E-vēlēšanu ēra vēl aiz mākoņiem
Digitālu vēlēšanu laiks vēl tik drīz
nepienāks
Visdažādākā
līmeņa vēlēšanu organizēšana vienmēr ir
itin komplicēts un dārgs process, turklāt daudzas valstis
pastāvīgi cīnās ar zemo aktivitāti un gandrīz
tikai diktatoru pārvaldītās zemēs pēc
vēlēšanām netiek saņemti protesti par
pārkāpumiem vai apsūdzības rezultātu
viltošanā. Tad kāpēc tērēt milzu
līdzekļus pasākumam, kas tāpat nespēj visus
apmierināt? Kāpēc to visu nevienkāršot,
nepielāgot laikmeta prasībām? Šādus jautājumus
tehnoloģiski attīstītajās valstīs aizvien biežāk
uzdod virtuālo vēlēšanu idejas piekritēji.
Protams, vēlēšanu
iecirkņa apmeklējumu un juceklīgu papīra lapiņu
švīkāšanu ar simtiem citu cilvēku apčamdītu,
striķītī piesietu pildspalvu gados jaunākas paaudzes ar
lielu prieku nomainītu pret pāris peles klikšķiem
virtuāla vēlēšanu iecirkņa interneta lapā,
tādējādi ievērojami palielinot vēlētāju
aktivitāti, jo daudzās pasaules valstīs tieši jaunieši
un vidēja vecuma vēlētāji tiek uzskatīti par
visneaktīvāko elektorāta sastāvdaļu. Tomēr diezin
vai vēlēšanu organizētājiem izdotos
pārliecināt, piemēram, lauku vecmāmuļas, ka šis
process nozīmē to pašu, ko biļetena iemešana
lielā kastē.
Daudzi e-vēlēšanu idejas
piekritēji apgalvo, ka agri vai vēlu vēlēšanas
noteikti pārcelsies uz virtuālo telpu. - Mums ir 19. gadsmita
vēlēšanu sistēma un 21. gadsimta iedzīvotāji, -
uzsvēris ASV Federālās vēlēšanu komisijas
bijušais vadītājs Trevors Poters. Kaut gan analītiķi
uzsver, ka jautājums nav par to, vai reiz notiks šādas
vēlēšanas, bet gan par to, kad un kādā formā
tās notiks, līdz tām vēl ir ejams tāls ceļš.
Pat šie analītiķi paši apšauba, ka tuvā
nākotnē būtu iespējams nodrošināt virtuālas
vēlēšanas pret hakeru uzbrukumiem, pret rezultātu
viltošanu vai izslēgt iespēju, ka vēlētāja
izvēle pret viņa gribu var nonākt atklātībā.
Eksperimenti
Tūlīt pēc skandāla ar
ASV prezidenta vēlēšanām, kad kļūdu dēļ
vēlētāju balsu skaitīšanā balsojuma
taisnīgākais iznākums principā būtu neizšķirts,
amerikāņi sāka eksperimentēt ar virtuālām
pārvēlēšanām. Izrādījās, ka uz
piedāvājumu piedalīties šādās,
būtībā aptaujas tipa, vēlēšanās,
pozitīvi reaģējis katrs septītais e-pasta aicinājuma
vēstules saņēmējs. Gartner
Group neilgi pēc tam paziņoja, ka līdz 2004. gadam uz
internetu balstītu vēlēšanu iespēja būs
izmantojama visos 50 ASV štatos.
Vislielākā
e-vēlēšanu priekšrocība neapšaubāmi ir
iespēja pavisam neilgi pēc balsojuma beigām paziņot
rezultātus. Turklāt skandalozās ASV prezidenta
vēlēšanas skaidri pierādīja, cik laikietilpīga ir
balsu skaitīšana un cik dažādi rezultāti tiek
iegūti
biļetenus pārskaitot. Elektroniska balsojuma
rezultāti būtu zināmi ļoti ātri un par
pārskaitīšanu nevarētu būt ne runas.
