Interneta klubi Rīgā
INTERNETA KLUBI RĪGĀ
Izvērtējot
informāciju, ko ieguvām, aptaujājot 10 i-klubus
(kafejnīcas), konstatējām, ka tie visi savā ziņā
ir mikrorajona iedzīvotāju interešu spogulis. Tikšanās
ar Rīgas jaunāko i-klubu vadītājiem Olgu Kovaļovu (SIA
Elik), Edgaru Valteru, Aivaru Jansonu
(SIA Jass), kas darbu
sākuši pēdējā gadā, apliecina, ka šajā
biznesā sākušies arī jauni meklējumi.
Rīdzinieku intereses
Direktore O. Koroļova akcentē, ka
Vecrīgā interneta apmeklētājs atšķiras no
pārējiem rajoniem, jo lielāks ir to cilvēku īpatsvars,
kas internetu izmanto darbam un komunikācijai, bet mazāk - izklaidei.
Plašākās i-kluba (Kaļķu ielā 11)
apmeklētāju grupas ap 10 % bērnu (līdz 12 g.), ap 20 %
jauniešu (1218 g.), kas galvenokārt ir datorspēļu un
čata cienītāji. 25 % veido jauni cilvēki (1825 g.), kas
nāk strādāt (studenti) un izmantot e-pastu. Vasarā ap 30 %
ir tūristi, kas izmanto e-pastu. Visas šīs plūsmas ir ar
diezgan spilgtu sezonas raksturu. Maksimumā tiek apkalpots ap 1000
apmeklētāju diennaktī.
Dzīvākajos mikrorajonu
centros ir ap 200300 apmeklētāju dienā,
nomaļākās vietās ap 50. Tur, kur ir skolas,
galvenokārt dominē pieprasījums pēc spēlēm.
Apmeklētāju intereses
mikrorajonos (%)
Datorspēles 4560
Informācijas meklēšana
internetā 20-30
Čats 1020
Patstāvīgs darbs ar datortehniku 1020
Pārējās iespējas (pakalpojumi) 510
I-klubs spēļu
elle
Spēles patiešām ir ļoti daudzu
i-klubu pamatbizness, it īpaši guļamistabu mikrorajonos.
Taču konkurence liek ievērot spēļu fanu aksiomu
šodienas labākās datorspēles vislabāk spēlēt
uz rītdienas aparatūras.
Tātad jāgādā par jaudīgiem
datoriem un aprīkojumu, kas nodrošina ātrdarbību, labu
skaņas un attēla kvalitāti un pašlaik plaši
pieprasīto iespēju spēlēt tīklā gan ar
partneriem, kas atrodas pie blakus datora, gan ar virtuālajiem partneriem.
Pieprasīts aprīkojums ir autostūres un kursorsviras
(džoistiki). Vienā no lielākajām un jaunākajām
spēļu zālēm Kaļķu ielā 11 darbojas 70 darba
stacijas (Celeron datori, Philips austiņas, kas
nodrošina augstvērtīgu skaņu, pele ar infrasarkanā
stara vadību).
Lielajās zālēs piedāvā ap
50 spēļu, guļamistabu mikrorajonos - tikai 1015. Tomēr
spēlētāju intereses ir ļoti viendabīgas par
hītiem uzskata Countr - Strike, Unreal, Ultima, GTA, Diabolo.
Vairākumam no tām ir dažādas versijas, kam katrai ir savi
cienītāji.
Uz klubu nāk spēlēt
gan grupas, gan individuāli. Visbiežāk partnerus atrod
tīklā vai arī spēļu zālē. Spēlē
gan internetā, gan lokālajā tīklā. Komandas mēdz
būt diezgan lielas (4:4 vai 5:5).
Tomēr no kluba attīstības
viedokļa spēles nav drošs ienākumu avots. 0,450,50 latu
par stundu (naktī ir atlaides) var dot tikai izdzīvošanas
minimumu bez attīstības un peļņas. Daudzi klubi
strādā 12 stundas, tiek piedāvāta arī visa diennakts,
bet tā netiek intensīvi izmantota. Tāpēc katram klubam ir
elastīga cenu politika un daudzviet apmeklētājam arī
dienā piedāvā laiku, kurā datoru var izmantot par
lētāku maksu (agros rītos).
