Nozare rudens konferenču spogulī
Rudens konferenču raža, kā ierasts, bija visai dāsna
Rudens konferenču
raža, kā ierasts, bija visai dāsna. Šoreiz vairāk par
tēmām, kas SP šķita aktuālas ceturtajā Baltijas
jūras reģiona telekomunikāciju forumā, kuru rīkoja
Latvijas biznesa skola un MicroLink Infodienā, kura divus
iepriekšējos gadus bija pazīstama kā Fortek Infodiena.
Šogad
atšķirībā no iepriekšējiem gadiem nebija
īpaši akcentēti tehnoloģiskie jaunumi (revolucionāri
pavērsieni nemaz nenotiek tik bieži), bet vairāk uzmanības
tika pievērsts aktuālām telekomunikāciju tirgus
attīstības, regulēšanas, liberalizācijas,
e-pārvaldes un mārketinga tēmām. Notika arī jaunu
produktu un projektu prezentācijas. Kopumā konferencēm
(īpaši Infodienai) bija visai praktiska ievirze, un
iegūtā informācija noteikti daudziem noderēs ikdienas
darbā.
Baltijas jūras
reģiona komunikāciju forumā īpaši plaši un padziļināti
tika izvērtēta tirgus regulēšanas, liberalizācijas un
konverģences tēma, par kuru referēja kaimiņvalstu
regulēšanas komisiju, valsts institūciju un nozares
uzņēmumu speciālisti. Pieredzē dalījās ne tikai
Baltijas jūras, bet arī pārējo Eiropas reģionu(Čehija,
Ungārija, Polija, Lielbritānija, Islande) valstu pārstāvji.
Kas notiek
brīvajā tirgū?
Samērā
zīmīga ir Polijas telekomunikāciju uzņēmuma Telekomunikacja
Polska attīstība no monopolstāvokļa līdz
konkurencei. Privatizācijas pirmais posms Polijā sākās
1998. gadā, bet otrais - 1999./2000. gadā, kad ienāca
stratēģiskais investors France Telecom. Liberalizācija
tur sākās 2002. gada 1. janvārī, kad tika atvērts
tikai iekšzemes un DLD tirgus. Otrajā liberalizācijas posmā
(2003. gads) paredzēts pilnīgi atbrīvot ILD tirgu, bet
trešajā (2004. gads) notiks tarifu saskaņošana ar
izmaksām. Polijā šobrīd ir vairāk nekā 50
neatkarīgu operatoru, kuriem kopā ir aptuveni miljons abonentu.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta universālajam
pakalpojumam.
Tiem telekomunikāciju
operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, lielākās
grūtības varētu rasties ar tarifu sabalansēšanu,
starpsavienojumu nosacījumiem, pienākumu sniegt universālos
pakalpojumus, konkurenci, vienādiem tīkla piekļuves
nosacījumiem visiem tirgus dalībniekiem utt. Saasinoties konkurencei
platjoslas pakalpojumu tirgū, notiek cīņa starp
fiksētā un kabeļu tīkla operatoriem, strauja B2B tirgus,
e-komercijas un ASP risinājumu attīstība, kā arī interneta
portālu konsolidācija.
Lietuvos
Telekomas paredz, ka tuvāko 5-10 gadu laikā fiksētā
tīkla komunikāciju galvenie attīstības virzieni varētu
būt šādi: platjoslas multiprotokola komunikācijas; lielas
kapacitātes tranzīta tīkli; lielākā daļa
komunikāciju būs uz IP bāzes; visi varēs ielādēt
lietojumprogrammas tieši no tīkla; mediju un telekomunikāciju
nozare saplūdīs u. c.
Mobilā
tirgus attīstība
Deloitte&Touche Čehijas
uzņēmums apkopojis pētījumus, kuri liecina, ka mobilo
tālruņu pārdošanas apjoms 10 gados pieaudzis par 50
procentiem, un tas ir visātrākais pieaugums no visām
patērētāju elektronikas iekārtu grupām. Paredzams, ka
2003. gadā pasaulē būs vairāk jaunu mobilo
tālruņu nekā fiksētā telefona līniju.
Analītiķi prognozē arī, ka 3G pirmajos gados
ieviesīsies ļoti lēni, 2003. gadā aizpildot tikai vienu
procentu tirgus. Tikai ap 2010. gadu otrās un trešās paaudzes
mobilo sakaru tirgus proporcijas varētu būt līdzīgas.
