Latvijas pasts laikmetu griežos

Autors	Rediģēja	Zīmes	Foto	Nodaļa
Gunta	Gunta	9 753	1 -2 foto + aploksnes		Latvijas pasts
Saskaņots	Gundega 1.12	Fails	Atbildīgais	Lappuses
	Gundega	Sp4-pasts.doc	Gunta	2

 

Latvijas pasts laikmetu griežos

...jeb pastmeistara eirotērps

 

Ja mēs dzīvotu senajā Persijā, tad ar ziņnešu piegādātiem sūtījumiem būtu pazīstami jau IV gadsimtā pirms mūsu ēras. Ja mēs būtu sengrieķu skrējēji hemerodromi, tad to nieka gabalu no Atēnām līdz Spartai (225 km) noskrietu divās dienās, nogādājot svarīgus valsts ziņojumus gluži karstus. Bet, ja mēs būtu ielūkojušies 1282. gada Rīgā, kad tā tikko bija iestājusies Hanzas pilsētu savienībā, tad noteikti dzirdētu arī senākās ziņas par regulāras pasta apmaiņas pirmsākumiem. Tostarp pirmais publiskais pasts Latvijas teritorijā sāka darboties tikai 1632. gadā. Tā kā varam izvēlēties, vai šogad aprit pasta 720. vai 370. gadadiena. Abas apaļas! Turpretī Aivara DROISKA desmitgade Latvijas pasta ģenerāldirektora postenī apritēja tieši pirms gada.

 

Iz pasta vēstures apcirkņiem

Jā, patiesi, pasts ir viena no tām nedaudzajām oficiālajām iestādēm Latvijā, kas ir vairākus gadsimtus veca. Ar to senatnīgumā varētu sacensties vien Rīgas rāte, Lielā un Mazā ģilde, kā arī pilsētas cietums. Atsauksim atmiņā, kā īsti sākās pasta pārvadājumi Latvijas teritorijā.

Jau Indriķa hronikā minēti ziņneši, kurus XII gs. beigās izmantoja turīgie tirgotāji, augstākā garīdzniecība, cilšu vecākie un citi privileģētie sabiedrības slāņi. Kopš 1282. gada, kad Rīga iestājās Hanzas pilsētu savienībā, sākās regulāra pasta apmaiņa starp Hamburgu, Brēmeni, Lībeku, Amsterdamu, Antverpeni, Šcecinu, Dancigu, Karaļaučiem un Rīgu. Par katru sūtījumu bija noteikta maksa, kura bija atkarīga no piegādes ceļa garuma. Livonijas robežās vēstules pārsūtīja ar jātniekiem, un šos pienākumus nereti pildīja ordeņa locekļi, priesteri, mūki, svētceļnieki.

1632. gadā izdeva noteikumus par zirgu pasta iekārtošanu Vidzemē. Lai tas spētu efektīvāk darboties, pie zemes ceļiem ik pēc 1,5-2 jūdzēm bija jāierīko krogi, kur par atlīdzību varēja apmainīt nogurušos zirgus, paēst un pārlaist nakti. Katram krodziniekam šīm vajadzībām bija jātur divi pasta zirgi, par ko viņš saņēma 60 sudraba dālderus no norēķinu kameras Stokholmā. Tajā pašā gadā Rīgā izveidoja pirmo privāto pasta kantori, kurš atradās tagadējā Alberta laukumā. Tā dibinātājs un pirmais pastmeistars bija zviedrs Jākobs Bekers. Viņš publicēja pirmo pasta apmaiņas sarakstu un maksu par pakalpojumiem, tos varēja izmantot visi, kas spēja samaksāt. No Rīgas pasta sūtījumi ceļoja visai tālu: uz Romu, Venēciju, Parīzi, Stokholmu un citām Rietumeiropas pilsētām. To pieņemts uzskatīt par publiskā pasta sākumu Latvijas teritorijā.

Zviedri pievērsa lielu uzmanību pasta ātrumam, maksājot pat prēmijas par ātrāku sūtījumu piegādi. 1669. gadā pasta satiksme bija tik ātra, ka vasarā vēstule no Rīgas sasniedza Stokholmu jau devītajā vai desmitajā dienā. Pasta satiksmi caur Kurzemi izmantoja pat naudas pārsūtīšanai. Piemēram, holandieši, kuri strādāja Rīgā, saņēma naudas pārvedumus no Dancigas.

Protams, ar laiku parādījās arī konkurējošie pasta kantori, kuri cits citu centās pārspēt gan piegādes ātrumā (Kurzemes pasts no ārzemēm pienāca Jelgavā par 20 stundām ātrāk nekā zviedru pasts), gan stratēģisko cīņas līdzekļu izvēlē (Jelgavas namnieki saņēma slepenu rīkojumu nedot pajumti zviedru pasta jātniekiem), gan pastmeistaru atalgojuma (Johans van Svedens par ārzemju pasta piegādi Krievijai caur Rīgu saņēma 1200 rubļu gadā) ziņā.