I-klubs pasta un
telegrāfa analogs
Firma Elik i-klubu biznesā strādā trešo gadu,
šajā laikā izveidojot trīs (Martas ielā, Čaka
ielā 26 un Kaļķu ielā 11) un sākot priekšdarbus
ceturtās kafejnīcas atvēršanai.
Izveidota koncepcija, kas atbilst lielas
ļaužu plūsmas piesaistīšanai un apkalpošanai.
Tās pamatā ir uzskats, ka i-klubs (kafejnīca) šodien ir tas
pats, kas agrāk telegrāfs vai pasta nodaļa. Galvenais uzdevums -
nodrošināt komunikāciju (e-pasts, čats, videokonferences).
Tāpēc arī darba laiks ir cauru diennakti ar ātru un
drošu internetu. Lai nodrošinātu maksimālo caurlaides
spēju, datortīklā apmeklētāju laiku kontrolē un
datorus uzrauga ar programmu, kura nodrošina precīzu laika uzskaiti
un norēķinus. Apmeklētāji zina, ka, apmaksātajam
laikam beidzoties, dators pārtrauc darbu (nestrādā pele un
tastatūra), bet, pagarinot lietošanas laiku, darbu var turpināt,
jo visi materiāli ir saglabāti. Apmeklētība Kaļķu
ielā ir tik liela, ka brīvās vietas nemitīgi tiek
aizņemtas, nereti veidojas 5-6 cilvēku rinda, kas nozīmē,
ka var nākties gaidīt 10-15 minūtes. Koncepcija strādā
tik labi, ka tiek meklēta vieta vēl vienai kafejnīcai.
I-klubs darba kabinets
Vajadzības pēc datoru pakalpojumiem ir
kļuvušas visai daudzveidīgas (mācību un citi
personīgie uzdevumi, virtuālais birojs). Janvārī
Ropažu ielā (pie Čiekurkalna tirgus) atvērtā i-kluba
direktors Edgars Valters stāsta, ka tagad klientiem svarīgas ir gan
plašākās tehniskās iespējas
(salīdzinājumā ar mājas datoru), gan arī darbu
stimulējošā publiskā vientulība. Pusgada laikā
izveidojusies aktīvu datorlietotāju grupa, kas nāk, lai
izmantotu dažādas tehniskās iespējas: printēšanu
(arī krāsās), skenēšanu, kopēšanu, CD
lasīšanu un ierakstīšanu, konsultācijas.
Veidojas mazo uzņēmēju grupa, kam
tiek nodrošināti t. s. virtuālā biroja pakalpojumi -
e-pasta un faksa vēstuļu saņemšana un
sūtīšana, dokumentu noformēšana, daudzveidīga
informācija no interneta. Nereti klientam palīdz disketēs
sagatavotos sludinājumus un reklāmas nosūtīt
dažādiem adresātiem vai arī ievietot interneta
sludinājumu vietās. Šajā grupā ir diezgan daudz
pusmūža cilvēku, kuriem datoru palīdz apgūt i-kluba
darbinieks.
Pieprasīts pakalpojums ir kompaktdisku
ierakstīšana. Tajos ieraksta internetā sameklētos
mācību materiālus, mūziku, ģimenes fotoalbumus un citu
vizuālo informāciju, ko īpašnieks turpmāk grib
glabāt un izmantot elektroniskā veidā.
Ņemot vērā mikrorajona
īpatnības, E. Valtera biznesa princips ir ne šaura
specializācija, bet gan iespējami plašs pakalpojumu spektrs.
Darba ritms kā bibliotēkā pretstatā centra i-klubu
burzmai.
Arī Aivars Jansons, kura i-klubs nesen
sācis darbu Matīsa ielā (pie Ziedoņdārza), klientiem
cenšas nodrošināt plašu pakalpojumu izvēli un
apstākļus, kas būtu līdzīgi birojam vai
bibliotēkai (tīrība, klusums, apgaismojums, ventilācija),
jo darbā (ne spēlēs!) pie datora nereti tiek pavadītas 5-7
stundas. SIA Elik apmeklētājiem
iespējams strādāt īpašā telpā (t. s. VIP
zālē) un sēdēt datorkrēslā.
