Nebeidzamie gaidīšanas svētki

 

Ne visu sagaidām tad, kad esam cerējuši, ne visas ražas ir rudenī, un vispār dzīvē ne viss notiek gluži tā, kā vēlamies. Morāle? Jāpriecājas par to, kas ir pašlaik un šobrīd...

 

Viena no svarīgākajām gada spēlēm

Šoreiz nelielajā PC izklaižu pārskatā – visu tik ļoti gaidītās spēles: Unreal 2, Aquanox 2, Postal 2, iL-2: Forgotten Battles, un vēl daudzas citas... netiks apskatītas. Tas viss ir smuki pārcelts uz nākamo gadu. Kā jau ierasts, mierinām sevi, ka tas tikai mums par labu, spēles būs labākas un piepucētākas, bet nav tik traki, ir arī  šobrīd tīri labas jaunas rotaļlietas lieliem un maziem datordraugiem.

Viena no lielajām un traki gaidītajām lietām, ko tomēr mums izdevās šogad sagaidīt: tīkla kauju vide Unreal Tournament 2003. Atšķirībā no kino datorspēļu turpinājumi parasti ir labāki par oriģināliem. Tiek pielabotas oriģinālos pieļautās idejiskās kļūdas, tiek uzlabota grafika, vārdu sakot, viss iet uz augšu, spēle evolucionē. Tādēļ arī sīkveli ir tik ļoti gaidīti, cilvēks zina pirmo spēli un fantāzijā izzīmē ainu, kādai, viņaprāt, vajadzētu būt spēlei ar cipariņu 2 aiz nosaukuma. Bet reizēm gadās, ka veidotāji netrāpa šajās izsalkušo datorspēlmaņu iedomātajās ainās. Negribu pārspīlēt ar šo nelielo vilšanās noskaņu UT2003 raksturojumā, tomēr vismaz sākotnēji spēle tika uzņemta dažādi.

Vīlušies bija tie, kas gaidīja tīru vecā UT pārģērbšanu glītākā tehnoloģiskā ietērpā. UT2003 ir izmainījusies noskaņās, it kā netveramās niansēs, ko varētu kopumā saukt par spēles auru. Ir pamats domāt, ka veidotāji ir mēģinājuši apvienot neapvienojamo, pievilināt spēlei gan vecos UT fanus, gan kaismīgos QuakeIII Arena piekritējus, kas pārsvarā bijušas nesamierināmas nometnes tieši šo it kā ļoti idejiski radniecīgo spēļu dažādo auru dēļ.

Lai nu kā, UT2003 ir šeit uz palikšanu, tā tik un tā ir viena no svarīgākajām šā gada spēlēm, pie kam skaidrs, ka tās iegāde ir ilglaicīgs ieguldījums, jūs to spēlējat paša procesa pēc ar un pret citiem fanātiem Tīklā vai arī ar datora vadītiem virtuāliem pretiniekiem, pie kam spēles vaļējā arhitektūra dod ceļu gan privātu entuziastu, gan pašu ražotāju nemitīgiem papildinājumiem un modifikācijām (raksta sagatavošanas brīdī jau ir baumas par tuvojošos oficiālo Bonus Pack 1). Grafikas un speciālo efektu ziņā UT2003 šobrīd ir viena no intensīvākajām spēlēm, jāatzīmē arī līdz šim datorspēlēm neierastu pareizas fizikas elementu izmantošana virtuālajā pasaulītē. Hm, interesanti, varbūt Quake IV mēģinās daļēji hameleonizēties uz vecā Unreal Tournament noskaņas pusi?