Ar laiku radās aizvien jauni pasta maršruti, auga ātrums, piegādes kvalitāte, bet visos laikos, līdz pat mūsdienām, pasta nozarē strādājošie ļaudis baudīja sabiedrības uzticību un labvēlību. Tā vienmēr bijusi prestiža profesija. Varbūt šobrīd pilsētu dzīves straujajā ritmā tā  gluži vairs nešķiet, bet lauku mājās pastnieks joprojām ir gaidīts.  

 

Personības loma pastā

Kāda ir personību loma Latvijas pastā? Savulaik tā uzplaukumu ietekmēja ne tikai pastmeistari Jakobs Bekers un Stacijs Šteins, bet pat Zviedrijas karaļi Gustavs Ādolfs un Kārlis XI, karaliene Kristīne, cariskās Krievijas senāts, Vidzemes un Kurzemes muižnieki un daudzi citi. Varbūt varētu uzskatīt, ka savdabīgs Jakoba Bekera laiku turpinājums Latvijas pastā ir Aivara Droiska laiki, jo arī viņš 1989. gadā sāka darbību ar Rīgas galvenā pastmeistara titulu (viņu demokrātiski ievēlēja darba kolektīva sanāksmē), bet kopš 1992. gada 2. janvāra, kad pēc Sakaru ministrijas reorganizācijas Latvijas pasts oficiāli sāka darbu kā pastāvīgs valsts uzņēmums, viņš tika iecelts par tā ģenerāldirektoru. Protams, ka arī Aivara Droiska personība ir atstājusi paliekošas zīmes Latvijas pastā.

Jautāts, kas progresīvs noticis šajos gados, Aivars Droiskis bilst, ka šis laiks pats par sevi ir labvēlīgs progresam un viņš tikai centies pēc iespējas precīzāk saskatīt pareizo mirkli, kad dot starta signālu.

 - Pats progresīvākais, ko Latvijas pasts ir ieviesis atšķirībā no citiem līdzīgiem bijušās padomijas uzņēmumiem, - stāsta Aivars Droiskis, - ir mūsu datu pārraides tīkls un pasta norēķinu sistēma, kas uzbūvēta uz šī tīkla bāzes. Toreiz, 1995. gadā, kad šo tīklu izveidojām, valstī nekā tamlīdzīga vēl nebija.

Jā, tolaik tas bija sarežģīts, pat nedaudz riskants uzdevums, tāpēc tas noteikti vērtējams kā drosmīgs uzņēmuma vadītāja solis. Ne jau velti a/s DATI par to piešķīra Latvijas pasta ģenerāldirektoram zelta medaļu, kuras oficiālā devīze bija Par Latvijas informatizāciju, bet neoficiālā - par uzdrīkstēšanos. Starp citu, tik plašu un funkcionāli vispusīgu datu pārraides tīklu NVS valstu pastos nav pat tagad.

Emocionāli Aivars Droiskis raksturo šo laiku ar darbinieku fanātismu un lojalitāti: - Latvijas pastā ilgus gadus strādāja un joprojām strādā veselas dinastijas. Tas skaidri liecina, ka te ir kāda īpaša aura un spēks, kas piesaista cilvēkus.

 

Kā sagaidām Eiropas laikus?

Šobrīd Latvijā ir 969 pasta nodaļas, t. i., vairāk nekā citās Baltijas valstīs un pat vairāk nekā Zviedrijā un Somijā. Tas, iespējams, pierāda, ka Latvijā ir nedaudz citādākas pasta tradīcijas nekā citviet, bet šis diemžēl ir laiks, kad atšķirīgais vairs nav vēlams. Tāpēc arī Latvijas pastu nākamgad varētu skart diezgan lielas pārmaiņas. Vissarežģītākā acīmredzot būs lauku pasta nodaļu reorganizācija, kas neizbēgami saistīta arī ar štatu samazināšanu. Šīs pašas medaļas pozitīvā puse - Rīgas pievārtē jau sākusies motorizētā pasta piegāde un iecerēts, ka nākamajā vasarā tā ritēs pilnā sparā. - Tas nozīmē atteikšanos no klasiskā pastnieka ceļabiedra - velosipēda - un pāriešanu uz automašīnām, - stāsta Aivars Droiskis. - Protams, tas nenozīmē, ka katrai mazajai pasta nodaļai būs savs auto, laukos pietiktu ar vienu uz trim četrām nodaļām, jo tur piegādes apjoms nav tik liels. Toties, braucot ar auto, pastniekiem būs iespējams  piegādāt klientiem tieši mājās smagus sūtījumus, to skaitā arī pēc ārzemju katalogiem pasūtītās preces, kas laukos joprojām ir īpaši populārs pasta pakalpojuma veids. Jāpiebilst, ka Igaunijā motorizētā piegāde ieviesta jau pirms gadiem trim un atsauksmes ir visai pozitīvas.

