Beidzot vasara ir prom

 

Vasara ir laiks, kad vajag gozēties pludmalē un ķert pigmentus, un šajā laikā sēdēšana istabā pie datora kaut kā pat nevilina. Datorspēļu industrija to labi zina un saprot, un tāpēc nelaiž klajā jaunas spēles, jo tāpat tās nepirks tik aktīvi, kā spēļu ražotājiem un izplatītājiem to gribētos. Taču nevar nepamanīt arī kādu jaunu papildu faktoru, kas iegriež mums, PC spēļu faniem. Patiesībā – vairāki faktori, un tās ir jaunās spēļu konsoles.

 

Ražotāji pārmetušies uz konsoļu nometni

Neapšaubāmi, mājas elektronisko izklaižu pasaule ir mainījusies. Nu jau padzīvojusī, bet ļoti populārā spēļu konsole Sony Playstation 2, mazais dīvainītis Nintendo GameCube un visugribošā Microsoft spēļkastīte Xbox ir aizvilinājušas pie sevis daļu datorspēļu cienītāju, bet tā vēl būtu maza bēda, jo tā tāpat ir slinkāko dīvānsēdētāju spēlmaņu kategorija, kurus interesē laiska spēles palaišana ar vienu podziņu un tās vadīšana ar bērnišķīgu geimpadu, kurus nevilina ķimerēšanās ar datordzelžiem un Windows problēmām.

Protams, šie ironiskie vārdi bija daļēji pa jokam, taču mums, PC spēlmaņiem, nopietna problēma slēpjas nevis konsoļspēļu mīlētājos, bet gan datorspēļu ražotājos. Daļa no viņiem ir mainījusi prioritātes, lai neteiktu, ka tie ir vienkārši pārpirkti uz konsoļu nometni. Kur palika Halo? Microsoft laipni palūdza to pagaidām izveidot ekskluzīvi tikai Xbox platformai. Kāpēc cerīgais lidojamgabals Yager no PC projekta pārtapa par Xbox spēli, ar piebildi: PC versija varbūt kaut kad vēlāk? Atbilde tā pati.

Viņus (t. i., ražotājus) var saprast. Veidot spēles sadzīves konsolēm ir nesalīdzināmi vieglāk, jo visas viena tipa spēļkonsoles ir dzelziski vienādas: ja spēle darbojas labi uz vienas kastītes, tā labi darbosies arī uz jebkuras citas tādas pašas kastītes. Atkrīt galvassāpes par miljons dažādām iespējamām PC konfigurācijām. Un vēl patīkams faktors, ka konsoļspēli, ja tā būs cik necik kvalitatīva, pirks diezgan naski, jo kopējais sortiments, no kā izvēlēties, nemaz nav tik plašs (vismaz pagaidām).

Drūmas perspektīvas? Gribētos tomēr domāt, ka ne. Pirmkārt, PC spēļu kopējais daudzums nemaz nav aptverams, un ļoti iespaidīga ir to daudzveidība. Otrkārt, dators ir universāls – varam spēlēt spēles, skatīties filmas, klausīties mūziku un ložņāt pa internetu. Nerunājot jau par pavisam nopietnajiem lietojumiem. Tāpēc PC ir un vienmēr būs, un attiecīgi arī spēles tiem veidoja un veidos: pircēju vienmēr būs gana (lai gan jāpiezīmē – ļoti izlutinātu un izvēlīgu pircēju, tas gan!). Un treškārt, lai cik jaudīga un moderna no dzelžu viedokļa būtu jauna spēļu konsole tās izstrādāšanas laikā, iznākšanas brīdī personālie kompīši jau būs stipri aizlēkšojuši pa priekšu.

