Kibervidzeme e-ceļos

 

Lai gan kopš šāgada Valmieras foruma (ceturtā) tāds laiciņš pagājis, tur izskanējušās idejas un rosinošās debates nebūt nav kļuvušas mazāk aktuālas. Gluži otrādi - līdz ar jaunā mācību gada sākumu e-izglītība un tās pretstats - e-analfabētisms izgaismojas vēl spilgtāk..

 

E-pārvaldi atdzīvina reāli projekti

Viens no foruma interesantākajiem referentiem, pazīstamais IT speciālists Māris Alberts, mēģināja noskaidrot, cik foruma dalībnieku ir e-skeptiķi, e-optimisti un e-reālisti. Izrādījās, ka e-reālisti bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, turklāt tie paši bija tādi, kuri ieņem nozīmīgus amatus pazīstamos IT uzņēmumos. Savukārt par e-optimistiem sevi uzskatīja tie, kuri ikdienā nodarbojas ar e-pārvaldes projektu sagatavošanu vai ieviešanu, vai arī tie, kuri salasījušies krietni daudz pozitīvas informācijas par šo tēmu. Sanāk, ka pārējie šobrīd vēl ir e-pesimisti. Šķiet, visai līdzīgs modelis vērojams arī Latvijas sabiedrībā, lai gan šoreiz neriskēšu minēt tās dalījumu procentos. Viens nu gan skaidrs - lai e-pesimisti kļūtu par e-optimistiem, viņi jāpārliecina ar reāliem un efektīvi darboties spējīgiem projektiem, kuri jau pamazām top.

Viens no veiksmīgākajiem reģionālajiem e-pārvaldes projektiem top Cēsu pilsētas Domē, un, kā pastāstīja pilsētas attīstības plānošanas departamenta pārstāvis Jānis Rozenbergs, tas sācies, pateicoties Microsoft un Tilde rīkotajam konkursam, kurā Cēsu projekts bijis vispievilcīgākais. Protams, balva bija sponsoru līdzekļi projekta sākšanai, bet arī paši cēsinieki nesnauž uz lauriem. Apkopotie aptaujas rezultāti par e-zināšanām rāda, ka 53,7 procenti pilsētas iedzīvotāju spējīgi strādāt ar datoru, no tiem 76,5 procenti strādā ar datoru vismaz reizi nedēļā, 25 procenti lieto datoru mājās un 80 procenti zina, kas ir internets (jādomā, ka prot arī sērfot).

Cēsu Domē īstenota arī elektroniskā laika plānošana, instalēta iekšējo e-pastu sistēma, atvērti vairāki bezmaksas publiskie interneta piekļuves punkti gan Domes iedzīvotāju apkalpošanas centrā, gan lielākajos veikalos. Īpaši populāra ir pēc pašu iniciatīvas tapusī biznesa e-pasta liste, kurā apkopoti visi Cēsu uzņēmumi, kuriem ir e-pasts. Ar šīs listes starpniecību tie saņem informāciju, kas attiecas tieši uz konkrēto uzņēmumu. Varbūt ar laiku arī katram skolēnam būs sava elektroniskā direktorija, kur būs redzamas gan atzīmes, gan piezīmes, gan sasniegumi. Bet pagaidām Cēsu Dome noteikusi stingru kārtību, ka līdz pulksten trijiem pēcpusdienā neviens skolēns i degunu nedrīkst rādīt pilsētas interneta klubos. Šo kārtību, starp citu, stingri uzrauga pašvaldības policija.

Protams, Vidzemes kopējais mērķis ir panākt, lai visas pašvaldības būtu savienotas vienotā datu tīklā, bet šobrīd dažādās gatavības stadijās ir septiņu rajonu projekti. Ļoti noderīga ir, piemēram, Rīgas rajona padomes pieredze, kura izstrādājusi un šovasar palaidusi gaisā t. s. sēžu vadības sistēmu, kas ļauj ikvienam Domes vai Saeimas deputātam piedalīties sēdēs, neatkarīgi no tā, kur viņš tai brīdī atrodas - slimības gultā, mājās vai Seišelu salās. Katram programmas lietotājam ir sava parole, un viņš var tiešsaistē lasīt vai rediģēt tekstus, sūtīt dokumentus utt. Pieejams arī sēžu klasifikators, kur aplūkot datus par jebkuras sēdes darba kārtību un dalībniekiem, kā arī iepazīties ar dokumentiem un sēdes kopsavilkumu, kur apkopotas visi priekšlikumi un piezīmes.

