Internets nav mans fetišs, bet darbarīks

 

Šai reizē SP personību galeriju papildina Delfi portāla direktors Juris MENDZIŅŠ, kurš pirms tam gadus septiņus strādājis informācijas aģentūrā BNS (par to joprojām liecina viņa iecienītā kafijas krūzīte ar īpašo pazīmi BNS Juris) un bijis visu triju iepriekšējo Delfi uzņēmumu mārketinga direktors. Viņš sevi joprojām dēvē par mediju cilvēku un nevēlas, lai viņu uzskatītu par apsēstu interneta fanātiķi, kurš mēnešiem nepamet datoru, pārtiek no čipsiem un kolas un dzīvo tikai virtuālajā realitātē. Tāpēc mūsu sarunas pamattēma ir gluži praktiska - reklāma internetā.

 

- Vai jūs esat e-optimists, e-pesimists vai e-reālists?

Laikam jau manī ir pa druskai no tā visa. Godīgi sakot, e-realitāte man šobrīd nešķiet pārāk spoža. Mēs regulāri pētām datus un redzam, ka interneta auditorija ir pat nedaudz samazinājusies (tam gan ir objektīvi iemesli). Gada sākumā to interneta lietotāju, kas vismaz reizi pusgadā izmanto tīklu, bija 316 000, bet tagad - 296 000. Regulāro lietotāju ir vēl mazāk.

Es, protams, gribētu, lai Latvijā ieviešas e-pārvalde, tomēr pret šiem projektiem izturos diezgan skeptiski, jo cilvēki, kuri sēž valsts institūcijās un saņem par to algu, ne vienmēr ir pietiekami ieinteresēti ātrā informācijas apritē.

-  Jūs reiz teicāt, ka visprātīgāk nebūt kāda jauna ceļa lauzējiem, bet iet pāris solīšus aiz tiem, jo pionieri parasti iet bojā. Delfi portāls acīmredzot ir viens no izņēmumiem.

- Visbīstamākais ir aizskriet pa priekšu laikam. Piemēram, ir bijuši interesanti e-veikalu projekti, kur cilvēks var ievadīt savus izmērus datorā, viņu virtuāli apģērbj un tad piedāvā vispiemērotāko apģērbu. Bija milzu investīcijas, bet šie e-veikali bankrotēja, jo piedāvāja lietas, kurām sabiedrība nav gatava. Turpretī Delfi radās tieši laikā: 1999. gada novembrī, kad resurss ar adresi www.delfi.lv  pirmo reizi ieraudzīja dienasgaismu, cilvēki jau bija gatavi lasīt ziņas internetā. Sākotnēji Delfi preču zīme bija gan ISP biznesam, gan portālam, gan arī izstrādes un interaktīvo projektu uzņēmumam Delfi Interactive. No 2000. rudens Delfi ir patstāvīga juridiska persona – akciju sabiedrība, kas nodarbojas tikai ar mediju uzturēšanu. 

- Kā jūs varētu raksturot Delfi lomu Latvijas interneta biznesa attīstībā?

- Tā, protams, ir vadošā :-). Ne tikai pēc statistikas datiem. Sākot darbību, viens no mūsu pirmajiem mērķiem bija jēdzienu sakārtošana un skaidrošana, jo pirms tam nozarē valdīja pamatīgs haoss. Piedāvājām standartus, skaidrojām interneta reklāmas specifiku, definējām atlases principus, cenas par 1000 ekspozīcijām, uzskaites metodes utt. Kopīgi ar citiem portāliem panācām lūzuma punktu, un interneta bizness Latvijā pamazām sāka iet uz augšu. 2000. gadā vasarā Delfi mēnesī apgrozīja aptuveni 800, gada beigās - jau 5000-8000, bet tagad, pēc diviem gadiem,  mēs plānojam gada apgrozījumu aptuveni 300 000 latu apjomā un ceram šo finansu gadu pabeigt ar peļņu.

- Varbūt jūs varētu ieteikt kādu recepti tiem jaunajiem spēlētājiem, kas tikko sāk. Kas elektroniskajos medijos varētu aizvietot baziliku un citas garšvielas?

- Pirmkārt un galvenokārt, - ja portāls nav kāda cita biznesa redzamā daļa un ja vēlaties ar interneta resursa palīdzību pelnīt, tam nevajadzētu būt šauram nišas resursam, jo lietotāju Latvijas tīklā joprojām ir par maz, lai tāds portāls spētu sevi atpelnīt. Tāpēc labāk veidot mainstream resursu ar pietiekami plašu diapazonu.

Tālāk ir pavisam vienkārši - jāievēro godīgi spēles noteikumi: informācijai jābūt korektai un legālai, pakalpojumiem, bezmaksas e-pastam, čata kanāliem normāli jāfunkcionē utt. Ja tas ir bezmaksas resurss ar mērķi dabūt lielu auditoriju un pelnīt no reklāmas, tad uz to arī konsekventi jāiet - jāpiedāvā godīga, operatīva un interesanta informācija ar dažādām interaktivitātes iespējām. Tas arī ir viens no maniem iecienītajiem bazilika elementiem.