 

Jedi II – labākā Star Wars spēle

Daļēji šo bēdu stāstu sāku tādēļ, ka pagājušos mēnešos ir bijis maz ievērības cienīga man mīļajos žanros – Action, Sci-Fi un simulāciju spēlēs. Skaita ziņā maz, jā, bet viena spēle gandrīz kompensē šīs bēdas. Star Wars Jedi Knight II: Jedi Outcast. Nedaudz vēstures. Jaunā spēle ir turpinājums savam laikam izcilajai Star Wars: Jedi Knight. Pēc tās iznāca vēl arī tāds kā paplašinājums vai subturpinājums Jedi Knight: Mysteries Of Sith. Bet pirmā Jedi Knight bija tematiski it kā turpinājums vecajai spēlei Star Wars: Dark Forces, kas iznāca Doom ziedu laikos un arī bija patiesi laba un izdevusies, tāds kā Doom Zvaigžņu karu vidē. Tā kā jaunā Jedi II tikpat labi varēja būt arī Dark Forces III vai pat Dark Forces IV, bet nu laikam pietiks putrot jums galvu.

Jedi II ir patiesi izdevusies spēle. Pirmajā tuvinājumā varētu teikt, ka tas ir jūsu ikdienas pirmās personas šaujamspēļuks, bet ar Star Wars tematiku, bet tas ir tāpat kā teikt, ka Porsche ir tāda pati kā citas mašīnas, tikai ar Porsche zīmīti. Uzņemšos drosmi apgalvot, ka Jedi II ir labākā Star Wars spēle, kāda jebkad ir iznākusi.

Jedi II izskatās lieliski, spēlējas labi un patiešam liek just sirdij mīļo Star Wars atmosfēru. Blasteri, impērijas trieciennieki un vispār no klasiskajām filmām ļoti labi zināmas vietas, interjeri, tehnika un personāži. Saistībā ar Star Wars tematiku Jedi II ir savas īpatnības, salīdzinot ar citām FPS spēlēm. Pirmkārt, protams, – lāzerzobens vai kā nu vēlaties to latviski saukt (lightsaber). Ja neko nemainīsit opcijās, gaismas zobena izvēle automātiski pārvērtīs spēli par trešās personas skata action, kas patiesi šādos brīžos ir ērtāk un arī vizuāli iespaidīgāk.

Otrkārt, spēka paņēmieni. Force powers. Džedaji pārvalda visā matērijā esošo Spēka lauku, un to viņi izmanto interesantiem trikiem. Piemēram, priekšmetu grūšanai vai pievilkšanai no attāluma (pie mums sadzīvē saukta par telekinēzi). Tā mēs varam nogrūst no kāda veselībai nelabvēlīga augstuma impērijas zaldātus un arī pievilkt pie sevis viņiem no rokām izkritušos ieročus. Vēl pie Spēka jociņiem pieder sevis apārstēšana, pretinieka prāta aptumšošana un vēl citas ēverģēlības, kuras apgūsit laika gaitā, kļūstot par aizvien spēcīgāku Džedaju mākslas meistaru. Sīkus spēles trūkumus nepieminēšu, tas nav būtiski. Lai Spēks ir arī turpmāk ar Raven Software puišiem. Vienmēr.

 

GTA III – veiksmīga action spēle

Daudzi jo daudzi ar sajūsmu sagaidīja vēl kādu citu action spēli: Grand Theft Auto III. Ja atceraties, pirmajā GTA spēlē bija lieliska iespēja veidot spožu noziedznieka karjeru un kļūt par ievērojamu kriminālo autoritāti virtuālās pilsētas ielās. Trešajā spēlē ir vairāk vai mazāk tas pats pēc satura, taču forma, forma! Augšskata plakanās nosacītības vietā nāk dzīva 3D pilsēta, un var pat rasties ilūzija, ka šīs ielas patiesi dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no tā, vai jūs tajās ko pasāksit vai ne.