Tāpēc arī vairāki starptautiskie operatori šobrīd
nogaida, nesteidzoties ar 3G licenču iegādi un investīcijām
tīklu attīstībai.
Lai gan vidējais lietotājs
pagaidām vēl tikpat kā neizmanto mobilos datu pakalpojumus,
tomēr progresīvākie klienti pieprasa aizvien
jaunus piedāvājumus. Tā nu iznāk, ka, no vienas puses,
jāattīsta maz pieprasītu pakalpojumu tirgus, bet, no otras
puses, tie, kas riskē un ir pirmie, var gūt labus
ieņēmumus. Vidējie ieņēmumi no mobilā
lietotāja ir 40 eiro, bet no mobilo datu lietotāja - 70 eiro.
Tele 2 ir viens no
operatoriem, kas darbojas visā Eiropā - 22 valstīs, tam ir 16
miljoni klientu. Uzņēmums piedāvā ne vien mobilos sakarus,
bet arī kabeļu TV, internetu, platjoslas piekļuvi, fiksēto
telefoniju. Paredzams, ka pēc tirgus atbrīvošanas Latvijā Tele
2 iesaistīsies fiksētās balss un datu pārraides
tirgū.
Paredzama arī
aizvien plašāka tīklu un tehnoloģiju konverģence, kas
nebūs nedz ātrs, nedz mierīgs process, jo iespējama karsta
cīņa starp mobilajiem operatoriem, satura
piegādātājiem, banku pakalpojumu sniedzējiem u. c. Aizvien
vairāk saplūdīs arī galiekārtas, apvienojot
dažādu iekārtu funkcijas tieši tāpat, kā tas jau
tagad redzams t.s. viedajos tālruņos (smart phones),
kur saplūdušas mobilā tālruņa un personiskā
digitālā palīga (PDA) funkcijas.
Infodienas
aktualitātes
MicroLink izpilddirektors
Alans Martinsons uzskata, ka viņa vadītā uzņēmuma
paplašināšanās galvenais dzinējspēks bija
nepieciešamība palielināt pievienotās vērtības
potenciālu. Piecos gados katra MicroLink darbinieka darba
ražīgums pieaudzis vidēji piecas reizes. Tomēr Baltijas IT
uzņēmumi rada 3-5 reižu mazāku pievienoto vērtību
uz katru darbinieku nekā to Skandināvijas kolēģi.
Īpaši ES perspektīvas skatījumā Baltijas firmām
vajadzētu veltīt vairāk uzmanības darbinieku kompetences
noslīpēšanai un biznesa disciplīnai. Svarīgi izprast,
ka šābrīža apstākļos konkurenci spēj
izturēt tikai tie, kuri konsolidējas vai specializējas.
Klientu attiecību vadība
Koncentrējot
uzmanību un investīcijas uz dažādiem fiziskiem resursiem
(māja, ražotne, infrastruktūra), uzņēmēji parasti
raizējās, vai gūs pietiekamu atdevi no investētās naudas.
Tagad viņi sāk vairāk apzināties, ka bez finanšu
aktīviem ir arī citi - klienti un
piegādātāji, kas palīdz radīt produkta pievienoto
vērtību. Attīstība notiek no darbības fokusa
(iepriekš) uz klientu fokusu (tagad), kur svarīgs mērķis ir
palielināt ne tikai pārdošanas efektivitāti un apjomu, bet
arī klienta lojalitāti. Jaunās ekonomikas modelis ietver
arī t. s. panākumu mērīšanu, ko ar
progresīvu metožu palīdzību var novērtēt biznesa
konsultanti (var arī gluži kā zīlēšanas
salonā - atnākt pie konsultanta, pirms vēl darījums ir
noslēgts, lai viņi izpēta, vai maz vērts to darīt).
Agrāk vairāk
domāja par naudas plūsmu un bilanci, bet tagad uzmanības
centrā ir attiecības ar klientiem un piegādātājiem.
Tas viss ir klientu attiecību vadības (CRM) koncepcijas pamatā.
Tomēr diez vai ir vajadzīgas tehnoloģijas, lai veidotu un
vadītu attiecības.
Vajadzīgs
integrators?