Pirmais zināmais apjomīgais
elektronisku vēlēšanu ģenerālmēģinājums
2000. gada martā notika Arizonas štatā ASV, Demokrātu
partijas priekšvēlēšanu laikā. Eksperimenta
rezultāti bija samērā iepriecinoši
vēlētāju aktivitāte bija cēlusies par 67 procentiem,
tomēr tikai 41 procents balsotāju izmantoja speciālos interneta
punktus, raksta ZDNet. Tas
savukārt nozīmē, ka arī e-vēlēšanās
vajadzētu cīnīties ar slinkajiem
vēlētājiem - vēlēšanās piedalītos tie,
kuri nevēlas brīvdienā doties uz iecirkņiem, bet
labprāt nobalsotu no mājas datora, taču doties meklēt
interneta punktus mazāk gribētu cilvēki, kuriem mājās
nav datora ar interneta pieslēgumu.
Lai
sāktu neatgriezenisku vēlēšanu norises tipa maiņu,
politologiem ilgi un nopietni būs jāpēta elektorāta grupu
noskaņojums, uzskata BBC eksperti. Konstatēts, ka internetā
labprātāk balsotu vīrieši un vislabprātāk to
darītu vidusšķiras pārstāvji vecumā no 35 līdz
54 gadiem. Telefoniskas balsošanas piekritēju vecums pārsniedz
45 gadus, un tie pārsvarā ir strādnieki, cilvēki, kas
strādā mājās, vai pensionāri. Vēlēšanu
iecirkņus labprātāk apmeklētu sievietes, un viņu
vecums pārsvarā pārsniegtu 45 gadus. Atliek secināt, ka
sabiedrības grupu atšķirības nenovērtēt
šajā ziņā būtu neprāts, jo katrai no tām ir
nepieciešama atšķirīga pieeja.
Kompānijas Swindon eksperiments Lielbritānijā liecina, ka
izvēles iespēju apstākļos internetu balsojumam izvēlas
viens no četriem 18-24 gadus vecajiem vēlētājiem, viens no
pieciem 25-44 vecajiem, bet tikai trīs procenti no tiem, kuri
pārsnieguši 60 gadu vecumu.
Vēlēšanu iecirkņu
piekritēji pa vecuma grupām demonstrē pilnīgu
spoguļattēlu interneta cienītājiem. Savukārt telefonu
izvēlas katrs divdesmitais neatkarīgi no vecuma grupas.
Uzticības šķērslis
E-vēlēšanu oponenti uzsver,
ka līdzās reālajiem draudiem nacionāla mēroga
vēlēšanu drošībai pastāv arī
sabiedrības neuzticība, kas elektroniska balsojuma izdošanos padara
maz ticamu. Datortehnikā mazizglītotu cilvēku būtu
grūti pārliecināt, ka briesmīgā vārda hakeris valkātājs nespētu
par ASV prezidentu padarīt, piemēram, Maiklu Džeksonu, ja visas
vēlēšanas notiktu šī hakera mājās - internetā.
Labi pasniegts apgalvojums, ka
e-vēlēšanas ir medusmaize potenciālajiem rezultātu
viltotājiem, turklāt tās būtu diskriminējošas
pret cilvēkiem, kuriem mājās nav datoru vai kuri ir
neizglītoti datortehnikas lietošanā, jaunajās tehnoloģijās
mazizglītotā un pat daudzmaz izglītotā auditorijā
atrastu ļoti dzirdīgas ausis.
Drošība pašlaik
šķiet nepārvarams šķērslis. Sabiedrību
būtu grūti pārliecināt par jebkādas sistēmas
drošību, jo ierindas pilsoņi tehnokrātiskus skaidrojumus
nesaprastu un tiem arī neticētu. Protams, nav iespējams
izvairīties no apsūdzībām rezultātu
viltošanā tās ir ierasta zaudētāju izpausme,
taču elektronisku vēlēšanu gadījumā tās
sabiedrībai varētu šķist daudz ticamākas, ņemot
vērā neuzticēšanos briesmīgajām
tehnoloģijām.
Tiek izteiktas šaubas, vai vispār
jebkad būs iespējams izveidot vēlēšanu sistēmu,
kas būtu droši pasargāta no labi organizēta uzbrukuma. Jo
vairāk tāpēc, ka vismaz ASV gadījumā šāds
uzbrukums var nākt no daudziem spēkiem, ieskaitot naidīgas
valstis un pašmāju datorģēnijus, kas
vēlēšanu sabotāžu uzskatītu par savas ģenialitātes
pierādījumu vai iespaidīgu joku.