Neko īpaši labu, protams, tur pasākt nevarat, tāda nu ir šīs spēles specifika, bet šeit ir kāda odziņa, varbūt pat svarīgākā GTA III īpatnība. Jā, te ir sižets, kas īstenībā ir lineārs, kaut arī mēģina diezgan labi iestāstīt, ka it kā jau jūs varat darīt, ko gribat. Un zināt - jūs patiesi varat ālēties pa pilsētu diezgan brīvi, apmierinot iedzimtās destruktīvās vēlmes, tikai tad nekāda sižetiskās līnijas progresa nebūs. Ņemot vērā vēl to, ka esmu stingrs piekritējs uzskatam, ka vardarbība datorspēlēs ir laba lieta, uzskatu GTA III par visai veiksmīgu un rekomendējamu. Kāpēc vardarbība spēlēs ir laba? Tāpēc ka tā dod iespēju izlādēties bez mazākajiem draudiem apkārtējai reālajai sabiedrībai. Man (un ne tikai man) šķiet, nav jābūt raķešzinātniekam, lai nonāktu pie šāda slēdziena.

 

Braucamgabals Crazy Taxi

Tomēr, ja GTA III jums ir pārāk traka un pārāk nopietni neētiska, tad pamēģiniet Crazy Taxi. Tiesa, kā jau pats nosaukums uzliek par pienākumu, šī spēlīte arī ir kreizī, taču te viss ir tāds kā liels joks, jautrība un nenopietnība. Arkādisks braucamgabals, kurā jūs esat... jā, uzminiet nu pēc nosaukuma – taksometra šoferis kādā saulainā Amerikas pilsētiņā, kas izskatās kā izcelta no lētas (bet ne obligāti sliktas) amerikāņu tīņu kinofilmas. Te nav runas par mierīgu un godīgu pasažierpārvadājumu biznesu, šeit jūs paņemat savā milzīgajā vaļējā mašīnā pasažieri un nesaties kā traks, lai nogādātu viņu tur, kur vajag, un noteiktā laikā, citādi pasažieris tikai pateiks visu, ko par jums domā, un nesamaksās ne kapeiku, respektīvi, santīmu. Tas ir, es gribēju teikt – centu.

Nu tad lūk, tā jūs arī brauksit – lavierējot starp apkārtējiem transporta līdzekļiem jebkura virziena braukšanas joslās, nonesot no trotuāriem telefona būdiņas un visādus citus traucējošus objektus. Tiesa, šeit tomēr nav Carmageddon stila mākslinieciskās gājēju šķaidīšanas, bet vispār valda tāda sirsnīga jautrība. Spēle ir atceļojusi no vecās Dreamcast konsoles un attiecīgi izskatās mazliet bērnišķīgi, bet tas iederas stilā. Šī ir viena no tām spēlēm, kuru spēlēsiet nevis kāda mērķa, bet gan paša procesa pēc.

 

Šaujamgabals Duke Nukem ...

Un, nobeigumā, tā arī paliekot uz gaiši nenopietnas nots, pieminēšu projektiņu Duke Nukem Fore.... He, he... Sapriecājāties? Nē, Duke Nukem Forever ir laikam nozudis ar galiem, bet tagad ir tāda neliela jautra spēlīte - Duke Nukem: Manhattan Project. Īsumā, tas ir 3D šaujamgabals - platformeris ar veco labo Djuku galvenajā lomā, un kas būtiski - arī ar viņu joprojām ierunājošo aktieri Jon St. John, kuru atceramies kopš Duke Nukem 3D laikiem.

Kāpelēšana, lekšana, šaušana, spridzināšana. It kā jau nekas īpašs, bet spēli ir vērts padīdīt kaut vai tikai vairāk vai mazāk melna humora pildīto Djuka vienrinžu dēļ iepriekš minētā balss īpašnieka izpildījumā: Crouching Mutant – Hidden Pipebomb un tamlīdzīgi. Teikšu tā: domājiet pozitīvi! Paskatieties, kas mums nāk virsū rudenī un ziemā! Hitman 2, The Thing, N.O.L.F.2, Elite Force 2, Unreal Tournament 2003 un kas tik vēl ne...

 

http://www.lucasarts.com/products/outcast/html/

http://www.starwars.com/

http://www.rockstargames.com/grandtheftauto3/

http://www.acclaim.com/games/crazytaxi/

http://www.dukenukemmp.com/

 

 

 

Juris 3Dman PĒRKONS