Debatēs izskanēja doma, ka visi e-pārvaldes pakalpojumi nebūt nav jānodrošina pašvaldībām. To itin veiksmīgi var darīt arī privātie uzņēmēji uz līgumattiecību pamata. Viņi varētu pārņemt savā pārziņā, piemēram, IT infrastruktūru, tīkla administrēšanu, komunikāciju pakalpojumus u. c. Turklāt tādējādi tiktu pavērts ceļš arī investīciju piesaistei. Protams, informācijai par kontaktiem ar pašvaldībām jābūt atklātai, - tas varētu veicināt godīgu konkurenci.

Visai aktuāls šķiet vēl kāds ieguvums no e-pārvaldes, kurš līdz šim maz akcentēts: ja visās valsts un pašvaldību institūcijās tiktu ieviesta e-pārvalde, cilvēkiem vairs nebūtu jāstaigā pa ierēdņu kabinetiem, nebūtu jāspēlē kurjeru loma, pārnēsājot dokumentus. Un, pats galvenais, - nekontaktējoties ar amatpersonām, vairs nebūtu iespēja tās korumpēt. Neticami gan izklausās, bet varbūt, pilnībā ieviešot e-pārvaldi, korupcija ietu bojā dabīgā nāvē...

 

E- bizness ik gadus dubultojas

Kā pastāstīja Zviedrijas mazo un vidējo uzņēmumu federācijas pārstāvis Anderss Obergs (Anders Åberg), 99 procenti no mazajiem uzņēmumiem tur ir privātīpašums. Turklāt aizvien pieaug tādu uzņēmumu īpatsvars, kuros strādā tikai 1-4 darbinieki un kuri kārto norēķinus ar interneta starpniecību (no 36% 2000. gadā līdz 61% šogad). Mazie un vidējie uzņēmumi ir vērā ņemams e-biznesa spēks un, plānojot valsts mēroga stratēģiju, t. sk. B2G (bussiness to government) risinājumus, svarīgi ir ieinteresēt šo biznesa slāni.

Delfi portāla direktors Juris Mendziņš paziņoja, ka e-biznesa apjoms pasaulē ik gadus dubultojas, un šogad prognozēts 420 miljardu USD apgrozījums (no tā 1,5 % - ASV). Savukārt Latvijā tas no 200 000 (2000. gadā) palielinājies līdz 300 000 (pērn) latu. Un - šī paša ābola otra puse: pirms gada to, kuri nekad nav lietojuši datoru, bija 70 procenti no Latvijas iedzīvotājiem, bet šogad - 60. Vai to var uzskatīt par problēmu? Pēc Mendziņa domām, tā drīzāk ir laba iespēja attīstīt tirgu.

Eduards Garklāvs no IT firmas SIA Fonduss pārsteidza ar nelielam lauku uzņēmumam ļoti drosmīgu, pašu izstrādātu risinājumu Industriālās vadības sistēma. Tā spēj pati sevi testēt un avārijas situācijās dod signālu lietotājam ar e-pasta vai īsziņas palīdzību. Šis piedāvājums ir ļoti noderīgs uzņēmumiem, kur avārijas iespējas ir visai reālas un kur nepieciešama pastāvīga kontrole un ātra reakcija.

Interesanti bija dzirdēt atziņu, ka laukos ir ļoti labvēlīga vide e-biznesa attīstībai. Datu pārraide Cēsīs notiekot astoņreiz ātrāk (tīklam ir mazāka slodze) nekā Rīgā, turklāt reģionos dzīvo daudz talantīgu jauniešu, kuri aizvien vairāk sekmīgi ienāk šajā biznesā.

Joprojām ir pietiekami daudz āķīgu problēmu ar B2C biznesa procesa dalībniekiem. Vairumtirgotājam, kas sniedz pakalpojumus, ir sarežģīti un dārgi uzturēt milzīgo datu bāzi (parasti 20 000-30 000 preču pozīciju), turklāt nereti dienā no šī lielā klāsta nopērk tikai vienu vai divas lietas. No otras puses, klients joprojām bieži nesaņem preci vai arī saņem nepilnu komplektāciju (piemēram, datoru bez cietā diska), viņu neviens neinformē par izvēlētās preces trūkumiem, turklāt reklamētajā cenā parasti nav iekļauti nodokļi, izdevumi par transportu, iesaiņošanu utt.

