Internetam vajadzīgs statuss

 

Internets un citas mūsdienu komunikāciju iespējas šobrīd itin bieži tiek minētas, lai raksturotu laiku, kurā dzīvojam. Biznesa vide ir grūti iedomājama bez interneta, e-pasta, dažādām ar uzņēmējdarbību saistībām biznesa aplikācijām u. tml. Lai gan mērķi, kuriem izmantojam jaunās informācijas un komunikāciju iespējas, ir dažādi, tomēr mūs vieno vide, kas tiek izmantota mērķu īstenošanā – internets. Tomēr, tam vēršoties plašumā un augot prasībām pēc kibertelpas informācijas, arvien biežāk saskaramies arī ar nepilnībām, kas saistās ar interneta likumdošanu. Kas šai sakarā paveikts Latvijā, SP stāsta Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore Ina GUDELE, grāmatas Informācijas un komunikāciju tiesības līdzautore.

 

Internets - 21. gadsimta sabiedrotais

Internets šobrīd tiek apmeklēts aizvien vairāk – mums katram ir savi iemesli, kāpēc mēs tajā atgriežamies atkal un atkal. Gribētos apgalvot, ka internets no virtuālās realitātes  kļuvis par sabiedroto. Internets ir kļuvis par rīku, kas spēj attaisnot 21. gadsimta sabiedrības vajadzības.

- Mūsdienās internets ir kļuvis par pasaules un informācijas infrastruktūras pamatsastāvdaļu. Tā nodrošinātā sakaru kvalitāte un daudzpusīgo resursu pieejamība sniedz ievērojamu ieguldījumu sociālās dzīves attīstībā, paaugstinot vispārējo sabiedrības informētības līmeni, pilnveidojot izglītības iespējas un metodiku, kā arī nodrošinot brīvas informācijas pieejamību, - raksta U. Ķinis, Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs, grāmatas Informācijas un komunikāciju tiesības, kā arī koncepcijas Par bērnu tiesību aizsardzību internetā autors. Ne tikai sazināšanās, pārvarot laika un attāluma šķēršļus, bet arī priekšrocības, ko sniedz interneta vide darījumos ar naudu, ir būtiski piemēri, kas pārliecinoši demonstrē tā nozīmīgumu ikdienā.

Jebkurš no mums šobrīd vismaz ir dzirdējis par aizvien pieaugošo virtuālās naudas apgrozījumu: mēs paši vai mūsu draugi un paziņas, atsaucoties uz ērtumu, vienkāršo lietošanu un iespēju nestāvēt garajā rindā pie kases, izmanto banku piedāvātās iespējas norēķināties par pakalpojumiem, izmantojot internetbanku piedāvājumu. Visu iepriekš uzskaitīto var minēt tikai kā vienu no argumentiem, kāpēc internetam ir nepieciešams statuss. Nauda ir nauda arī tad, ja tā ir tikai skaitļu rinda, kas attēlota datora ekrānā: lai gan sataustīt to nav iespējams, tādēļ tās vērtība nebūt nemazinās. Gluži pretēji, dzīvojot laikā, kad ievērojama daļa sadzīves tiek kārtota, izmantojot pasaules tīmekli, arvien aktuālāka kļūst likumdošanas izstrāde, kad par primāro tiek izvirzīta darījumu drošība un personas datu neaizskaramība, tādējādi panākot ikviena lietotāja drošību vai vismaz likumā paredzēto aizsardzību, ja tiek nodarīts kriminālnoziegums.

 

Internets – draugs vai drauds bērniem?

Lai gan internets sabiedrībai sniedz virkni iespēju, šie labumi diemžēl nobāl reizēs, kad aplūkojam pastāvīgi augošo problēmu - bērnu pornogrāfiju internetā. Bērnu pornogrāfiju arī I. Gudele uzskata par nozīmīgāko faktoru, kurš mudina pēc iespējas ātrāk noteikt interneta statusu: - Lai gan šobrīd dzirdam tikai par citur pasaulē pieredzētajiem šāda veida noziegumiem, ļoti iespējams, ka visai drīz līdzīgi notikumi skars arī Latvijas bērnus.

I. Gudele atsaucas uz U. Ķiņa vadībā izstrādāto koncepciju Par bērnu tiesību aizsardzību internetā, kurā autoru kolektīvs raksturo šā brīža situāciju Latvijā, atsedz problēmas un runā par draudiem, kādi varētu rasties. Koncepcijā arī salīdzināta pasaules pieredze likumdošanas piemērošanai interneta videi, kā arī analizēta pašreizējā situācija un sniegti risinājumi, kā Latvijas likumdošanu piemērot gadījumiem, kad iestājies kibernoziegums. Koncepcijā īpaši tiek uzsvērta ne tikai nepieciešamība sakārtot likumdošanu, bet arī vecāku un bērnu izglītošana.

I. Gudele stāsta, ka vecāki diemžēl ir pārāk maz informēti par bērnu brīvā laika nodarbēm, par to, kādu informāciju viņi meklē un atrod internetā, savukārt bērniem trūkst informācijas par to, kādus draudus var radīt nepārdomāta iesaistīšanās dažādās interneta diskusiju lapās, pornogrāfiska satura lapu apmeklēšana u. tml. -Tas apdraud bērnu tiesības uz veselīgu attīstību,- piebilst I. Gudele. 

 

Likumu gaidot

Lai gan Latvijā pašreiz nav izstrādāta likumdošana, kas paredz vainīgo saukšanu pie atbildības par kriminālnoziegumiem, kuri izdarīti interneta vidē, tomēr kā precedentu var minēt U. Ķiņa vadībā izstrādāto grāmatu Informācijas un komunikāciju tiesības. Tajā iekļautas nodaļas par informācijas tiesībām un cilvēktiesībām, fizisko personu datu aizsardzību, informāciju kā īpašuma tiesību objektu. Grāmatā ir arī nodaļa, kurā aprakstītas  intelektuālā īpašuma tiesības elektroniskajā vidē. - To var ieteikt kā palīgu juristiem, lai izdibinātu plašos kibertelpas noslēpumus, tā ir arī iespēja informācijas tehnoloģiju speciālistiem skatīt tīklu kā vidi, kuru nepieciešams piemērot tādai pašai likumdošanai, kāda eksistē jebkurā citā nozarē. Interneta vide arvien vairāk ienāk ikdienā, pamazām kļūstot par tās neatņemamu sastāvdaļu, tāpēc tai ir jābūt sakārtotai. Internetam ir vajadzīgs statuss, - uzskata I. Gudele.

Grāmatas Informācijas un komunikāciju tiesības priekšvārdā Dr. uir. Valdis Birkavs raksta: - Autori mums visu laiku it kā saka: neizgudro velosipēdu!, taču neliek mums braukt ar jau izgudrotu velosipēdu, bet liek pārsēsties tāda ātruma digitālajos ratos un braukt pa tādiem informācijas ceļiem, kuriem pat ceļazīmes vēl nav izgudrotas, nemaz nerunājot par luksoforiem likuma un jauno tehnoloģiju krustceļos.

Tiesa, pagaidām turpinām braukt bez noteikumiem, jo neesošā likumdošana vēl nav radījusi nenovēršamus sastrēgumus.

Iveta UTKINA