Internets, datori un
programmas
Klubu vadītāji akcentē, ka interneta
pieslēgums kopā ar modernu datortehniku ir galvenais, ar ko
piesaistīt apmeklētāju. Kopā ar programmām katras
vietas aprīkošanai iztērētais minimums ir 500 latu. Darba
stacijas lielākoties ir termināļi ar labiem monitoriem un
videokartēm, kas lietotājam nodrošina darbu internetā
(informācijas meklēšana, spēles). Pāris datoru
aprīkoti darbam ar MS Office.
Pati svarīgākā ir interneta
pieslēguma kvalitāte. Elik
caurlaides spējai atbilstošu ātrumu nodrošina no Lattelekom nomāts kabelis, kas,
protams, ir katra i-kluba sapnis. Vairāki jaunatvērtie klubi izmanto Ultra DSL, kas izkonkurējis
kabeļtelevīziju un arī radiolinkus.
Īpaša uzmanība tiek veltīta
lokālā tīkla darbībai. Ropažu ielā tīkls
veidots ar Novel programmatūru,
kas ļauj efektīvi izmantot servera iespējas un
pārraudzīt darba stacijas. Tīklā ir 18 darba stacijas ar
pietiekamu ātrdarbību un atmiņas apjomu (uz Pentium III un Pentium IV
bāzes), kā arī kvalitatīvi monitori un videokartes.
Administratori uzrauga gan datoru darbību, gan datorlietotājus,
īpaši pusaudžus, un izplatītākais paņēmiens,
ar ko apkaro interneta aizliegto augļu (pornogrāfijas un
atsevišķu spēļu) baudīšanu, ir neatļauto
lappušu atslēgšana.
Parasti lietotājam darbs ar
līdzpaņemtu programmu tiek atļauts tikai izņēmuma
gadījumos. Savukārt klubos darbam piedāvāto programmu
klāsts ir pieticīgs, jo tās ir dārgas un to
izmantošana nav efektīva. Tomēr daudziem
datorlietotājiem gan tulkošanas, gan tekstu skenēšanas un
atpazīšanas programmas, kā arī grafiskās programmas (Correl Drow, Adobe Photoshop, AutoCad)
ir nepieciešami darba rīki. Ja tās būtu iespējams
izmantot i-klubos, samazinātos nelicencēto programmu
izmantošana. Varbūt klubi kopā var veidot programmu
bibliotēku ar nomāšanas iespējām?
Biznesa klupšanas
akmeņi
O. Koroļova un E. Valters akcentē, ka
interneta pakalpojumu uzņēmumu izveide daudziem šķiet
vilinošs bizness. Tomēr tas ir maldīgi, jo i-klubu
ienākumus rada tas, cik intensīvi tiek izmantots viens dators. Lai
nodrošinātu rentabilitāti, diennaktī no datora
nepieciešams iegūt vismaz četrus latus. Paplašināt
apgrozījumu iespējams, galvenokārt palielinot
apmeklētāju daudzumu. Tāpēc arī visu klubu plānos
ir viens mērķis - vairāk apmeklētāju un vēl
vairāk datoru.
Tomēr ir klupšanas akmens - investori
nenovērtē, cik liela loma ir kvalificētiem speciālistiem,
kas veido un uztur lokālo tīklu, ekspluatē
telekomunikācijas un apkalpo datorus. Dārgi izmaksā arī
darbavietas uzturēšana, to skaitā specifiskie
mazgāšanas līdzekļi; intensīvā lietošana
rada nepieciešamību regulāri (ik pa trim mēnešiem)
mainīt tastatūras, peles, austiņas.
Tāpēc katrs pakalpojums ir pakļauts
rentabilitātes kritērijiem. Visur tiek piedāvātas datoru
perifērijas iekārtas, jo tīra datorlaika īre ir
mazefektīva. Neviens mikrorajonu klubs nestrādā naktī, ja
nav iepriekšēja pasūtījuma (parasti vismaz pieci klienti,
ja tie garantē desmit latu ienākumu). Savukārt Elik neatļauj individuāli
ierakstīt kompaktdiskā informāciju no interneta, jo vienlaikus
lejupielāde pat desmit datoros vien var samazināt interneta
ātrumu, kas pazeminās galvenā pakalpojuma kvalitāti, un tad
zaudējumi var būt lielāki nekā ienākumi.
