Svarīgāko notikumu hronoloģija
Senie fakti (2002-II)
·
1897.
gada 14. maijā, pirms 105 gadiem, Giljemo
Markoni Anglijā veica bezvada telegrāfa aparāta
mēģinājumus 5 km attālumā. Drīz vien
pārraides attālums sasniedza 16 km attālumu. Par Markoni
eksperimentiem sāka interesēties Britānijas Pasta departaments
un admiralitāte. Markoni izveidoja akciju sabiedrību Markoni & Co bezvadu telegrāfa
ieviešanai Anglijā.
Giljemo Markoni dzimis 1874. gada 25. aprīlī
Boloņā. Viņš uzauga labos materiālos
apstākļos. Bija priekšzīmīgs skolnieks,
aizrāvās ar visdažādākajiem tehnikas eksperimentiem.
Pēc skolas beigšanas iestājās Boloņas
universitātē, ar sevišķu uzcītību
mācījās fiziku. 1895. gadā iesāka pirmos
mēģinājumus radiotelegrāfijā. Viņš
uzcēla tēvam piederošajā zemes gabalā vairākus
mastus, pārbaudīja dažāda veida antenas. Pēc daudziem
mēģinājumiem viņam izdevās sasniegt trīs
kilometru lielu pārraides attālumu.
1896. gadā Markoni ieradās
Anglijā, iekārtoja laboratoriju un iesniedza izgudrojuma pieteikumu.
Patentu saņēma 1897. gada jūnijā.
Lai gan Krievijā ir vairākas
publikācijas, ka Markoni radiotelegrāfa aparāts bijis
līdzīgs A. Popova izgudrotajam, jāteic, ka
atšķirība tomēr bija. Popova uztvērējs
ieslēdza zvanu, pienākot elektromagnētiskajam signālam, bet
Markoni aparāts iedarbināja telegrāfa aparātu, kurš
uz papīra lentes zīmēja punktus un svītriņas.
Markoni paveicās arī tai
ziņā, ka viņa skolotāji bija slavenais vācu profesors
Slabijs (Slaby) un viņa
asistents grāfs Arko (Arco),
kuri nodarbojās ar tādiem pašiem mēģinājumiem.
Markoni izgudrojums guva plašu pielietojumu Lielbritānijas
flotē.
·
1937. gada
25. maijā, pirms 65 gadiem, noslēgts līgums ar zviedru
firmu Telefonaktiebolaget L.M.Ericsson par pareizā laika
aparatūras izgatavošanu Rīgas telefona tīklam. Iekārta
izmaksāja Ls 13 000. Pasūtījuma noteikumos tika paredzēts,
ka automātam ik pēc desmit sekundēm jāpaziņo pilna
stunda, minūte un desmitā sekunde. Sekundes beigas atzīmēja
īss signāls, kuru raidīja no LU observatorijas. Skaņu
ierakstīja stikla diskos, kuru virsma bija pārklāta ar gaismas
jutīgu vielu. Katrai frāzei bija savs ieraksta celiņš.
1937. gada jūlija sākumā
komisija, kurā piedalījās profesors Ernests Blese un aktieris Emīls Mačs, pa
telefonu noklausījās daudzus Rīgas
Telefona telefonistu lasījumus
un atzina, ka uz Zviedriju teksta ierakstīšanai jāsūta
telefonistes Skaidrīte Geraniuse un Berta Betuša.
Automātu ekspluatācijā
nodeva 1937. gada 18. novembrī. Vislielākais uzziņu
pieprasījums bija 22. novembrī 18 162 izsaukumi dienā.
1944. gada 12. oktobrī automātu
nopostīja vācu armijas sapieri.
·
1962. gada
24. maijā, pirms 40 gadiem, ekspluatācijā nodeva VEF
izgatavoto koordinātu sistēmas centrāli ATCK 100/2000. Tā
bija pirmā šādas sistēmas centrāle. Sistēmas
izstrādes vadītājs Teodors Rozītis. Šo sistēmu
plaši ieviesa lauku rajonu telefona tīklos. Centrāles
demontāža paredzēta šajā gadā.
·
1837. gada
12. jūnijā, pirms 165 gadiem, angļu
fiziķis Čārlzs Vitstons un medicīnas students Viljams Kuks
iesniedza pieteikumu elektromagnētiskajam telegrāfa aparātam.
Tehnikas vēsturē minēts fakts, ka šo izgudrojumu Viljams
Kuks ieguvis no Pāvela Šilinga mehāniķa Heidelbergā.
Šo telegrāfu ātri ieviesa Britānijas dzelzceļa
stacijās. Abi izgudrotāji kļuva slaveni un bagāti. Starp
viņiem sākās ilgs tiesas process, lai noskaidrotu, kuru
uzskatīt par faktisko izgudrojuma autoru.
·
1942. gada
21. jūnijā, pirms 60 gadiem, dzimis Gļebs
Kotovičs, RPI docētājs no 1964. gada. Līdztekus
mācību darbam veica zinātniski pētnieciskos darbus delta
modulācijas un stikla šķiedras kabeļu jomās. Tehnisko
zinātņu kandidāts (1980), Latvijas Valsts prēmijas
laureāts (1985), publicējis vairāk nekā 150 rakstus,
uzstājies ar referātiem 20 konferencēs, līdzautors
divām grāmatām un vairāk nekā 60 autorapliecību
autors. Viņam piešķirts Goda nosaukums PSRS izgudrotājs.
Miris pēc grūtas slimības 1992. gada 8. aprīlī,
nesagaidot savas dzīves 50.
gadadienu un neaizstāvot uzrakstīto doktora disertāciju.