Gartner Group konsultanti
iesaka biznesa klientiem neizvēlēties vienu operatoru, bet gan
integrētu risinājumu kopā ar pakalpojumiem. Tāpēc
arī vajag tādu firmu, kas vairāku operatoru
piedāvājumus apvieno kopējā risinājumā un tad
piedāvā to klientam. Nozarei attīstoties, vajadzētu
panākt tādu optimālu situāciju, ka integrators
kļūtu par klienta uzņēmuma IT nodaļas virtuālo
sastāvdaļu, lai varētu pastāvīgi un objektīvi
ieteikt pareizākos risinājumus. Šāds integrators ir
arī MicroLink Data. Šobrīd MicroLink Data gada
apgrozījums ir aptuveni 10 miljoni eiro. Uzņēmumam Baltijas
valstīs ir pieci datu centri un trīs uzraudzības centri.
Kā
racionāli izmantot IT resursus
Latvijā nesen
sāka plašāk ieviest klienta resursu uzturēšanas
pakalpojumu, kas ļauj optimizēt izmaksas, paaugstina kvalitāti,
operatīvi novērš bojājumus utt. Ar to nodarbojas arī MicroLink
ServIT. Piemēram, kāds viņu klients (pazīstams
pārtikas uzņēmums) vēlējās optimizēt iekārtu
parku un uzturēšanas izmaksas. Šim uzņēmumam
sākotnēji bija pieci serveri, 16 darba stacijas, trīs
portatīvie datori, četras perifērijas iekārtas.
Aparatūra bija 1-3 gadu veca, tai bija dažādi
ražotāji, ne visa bija savstarpēji savietojama. Uzdevums bija
sasaistīt visu kopā tā, lai panāktu maksimāli
efektīvu darbību. MicroLink ITServ veica tehnikas parka
pārbaudi, izveidoja kopīgu, klienta akceptētu plānu.
Pēc tam viņi atpirka no klienta daļu tehnikas, kas nebija
nepieciešama (to vēlāk pārdeva tā paša
uzņēmuma darbiniekiem), vecākās iekārtas
pārprofilēja vai nomainīja pret jaunām. Galu galā tika
izveidota vienota, savstarpēji savietojama sistēma, kuru
pastāvīgi apkalpo MicroLink ITServ speciālisti. MicroLink
ITServ pieredze šajos pakalpojumos ir divi gadi. MicroLink ITServ piedāvā
arī IT resursu ilgtermiņa (parasti - uz trim gadiem) nomas
pakalpojumu, papildinot to ar tehnikas parka apkopi.
Vai Latvija
spēj iztērēt ES projektu naudu?
Līdz ar
iestāšanos ES Latvijai radīsies jaunas iespējas izmantot
tās strukturālo un izlīdzināšanas fondu.
Attīstības plānā noteiktie pasākumi un
rīcība veidos vadlīniju kopumu šo fondu izmantošanai
no 2004. līdz 2006. gadam, taču būs nepieciešami
konkrēti projekti finansējuma saņemšanai. ES
paplašināšanas budžets 2004.-2006. gadam plānots 40,1
miljarda eiro apjomā, strukturālajam atbalstam - 23 miljardi, no tiem
Latvijai - 915 miljoni eiro jeb aptuveni 300 miljoni eiro gadā.
Nacionālā
attīstības plāna (2004.-2006.g.) prioritāte ir
reģionālās attīstības veicināšana. Izveidotas
piecas vienotās informācijas sistēmas reģionālās,
ekonomiskās, cilvēkresursu un nodarbinātības,
lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstības
veicināšanai. Jautājums gan paliek atklāts - vai Latvija
spēs radīt tik lielus projektus, lai trijos gados iztērētu
300 miljonus Eiropas naudas. Vidējā statistika ES gan rāda, ka
parasti no desmit projektiem tikai viens saņem ES finansējumu.
Cerību vieš Latvijas iesniegto projektu statistika - finansējumu
vidēji iegūst katrs sestais.
Projekts
e-Ventspils
E-Ventspils
projektā ietilpst daudzi IT projekti, to skaitā LIIS, VIP,
pašvaldību vienotā informācijas sistēma (PVIS), AVANTI
un vairāki citi. AVANTI ir lielākais ES finansētais
IT projekts invalīdiem un cilvēkiem ar speciālām
vajadzībām, kuriem nav priekšzināšanu. Novembrī
sākusies arī vairāku pilsētas iedzīvotāju grupu
bezmaksas datorapmācību programma (vismaz 10 stundas), kuras
mērķis ir iedrošināt tos, kuriem nav nekādas pieredzes
darbā ar datoru. Tas nepieciešams, lai pašvaldības
nākotnē varētu sekmīgi realizēt e-pārvaldes
projektu. Ventspilī paredzēta arī Eiropas līmeņa
reģionālā digitālā centra izveide.