B2B gadījumā darījumi starp partneriem parasti notiek pēc ierastas shēmas, pa iebrauktām sliedēm, bez personiskiem kontaktiem, tāpēc nereti tiek palaisti garām citi, izdevīgāki piedāvājumi. Klientam šī sistēma rada papildu sadārdzinājumu. Tomēr, iespējams, nākotnē B2B modelis mazam lauku veikaliņam būs pat izdevīgāks nekā tiešā piegāde no vairumtirgotāja noliktavas. Piemēram, ja veikalam vajadzīgas divas kastes Aldara alus, nav nekādas vajadzības dzīt mašīnu uz bāzi, ja to var ērti pasūtīt internetā. Pētījumi liecina, ka Latvijā šobrīd ir aptuveni 9000 cilvēku, kas ir tehniski un psiholoģiski gatavi lietot interneta veikalus un kas uzskatāmi par potenciālajiem pircējiem. Tuvākā vai tālākā nākotnē sāksies arī valsts elektroniskais iepirkums, kas noteikti rosinās uzņēmējus.

Protams, dabiskas ir arī bažas par to, kas notiks ar vietējiem uzņēmējiem, kad Latvija iestāsies ES, jo Rietumeiropas valstīs ir daudz plašākas e-biznesa iespējas, kas saasinās konkurenci. Jā, bažas ir saprotamas, bet rodas arī iespējas, jo būtiski tiks atvieglota preču piegāde,  sakārtota nodokļu sistēma u. tml. Starp citu, vīna piegāde no Eiropas valstīm šobrīd Latvijas e-veikalos (atšķirībā no ES) neesot iespējama.

 

E- apmācība un e-analfabētisms

Daudzās pasaules valstīs ir virtuālās universitātes, kurās var iesaistīties jebkura auditorija, arī invalīdi un pieredzējuši uzņēmēji, kuriem vajadzīga papildizglītība. Protams, svarīgi ir arī tas, lai cilvēks, kas ieguvis izglītību virtuālajā universitātē, būtu pietiekami kvalificēts, un saņemtais diploms līdzvērtīgs tiem, kas ieguvuši tradicionālo izglītību.

Kāpēc ir vērts ieguldīt investīcijas e-apmācībā? Lai tiktu galā ar problēmām, ko nav iespējams atrisināt citādi. Piemēram, kļūst iespējami tālmācības (videokonferences) seansi ar slaveniem viesprofesoriem, kuriem nav jātērē laiks, braucot pie studentiem. Iespējams apgūt mazāk pieprasītus priekšmetus arī individuāli. Vidzemes augstskola, piemēram, nevarētu atļauties triju cilvēku dēļ, kuri vēlas mācīties ķīniešu valodu, algot pasniedzēju, bet to var apgūt interneta tiešsaistē. No otras puses, neko nedrīkst pārspīlēt. Kā teica Hārvardas universitātes profesors Vintrops Kārtijs (Winthrop Carty), nedrīkst pieļaut izglītības makdonaldizāciju.

Ļoti pozitīva pieredze ir Vidzemes augstskolai, kur jau iepriekšējā mācību gadā darbu sācis eksperimentālais IT kurss. Gada sākumā trīs studenti devās uz Hārvardas universitāti, kur profesora Vintropa Kārtija vadībā apguva e-biznesa kursu. Pēc prorektora Riharda Beruga iniciatīvas Vidzemes augstskolā sākts e-pārvaldes kurss, kāda Latvijā šobrīd nav. Tur sākumā gatavos speciālistus Vidzemes reģionam, pēc tam arī visai Latvijai. Starp citu, arī divi jauni, talantīgi speciālisti, kuri pārzina e-pārvaldes projektus Cēsīs (Jānis Rozenbergs) un Valmierā (Aigars Vītols), ir Vidzemes augstskolas absolventi. 

Šobrīd par e-lietu izplatību valstī cīnās vesela e-armija, kas ar svinīgu solījumu LR aizsardzības ministram Ģirtam Kristovskim dibināta tieši ceturtā Vidzemes foruma laikā. Latvija, iespējams, ir pirmā valsts pasaulē, kas ieviesusi e-armiju, kuras ierindnieki un ģenerāļi ir Vidzemes augstskolas studenti. Tās galvenais mērķis ir apkarot e-analfabētismu un e-bailes, īstenot īpašas e-operācijas potenciālajās e-konfliktu zonās. Apvienojot labu humora izjūtu ar militāru disciplīnu, e-armijas personāls sniedz konsultācijas e-biznesā, e-pārvaldē un e-izglītībā. Ja kaut kur dzirdat e-soļus, ziniet - tur jums palīgā nāk e-armija.

 

Gunta KĻAVIŅA