Tie, kas diendienā rūpīgi nerēķina
līdz, no šī biznesa izstājas. Rīgā tādu
gadījumu diemžēl netrūkst.
Klientu piesaiste
Arī ar komfortu un apkalpošanas
kultūru iespējams atstāt aiz sevis daudzus sāncenšus. Elik ierīkots bārs ar
lētām cenām, telpās ir kondicionēts gaiss. Arī Pelē (Nometņu ielā) ir
minikafejnīca.
Klubos ievieš abonementus. Tiem, kas
iecienījuši datorspēles naktīs, Elik piedāvā abonementus ar atlaidēm. Jass piedāvā abonementus tiem
datorlietotājiem, kas klubu apmeklē regulāri, saņemot
virtuālā biroja pakalpojumus. Pēdējais domā arī
par apmeklētāju piesaistīšanu, piedāvājot
programmu ar iespēju trenēt rakstītprasmi uz datora.
Ropažu ielā tiks atvērts
datorpiederumu veikaliņš, kas varētu dot atbalstu pamatbiznesam
sezonas atplūdu laikā. Elik
iznomā datorus iestādēm dažādiem pasākumiem,
piemēram, semināriem.
i-klubi un e-Rīga
Neviens klubs pašlaik nesaista sava biznesa
attīstības iespējas ar e-Rīgas projektu, lai gan,
reāli vērtējot, i-klubi ir IT tehnoloģiju
priekšpostenis mūsu galvaspilsētā, kuru izveidē ieguldīti
prāvi privātie līdzekļi. Te nu būtu vietā
privātās un publiskās (sabiedriskās) partnerības
princips, kura īstenošanā valstiska mēroga mērķi
varētu sakļauties ar mazā biznesa attīstības
interesēm. I-klubu iesaiste e-Rīgas veidošanā,
nodrošinot kaut vai tikai reklāmu par to esamību un pakalpojumiem un pretī saņemot
e-Rīgas iespēju piedāvājumu i-klubu
apmeklētājiem, - tā varētu būt tikai viena no daudzajām
iespējām.
Laura KALINKA
Izvērtējot
informāciju, ko ieguvām, aptaujājot 10 i-klubus
(kafejnīcas), konstatējām, ka tie visi savā ziņā
ir mikrorajona iedzīvotāju interešu spogulis. Tikšanās
ar Rīgas jaunāko i-klubu vadītājiem Olgu Kovaļovu (SIA
Elik), Edgaru Valteru, Aivaru Jansonu
(SIA Jass), kas darbu
sākuši pēdējā gadā, apliecina, ka šajā
biznesā sākušies arī jauni meklējumi.
Rīdzinieku intereses
Direktore O. Koroļova akcentē, ka
Vecrīgā interneta apmeklētājs atšķiras no
pārējiem rajoniem, jo lielāks ir to cilvēku īpatsvars,
kas internetu izmanto darbam un komunikācijai, bet mazāk - izklaidei.
Plašākās i-kluba (Kaļķu ielā 11)
apmeklētāju grupas ap 10 % bērnu (līdz 12 g.), ap 20 %
jauniešu (1218 g.), kas galvenokārt ir datorspēļu un
čata cienītāji. 25 % veido jauni cilvēki (1825 g.), kas
nāk strādāt (studenti) un izmantot e-pastu. Vasarā ap 30 %
ir tūristi, kas izmanto e-pastu. Visas šīs plūsmas ir ar
diezgan spilgtu sezonas raksturu. Maksimumā tiek apkalpots ap 1000
apmeklētāju diennaktī.
Dzīvākajos mikrorajonu
centros ir ap 200300 apmeklētāju dienā,
nomaļākās vietās ap 50. Tur, kur ir skolas,
galvenokārt dominē pieprasījums pēc spēlēm.
Apmeklētāju intereses
mikrorajonos (%)
Datorspēles 4560
Informācijas meklēšana
internetā 20-30
Čats 1020
Patstāvīgs darbs ar datortehniku 1020
Pārējās iespējas (pakalpojumi) 510
I-klubs spēļu
elle
Spēles patiešām ir ļoti daudzu
i-klubu pamatbizness, it īpaši guļamistabu mikrorajonos.