- Cik populārs pasaulē ir Delfi, Apollo vai TVnet stils?

- Esam ļoti daudz pētījuši pasaules praksi un konstatējuši, ka tādu klasisku portālu, kas strādātu Delfi manierē, tiešām ir ļoti maz. Visus milzīgos pasaules resursus var sadalīt divās lielās grupās: katalogi vai meklētāji (search engines) un citu mediju interneta versijas (CNN, BBC, New York Times), kam ir sava specifika, jo tur galvenā peļņas daļa nenāk no interneta. Tīru tīkla mediju ir stipri maz. Varbūt Delfi ir izņēmums.

- Kas, jūsuprāt, ir  Delfi īpašā rozīnīte?

- Noteikts apjoms paredzēts BNS un LETA ziņām, bet pārējais saturs ir unikāls, pašu veidots. Tā ir pētnieciskā žurnālistika Versijās, kuras pērn sākām kopā ar NIP biroju un Jāni Domburu. Liela interese ir arī par mūsu konferencēm, kur aktuālas problēmas skaidro labākie speciālisti.

Delfi  lietotāji labi pazīst arī mūsu radošās sadaļas - Ziepju kaste un Esplanāde. Šo saturu diezgan augstu novērtējuši ne tikai Delfi lasītāji, bet arī literatūras speciālisti, tāpēc rezultāts - Valtera un Rapas izdotā grāmata. Drīzumā sadarbībā ar šo pašu apgādu iznāks arī Esplanādes labāko darbu krājums.

- Šāgada Valmieras forumā jūs teicāt, ka interneta mājas lapas būs tikpat  apmeklētas kā Mēness virsma, ja tās nereklamēs. Vai, jūsuprāt, baneri joprojām ir galvenais reklāmas veids internetā?

- Ja baneris precīzi pilda vajadzīgo uzdevumu, tas parasti sasniedz mērķi. Tomēr klikšķu skaits uz banera ne vienmēr ir veiksmes rādītājs. Pāris spilgtu piemēru minēja DoubleClick pārstāvis e-biznesa forumā: kāda liela Norvēģijas komercbanka reiz reklamējusies ar baneri www.blonde-babes.com. Bankas mājas lapas apmeklējums uz īsu brīdi tiešām pieauga, taču klientu skaits gan ne. Cilvēki pat sāka šaubīties, vai banka, kura reklamējas ar šādām metodēm, ir pietiekami uzticama. Baneru kampaņa ar augstu t.s. click through rate var izrādīties arī neveiksmīga, ja nepareizi uzstādīti kampaņas mērķi.

Gluži pretēju efektu panāca vienkāršs, korekts Alfa Romeo reklāmas baneris, kas gan neizprovocēja milzīgu klikšķu skaitu, taču piedāvāja precīzu un skaidri definētu produktu – izmēģinājuma brauciena iespēju. Bija trāpīts tieši mērķī: automašīnas pārdošanas apjoma pieaugumi pārsniedza visas prognozes.

Manuprāt, jāmaina attieksme pret interneta reklāmu. Tās mērķis taču nav kaut ko ar varu iebāzt lietotāja apziņā, bet gan piedāvāt vajadzīgu informāciju. Ja grasos braukt uz Rāznas ezeru makšķerēt un ieraugu baneri, kas piedāvā tur kempingus, laivu īri un citus pakalpojumus, es noteikti uzklikšķināšu. Ja reklāmas speciālisti precīzi izvērtēs auditoriju un efektīvākos līdzekļus mērķa sasniegšanai, baneris nekad nemirs.

- Bez minētajiem ir vēl pāris reklāmas karodziņu kategoriju.

- Populāri ir brenda karodziņi, kas gan ir nedaudz konservatīvi un atturīgi, bet labi noder uzņēmuma tēla popularizēšanai. Pārdošanas baneros ļoti precīzi tiek uzsvērts produkts un varbūt arī cena. Tie lieti noder arī skaļām jaunu produktu vai firmu reklāmas kampaņām, ja pamatmērķis ir iegūt daudz lietotāju. Šādi baneri var saturēt arī šokējošākus elementus. Katram no to veidiem ir atšķirīgs vizuālais un tehniskais risinājums.

Esam ieviesuši arī vairākus jaunus standartus, kas paredzēti konkrētam mērķim. Delfi pirmie ieviesa baneri ziņu tekstā, kas ļāva precīzāk definēt mērķauditoriju, izslēdzot, piemēram, čatotājus un Ziepju kastes apmeklētājus. Ar labiem rezultātiem pirmie esam izmēģinājuši arī lidojošos banerus.