Gan motorizētā pasta piegāde, gan pievienotās vērtības nodoklis preses izdevumiem (tas neapšaubāmi skars ne tikai izdevējus un lasītājus, bet samazinās arī pasta ieņēmumus), gan daudzi citi jaunievedumi saistāmi ar ES direktīvām. Neko darīt, vajadzēs pierast. Labi vismaz, ka Latvijas pasts nesteidzas aizskriet laikam priekšā un negrasās palielināt pasta sūtījumu tarifus gadu pirms ES astes pārkāpšanas, kā to, diemžēl, dara daudzi citi uzņēmumi.

- Nevaru pateikt, kādi būs pasta tarifi pēc gada, jo tos izvērtēs regulators, - skaidro Aivars Droiskis. - Tomēr valsts politikai jābūt ļoti pārdomātai un gan regulatoram, gan Satiksmes ministrijai jāraugās, lai nenodarītu pāri mazāk turīgajiem pasta klientiem. Turklāt jāraugās, lai tās normas, ko paredz ES direktīva par pasta pakalpojumiem, patiešām tiktu strikti ievērotas, jo varu teikt ar pilnu atbildību, ka šobrīd konkurence ļoti daudzās jomās ir negodīga (aplokšņu algas, nemaksāti nodokļi utt.) un darba tirgus ir izkropļots (ne visi tie uzņēmumi, kuri godīgi maksā nodokļus, var atļauties maksāt lielas algas).

ES direktīvas paredz liberalizēt pasta tirgu tieši tāpat kā telekomunikācijas. Šobrīd Latvijas pastam ir monopoltiesības uz visas vēstuļu korespondences piegādi, bet pēc liberalizācijas - tikai uz vēstulēm līdz 50 gramiem. Liberalizācija noteikti novedīs pie tarifu paaugstināšanas, jo Latvijas pasts, būtiski samazinoties apjomam, nevarēs noturēt tās pašas lētās pakalpojumu cenas. Turklāt pastam būs pienākums apkalpot visus klientus - neatkarīgi no pasta ienākumiem attiecīgajā vietā.

 

 

Top pasta Gaismas pils

Latvijas pasta jaunie laiki šobrīd visuzskatāmāk izpaužas modernā šķirošanas centra projektā, kas jau visai drīz sāks pārtapt pavisam reālā būvē. Tā atradīsies lidostas Rīga rūpnieciskajā zonā. Šādai vietas izvēlei ir divi galvenie iemesli. No vienas puses, tiešais lidostas tuvums ļaus vēl operatīvāk saņemt un nosūtīt starptautisko pastu, bet, no otras puses, šīs vitāli svarīgās būves atrašanās ārpus centra ļaus daudz brīvāk un ātrāk kursēt Latvijas pasta transportam.

Šķirošanas centra projektēšanai un būvei nepieciešamo valsts garantēto kredītu - četrus miljonus latu - piešķīrusi konkursa kārtībā izraudzītā Nordea Bank Finland Plc., bet svarīgi, ka ar tikpat lielu finansējumu projektā piedalās arī pats Latvijas pasts. Kredīts bankai jāatdod līdz 2007. gada beigām, un Aivars Droiskis uzskata, ka par tā nomaksu nav nekāda pamata šaubīties. Plānots, ka jaunbūve tiks pabeigta 2003. gada nogalē. Šķirošanas centru projektē SIA Sarma&Norde, būvfirma gan vēl nav izraudzīta.

- Šķirošanas centra dizains būs mūsdienīgs, lai, raugoties pa lidmašīnas logu, tas neizskatītos sliktāk par pievilcīgo lidostas ēku, - stāsta Aivars Droiskis. - Tajā būs paku šķirošanas un transporta iekārtas un, iespējams, arī ierīce vēstuļu šķirošanai, kas varētu automātiski nolasīt rokrakstā rakstītas adreses. Zilus brīnumus gan negaidiet, bet tur noteikti būs labi darba apstākļi. Pēc visiem Eiropas standartiem!

Gunta KĻAVIŅA

 

* Ieskatam pasta vēsturē izmantotā literatūra:

 Biruta Eglīte Pasta grāmata. Rīga, 1999. g.

Jāzeps Ločmelis. Telekomunikāciju vēsture. II, Rīga, 2002.g.  

Paraksts pie foto

Droiskis: - Latvijas pastā ilgus gadus strādā veselas dinastijas. Tas skaidri liecina, ka te ir kāda īpaša aura un spēks, kas piesaista cilvēkus.

Foto no Latvijas pasta arhīva