Taču konkurence liek ievērot spēļu fanu aksiomu
šodienas labākās datorspēles vislabāk spēlēt
uz rītdienas aparatūras.
Tātad jāgādā par jaudīgiem
datoriem un aprīkojumu, kas nodrošina ātrdarbību, labu
skaņas un attēla kvalitāti un pašlaik plaši
pieprasīto iespēju spēlēt tīklā gan ar
partneriem, kas atrodas pie blakus datora, gan ar virtuālajiem partneriem.
Pieprasīts aprīkojums ir autostūres un kursorsviras
(džoistiki). Vienā no lielākajām un jaunākajām
spēļu zālēm Kaļķu ielā 11 darbojas 70 darba
stacijas (Celeron datori, Philips austiņas, kas
nodrošina augstvērtīgu skaņu, pele ar infrasarkanā
stara vadību).
Lielajās zālēs piedāvā ap
50 spēļu, guļamistabu mikrorajonos - tikai 1015. Tomēr
spēlētāju intereses ir ļoti viendabīgas par
hītiem uzskata Countr - Strike, Unreal, Ultima, GTA, Diabolo.
Vairākumam no tām ir dažādas versijas, kam katrai ir savi
cienītāji.
Uz klubu nāk spēlēt
gan grupas, gan individuāli. Visbiežāk partnerus atrod
tīklā vai arī spēļu zālē. Spēlē
gan internetā, gan lokālajā tīklā. Komandas mēdz
būt diezgan lielas (4:4 vai 5:5).
Tomēr no kluba attīstības
viedokļa spēles nav drošs ienākumu avots. 0,450,50 latu
par stundu (naktī ir atlaides) var dot tikai izdzīvošanas
minimumu bez attīstības un peļņas. Daudzi klubi
strādā 12 stundas, tiek piedāvāta arī visa diennakts,
bet tā netiek intensīvi izmantota. Tāpēc katram klubam ir
elastīga cenu politika un daudzviet apmeklētājam arī
dienā piedāvā laiku, kurā datoru var izmantot par
lētāku maksu (agros rītos).
I-klubs pasta un
telegrāfa analogs
Firma Elik i-klubu biznesā strādā trešo gadu,
šajā laikā izveidojot trīs (Martas ielā, Čaka
ielā 26 un Kaļķu ielā 11) un sākot priekšdarbus
ceturtās kafejnīcas atvēršanai.
Izveidota koncepcija, kas atbilst lielas
ļaužu plūsmas piesaistīšanai un apkalpošanai.
Tās pamatā ir uzskats, ka i-klubs (kafejnīca) šodien ir tas
pats, kas agrāk telegrāfs vai pasta nodaļa. Galvenais uzdevums -
nodrošināt komunikāciju (e-pasts, čats, videokonferences).
Tāpēc arī darba laiks ir cauru diennakti ar ātru un
drošu internetu. Lai nodrošinātu maksimālo caurlaides
spēju, datortīklā apmeklētāju laiku kontrolē un
datorus uzrauga ar programmu, kura nodrošina precīzu laika uzskaiti
un norēķinus. Apmeklētāji zina, ka, apmaksātajam
laikam beidzoties, dators pārtrauc darbu (nestrādā pele un
tastatūra), bet, pagarinot lietošanas laiku, darbu var turpināt,
jo visi materiāli ir saglabāti. Apmeklētība Kaļķu
ielā ir tik liela, ka brīvās vietas nemitīgi tiek
aizņemtas, nereti veidojas 5-6 cilvēku rinda, kas nozīmē,
ka var nākties gaidīt 10-15 minūtes. Koncepcija strādā
tik labi, ka tiek meklēta vieta vēl vienai kafejnīcai.
I-klubs darba kabinets
Vajadzības pēc datoru pakalpojumiem ir
kļuvušas visai daudzveidīgas (mācību un citi
personīgie uzdevumi, virtuālais birojs). Janvārī
Ropažu ielā (pie Čiekurkalna tirgus) atvērtā i-kluba
direktors Edgars Valters stāsta, ka tagad klientiem svarīgas ir gan
plašākās tehniskās iespējas
(salīdzinājumā ar mājas datoru), gan arī darbu
stimulējošā publiskā vientulība. Pusgada laikā
izveidojusies aktīvu datorlietotāju grupa, kas nāk, lai
izmantotu dažādas tehniskās iespējas: printēšanu
(arī krāsās), skenēšanu, kopēšanu, CD
lasīšanu un ierakstīšanu, konsultācijas.