- Tostarp statistika liecina, ka baneru apmeklējums ASV strauji krītas - no septiņiem procentiem 1996. gadā līdz 0,5 procentiem tagad.

- Tas tikai apstiprina iepriekš teikto: cilvēki kļuvuši izvēlīgāki, jo internets vairs nav rotaļlieta, bet gan darbarīks. Uzklikšķina tikai uz tā banera, kas tobrīd šķiet vajadzīgs. Mērķis taču ir dabūt klientus, nevis klikšķus.

- Tomēr dažkārt ir svarīgi, lai reklāma piesaistītu ar īpašu oriģinalitāti.

- Igaunijā reiz bija baneris, kur bija nofotografēts pliks vēders un blakus t.s. scroller – mānīga iespēja pabīdīt attēlu uz augšu un leju, kas, protams, izprovocēja  klikšķi. Mums pērn bija Staburadzes reklāmiņa Noķer vafeli! Vēl bijušas ar datora peli šaujamas pīles un citi rotaļu elementi, taču to mērķis nav būvēt brendus, bet pārdot produktus vai ātri dabūt apmeklējumu kādai lapai - lai pievērstu tai uzmanību. 

- Reklāmai internetā ir arī citas formas - t. s. debesskrāpji, lieli taisnstūri un kvadrāti. Reizēm parādās ambiciozas reklāmas, kas aizsedz visu datora ekrānu.

- Reiz uz vienu dienu izmēģinājām tādu lielu karoga tipa baneri (398*156 pikseļi) - zem Delfi logo,  lapas augšpusē. Tas uz brīdi iznira līdz pus ekrānam un pazuda. Tā bija Latvijas ceļa kampaņas izmēģinājuma reklāma. Nekādas šokējošas reakcijas nebija. Man gan īsti  nepatīk nedz pārmērīga lieluma reklāmas, nedz t. s. starplapas, kas uz brīdi parādās, pirms atveras kāds portāls. Tikai tad, kad tā pazūd, lietotājs tiek pie portāla satura.

- Bet ja reklāmdevēji ir ar mieru maksāt...

- Ir robežas, kuras nepārkāpsim. Esam elastīgi un iesakām dažādus oriģinālus risinājumus, tomēr nevienam neesam piedāvājuši starplapu reklāmas.

Viena no mūsu galvenajām prioritātēm ir lietotājs, un tā ir viņa izvēle - klikšķināt uz šīs reklāmas vai ne. Tomēr lietotājs taču ver vaļā portālu, lai lasītu ziņas. Mūsu uzdevums ir salāgot reklāmdevēju un lietotāju intereses.

- Vai, jūsuprāt, arī citi Latvijas portāli ievēro šos spēles noteikumus?

- Neesmu redzējis šādas starplapas ne TVnet, ne Apollo. TVnet otrajā līmenī ir ieviesis debesskrāpjus (120*600 pikseļu), Apollo ieviesis kvadrātveida formātu ziņās, kas nedaudz atšķiras no Delfi formāta. Delfi patlaban aktīvāk izmanto 150*180 pikseļu izmērus. Tas, manuprāt, ir ļoti veiksmīgs standarts, jo informāciju pasniegt kvadrātveida laukumā ir krietni vienkāršāk.

- Portāls varētu pelnīt ne tikai ar reklāmām, bet arī ar citiem pakalpojumiem, piemēram, iekasējot samaksu par e-pasta sūtīšanu, kas Latvijā joprojām ir bez maksas.

- Vairāki lielie portāli -  US Net, Hotmail, arī Everyday (Igaunijā) u.c. - ir paziņojuši, ka ieviesīs maksas e-pasta pakalpojumus. Arī mēs esam sagatavojuši  šādu plānu, konsultējāmies ar citiem pakalpojumu sniedzējiem. Bija iecerēts sākt iekasēt maksu jau šogad. Tomēr vēl jārada piemērota iekasēšanas sistēma un jāgarantē lietotājam noteikts servisa apjoms un līmenis. Ja būs labs serviss par nelielu samaksu, jādomā, ka tas neradīs nekādas grūtības ikdienas lietotājiem.

- Vai iecerēts ieviest arī kādas specifiskas maksas informācijas sadaļas?

- Delfi ir mainstream medijs, kas piesaista auditoriju un pārdod to tālāk reklāmdevējiem. Izskatās, ka tas mums izdodas, un mēs negrasāmies šo biznesa modeli mainīt. Vienlaikus pastāv arī cits modelis - maksas informācija, kuru var iegūt, piemēram, izmantojot informācijas aģentūru un Lursoft pakalpojumus. Ir arī daži citi specializēto pakalpojumu sniedzēji, piemēram, maksas piekļuve personu datu bāzei X-failos. 

Delfi ir da˛as idejas par maksas pakalpojumiem, taču tie nebūs ierobežojumi pašreizējiem lietotājiem, bet, iespējams, papildu pakalpojumi par atsevišķu samaksu.

 

Gunta KĻAVIŅA