvērējs ieslēdza zvanu, pienākot elektromagnētiskajam signālam, bet Markoni aparāts – iedarbināja telegrāfa aparātu, kurš uz papīra lentes zīmēja punktus un svītriņas.

     Markoni paveicās arī tai ziņā, ka viņa skolotāji bija slavenais vācu profesors Slabijs (Slaby) un viņa asistents grāfs Arko (Arco), kuri nodarbojās ar tādiem pašiem mēģinājumiem. Markoni izgudrojums guva plašu pielietojumu Lielbritānijas flotē.

 

 

·       1937. gada 25. maijā, pirms 65 gadiem, noslēgts līgums ar zviedru firmu Telefonaktiebolaget L.M.Ericsson par pareizā laika aparatūras izgatavošanu Rīgas telefona tīklam. Iekārta izmaksāja Ls 13 000. Pasūtījuma noteikumos tika paredzēts, ka automātam ik pēc desmit sekundēm jāpaziņo pilna stunda, minūte un desmitā sekunde. Sekundes beigas atzīmēja īss signāls, kuru raidīja no LU observatorijas. Skaņu ierakstīja stikla diskos, kuru virsma bija pārklāta ar gaismas jutīgu vielu. Katrai frāzei bija savs ieraksta celiņš.

     1937. gada jūlija sākumā komisija, kurā piedalījās profesors Ernests   Blese un aktieris Emīls Mačs, pa telefonu noklausījās daudzus Rīgas Telefona telefonistu lasījumus un atzina, ka uz Zviedriju teksta ierakstīšanai jāsūta telefonistes Skaidrīte Geraniuse un Berta Betuša.

     Automātu ekspluatācijā nodeva 1937. gada 18. novembrī. Vislielākais uzziņu pieprasījums bija 22. novembrī – 18 162 izsaukumi dienā.

     1944. gada 12. oktobrī automātu nopostīja vācu armijas sapieri.

 

·       1962. gada 24. maijā, pirms 40 gadiem, ekspluatācijā nodeva VEF izgatavoto koordinātu sistēmas centrāli ATCK 100/2000. Tā bija pirmā šādas sistēmas centrāle. Sistēmas izstrādes vadītājs – Teodors Rozītis. Šo sistēmu plaši ieviesa lauku rajonu telefona tīklos. Centrāles demontāža paredzēta šajā gadā.

 

 

·       1837. gada 12. jūnijā, pirms 165 gadiem, angļu fiziķis Čārlzs Vitstons un medicīnas students Viljams Kuks iesniedza pieteikumu elektromagnētiskajam telegrāfa aparātam. Tehnikas vēsturē minēts fakts, ka šo izgudrojumu Viljams Kuks ieguvis no Pāvela Šilinga mehāniķa Heidelbergā. Šo telegrāfu ātri ieviesa Britānijas dzelzceļa stacijās. Abi izgudrotāji kļuva slaveni un bagāti. Starp viņiem sākās ilgs tiesas process, lai noskaidrotu, kuru uzskatīt par faktisko izgudrojuma autoru.

 

·       1942. gada 21. jūnijā, pirms 60 gadiem, dzimis Gļebs Kotovičs, RPI docētājs no 1964. gada. Līdztekus mācību darbam veica zinātniski pētnieciskos darbus delta modulācijas un stikla šķiedras kabeļu jomās. Tehnisko zinātņu kandidāts (1980), Latvijas Valsts prēmijas laureāts (1985), publicējis vairāk nekā 150 rakstus, uzstājies ar referātiem 20 konferencēs, līdzautors divām grāmatām un vairāk nekā 60 autorapliecību autors. Viņam piešķirts Goda nosaukums PSRS izgudrotājs.

    Miris pēc grūtas slimības 1992. gada 8. aprīlī, nesagaidot savas dzīves    50. gadadienu un neaizstāvot uzrakstīto doktora disertāciju.

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001