Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Vikingu tīkls plešas plašumā

   

Datatel

 

Zviedrijas uzņēmuma Telia AB meitas uzņēmums Telia International Carrier (TIC) ir viens no lielākajiem pasaules starptautisko sakaru nodrošinātājiem, kurš veido, uztur un pastāvīgi paplašina platjoslas optiskās šķiedras kabeļu tīklu Viking Network. Tas jau aptver 30 Eiropas un Amerikas valstis un to lielākās pilsētas, optiskā kabeļa līniju kopgarums šobrīd ir vairāk nekā 40 000 kilometru, un tas aizvien palielinās. Šobrīd uzmanības centrā ir šī tīkla Baltijas kabeļu sistēmas projekts, kura mērķis ir savienot ar vienotu tīklu Skandināviju, Baltijas valstis, Krieviju un arī daļu Austrumeiropas. Latvijas pievienošanu šai kabeļu sistēmai koordinē un realizē Telia International Carrier meitas uzņēmums SIA Datatel. SP par to stāsta Datatel un Telia Latvia rīkotājdirektors Pers Oke ŠOBLOMS (Per Åke Sjöblom).

 

Telia International Carrier ir progresīva tehniskā bāze Skandināvijā un mātes uzņēmuma Telia AB skanīgais vārds, tāpēc tā tīkla pakalpojumi ir ļoti pieprasīti Rietumeiropā un aizvien vairāk - arī Austrumeiropā. TIC ir tirgus līderis Krievijā un Polijā. Uzņēmums spēj nodrošināt optisko tīklu maģistrāli, kas aptvertu visu Eiropu un ASV, tā mērķis ir būt vienam no trim lielākajiem tīkla nodrošinātājiem Eiropā un ieņemt nozīmīgu vietu ASV pakalpojumu piedāvājumā.

Tomēr Telia International Carrier nekonkurē ar interneta pakalpojumu sniedzējiem, jo piedāvā pakalpojumus (interneta pieslēgumu) pašiem ISP, nevis viņu klientiem. Uzņēmuma apgrozījums palielinās aptuveni par 35 procentiem gadā, galvenokārt pateicoties nesošā tīkla un IP pakalpojumiem. Tomēr ieguvēji ir visi, jo, izmantojot šādu kvalitatīvu optiskās šķiedras kabeļu tīklu, uzlabojas starptautiskās komunikācijas, palielinās platjoslas tīkla kapacitāte, paaugstinās pieslēguma drošība.

 

Baltijas kabeļu sistēma

Baltijas kabeļu sistēma (BKS) ir daļa no Viking tīkla. Tās pirmais posms īstenots jau krietni sen, 1997. gadā: pirmsākums bija optiskais jūras kabelis, kas savienoja Gotlandes salu (Zviedrija) ar Šventoju (Lietuva). 2001. gada rudenī tika ieguldīts aptuveni 100 kilometru garais optiskais jūras kabelis posmā Šventoja-Liepāja (līdz Karostai). TIC to paveica divās dienās. Projektā Šventoja - Liepāja investēti aptuveni seši miljoni ASV dolāru. Tomēr Latvijai īpaši nozīmīgs ir posms no Liepājas līdz Rīgai, kas atšķirībā no pārējā Viking tīkla pērnā gada nogalē tika realizēts kā radiosavienojums.

- Mēs to saucam par Baltijas kabeļu sistēmas dienvidu kāju, - skaidro Pers Oke Šobloms. - Tīkla ziemeļu posms plešas no Zviedrijas līdz Krievijai (caur Somiju), tās pieslēguma punkti ir Stokholma - Helsinki - Kotka - Logi - Kingisepa. Ziemeļu kāja aug no Sanktpēterburgas uz Maskavu. Tur darbi vēl notiek pilnā sparā un turpināsies līdz decembrim. TIC līgums ar Rostelekom paredz, ka 20. decembrī šim tīkla posmam jābūt pabeigtam un jāsāk darboties. Krievija bija ļoti ieinteresēta, lai Viking tīkla pieslēgums nebūtu tikai Sanktpēterburgā, bet turpinātos dziļāk valstī - līdz Maskavai.

