Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Jumta līgums — politiska kārts?

   

TILTS Communications un Latvijas Republikas 1994. gada 11. janvārī parakstītā Jumta līguma izpildes Saeimas izmeklēšanas komisija (turpmāk — SIK) nesen iepazīstināja sabiedrību ar gala ziņojuma saturu. 27. aprīlī Lattelekom notika plaša preses konference, kurā viedokli par šajā ziņojumā izklāstītajiem faktiem un to iespējamām starptautiskajām sekām izklāstīja gan SIA Lattelekom administrācija un Direktoru padomes locekļi, gan Latvijas valsts īpašuma daļas pilnvarotais pārstāvis Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis.

Būtiskākās domstarpības

Citāts no SIK ziņojuma: — Līguma slēgšanas brīdī pārāk optimistiski novērtētas Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas un faktiskais telekomunikāciju stāvoklis, pieļautas vairākas neprecizitātes un pretrunīgi formulējumi līguma tekstā. Kā norādīts oficiālajā Lattelekom komentārā, šis pārāk optimistiskais novērtējums tiešām arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Modernizācijas plāna praktiskajai realizācijai vajadzēja lielākus ieguldījumus un laika rezerves nekā plānots, taču līguma parakstīšanas brīdī nebija iespējams paredzēt gaidāmo ekonomikas lejupslīdi. Pirms sešiem gadiem, kad tika izstrādāts Jumta līgums, nevarēja nojaust ne to, kādi pakalpojumi varētu aizstāt ierastos, ne arī to, ka mobilie sakari un internets varētu izplatīties tādā apjomā un ātrumā.
   

V. Kulbergs (Lattelekom Direktoru padomes loceklis): — Vēl nav uzrakstīts tāds līgums vai biznesa plāns uz divdesmit gadiem, ko kāda firma būtu mēģinājusi dogmatiski izpildīt, nerēķinoties ne ar kādiem apstākļiem. Ja tomēr kāds to mēģinātu darīt, tas nozīmētu gandrīz drošu bankrotu.
   

Citāts no SIK ziņojuma: — Latvijas Republikas interesēm ir un var tikt nodarīti būtiski zaudējumi, to skaitā: — papildu darba vietu un nodokļu zaudējumi sakarā ar modernizācijas plāna neizpildi; — Latvijas Republikas zaudēto dividenžu ienākumi sakarā ar nepilnībām un kļūdām Finansu plānā — aptuveni 30 miljoni dolāru; — zaudējumi sakarā ar Lattelekom vērtības nepieaugšanu noteiktā līmenī kapitālieguldījumu programmas nepilnīgas realizācijas dēļ (É50–70 milj. LVL, ja nenotiek pilnīga telekomunikāciju sistēmas digitalizācijaÉ) u. c.
   

G. Strautmanis: — No ziņojuma teksta nav skaidrs, vai komisijas minētie zaudējumi jau ir vai vēl tikai var tikt nodarīti, kā arī nav uzrādīts, kādi aprēķini ņemti par pamatu minētajiem skaitļiem. Turklāt šie cipari ir tīri teorētiski. Kapitālieguldījumi laikā no 1994. līdz 1999. gadam ir veikti par 31 procentu lielākā apmērā, nekā to paredzJumta līgums (307,3 miljoni Jumta līgumā paredzēto 233,9 milj. LVL vietā!). Visā šajā periodā plānotais kapitālieguldījumu apjoms netika sasniegts tikai 1996. gadā, kad plānoto 46,9 milj. LVL vietā tika investēti 30,9 miljoni. Citāts no SIK ziņojuma: — Uzņēmumu reģistra dati 1998. gadā uzrāda SIA Lattelekom zaudējumus 1,746 milj. LVL, lai gan iepriekš SIA Lattelekom deklarēja 26 milj. LVL peļņu. (...) SIA Lattelekom (...), manipulējot ar grāmatvedības datiem, peļņas vietā tiek aprēķināti zaudējumi. Lattelekom oficiālais komentārs: — Grāmatvedības uzskaite Lattelekom SIA tiek veikta saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Atbilstoši šai uzskaitei Lattelekom zaudējumi 1998. gadā tiešām bija 1 746 000 LVL. Jumta līgums paredz, ka dalībnieku informēšanas labad tiek sagatavoti arī Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS) atbilstoši gada pārskati. SGS ir atšķirīgi noteikumi nemateriālo ieguldījumu amortizācijas pozīcijā, un saskaņā ar SGS Lattelekom 1998. gadu beidza ar 21 milj. LVL peļņu. Nekādu pretrunu te nav.
   

J. Naglis: — Komisijas paziņojums, ka Lattelekom apzināti sagrozījis bilances datus, ir milzīgs apvainojums starptautiskajai Lielā piecinieka valstu auditorfirmai Price Waterhouse Coopers, kas regulāri veic Lattelekom auditu. Tas ir aizskarošs mājiens, it kā šī auditorfirma veiktu savu darbu neprofesionāli.
   