 

Virtuālā lubenīte NOLF2

Tīkla kaujas ir laba lieta, bet gana ir to, kas ciena labu, interesantu vienspēlētāja piedzīvojumu spēli, tādu, kurā ir gan daudz darbības, gan labs sižets, visādi negaidīti pārsteigumi un varbūt pat arī veselīgs humoriņš. Tādu nelielu virtuālu lubenīti vai interaktīvu filmiņu ar jums galvenajā lomā. Lūk, lielisks eksemplārs: No One Lives Forever 2: A Spy in a H.A.R.M.S. way. Nez, vai būs vēl kāda spēle ar garāku nosaukumu... Īsumā tautā saukta par NOLF2, tā ir parodiski nenopietna pirmās personas skata spēle, kas speciālo aģentu piedzīvojumus rāda Džeimsa Bonda un Austina Pauersa filmu noskaņās. Jaunais LithTech grafikas dzinējs lieliski ataino daiļo slepenās organizācijas UNITY aģenti Keitu Ārčeri un apkārtējo vidi 60. gadu stilā, taču spēle ir ne tikai skaista, tā patiesi aizrauj ar sižetu, paralēli ar gaumīgo humoru rūpējoties, lai neuzdzītu pārāk nopietnu vai nomācošu atmosfēru notiekošajam.

Paralēli tādām nopietnām un klasiskām lietām kā pistolēm, automātiem un arbaletiem šeit varēsit niekoties arī ar pūdernīcā noslēptu atkodēšanas iekārtu, varēsit no šķiltavām un dezodoranta pagatavot ekselentu metināmo aparātu un būs arī citas lietas, kas turpmāk liks jums citādākām acīm skatīties uz sieviešu rokassomiņu saturu. NOLF2 labā īpašība ir arī atklātas darbības un šaudīšanās sabalansētība ar slapstīšanos un augstu interaktivitāti ar apkārtējo vidi. Nenēsājaties pa galvu pa kaklu, šaudīdamies pa spēles līmeņiem (lai gan arī tāda pieeja ir iespējama). Pirmkārt, jūs sacelsit kājās visu pagastu, otrkārt, paskriesit garām interesantām lietām un, treškārt, palaidīsit garām izdevību noklausīties slikto personāžu dialogus, tādus kā: - Vai iesim šovakar iepirkties? Nē, nevaru, man jādodas uz slepkavību u. tml. J.

 

Vilšanās un prieks

Turpinot par ļoti gaidītām spēlēm, pieminēšu arī kādu reālu vilšanos, jauno braucamgabalu Need For Speed: Hot Pursuit 2. Nu jau pavecā NFS: Porsche joprojām ir un paliek viena no spilgtākajām autospēlēm PC platformai. Protams, ir arī lieliskas, bet nedaudz žanriski specifiskas auto simulācijas - tādas kā Grand Prix 4 Formula1 faniem un Colin McRae Rally 2 rallija krūmu un dubļu braucējiem, taču NFS: Porsche ir, tā sacīt, visai ģimenei: glīta, kvalitatīva un pat interesanta no Porsche auto vēstures viedokļa. Diemžēl jaunais NFS: HP2 ir vienkārši arkādisks braucamgabals ar policijas pakaļdzīšanos. Spēle iznāca arī uz visām iespējamām spēļu konsolēm, un tām tā arī ir vairāk piemērota. Vairumam PC lietotāju tā šķitīs par prastu, lai gan izskatās tīri tā nekas. Nu ko, šajā žanrā gaidīšanas svētki turpinās, gaidam Colin McRae Rally 3 un vēl ko lielu un skaistu.

Savukārt iepriecināja kādas citas spēles turpinājums. Precīzi pirms gada negaidīti parādījās diezgan sakarīgs papildinājums soldier sim, kareivju simulāciju saimei – Deadly Dozen, kas atgādināja atvieglotu Hidden & Dangerous: tur tāpat vairāku cilvēku specgrupa Otrā pasaules kara karstajās vietās risina īpašus uzdevumus – šo to paspridzina, nošauj pa kādam sliktajam, vārdu sakot, sakārto situāciju mūsējiem vēlamā veidā. Turpinājums Deadly Dozen: Pacific Theater ir manāmi pieņēmies prātā un skaistumā, un šoreiz pārmaiņas pēc pārmācīti tiek japāņi, nevis vācieši. Tas labi, citādi vācu ļaudis mūsdienās jau noteikti ir krietni sapīkuši, ka tikai viņus nepārtraukti slaktē visādās WWII spēlēs.