Baltijas kabeļu sistēmas noslēguma posmā paredzēts savienot abas kājas, izveidojot noslēgtu apli. Tas notiks jau nākamgad, kad tiks savienoti posmi  Liepāja - Rīga - Tallina - Sanktpēterburga - Maskava. Tas, protams, nozīmē arī to, ka arī radiosavienojumu starp Liepāju un Rīgu nomainīs optiskā kabeļa tīkls.

 

Viking spēks - ātrums

Viking Network Baltijas kabeļu sistēmā ieguldīti 96 dzīslu (48 šķiedru pāru) jūras kabeļi, sauszemes optiskie kabeļi, kā arī moderna DWDM (Dense Wavelength Division Multiplexing) un SDH (Synchronous Digital Hierarchy) aparatūra. Šobrīd starp Šventoju un Liepāju izveidots 2,5 Gbit/s platjoslas sakaru kanāls. Šāds tīkls spēj nodrošināt tādu datu pārraides ātrumu, kas ļauj sekundē (!) nosūtīt informācijas apjomu, kas līdzvērtīgs 80 000 grāmatas lappušu. Tiesa, jāņem vērā, ka šis joslas platums tiek sadalīts starp TIC klientiem - interneta un datu pakalpojumu sniedzējiem.

- Tagad esam palielinājuši tīkla kapacitāti, - stāsta Pers Oke Šobloms, - jo Telia Latvija, kas šobrīd ir  lielākais  Datatel klients, ļoti sekmīgi pārdod interneta pakalpojumus lietotājiem, kuri sākuši rosīties pēc vasaras atvaļinājumiem.

 

Ko iegūs Latvija?

Pērn izveidotais radiosavienojums uz Rīgu kļuva par lielisku alternatīvu Lattelekom optiskajam pieslēgumam. Tiesa, līdz gada beigām šis sakaru kanāls tiks izmantots tikai IP pakalpojumu nodrošināšanai, bet, protams, arī Telia International Carrier un Datatel gatavojas tirgus liberalizācijai, un pēc 1. janvāra pavērsies plašas iespējas citiem tīkla pakalpojumiem. Datu pārraides pakalpojumu cenu izmaiņas pozitīvi ietekmēs Latvijas telekomunikāciju tirgu un stimulēs uz IP bāzētu pakalpojumu attīstību, kā arī rosinās dzīvāku konkurenci.

- Cenām vairāk jāatbilst izmaksām un tirgus situācijai, - uzskata Pers Oke Šobloms. - Nākamgad tās noteikti būs krietni reālākas. Lai gan Rietumu valstīs cenas par starptautiskajiem pakalpojumiem, manuprāt, ir pārāk zemas. Tieši tāpēc arī firmas bankrotē, ka sīvās konkurences dēļ pārdod pakalpojumus stipri zem reālās cenas. Protams, nevar gribēt, lai telekomunikāciju pakalpojumi būtu par brīvu: tiem jāsedz investīcijas, kādas ieguldītas tīkla izveidē un aparatūras iegādē. Jānosprauž robežas, kuras nedrīkst pārkāpt. Jābūt arī peļņai, kuru ieguldīt attīstībā. Mēs esam laimīgi, ka Telia AB ir veiksmīga stratēģija un pozitīva finanšu situācija.

 

Esiet bez bažām!

Vērtējot to, vai Telia AB un Sonera iespējamā apvienošanās varētu ietekmēt konkurenci, Pers Oke Šobloms teica, ka, viņaprāt, apvienošanās Latvijai nāks tikai par labu. - Telia un Sonera saplūšanai ir ļoti maz kā kopēja ar monopolsituāciju, nemaz jau nerunājot, ka aizvien saglabājas arī trešais īpašnieks - Latvijas valsts. Turklāt visiem būs vienāda pieeja Telia International Carrier  tīklam - neviens nebūs vienlīdzīgāks par citiem. Tā arī ir īstā atslēga, kas neļaus attīstīties jaunam monopolam.

 

Daina DAMBERGA

 

 

SIA Datatel

Lielvārdes ielā 8a

Rīgā  LV-1006

Tālr. 7082226

e-pasts: datatel@telia.lv

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001