D. Gustavsons (IEC pārstāvis, Lattelekom Direktoru padomes loceklis): — Šis ir gandrīz vissliktākais valsts darbs, ko esmu redzējis. Iespaids, kas rodas, izlasot ziņojumu,ir tāds, it kā Latvija būtu pakļauta lielai apzagšanai. Domāju, ka pēc šā incidenta starptautiskās bankas, piemēram, Eiropas investīcijas banka, vairs nepiedalīsies uzņēmuma finansējumā. Šāds neprecīzs datu atspoguļojums nekādi neveicina arī TILTS un Latvijas valdības sarunu progresu.

Viedokļi SIK ziņojuma sakarā

J. Naglis: — Likumā Par investīciju aizsardzību teikts, ka gadījumā, ja pēc kāda investīciju līguma noslēgšanas mainās likumdošana, tad jāvadās pēc tām likumu normām, kādas pastāvēja līguma slēgšanas brīdī. Tas, protams, attiecas ne tikai uz Lattelekom, bet uz visiem uzņēmumiem. SIA Lattelekom strādā uz tādu pašu likumdošanas aktu pamata kā citi uzņēmumi, ar tieši tādiem pašiem nodokļu atvieglojumiem kā citi investori. Nebūtu godīgi to pārmest. Privatizācijas aģentūra sniedza Saeimas izmeklēšanas komisijai vajadzīgo informāciju un aizrādīja uz faktoloģiskām kļūdām (to bija vismaz 50!) un neprecizitātēm cerībā, ka tās tiks novērstas. Diemžēl tas netika izdarīts.
   

K. Nikops (Lattelekom valdes priekšsēdētājs): — Latvijas valdības lēmums Jumta līguma parakstīšanas laikā bija pēc iespējas ātrāk veikt modernizāciju, piesaistot investoru ar pieredzi telekomunikāciju tīklu izveidē. Viens no konkursa noteikumiem bija — pēc iespējas lielākas investīcijas. No otras puses, par to pienācās 20 gadu ekskluzīvās tiesības. Atceros, toreiz par Cable & Wireless un Telecom Finland teica, ka mēs esot ļoti drosmīgi, uzņemoties tādu risku. Vai tiešām mums tagad šis risks būtu jānožēlo?!
   

V. Kulbergs: — Tas, kas notiek, ir piemērs, kā nevajadzētu rīkoties valsts amatpersonām un parlamentāriešiem. Komisijas ziņojums ir absolūti destruktīvs, nevis konstruktīvs un vērsts uz nākotni. Tas ir mēģinājums vienpusēji revidēt vēsturi. Turklāt līguma saistības nemēdz būt vienpusējas, beidzot taču jāprasa atbildība arī no valsts amatpersonām, kas parakstīja līgumu. Mēs neko nepanāksim, sabojājot valstī investīciju vidi ne vien Lattelekom, bet arī citiem. Skaidrs ir viens — ar šāda veida ziņojumiem esam devalvējuši Lattelekom akciju vērtību, un tās vairs nevarēs pārdot par tādu cenu, kā tās būtu vērtas.
   

Kādas var būt SIK ziņojuma sekas? Kā izrietēja no preses konferences dalībnieku atzinumiem, šāds tendenciozs, no grāmatvedības un faktu izklāsta viedokļa neprofesionāls komisijas slēdziens ne vien rada negatīvu priekšstatu par Saeimas komisiju darbu, bet — kas ir vēl nopietnāk — devalvē un apšauba to Lielā piecinieka valstu institūciju kvalifikāciju un kompetenci, kuras tieši vai netieši sadarbojušās ar Lattelekom. Ja Saeima apstiprinās šo ziņojumu, sekas var būt visai dramatiskas: sabojāta investīciju vide valstī, pazemināta Lattelekom akciju tirgus vērtība, paredzama saspīlēta gaisotne TILTS Communications sarunās ar Latvijas valsti, kas diez vai novedīs pie kāda abpusēji pieņemama kompromisa. Bez šaubām, stipri tiks iedragāts arī Latvijas tēls. Zīmīgi, ka visa šī jezga sacelta brīdī, kad sarunās par Lattelekom privatizāciju beidzot, pēc vairāku gadu smaga darba, bija panākti kompromisi un sarunas tuvojās finiša taisnei. Gribot negribot jāuzdod vecu vecais jautājums: kam ir izdevīgi izspēlēt šo politisko kārti — SIK ziņojumu — tieši tagad? Vai tiešām Saeimas deputāti ir ieinteresēti pazemināt Lattelekom akciju vērtību, lai ne vien TILTS saņemtu mazāku kompensāciju, bet arī Latvijas valsts pārdotu tai piederošās akcijas par pazeminātu, patiesajai vērtībai neatbilstošu cenu?! Bet varbūt jārok vēl dziļāk...
   

Daina DAMBERGA
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001