No 43 000 Ventspils
iedzīvotāju 25 700 ir ekonomiski aktīvi. Pēc 2000. gada
datiem ārvalstu investīciju apjoms Ventspilī bija 623 lati uz
vienu iedzīvotāju (Latvijā vidēji - 343). Kopš
šā gada Ventspils augstskolā var apgūt arī
informācijas tehnoloģijas.
Gunta
KĻAVIŅA
Rudens konferenču raža, kā ierasts, bija visai dāsna. Šoreiz vairāk par tēmām, kas SP šķita aktuālas ceturtajā Baltijas jūras reģiona telekomunikāciju forumā, kuru rīkoja Latvijas biznesa skola un MicroLink Infodienā, kura divus iepriekšējos gadus bija pazīstama kā Fortek Infodiena.
Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem nebija īpaši akcentēti tehnoloģiskie jaunumi (revolucionāri pavērsieni nemaz nenotiek tik bieži), bet vairāk uzmanības tika pievērsts aktuālām telekomunikāciju tirgus attīstības, regulēšanas, liberalizācijas, e-pārvaldes un mārketinga tēmām. Notika arī jaunu produktu un projektu prezentācijas. Kopumā konferencēm (īpaši Infodienai) bija visai praktiska ievirze, un iegūtā informācija noteikti daudziem noderēs ikdienas darbā.
Baltijas jūras reģiona komunikāciju forumā īpaši plaši un padziļināti tika izvērtēta tirgus regulēšanas, liberalizācijas un konverģences tēma, par kuru referēja kaimiņvalstu regulēšanas komisiju, valsts institūciju un nozares uzņēmumu speciālisti. Pieredzē dalījās ne tikai Baltijas jūras, bet arī pārējo Eiropas reģionu(Čehija, Ungārija, Polija, Lielbritānija, Islande) valstu pārstāvji.
Kas notiek brīvajā tirgū?
Samērā zīmīga ir Polijas telekomunikāciju uzņēmuma Telekomunikacja Polska attīstība no monopolstāvokļa līdz konkurencei. Privatizācijas pirmais posms Polijā sākās 1998. gadā, bet otrais - 1999./2000. gadā, kad ienāca stratēģiskais investors France Telecom. Liberalizācija tur sākās 2002. gada 1. janvārī, kad tika atvērts tikai iekšzemes un DLD tirgus. Otrajā liberalizācijas posmā (2003. gads) paredzēts pilnīgi atbrīvot ILD tirgu, bet trešajā (2004. gads) notiks tarifu saskaņošana ar izmaksām. Polijā šobrīd ir vairāk nekā 50 neatkarīgu operatoru, kuriem kopā ir aptuveni miljons abonentu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta universālajam pakalpojumam.
Tiem telekomunikāciju operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, lielākās grūtības varētu rasties ar tarifu sabalansēšanu, starpsavienojumu nosacījumiem, pienākumu sniegt universālos pakalpojumus, konkurenci, vienādiem tīkla piekļuves nosacījumiem visiem tirgus dalībniekiem utt. Saasinoties konkurencei platjoslas pakalpojumu tirgū, notiek cīņa starp fiksētā un kabeļu tīkla operatoriem, strauja B2B tirgus, e-komercijas un ASP risinājumu attīstība, kā arī interneta portālu konsolidācija.
Lietuvos Telekomas paredz, ka tuvāko 5-10 gadu laikā fiksētā tīkla komunikāciju galvenie attīstības virzieni varētu būt šādi: platjoslas multiprotokola komunikācijas; lielas kapacitātes tranzīta tīkli; lielākā daļa komunikāciju būs uz IP bāzes; visi varēs ielādēt lietojumprogrammas tieši no tīkla; mediju un telekomunikāciju nozare saplūdīs u. c.
Mobilā tirgus attīstība
Deloitte&Touche Čehijas uzņēmums apkopojis pētījumus, kuri liecina, ka mobilo tālruņu pārdošanas apjoms 10 gados pieaudzis par 50 procentiem, un tas ir visātrākais pieaugums no visām patērētāju elektronikas iekārtu grupām. Paredzams, ka 2003. gadā pasaulē būs vairāk jaunu mobilo tālruņu nekā fiksētā telefona līniju. Analītiķi prognozē arī, ka 3G pirmajos gados ieviesīsies ļoti lēni, 2003. gadā aizpildot tikai vienu procentu tirgus. Tikai ap 2010. gadu otrās un trešās paaudzes mobilo sakaru tirgus proporcijas varētu būt līdzīgas. Tāpēc arī vairāki starptautiskie operatori šobrīd nogaida, nesteidzoties ar 3G licenču iegādi un investīcijām tīklu attīstībai.