TāpNav arī skaidrības par
šīs sistēmas uzraudzību. Ja jau to varētu
pārvaldīt kāda speciāla struktūra, kura
vienīgā spētu aizkodēt vai atkodēt visu
informāciju, tad kas gan spētu dot garantijas, ka šāda no
malas nekontrolējama institūcija pati nebūtu uzpērkama.
Turklāt vēlēšanu
rezultātu apšaubīšanas gadījumā kā nebijusi
zustu visa lielā e-vēlēšanu priekšrocība krasi
pieaugusī vēlētāju aktivitāte. Piemēram, ASV
Vēlēšanu komisijas paziņojums, ka vajadzēs
vēlēt vēlreiz, jo, teiksim, irākiešu hakeri ir
pamanījušies izdzēst vai sagrozīt visus rezultātus,
izraisītu milzīgu skandālu un uz ilgiem gadiem sagrautu
jebkādu uzticību elektroniskām vēlēšanām.
Detalizētāki balsojumi
Lielās amerikāņu
kompānijas ir gatavas izstrādāt programmatūru
nacionālo vēlēšanu norisei, taču pagaidām darbs
tiek koncentrēts uz mazāka mēroga vēlēšanām
un referendumiem, kurus pasūta lielās kompānijas vai
universitātes.
Izskan idejas arī par interneta
izmantošanu konkrētu politisku jautājumu nodošanai tautas
lēmumam. Bijušā Lielbritānijas ārlietu ministra Robina
Kuka paspārnē tapis ieteikumu kopums interneta izmantošanai
demokrātijas nostiprināšanas labā. To vidū ir ideja
tautas balsojumam nodot vairāku likumu apstiprināšanu vai vismaz
šādā ceļā ļaut iedzīvotājiem paust savu
viedokli pirms valdības apstiprinājuma.
Britu valdība
par galvenajiem e-demokrātijas attīstības uzdevumiem uzskata
meklēt veidus, kā veicināt e-dalību un e-balsošanu,
raksta BBC. Valdības ziņojumā tika pausta optimistiska prognoze
elektroniskas vēlēšanas varētu notikt jau 2006.
gadā. Tomēr tiek solīts neapstiprināt
e-vēlēšanas, kamēr tās
nebūs vismaz tikpat drošas kā pašreizējā prakse
un kamēr cilvēki tām neuzticēsies. Pētījumu
gaitā briti pat apsver iespējas vēlēšanām izmantot
mobilo telefonu īsziņas un digitālos televizorus.
Sabiedrības dziļāka
iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā, protams,
ir lieliska vēlme, taču jāņem vērā, ka
šādas iespējas tiktu dota tikai tehnoloģiski izglītotiem
un nodrošinātiem cilvēkiem, kamēr pārējā
sabiedrības daļa būtu diskriminēta tai netiktu dotas
pilnvērtīgas un vienlīdzīgas demokrātiskās
tiesības izteikt viedokli.
Mērķētā politiskā
reklāma
Internets vēlēšanu
sakarā, protams, ir izmantojams arī citos veidos. Viena no
kārdinošākajām iespējām ir politiskā
reklāma, jo interneta pasaule tīkla lietotājus pati bieži
vien sadala pa interešu vai vecuma grupām. Tātad reklāmas
vai uzsaukumus iespējams orientēt uz speciālu auditoriju,
precīzāk sakot, censties uzrunāt potenciālo
vēlētāju viņam saprotamā valodā un
akcentējot viņam aktuālus jautājumus.
Amerikāņu politiķi un
viņu algotās aģentūras bieži izmanto šādus,
auditorijai piemērotus, reklāmas banerus vai sūta
elektroniskā pasta vēstules uz speciāli atlasītām
adresēm. Protams, šādā veidā tiek izsūtīti
arī safabricēti kompromati
pret attiecīgajai interešu vai vecuma grupai potenciāli
simpātisku politiķi, cerībā, ka daļa adresātu no
šī kandidāta novērsīsies. Galvenā šādas
darbības priekšrocība ir iespēja vērsties pie
cilvēkiem ar daudzmaz skaidri zināmiem uzskatiem vai interesēm.