·
1897.
gada 14. maijā, pirms 105 gadiem, Giljemo
Markoni Anglijā veica bezvada telegrāfa aparāta
mēģinājumus 5 km attālumā. Drīz vien
pārraides attālums sasniedza 16 km attālumu. Par Markoni
eksperimentiem sāka interesēties Britānijas Pasta departaments
un admiralitāte. Markoni izveidoja akciju sabiedrību Markoni & Co bezvadu telegrāfa
ieviešanai Anglijā.
Giljemo Markoni dzimis 1874. gada 25. aprīlī
Boloņā. Viņš uzauga labos materiālos
apstākļos. Bija priekšzīmīgs skolnieks,
aizrāvās ar visdažādākajiem tehnikas eksperimentiem.
Pēc skolas beigšanas iestājās Boloņas
universitātē, ar sevišķu uzcītību
mācījās fiziku. 1895. gadā iesāka pirmos
mēģinājumus radiotelegrāfijā. Viņš
uzcēla tēvam piederošajā zemes gabalā vairākus
mastus, pārbaudīja dažāda veida antenas. Pēc daudziem
mēģinājumiem viņam izdevās sasniegt trīs
kilometru lielu pārraides attālumu.
1896. gadā Markoni ieradās
Anglijā, iekārtoja laboratoriju un iesniedza izgudrojuma pieteikumu.
Patentu saņēma 1897. gada jūnijā.
Lai gan Krievijā ir vairākas
publikācijas, ka Markoni radiotelegrāfa aparāts bijis
līdzīgs A. Popova izgudrotajam, jāteic, ka
atšķirība tomēr bija. Popova uztvērējs
ieslēdza zvanu, pienākot elektromagnētiskajam signālam, bet
Markoni aparāts iedarbināja telegrāfa aparātu, kurš
uz papīra lentes zīmēja punktus un svītriņas.
Markoni paveicās arī tai
ziņā, ka viņa skolotāji bija slavenais vācu profesors
Slabijs (Slaby) un viņa
asistents grāfs Arko (Arco),
kuri nodarbojās ar tādiem pašiem mēģinājumiem.
Markoni izgudrojums guva plašu pielietojumu Lielbritānijas
flotē.
·
1937. gada
25. maijā, pirms 65 gadiem, noslēgts līgums ar zviedru
firmu Telefonaktiebolaget L.M.Ericsson par pareizā laika
aparatūras izgatavošanu Rīgas telefona tīklam. Iekārta
izmaksāja Ls 13 000. Pasūtījuma noteikumos tika paredzēts,
ka automātam ik pēc desmit sekundēm jāpaziņo pilna
stunda, minūte un desmitā sekunde. Sekundes beigas atzīmēja
īss signāls, kuru raidīja no LU observatorijas. Skaņu
ierakstīja stikla diskos, kuru virsma bija pārklāta ar gaismas
jutīgu vielu. Katrai frāzei bija savs ieraksta celiņš.
1937. gada jūlija sākumā
komisija, kurā piedalījās profesors Ernests Blese un aktieris Emīls Mačs, pa
telefonu noklausījās daudzus Rīgas
Telefona telefonistu lasījumus
un atzina, ka uz Zviedriju teksta ierakstīšanai jāsūta
telefonistes Skaidrīte Geraniuse un Berta Betuša.
Automātu ekspluatācijā
nodeva 1937. gada 18. novembrī. Vislielākais uzziņu
pieprasījums bija 22. novembrī 18 162 izsaukumi dienā.
1944. gada 12. oktobrī automātu
nopostīja vācu armijas sapieri.
·
1962. gada
24. maijā, pirms 40 gadiem, ekspluatācijā nodeva VEF
izgatavoto koordinātu sistēmas centrāli ATCK 100/2000. Tā
bija pirmā šādas sistēmas centrāle. Sistēmas
izstrādes vadītājs Teodors Rozītis. Šo sistēmu
plaši ieviesa lauku rajonu telefona tīklos. Centrāles
demontāža paredzēta šajā gadā.
·
1837. gada
12. jūnijā, pirms 165 gadiem, angļu
fiziķis Čārlzs Vitstons un medicīnas students Viljams Kuks
iesniedza pieteikumu elektromagnētiskajam telegrāfa aparātam.
Tehnikas vēsturē minēts fakts, ka šo izgudrojumu Viljams
Kuks ieguvis no Pāvela Šilinga mehāniķa Heidelbergā.
Šo telegrāfu ātri ieviesa Britānijas dzelzceļa
stacijās. Abi izgudrotāji kļuva slaveni un bagāti. Starp
viņiem sākās ilgs tiesas process, lai noskaidrotu, kuru
uzskatīt par faktisko izgudrojuma autoru.
·
1942. gada
21. jūnijā, pirms 60 gadiem, dzimis Gļebs
Kotovičs, RPI docētājs no 1964. gada. Līdztekus
mācību darbam veica zinātniski pētnieciskos darbus delta
modulācijas un stikla šķiedras kabeļu jomās. Tehnisko
zinātņu kandidāts (1980), Latvijas Valsts prēmijas
laureāts (1985), publicējis vairāk nekā 150 rakstus,
uzstājies ar referātiem 20 konferencēs, līdzautors
divām grāmatām un vairāk nekā 60 autorapliecību
autors. Viņam piešķirts Goda nosaukums PSRS izgudrotājs.
Miris pēc grūtas slimības 1992. gada 8. aprīlī,
nesagaidot savas dzīves 50.
gadadienu un neaizstāvot uzrakstīto doktora disertāciju.