Cilvēks cilvēkam par cilvēku

 

Cilvēks informāciju apstrādā gan nomodā, gan miegā. 1989. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans informāciju pat salīdzināja ar skābekli sabiedrībai. Viens no nozīmīgākajiem informācija avotiem Latvijā ir Latvijas Radio 1. programma, kas šogad mainījusies līdz nepazīšanai. Par jau īstenotajām reformām un nākotnes plāniem SP iztaujā Latvijas Radio 1. programmas direktora vietnieci mārketinga jautājumos Ligitu ZANDOVSKU, kura uzskata, ka radio ir maģiskākais no plašsaziņas līdzekļiem, jo raisa cilvēka fantāziju.

 

          - Šāgada pārmaiņas ir motivētas, jo pirms tām mēs analizējām Latvijas Radio 1. programmas līdzšinējo darbību un atklājām vairākas nepilnības, piemēram, nepietiekamu viedokļu un žanru daudzveidību. Brīžiem visi mediji - televīzija, radio un preses izdevumi - grēko, atreferējot preses konferences, amatpersonu un politiķu paziņojumus. Svarīgāk, bet daudz grūtāk ir analizēt sabiedrībā notiekošo, lai katrs pats varētu veidot savu viedokli un veicināt pārmaiņas sabiedrībā. Tādēļ sākām pārstrukturēt programmu, ņemot vērā klausītāju intereses. Mēs pat izvēlējāmies savu saukli -  radio ir cilvēks cilvēkam par cilvēku. Ir svarīgi, lai mēs tomēr attaisnotu Latvijas Radio kā sabiedriskā medija statusu, lai risinātu jautājums, kas ir svarīgi ikvienam, lai palīdzētu orientēties un saprast notikumus. Pirms pārmaiņām, analizējot pētījumus, pamanījām paradoksu, ka, no vienas puses, klausītājus interesē sabiedriskās un politiskās norises, bet, no otras puses, bija pārmetumi, ka radio programma ir pārsātināta ar politiku. Un tad sapratām, ka līdz šim par runāja nepareizie cilvēki. Klausītājiem nav interesanti atreferējumi par Saeimas vai Ministru kabineta lēmumiem, viņus interesē, kā šie lēmumi ietekmēs viņu dzīvi. Tieši tādēļ kardināli mainījām priekšpusdienas programmu un izveidojām jaunu raidījumu bloku Studija no 9.00 līdz 12.00. Tā ir kā esence no visa, kas klausītājiem varētu būtu svarīgs. Te ir ironiskā Rīta rosme, analītiskā diskusija Krustpunktā, atraktīvais un interesantais raidījums Dzīve un stils, kā arī daudzie tematiskie raidījumi. Īpaši lielu vērību pievēršam raidījumu interaktivitātei, t. i., cenšamies dot arvien vairāk iespējas klausītājiem izteikt viedokli, piezvanot pa telefonu, sūtot parastās vai elektroniskā pasta vēstules. Tātad - liekam akcentu uz sabiedrību.

- Kas notiek sestdienas rītos?

- Tad ēterā saimnieko ģimene! Sestdienas rīta raidījumu bloku Ģimenes rīts varētu uzskatīt par izaicinošu projektu. Tas ir ģimenes rīts, kura laikā ēterā darbojas nosacītā ģimene – tēvs Filips (Normunds Rutulis), māte Helēna (Diāna Bērza) un meita Madara (Linda Rutule). Raidījumā tiek runāts par bērnu audzināšanu, par ģimenes problēmām, ir arī ziņas bērniem. Atsauksmes ir dažādas, bet vairākumam patīk.

- Vai domājat arī par gados jaunākiem klausītājiem?

 Protams, un esam lepni par saviem Radiobumbas jauniešiem. Arī šajā programmā daudzi jaunu projektu, piemēram, Zefīrs, kas jau iekarojis savu klausītāju loku. Tagad arī autobraucējiem, kuri pēc darba dodas mājup, ir raidījums Monopols ceļā un mājās, kas ēterā dzirdams no 16.30 līdz 19.00. Tajā atgādinām par dienas notikumiem, informējam par izklaides iespējām vakarā un iepazīstinām ar interesantiem cilvēkiem.

- Kā klausītāji vērtē šīs izmaiņas?

- Viņi tās ir pamanījuši, taču vērtē dažādi. Esam saņēmuši daudz vēstuļu, vairumā atsauksmes ir pozitīvas. Tomēr būsim paškritiski, daudzi klausītāji uztvēra sāpīgi, ka viņu mīļajiem raidījumiem tika mainīts raidlaiks, piemēram kultūras raidījumam Kultūras rondo. Vispopulārākais raidījums pēc klausītāju atsauksmēm un vēstulēm ir Rīta rosme. Atcerējāmies vecos, labos padomju laikus, fonotēkā atradām rīta vingrošanas ierakstus un nolēmām izveidot jaunu moderno rīta rosmi, kuras laikā tiek vingrināts prāts, ar paradoksiem, asprātībām pavelkot uz zoba gan politiķus, gan sabiedrības negācijas un daudzos dzīves absurdus. Liekam cilvēkiem uz dzīvi palūkoties no cita leņķa. Viņiem patīk, viņi zvana un raksta vēstules. Mēs pat izveidojām speciālu vēstuļu raidījumu, kurā četri kungi atbild uz vēstulēm un labākos autorus uzaicina piedalīties raidījumā. Ļoti lielu klausītāju uzticību ieguvis žurnālists Aidis Tomsons ar lieliskajiem pētnieciskās žurnālistikas raidījumiem. Arī turpmāk mēs vēlētos pastiprināt pētnieciskās žurnālistikas elementus radio programmā. Un otrs svarīgs princips, kas jāattīsta - tā ir jau minētā interaktivitāte. Kurš cits medijs to var izmantot labāk par radio? Jo tiešāks, konkrētāks un precīzāks ir jautājums, jo cilvēki aktīvāk iesaistās.

          - Vai līdz ar programmas pārmaiņām mainījusies arī auditorija?

- Esam pamanījuši, ka pamazām pieaug gados jaunāku klausītāju loks. Tas arī bija viens no mūsu mērķiem - piesaistīt jaunus, sabiedriski un ekonomiski aktīvus cilvēkus. Pasaulē sabiedrība un arī radio klausīšanās paradumi tiek pētīti sīki un smalki, lai, piemēram, noskaidrotu, kuru radiostaciju cilvēki klausās darba vietā, kādi faktori to nosaka, kurš pirmais birojā ieslēdz radioaparātu, vai priekšnieks nosaka, kādu radiostaciju darbiniekiem jāklausās utt. Latvijā šādu pētījumu nav.

- Vai jauninājumi gaidāmi arī nākamgad?

- Saņemam arvien vairāk elektroniskā pasta vēstuļu. Tas liecina, ka mūs klausās arī interneta lietotāji, tādēļ rudenī sāksim intensīvi strādāt pie savas interneta mājaslapas pārveidošanas. Saglabāsies iespēja internetā noklausīties raidījumus, kas nav dzirdēti. Daudz strādājam un strādāsim pie raidījumu satura, pazustu stereotips, ka Latvijas Radio ir mājsaimnieču un pensionāru radiostacija. Mēs maināmies, mēs topam par sabiedrisku radio, par labu sabiedrisko radio! Cenšamies būt interesanti visām sabiedrības grupām! Mērķi būsim sasnieguši, kad cilvēki teiks – jā, mēs esam gatavi par Latvijas Radio maksāt abonentmaksu.

Andra CERIŅA,

 speciāli SP