Amerikāņu aģentūras,
kas apkalpo arī politiskās partijas, izstrādājušas
daudzas viltības, ar kuru palīdzību iespējams
manipulēt ar sabiedrisko domu. Kā piemēru varu minēt
tā saucamo vēstuli no drauga. E-pasta vēstules no nepazīstamiem
adresātiem tiek bieži izdzēstas, nemaz tās nelasot.
Interneta lietotāji jau sen ir pieraduši pie dažādu
reklāmas vai propagandas sūtījumu gūzmas (spam), kas spēj izraisīt tikai
dusmas, turklāt vīrusu attīstība rada vēl mazāku
vēlēšanos atvērt vēstuli no nepazīstama
sūtītāja. Tāpēc ASV politiķu kampaņu
gaitā tiek aicināti brīvprātīgie spamotāji cilvēki, kuri labprātīgi
piedalās politisko reklāmu izsūtīšanā.
Shēma vienkārša šis
cilvēks saņem jaunu e-pasta adresi, kura sākas ar viņa
vārdu un uzvārdu. Tad viņš nosūta vēstules
cilvēkiem no sava personīgā adrešu saraksta, tajās
rakstot apmēram tā: - Sveiks Tom. Medijos pēdējā
laikā daudz spriedelēts par šī politiķa pozīciju
tādā vai citādā jomā. Nu tad paskaties, kāda tad
tā ir īstenībā
- Šādai vēstulītei tiek
pievienota attiecīgā politiķa programma. Uzskata, ka
šādu vēstuli adresāts visticamāk izlasīs vai
vismaz atvērs.
Amerikāņu vēlēšanu
kampaņu organizētāji naski izmanto arī
atgādinājumu taktiku. Proti, kampaņas aktīvisti ievāc
informāciju par aizmāršīgajiem partiju biedriem, kuri
līdz pēcpusdienai vēl nav nobalsojuši, un viņiem uz
darbavietām tiek nosūtīti atgādinājumi nobalso pa ceļam uz mājām.
Šī sistēma tiek uzskatīta par iedarbīgāku
nekā ierunāti atgādinājumi uz mājokļu telefoniem,
jo vēlētāji reti nolemj doties atpakaļ, lai nobalsotu,
savukārt pirms došanās mājup cilvēks gandrīz
vienmēr pārskata e-pasta kastīti.
Vēl jāgaida
Pašreiz ir grūti apgalvot, ka
daudzmaz pārskatāmā nākotnē nacionāla mēroga
vēlēšanas tiešām varētu notikt internetā.
Vismaz tuvākajos gados to noteikti nepiedzīvosim. Ir
pierādījies, ka iedzīvotāju attieksme pret internetu ir
ļoti dažāda, turklāt e-vēlēšanas nav
iespējamas, kamēr netiks izstrādāta sistēma, kas
spēs pārliecināt sabiedrību, ka šādas
vēlēšanas būtu absolūti drošas un tajās
nebūtu iespējama blēdīšanās ar rezultātiem.
Un, protams, demokrātiskā
sabiedrība diemžēl zaudētu vienu no tās
tradicionālākajām vērtībām iespēju
svinīgi doties uz vēlēšanu iecirkni, lai ar pašu balsošanas
procedūru varētu demonstrēt savu svarīgumu valsts
likteņa lemšanā. Domājams, konservatīvākajām
pasaules valstīm tas nebūs viegli.
Visdrīzāk, eksperimentiem
turpinoties, attīstītās valstis varētu nolemt dot
izvēles iespējas, kombinējot balsošanas metodes.
Tādējādi tiktu paaugstināta gados jaunāku cilvēku
aktivitāte, bet no vēlēšanām netiktu atbaidīti
pārsvarā gados vecākie cilvēki, kuri neslēpj bailes no
jaunajām tehnoloģijām. Un tad vēlēšanas pakāpeniski
patiešām pamazām pārceltos uz virtuālo telpu.