Veidojas mazo uzņēmēju grupa, kam
tiek nodrošināti t. s. virtuālā biroja pakalpojumi -
e-pasta un faksa vēstuļu saņemšana un
sūtīšana, dokumentu noformēšana, daudzveidīga
informācija no interneta. Nereti klientam palīdz disketēs
sagatavotos sludinājumus un reklāmas nosūtīt
dažādiem adresātiem vai arī ievietot interneta
sludinājumu vietās. Šajā grupā ir diezgan daudz
pusmūža cilvēku, kuriem datoru palīdz apgūt i-kluba
darbinieks.
Pieprasīts pakalpojums ir kompaktdisku
ierakstīšana. Tajos ieraksta internetā sameklētos
mācību materiālus, mūziku, ģimenes fotoalbumus un citu
vizuālo informāciju, ko īpašnieks turpmāk grib
glabāt un izmantot elektroniskā veidā.
Ņemot vērā mikrorajona
īpatnības, E. Valtera biznesa princips ir ne šaura
specializācija, bet gan iespējami plašs pakalpojumu spektrs.
Darba ritms kā bibliotēkā pretstatā centra i-klubu
burzmai.
Arī Aivars Jansons, kura i-klubs nesen
sācis darbu Matīsa ielā (pie Ziedoņdārza), klientiem
cenšas nodrošināt plašu pakalpojumu izvēli un
apstākļus, kas būtu līdzīgi birojam vai
bibliotēkai (tīrība, klusums, apgaismojums, ventilācija),
jo darbā (ne spēlēs!) pie datora nereti tiek pavadītas 5-7
stundas. SIA Elik apmeklētājiem
iespējams strādāt īpašā telpā (t. s. VIP
zālē) un sēdēt datorkrēslā.
Internets, datori un
programmas
Klubu vadītāji akcentē, ka interneta
pieslēgums kopā ar modernu datortehniku ir galvenais, ar ko
piesaistīt apmeklētāju. Kopā ar programmām katras
vietas aprīkošanai iztērētais minimums ir 500 latu. Darba
stacijas lielākoties ir termināļi ar labiem monitoriem un
videokartēm, kas lietotājam nodrošina darbu internetā
(informācijas meklēšana, spēles). Pāris datoru
aprīkoti darbam ar MS Office.
Pati svarīgākā ir interneta
pieslēguma kvalitāte. Elik
caurlaides spējai atbilstošu ātrumu nodrošina no Lattelekom nomāts kabelis, kas,
protams, ir katra i-kluba sapnis. Vairāki jaunatvērtie klubi izmanto Ultra DSL, kas izkonkurējis
kabeļtelevīziju un arī radiolinkus.
Īpaša uzmanība tiek veltīta
lokālā tīkla darbībai. Ropažu ielā tīkls
veidots ar Novel programmatūru,
kas ļauj efektīvi izmantot servera iespējas un
pārraudzīt darba stacijas. Tīklā ir 18 darba stacijas ar
pietiekamu ātrdarbību un atmiņas apjomu (uz Pentium III un Pentium IV
bāzes), kā arī kvalitatīvi monitori un videokartes.
Administratori uzrauga gan datoru darbību, gan datorlietotājus,
īpaši pusaudžus, un izplatītākais paņēmiens,
ar ko apkaro interneta aizliegto augļu (pornogrāfijas un
atsevišķu spēļu) baudīšanu, ir neatļauto
lappušu atslēgšana.
Parasti lietotājam darbs ar
līdzpaņemtu programmu tiek atļauts tikai izņēmuma
gadījumos. Savukārt klubos darbam piedāvāto programmu
klāsts ir pieticīgs, jo tās ir dārgas un to
izmantošana nav efektīva. Tomēr daudziem
datorlietotājiem gan tulkošanas, gan tekstu skenēšanas un
atpazīšanas programmas, kā arī grafiskās programmas (Correl Drow, Adobe Photoshop, AutoCad)
ir nepieciešami darba rīki. Ja tās būtu iespējams
izmantot i-klubos, samazinātos nelicencēto programmu
izmantošana. Varbūt klubi kopā var veidot programmu
bibliotēku ar nomāšanas iespējām?