Spēle ļauj operatīvi iemiesoties katrā no grupas cilvēkiem, tādējādi piešķirot īpašu nozīmi frāzei just biedra plecu, jo kā nekā tas pirms mirkļa vēl bija jūsējais. Par laimi, tomēr pilnīgi viss nav jādara pašam, jūsu cīņubiedri arī datorvadītā režīmā uzvedas gluži sakarīgi, pie kam varat tiem dot arī rīcību ievirzošas, vienkāršas komandas - Sekot man! vai Šaut uz nebēdu, respektīvi, uz japāņiem J. Īpašais pluss ir līdzsvars starp realitātes simulāciju un spēlētprieku; DD2 būs pa prātam tiem, kam slinkums ķēpāties ar Ghost Recon, Operation Flashpoint un citām kareivju simulācijām, kas sevi pasniedz ļoti nopietni. DD2 pseidorealitātes noskaņu piešķir ticami veidota apkārtējā vide, autentiski kara laika ieroči un reālisms kareivju uzvedībā (nogurums un nekādas kveiciskas lēkāšanas), bet, no otras puses, spēle ir relatīvi viegli spēlējama un aizraujoša. Žēl gan, ka tajā nav Godzillas un arī japāņu geišas nekur nemana, bet nevar jau laikam visu uzreiz gribēt... J

 

Jūrmalnieki gaida desantu

Turpinot par ne pārāk nopietniem virtuāliem kariņiem, gribētu norādīt uz spēli, kura noteikti ir pelnījusi lielāku publicitāti nekā tā diemžēl gūst. Operation Tiger Hunt ir apmēram par to, cik grūta dzīve varētu būt mūsu jūrmalas grezno vasarnīcu un māju īpašniekiem, ja sāktos karš, piemēram, ar Zviedriju (nu, mazums kas gadās, varbūt mūsu kārtējais prāmis ne tur iebrauc vai kas tamlīdzīgs...J). Notiek sekojošais: gaidot desanta izsēšanos no jūras, piekrastes māju pagalmos ierīko ierakumus, nocietinājumus, izvieto lielgabalus, mājās izmitina snaiperus un novērotājus, bet šķūnīšos noslēpj tankus. Motorizētais iebrucēju desants pēc izsēšanās jūras krastā to visu smuki sašauj, sagrauj un uzsper gaisā. Nu labi, es zinu, ka mums nav ne tanku, ne lielgabalu, arī spēle īstenībā ir par Sabiedroto karaspēka aktivitātēm Otrā pasaules kara laikā pēc izsēšanās Normandijas krastā. Ļoti glīta action spēle ar uzsvaru uz tankiem, stipri arkādiska, tomēr ar neizbēgamiem taktikas elementiem. Dažādas munīcijas dažādiem mērķiem, vides reljefa izmantošana, prioritāru mērķu izvēlēšanās, bet vienlaikus – glītu munīcijas un aptieciņu kastīšu vākšana kā visvienkāršākajās šaujamspēlēs. Grafika ir interesanta: nepretendē uz realitātes skurpulozu atveidošanu, tomēr ir ļoti piepucēta, spilgta un izteiksmīga. Laikam tas ir tas pats, kā atšķiras smuka rotaļu automašīnīte no īstas automašīnas. Un par rotaļlietām mēs, kā zināms, priecājamies. Dažādos vecumos par dažādām, bet priecājamies tik un tā, vai ne?

Kā jau parasti, šī neapšaubāmi bija tīri subjektīva izvēle, par kurām spēlēm dalīties iespaidos, un tas var nesakrist ar pasaules pārdotāko spēļu topiem, kur pirmajās vietās var figurēt mazo cilvēciņu The Sims vērošanas programma un kārtējā briežu šaušanas simulācija. Katrā gadījumā – visiem priecīgus Ziemassvētkus pie mīļo datoru ekrāniem un jaunām spēlēm bagātu Jauno Gadu! ...

 

http://www.unrealtournament2003.com/

http://nolf2.sierra.com/

http://www.us.infogrames.com/games/deaddoz_pacific_theater_action_pc/

http://www.n-fusion.com/deadlydozen2.html

http://www.us.infogrames.com/games/op_tiger_hunt/

http://www.fusiongames.com/portfolio/tigerhunt.html

 

Juris 3Dman Pērkons