GUNTARS GRĪNUMS, LETA,
speciāli SP
Visdažādākā
līmeņa vēlēšanu organizēšana vienmēr ir
itin komplicēts un dārgs process, turklāt daudzas valstis
pastāvīgi cīnās ar zemo aktivitāti un gandrīz
tikai diktatoru pārvaldītās zemēs pēc
vēlēšanām netiek saņemti protesti par
pārkāpumiem vai apsūdzības rezultātu
viltošanā. Tad kāpēc tērēt milzu
līdzekļus pasākumam, kas tāpat nespēj visus
apmierināt? Kāpēc to visu nevienkāršot,
nepielāgot laikmeta prasībām? Šādus jautājumus
tehnoloģiski attīstītajās valstīs aizvien biežāk
uzdod virtuālo vēlēšanu idejas piekritēji.
Protams, vēlēšanu
iecirkņa apmeklējumu un juceklīgu papīra lapiņu
švīkāšanu ar simtiem citu cilvēku apčamdītu,
striķītī piesietu pildspalvu gados jaunākas paaudzes ar
lielu prieku nomainītu pret pāris peles klikšķiem
virtuāla vēlēšanu iecirkņa interneta lapā,
tādējādi ievērojami palielinot vēlētāju
aktivitāti, jo daudzās pasaules valstīs tieši jaunieši
un vidēja vecuma vēlētāji tiek uzskatīti par
visneaktīvāko elektorāta sastāvdaļu. Tomēr diezin
vai vēlēšanu organizētājiem izdotos
pārliecināt, piemēram, lauku vecmāmuļas, ka šis
process nozīmē to pašu, ko biļetena iemešana
lielā kastē.
Daudzi e-vēlēšanu idejas
piekritēji apgalvo, ka agri vai vēlu vēlēšanas
noteikti pārcelsies uz virtuālo telpu. - Mums ir 19. gadsmita
vēlēšanu sistēma un 21. gadsimta iedzīvotāji, -
uzsvēris ASV Federālās vēlēšanu komisijas
bijušais vadītājs Trevors Poters. Kaut gan analītiķi
uzsver, ka jautājums nav par to, vai reiz notiks šādas
vēlēšanas, bet gan par to, kad un kādā formā
tās notiks, līdz tām vēl ir ejams tāls ceļš.
Pat šie analītiķi paši apšauba, ka tuvā
nākotnē būtu iespējams nodrošināt virtuālas
vēlēšanas pret hakeru uzbrukumiem, pret rezultātu
viltošanu vai izslēgt iespēju, ka vēlētāja
izvēle pret viņa gribu var nonākt atklātībā.
Eksperimenti
Tūlīt pēc skandāla ar
ASV prezidenta vēlēšanām, kad kļūdu dēļ
vēlētāju balsu skaitīšanā balsojuma
taisnīgākais iznākums principā būtu neizšķirts,
amerikāņi sāka eksperimentēt ar virtuālām
pārvēlēšanām. Izrādījās, ka uz
piedāvājumu piedalīties šādās,
būtībā aptaujas tipa, vēlēšanās,
pozitīvi reaģējis katrs septītais e-pasta aicinājuma
vēstules saņēmējs. Gartner
Group neilgi pēc tam paziņoja, ka līdz 2004. gadam uz
internetu balstītu vēlēšanu iespēja būs
izmantojama visos 50 ASV štatos.
Vislielākā
e-vēlēšanu priekšrocība neapšaubāmi ir
iespēja pavisam neilgi pēc balsojuma beigām paziņot
rezultātus. Turklāt skandalozās ASV prezidenta
vēlēšanas skaidri pierādīja, cik laikietilpīga ir
balsu skaitīšana un cik dažādi rezultāti tiek
iegūti
biļetenus pārskaitot. Elektroniska balsojuma
rezultāti būtu zināmi ļoti ātri un par
pārskaitīšanu nevarētu būt ne runas.