Lai gan vidējais lietotājs pagaidām vēl tikpat kā neizmanto mobilos datu pakalpojumus, tomēr progresīvākie klienti pieprasa aizvien jaunus piedāvājumus. Tā nu iznāk, ka, no vienas puses, jāattīsta maz pieprasītu pakalpojumu tirgus, bet, no otras puses, tie, kas riskē un ir pirmie, var gūt labus ieņēmumus. Vidējie ieņēmumi no mobilā lietotāja ir 40 eiro, bet no mobilo datu lietotāja - 70 eiro.
Tele 2 ir viens no operatoriem, kas darbojas visā Eiropā - 22 valstīs, tam ir 16 miljoni klientu. Uzņēmums piedāvā ne vien mobilos sakarus, bet arī kabeļu TV, internetu, platjoslas piekļuvi, fiksēto telefoniju. Paredzams, ka pēc tirgus atbrīvošanas Latvijā Tele 2 iesaistīsies fiksētās balss un datu pārraides tirgū.
Paredzama arī aizvien plašāka tīklu un tehnoloģiju konverģence, kas nebūs nedz ātrs, nedz mierīgs process, jo iespējama karsta cīņa starp mobilajiem operatoriem, satura piegādātājiem, banku pakalpojumu sniedzējiem u. c. Aizvien vairāk saplūdīs arī galiekārtas, apvienojot dažādu iekārtu funkcijas tieši tāpat, kā tas jau tagad redzams t.s. viedajos tālruņos (smart phones), kur saplūdušas mobilā tālruņa un personiskā digitālā palīga (PDA) funkcijas.
Infodienas aktualitātes
MicroLink izpilddirektors Alans Martinsons uzskata, ka viņa vadītā uzņēmuma paplašināšanās galvenais dzinējspēks bija nepieciešamība palielināt pievienotās vērtības potenciālu. Piecos gados katra MicroLink darbinieka darba ražīgums pieaudzis vidēji piecas reizes. Tomēr Baltijas IT uzņēmumi rada 3-5 reižu mazāku pievienoto vērtību uz katru darbinieku nekā to Skandināvijas kolēģi. Īpaši ES perspektīvas skatījumā Baltijas firmām vajadzētu veltīt vairāk uzmanības darbinieku kompetences noslīpēšanai un biznesa disciplīnai. Svarīgi izprast, ka šābrīža apstākļos konkurenci spēj izturēt tikai tie, kuri konsolidējas vai specializējas.
Klientu attiecību vadība
Koncentrējot uzmanību un investīcijas uz dažādiem fiziskiem resursiem (māja, ražotne, infrastruktūra), uzņēmēji parasti raizējās, vai gūs pietiekamu atdevi no investētās naudas. Tagad viņi sāk vairāk apzināties, ka bez finanšu aktīviem ir arī citi - klienti un piegādātāji, kas palīdz radīt produkta pievienoto vērtību. Attīstība notiek no darbības fokusa (iepriekš) uz klientu fokusu (tagad), kur svarīgs mērķis ir palielināt ne tikai pārdošanas efektivitāti un apjomu, bet arī klienta lojalitāti. Jaunās ekonomikas modelis ietver arī t. s. panākumu mērīšanu, ko ar progresīvu metožu palīdzību var novērtēt biznesa konsultanti (var arī gluži kā zīlēšanas salonā - atnākt pie konsultanta, pirms vēl darījums ir noslēgts, lai viņi izpēta, vai maz vērts to darīt).
Agrāk vairāk domāja par naudas plūsmu un bilanci, bet tagad uzmanības centrā ir attiecības ar klientiem un piegādātājiem. Tas viss ir klientu attiecību vadības (CRM) koncepcijas pamatā. Tomēr diez vai ir vajadzīgas tehnoloģijas, lai veidotu un vadītu attiecības.
Vajadzīgs integrators?
Gartner Group konsultanti iesaka biznesa klientiem neizvēlēties vienu operatoru, bet gan integrētu risinājumu kopā ar pakalpojumiem. Tāpēc arī vajag tādu firmu, kas vairāku operatoru piedāvājumus apvieno kopējā risinājumā un tad piedāvā to klientam. Nozarei attīstoties, vajadzētu panākt tādu optimālu situāciju, ka integrators kļūtu par klienta uzņēmuma IT nodaļas virtuālo sastāvdaļu, lai varētu pastāvīgi un objektīvi ieteikt pareizākos risinājumus. Šāds integrators ir arī MicroLink Data. Šobrīd MicroLink Data gada apgrozījums ir aptuveni 10 miljoni eiro. Uzņēmumam Baltijas valstīs ir pieci datu centri un trīs uzraudzības centri.