Biznesa klupšanas
akmeņi
O. Koroļova un E. Valters akcentē, ka
interneta pakalpojumu uzņēmumu izveide daudziem šķiet
vilinošs bizness. Tomēr tas ir maldīgi, jo i-klubu
ienākumus rada tas, cik intensīvi tiek izmantots viens dators. Lai
nodrošinātu rentabilitāti, diennaktī no datora
nepieciešams iegūt vismaz četrus latus. Paplašināt
apgrozījumu iespējams, galvenokārt palielinot
apmeklētāju daudzumu. Tāpēc arī visu klubu plānos
ir viens mērķis - vairāk apmeklētāju un vēl
vairāk datoru.
Tomēr ir klupšanas akmens - investori
nenovērtē, cik liela loma ir kvalificētiem speciālistiem,
kas veido un uztur lokālo tīklu, ekspluatē
telekomunikācijas un apkalpo datorus. Dārgi izmaksā arī
darbavietas uzturēšana, to skaitā specifiskie
mazgāšanas līdzekļi; intensīvā lietošana
rada nepieciešamību regulāri (ik pa trim mēnešiem)
mainīt tastatūras, peles, austiņas.
Tāpēc katrs pakalpojums ir pakļauts
rentabilitātes kritērijiem. Visur tiek piedāvātas datoru
perifērijas iekārtas, jo tīra datorlaika īre ir
mazefektīva. Neviens mikrorajonu klubs nestrādā naktī, ja
nav iepriekšēja pasūtījuma (parasti vismaz pieci klienti,
ja tie garantē desmit latu ienākumu). Savukārt Elik neatļauj individuāli
ierakstīt kompaktdiskā informāciju no interneta, jo vienlaikus
lejupielāde pat desmit datoros vien var samazināt interneta
ātrumu, kas pazeminās galvenā pakalpojuma kvalitāti, un tad
zaudējumi var būt lielāki nekā ienākumi.
Tie, kas diendienā rūpīgi nerēķina
līdz, no šī biznesa izstājas. Rīgā tādu
gadījumu diemžēl netrūkst.
Klientu piesaiste
Arī ar komfortu un apkalpošanas
kultūru iespējams atstāt aiz sevis daudzus sāncenšus. Elik ierīkots bārs ar
lētām cenām, telpās ir kondicionēts gaiss. Arī Pelē (Nometņu ielā) ir
minikafejnīca.
Klubos ievieš abonementus. Tiem, kas
iecienījuši datorspēles naktīs, Elik piedāvā abonementus ar atlaidēm. Jass piedāvā abonementus tiem
datorlietotājiem, kas klubu apmeklē regulāri, saņemot
virtuālā biroja pakalpojumus. Pēdējais domā arī
par apmeklētāju piesaistīšanu, piedāvājot
programmu ar iespēju trenēt rakstītprasmi uz datora.
Ropažu ielā tiks atvērts
datorpiederumu veikaliņš, kas varētu dot atbalstu pamatbiznesam
sezonas atplūdu laikā. Elik
iznomā datorus iestādēm dažādiem pasākumiem,
piemēram, semināriem.
i-klubi un e-Rīga
Neviens klubs pašlaik nesaista sava biznesa
attīstības iespējas ar e-Rīgas projektu, lai gan,
reāli vērtējot, i-klubi ir IT tehnoloģiju
priekšpostenis mūsu galvaspilsētā, kuru izveidē ieguldīti
prāvi privātie līdzekļi. Te nu būtu vietā
privātās un publiskās (sabiedriskās) partnerības
princips, kura īstenošanā valstiska mēroga mērķi
varētu sakļauties ar mazā biznesa attīstības
interesēm. I-klubu iesaiste e-Rīgas veidošanā,
nodrošinot kaut vai tikai reklāmu par to esamību un pakalpojumiem un pretī saņemot
e-Rīgas iespēju piedāvājumu i-klubu
apmeklētājiem, - tā varētu būt tikai viena no daudzajām
iespējām.
Laura KALINKA