Pirmais zināmais apjomīgais
elektronisku vēlēšanu ģenerālmēģinājums
2000. gada martā notika Arizonas štatā ASV, Demokrātu
partijas priekšvēlēšanu laikā. Eksperimenta
rezultāti bija samērā iepriecinoši
vēlētāju aktivitāte bija cēlusies par 67 procentiem,
tomēr tikai 41 procents balsotāju izmantoja speciālos interneta
punktus, raksta ZDNet. Tas
savukārt nozīmē, ka arī e-vēlēšanās
vajadzētu cīnīties ar slinkajiem
vēlētājiem - vēlēšanās piedalītos tie,
kuri nevēlas brīvdienā doties uz iecirkņiem, bet
labprāt nobalsotu no mājas datora, taču doties meklēt
interneta punktus mazāk gribētu cilvēki, kuriem mājās
nav datora ar interneta pieslēgumu.
Lai
sāktu neatgriezenisku vēlēšanu norises tipa maiņu,
politologiem ilgi un nopietni būs jāpēta elektorāta grupu
noskaņojums, uzskata BBC eksperti. Konstatēts, ka internetā
labprātāk balsotu vīrieši un vislabprātāk to
darītu vidusšķiras pārstāvji vecumā no 35 līdz
54 gadiem. Telefoniskas balsošanas piekritēju vecums pārsniedz
45 gadus, un tie pārsvarā ir strādnieki, cilvēki, kas
strādā mājās, vai pensionāri. Vēlēšanu
iecirkņus labprātāk apmeklētu sievietes, un viņu
vecums pārsvarā pārsniegtu 45 gadus. Atliek secināt, ka
sabiedrības grupu atšķirības nenovērtēt
šajā ziņā būtu neprāts, jo katrai no tām ir
nepieciešama atšķirīga pieeja.
Kompānijas Swindon eksperiments Lielbritānijā liecina, ka
izvēles iespēju apstākļos internetu balsojumam izvēlas
viens no četriem 18-24 gadus vecajiem vēlētājiem, viens no
pieciem 25-44 vecajiem, bet tikai trīs procenti no tiem, kuri
pārsnieguši 60 gadu vecumu.
Vēlēšanu iecirkņu
piekritēji pa vecuma grupām demonstrē pilnīgu
spoguļattēlu interneta cienītājiem. Savukārt telefonu
izvēlas katrs divdesmitais neatkarīgi no vecuma grupas.
Uzticības šķērslis
E-vēlēšanu oponenti uzsver,
ka līdzās reālajiem draudiem nacionāla mēroga
vēlēšanu drošībai pastāv arī
sabiedrības neuzticība, kas elektroniska balsojuma izdošanos padara
maz ticamu. Datortehnikā mazizglītotu cilvēku būtu
grūti pārliecināt, ka briesmīgā vārda hakeris valkātājs nespētu
par ASV prezidentu padarīt, piemēram, Maiklu Džeksonu, ja visas
vēlēšanas notiktu šī hakera mājās - internetā.
Labi pasniegts apgalvojums, ka
e-vēlēšanas ir medusmaize potenciālajiem rezultātu
viltotājiem, turklāt tās būtu diskriminējošas
pret cilvēkiem, kuriem mājās nav datoru vai kuri ir
neizglītoti datortehnikas lietošanā, jaunajās tehnoloģijās
mazizglītotā un pat daudzmaz izglītotā auditorijā
atrastu ļoti dzirdīgas ausis.
Drošība pašlaik
šķiet nepārvarams šķērslis. Sabiedrību
būtu grūti pārliecināt par jebkādas sistēmas
drošību, jo ierindas pilsoņi tehnokrātiskus skaidrojumus
nesaprastu un tiem arī neticētu. Protams, nav iespējams
izvairīties no apsūdzībām rezultātu
viltošanā tās ir ierasta zaudētāju izpausme,
taču elektronisku vēlēšanu gadījumā tās
sabiedrībai varētu šķist daudz ticamākas, ņemot
vērā neuzticēšanos briesmīgajām
tehnoloģijām.
Tiek izteiktas šaubas, vai vispār
jebkad būs iespējams izveidot vēlēšanu sistēmu,
kas būtu droši pasargāta no labi organizēta uzbrukuma. Jo
vairāk tāpēc, ka vismaz ASV gadījumā šāds
uzbrukums var nākt no daudziem spēkiem, ieskaitot naidīgas
valstis un pašmāju datorģēnijus, kas
vēlēšanu sabotāžu uzskatītu par savas ģenialitātes
pierādījumu vai iespaidīgu joku.