Kā racionāli izmantot IT resursus
Latvijā nesen sāka plašāk ieviest klienta resursu uzturēšanas pakalpojumu, kas ļauj optimizēt izmaksas, paaugstina kvalitāti, operatīvi novērš bojājumus utt. Ar to nodarbojas arī MicroLink ServIT. Piemēram, kāds viņu klients (pazīstams pārtikas uzņēmums) vēlējās optimizēt iekārtu parku un uzturēšanas izmaksas. Šim uzņēmumam sākotnēji bija pieci serveri, 16 darba stacijas, trīs portatīvie datori, četras perifērijas iekārtas. Aparatūra bija 1-3 gadu veca, tai bija dažādi ražotāji, ne visa bija savstarpēji savietojama. Uzdevums bija sasaistīt visu kopā tā, lai panāktu maksimāli efektīvu darbību. MicroLink ITServ veica tehnikas parka pārbaudi, izveidoja kopīgu, klienta akceptētu plānu. Pēc tam viņi atpirka no klienta daļu tehnikas, kas nebija nepieciešama (to vēlāk pārdeva tā paša uzņēmuma darbiniekiem), vecākās iekārtas pārprofilēja vai nomainīja pret jaunām. Galu galā tika izveidota vienota, savstarpēji savietojama sistēma, kuru pastāvīgi apkalpo MicroLink ITServ speciālisti. MicroLink ITServ pieredze šajos pakalpojumos ir divi gadi. MicroLink ITServ piedāvā arī IT resursu ilgtermiņa (parasti - uz trim gadiem) nomas pakalpojumu, papildinot to ar tehnikas parka apkopi.
Vai Latvija spēj iztērēt ES projektu naudu?
Līdz ar iestāšanos ES Latvijai radīsies jaunas iespējas izmantot tās strukturālo un izlīdzināšanas fondu. Attīstības plānā noteiktie pasākumi un rīcība veidos vadlīniju kopumu šo fondu izmantošanai no 2004. līdz 2006. gadam, taču būs nepieciešami konkrēti projekti finansējuma saņemšanai. ES paplašināšanas budžets 2004.-2006. gadam plānots 40,1 miljarda eiro apjomā, strukturālajam atbalstam - 23 miljardi, no tiem Latvijai - 915 miljoni eiro jeb aptuveni 300 miljoni eiro gadā.
Nacionālā attīstības plāna (2004.-2006.g.) prioritāte ir reģionālās attīstības veicināšana. Izveidotas piecas vienotās informācijas sistēmas reģionālās, ekonomiskās, cilvēkresursu un nodarbinātības, lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstības veicināšanai. Jautājums gan paliek atklāts - vai Latvija spēs radīt tik lielus projektus, lai trijos gados iztērētu 300 miljonus Eiropas naudas. Vidējā statistika ES gan rāda, ka parasti no desmit projektiem tikai viens saņem ES finansējumu. Cerību vieš Latvijas iesniegto projektu statistika - finansējumu vidēji iegūst katrs sestais.
Projekts e-Ventspils
E-Ventspils projektā ietilpst daudzi IT projekti, to skaitā LIIS, VIP, pašvaldību vienotā informācijas sistēma (PVIS), AVANTI un vairāki citi. AVANTI ir lielākais ES finansētais IT projekts invalīdiem un cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, kuriem nav priekšzināšanu. Novembrī sākusies arī vairāku pilsētas iedzīvotāju grupu bezmaksas datorapmācību programma (vismaz 10 stundas), kuras mērķis ir iedrošināt tos, kuriem nav nekādas pieredzes darbā ar datoru. Tas nepieciešams, lai pašvaldības nākotnē varētu sekmīgi realizēt e-pārvaldes projektu. Ventspilī paredzēta arī Eiropas līmeņa reģionālā digitālā centra izveide.
No 43 000 Ventspils iedzīvotāju 25 700 ir ekonomiski aktīvi. Pēc 2000. gada datiem ārvalstu investīciju apjoms Ventspilī bija 623 lati uz vienu iedzīvotāju (Latvijā vidēji - 343). Kopš šā gada Ventspils augstskolā var apgūt arī informācijas tehnoloģijas.
Gunta KĻAVIŅA