TāpNav arī skaidrības par
šīs sistēmas uzraudzību. Ja jau to varētu
pārvaldīt kāda speciāla struktūra, kura
vienīgā spētu aizkodēt vai atkodēt visu
informāciju, tad kas gan spētu dot garantijas, ka šāda no
malas nekontrolējama institūcija pati nebūtu uzpērkama.
Turklāt vēlēšanu
rezultātu apšaubīšanas gadījumā kā nebijusi
zustu visa lielā e-vēlēšanu priekšrocība krasi
pieaugusī vēlētāju aktivitāte. Piemēram, ASV
Vēlēšanu komisijas paziņojums, ka vajadzēs
vēlēt vēlreiz, jo, teiksim, irākiešu hakeri ir
pamanījušies izdzēst vai sagrozīt visus rezultātus,
izraisītu milzīgu skandālu un uz ilgiem gadiem sagrautu
jebkādu uzticību elektroniskām vēlēšanām.
Detalizētāki balsojumi
Lielās amerikāņu
kompānijas ir gatavas izstrādāt programmatūru
nacionālo vēlēšanu norisei, taču pagaidām darbs
tiek koncentrēts uz mazāka mēroga vēlēšanām
un referendumiem, kurus pasūta lielās kompānijas vai
universitātes.
Izskan idejas arī par interneta
izmantošanu konkrētu politisku jautājumu nodošanai tautas
lēmumam. Bijušā Lielbritānijas ārlietu ministra Robina
Kuka paspārnē tapis ieteikumu kopums interneta izmantošanai
demokrātijas nostiprināšanas labā. To vidū ir ideja
tautas balsojumam nodot vairāku likumu apstiprināšanu vai vismaz
šādā ceļā ļaut iedzīvotājiem paust savu
viedokli pirms valdības apstiprinājuma.
Britu valdība
par galvenajiem e-demokrātijas attīstības uzdevumiem uzskata
meklēt veidus, kā veicināt e-dalību un e-balsošanu,
raksta BBC. Valdības ziņojumā tika pausta optimistiska prognoze
elektroniskas vēlēšanas varētu notikt jau 2006.
gadā. Tomēr tiek solīts neapstiprināt
e-vēlēšanas, kamēr tās
nebūs vismaz tikpat drošas kā pašreizējā prakse
un kamēr cilvēki tām neuzticēsies. Pētījumu
gaitā briti pat apsver iespējas vēlēšanām izmantot
mobilo telefonu īsziņas un digitālos televizorus.
Sabiedrības dziļāka
iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā, protams,
ir lieliska vēlme, taču jāņem vērā, ka
šādas iespējas tiktu dota tikai tehnoloģiski izglītotiem
un nodrošinātiem cilvēkiem, kamēr pārējā
sabiedrības daļa būtu diskriminēta tai netiktu dotas
pilnvērtīgas un vienlīdzīgas demokrātiskās
tiesības izteikt viedokli.
Mērķētā politiskā
reklāma
Internets vēlēšanu
sakarā, protams, ir izmantojams arī citos veidos. Viena no
kārdinošākajām iespējām ir politiskā
reklāma, jo interneta pasaule tīkla lietotājus pati bieži
vien sadala pa interešu vai vecuma grupām. Tātad reklāmas
vai uzsaukumus iespējams orientēt uz speciālu auditoriju,
precīzāk sakot, censties uzrunāt potenciālo
vēlētāju viņam saprotamā valodā un
akcentējot viņam aktuālus jautājumus.
Amerikāņu politiķi un
viņu algotās aģentūras bieži izmanto šādus,
auditorijai piemērotus, reklāmas banerus vai sūta
elektroniskā pasta vēstules uz speciāli atlasītām
adresēm. Protams, šādā veidā tiek izsūtīti
arī safabricēti kompromati
pret attiecīgajai interešu vai vecuma grupai potenciāli
simpātisku politiķi, cerībā, ka daļa adresātu no
šī kandidāta novērsīsies. Galvenā šādas
darbības priekšrocība ir iespēja vērsties pie
cilvēkiem ar daudzmaz skaidri zināmiem uzskatiem vai interesēm.
Amerikāņu aģentūras,
kas apkalpo arī politiskās partijas, izstrādājušas
daudzas viltības, ar kuru palīdzību iespējams
manipulēt ar sabiedrisko domu. Kā piemēru varu minēt
tā saucamo vēstuli no drauga. E-pasta vēstules no nepazīstamiem
adresātiem tiek bieži izdzēstas, nemaz tās nelasot.
Interneta lietotāji jau sen ir pieraduši pie dažādu
reklāmas vai propagandas sūtījumu gūzmas (spam), kas spēj izraisīt tikai
dusmas, turklāt vīrusu attīstība rada vēl mazāku
vēlēšanos atvērt vēstuli no nepazīstama
sūtītāja. Tāpēc ASV politiķu kampaņu
gaitā tiek aicināti brīvprātīgie spamotāji cilvēki, kuri labprātīgi
piedalās politisko reklāmu izsūtīšanā.
Shēma vienkārša šis
cilvēks saņem jaunu e-pasta adresi, kura sākas ar viņa
vārdu un uzvārdu. Tad viņš nosūta vēstules
cilvēkiem no sava personīgā adrešu saraksta, tajās
rakstot apmēram tā: - Sveiks Tom. Medijos pēdējā
laikā daudz spriedelēts par šī politiķa pozīciju
tādā vai citādā jomā. Nu tad paskaties, kāda tad
tā ir īstenībā
- Šādai vēstulītei tiek
pievienota attiecīgā politiķa programma. Uzskata, ka
šādu vēstuli adresāts visticamāk izlasīs vai
vismaz atvērs.
Amerikāņu vēlēšanu
kampaņu organizētāji naski izmanto arī
atgādinājumu taktiku. Proti, kampaņas aktīvisti ievāc
informāciju par aizmāršīgajiem partiju biedriem, kuri
līdz pēcpusdienai vēl nav nobalsojuši, un viņiem uz
darbavietām tiek nosūtīti atgādinājumi nobalso pa ceļam uz mājām.
Šī sistēma tiek uzskatīta par iedarbīgāku
nekā ierunāti atgādinājumi uz mājokļu telefoniem,
jo vēlētāji reti nolemj doties atpakaļ, lai nobalsotu,
savukārt pirms došanās mājup cilvēks gandrīz
vienmēr pārskata e-pasta kastīti.
Vēl jāgaida
Pašreiz ir grūti apgalvot, ka
daudzmaz pārskatāmā nākotnē nacionāla mēroga
vēlēšanas tiešām varētu notikt internetā.
Vismaz tuvākajos gados to noteikti nepiedzīvosim. Ir
pierādījies, ka iedzīvotāju attieksme pret internetu ir
ļoti dažāda, turklāt e-vēlēšanas nav
iespējamas, kamēr netiks izstrādāta sistēma, kas
spēs pārliecināt sabiedrību, ka šādas
vēlēšanas būtu absolūti drošas un tajās
nebūtu iespējama blēdīšanās ar rezultātiem.
Un, protams, demokrātiskā
sabiedrība diemžēl zaudētu vienu no tās
tradicionālākajām vērtībām iespēju
svinīgi doties uz vēlēšanu iecirkni, lai ar pašu balsošanas
procedūru varētu demonstrēt savu svarīgumu valsts
likteņa lemšanā. Domājams, konservatīvākajām
pasaules valstīm tas nebūs viegli.
Visdrīzāk, eksperimentiem
turpinoties, attīstītās valstis varētu nolemt dot
izvēles iespējas, kombinējot balsošanas metodes.
Tādējādi tiktu paaugstināta gados jaunāku cilvēku
aktivitāte, bet no vēlēšanām netiktu atbaidīti
pārsvarā gados vecākie cilvēki, kuri neslēpj bailes no
jaunajām tehnoloģijām. Un tad vēlēšanas pakāpeniski
patiešām pamazām pārceltos uz virtuālo telpu.
GUNTARS GRĪNUMS, LETA,
speciāli SP